•rs.
LATVIJA AMERIKĀ "3
Reinholds Mille^Ķ
un le-
stādēļs, arī laikrakstā New York Times, kur es strādāju jau septīto gadu, ir vairāki ceļi, pa kuriem tikt pie augstā-un ienesīgāka'^ posteņa. Var izskoloties, „uzgrauzties" lēnām no iekšpuses, var apprecēt „bo-sa'* meitu. Diemžēl, visi šie paņēmieni saistīti ar g-aŗu un grūtu piepūli.
īzmācīšanā^ skolā ir ilga un vienmuļa, un šinīs laikos saistīta ar lieliem izdevumiem. „Uzgrauišaņās" arī prasa piepūli, pacietību,^ un' bieži vien samierināšanos ar to, ka kāds daudz dumjāks un mazāk spējīgs sēž tai postenī, kuru pats esi iecerējis, un negrib ne mirt, ne aiziet pensijā.
Ar „bosa'' meitas izraudzīšanu ir tā, ka vip, glīta, slaida un noķerama tikai Holivudas filmās; dzī?^ vai nu viņu sen aizrunājis kāds, miljonāra dēls, vai viņa ir maza, iesna un neglīta ar nejauku raksturu. Katrā ziņā tādu noķert vai |/aut sevi noķert lieku reizi pierāda, ka uz priekšu var tikt tikai ar grūtu darbu, ne citādi.
Pie mumb darbā visi labi zina šo dzīves likumu un vērtē cilvēku pēc tā, cik viņam uzdod vai cik viņš pats uzņēmās piepūLes ārpus parastā darba laika. Tā pagājušā rudenī, kad biju nesen izdevis savu romānu „Teen Angel", ļoti priecājos saņemot ziņu no augšienes (tas ir, no divi|)adsmitā stāva), ka tagad tu, EeinhoM, varēsi strādāt no pus astoņiem vakarā līdz trim no rīta, ieskaitot nedēļas noigales. Jaunās brīvdienas: — otrdiena un trešdiena.
Udz ar to sapratu, ka esmu krietni cēlies šai pasaulē vai vismaz K Y. Taimsā. Lai gan vēl nel^iju tik izcils kā daži mūsu reportieri, ieskaitot latviešu izcelsmes Pēteri Kihssu, kurus pat nelaiž pa vasaras mēnešiem atvaļinājumā, tomēr likās, ka arītāfii mērķi tagad nav nesasniedz/ami.
Tā astoņus mēlnešus es nokalpoju vakarus un nedēļas nogales. Netiku uz daudziem latviešu sarīkojumiem, kur biju paradis iet. Sāku ilgoties pēc
latviešiem. Atcerējos daudzos notikumus, teātrus, koncertus, ballītes, kur biju paradis ierasties gandrīz bez domāšanas, un kas dažreiz likās; patiesību sakot, drusku vienmuļi un nogurdinoši. Bet tagad, kad uz tiem vairs netiku, tie sāka dzīvot spilgti un interesanti atmiņā. Neieteiktu. sabiedriskam jaunietim reportiera darbu.
Lai gan neviens reportieris nevarēs pateikt, kāpēc īsti šo profesiju izvēlas, par citu amatu šie ļaudis arī negrib ne runāt, ne dzirdēt. Arī es neticu, ka citā darba vietā justos laimīgs.
Par to vēl var šaubīties, vai es tā teiktu, ja man nebūtu piešķirts triju nedēļu vasaras
atvaļinājums. Gribēdams satikt tautiešus, es savu izvēlējos tā, lai Jāņus pavadītu Gareze-rā un tad turpinātu tālāk uz Vankuveras dziesmu svētkiem.
Jāņus priecīgi un līksmi nosvinēju, un kad paparde bija noziedējusi, ievilku labi elpu un uzsāku ceļu uz Vankuveru.
Pie Čikāgas sāku šaubīties, vai es un mans mazais tautas-vāģis tiešām gribam tādu ceļojumu uzņemties. Pie Milvo» kiem, biju ipuslīdz pārliecināts, ka negribam. Bet ko nu vairs darīt — jau tūkstoš jūdzes no •mājāim «—vairs tikai divi tūkstoši līdz dziesmu svētkiem. Abi lar mašīniņu atpūtāmies, mopūtāmies un devāmies tālāk.
Iepriecināja, ka te, vidienē, beidzot uzspīdēja saule. Citādi visa austrumu piekraste lidz pašai Ņujorkai likās pārMāta tumšpelēkiem drūmiem lietus mākoņiem. Labi, ka tādi nezin, ka Vankuverā dziesmu svētki.
Bija arī citas butes, kas ne-. zināja par šiem svētkie;n — kā roļbežsarigiv pie „Intemational Fails" (kur gan ūdenskritumu nemanīju). Likās, ka tie būtu mani laiduši cauri, nepievēršot īpašu uzmanību, domādami, ka esmu vēl. viens hipijs . vai students, vai „draft do-džers".
Man blakus us sēdekļa gan bija kaste ar grāmatām, kuras domāju nogādāt dažiem Vankuveras v<eikaEem. Tā ar gudru zinu un no iepriekšējās piere-
Indra Michalovska !
ļ
DIVAS VARIĀCIJAS -
IVIūziķa un sabiedriska darbinieka
jubileja
Līgo svētku priekšvakarā Jā- studiju biedri, iepriecinot ar nim Ceram, Vaterlū, Kanādā, biediem un
piepildījās 65 mūža gadi. Jubilārs dzimis 1907. gada 22. jūnijā Rīgā, kur arī pavadījis jaunību un studējis Latvijas valsts konservatorijā. Sekojušas mūziķa gaitas Operas kafejnīcā un vēlāk oļperā, paral-lēli darbam studējot arī Komercziņā tņu institūtā. J. Cers pieder Frat. Mercuria saimei.
Jānis Cers ir aktīvs darbinieks Kičeneras-Vaterlū latviešu sabiedriskā dzīvē, ilgus gadus draudzes priekšnieks, LN AK. pārstāvis, vietējā korī, kā arī citās latviešu organizācijās un sabiedriskos pasākumos.
A. Amoliņš
viņa maja sveica tuvākie ģimenes locekļi, sabied-
Cerēju zilās tālēs Vējiem līdzi skriet Saulē iet.
Bet manas kājm Kā koka saknes Ieķērušās zemē-
Gribēju smiet un Bet mana dziesma Bez gaiša vārda Skan sēra, Pārāk lēna.
Nespēju tālēs skriet, Nemāku skanēt. Varbūt reiz spēšu Sadegt.
■Gribēju dziedāt ; — Bez dziesmas. Gribēju degt, — Vairījos liesmas. Gribēju lidot
—-Baidījos briesmas. Bet nevar, tiešām nevar: Dziedāt bez dziesmas, Sadegi bez liesmas Un lidot,
Kur nav briesmas: ■
dzes bija visredzamākā vieta uz blakus sēdekļa, jo es zināju, ka tur neiedomāsies pārmeklēt. Bet nez kāpēc ieminējos, ka esmu „viens, iatvians^'un dodos uz mūsu festivālu Vankuverā. Robežsargs drusku sarāvās, noskatīja no galvas līdz neapautajām kājām, pakasīja galvu (īpats savu) un lika tūdaļ braukt mala pār meMēšānai, kur visas mantas aptaustīja.
Juzdamies bez vainas, es beidzot ieminējos, ka kastē, ikas man uz blakus sēdekļa, arī nav nekā, kas viņu interesētu. (Taisnība ir, ka viņš šo kasti ^ citādi būtu ignorējis, jo tā ja tik redzama.) Te nu sākās garas sarunas par imiporta nodokļiem, -grāmatas kvalitāti, manu mācēšanu rakstīt, viņa mācēšanu lasīt, un beigās pat par zvanīšanu kādai augstākai autoritātei. Tā gribēja zināt, vai „Teen Āngels" ir pbrnogra-fija. Lūdzu uzšķirt kuru katru lappusi un palasīt. Robež$iārgs paklausīja, bet, saproitams, viņam izdevās uzšķirt vienu vienīgo nodaļu visā grāmatā, kur tāds — nu - drusku krāsaināks aļpraksts — par nopietnām dzīves lietām. Te nu radās jautājums, vai es vispār iegūšu Kanādā. Beidzot ar visādu vēs^ tūļu palīdzību no taimsiešiemun citiem, kas man bija līdz, izdevās robežsargus pārliecināt, ka es ar „Teen Angel? nesamaitāšu kanādiešu morālās vērtības. Nobeidzu diskusijas ar iespaidīgo piezīmi, ja „Teen AngeF' būtu tiešām tik„kar-sts", tad grāmatu daudz vairāk pirktu un es būtu krietni pazīstamāks un bagātāks. Pret to vairs nebija ko iebilst, un tā es beidzot laimīgi iekļuvu Kanādā.
Grāmatā „Teen Angel" ir nodaļa, kurā stāstīts par ceļojumu pāri Amerik»ai, līdz Granā Canion'am. Negribas tik līdzīgu aprakstu atkārtot, tāpēc vēlētos beigt ar pāris piezīmēm: Manitobā sastapu jaunu amerikāņu pāri, kas devās uz Ņujorku. Tiem sāku skaidrot par latviešu tautas tērpiem, u.t.t: Viņi pieklājīgi
I
Jaunatnes literārā apgāda Ceļinieks gadskārtējā sanāksmē Jāņu nedēļas nogalē Gunša Liepiņa vasarnīcā pārrunāja turpmāko darbību, debatēja var valodas jautājumiem, paju īpašnieku sapulcē noklausījās nozaru vadītāju ziņojumus un pārvēlēja padomi. Žurnāla Mazputniņš materiālais stāvoklis nostabilizējies. Nesenajā ziedojumu vākšanas akcijā saņemts vairāk nekā 3000 doi. no Ziemeļamerikas kultūras fonda 700 dol., no Latviešu palīdzības fonda 700 dol., 750 dol. kopēji no Daugavas Vanagu zemju valdēm Kanādā im ASV, kā arī 300 dol. no korporācijas Danga viete. Sapulce īpašu pateicību izsacīja Dr. Jānim Sku-jiņam un Intai Purva! par darbu ziedojumu vākšanas ak-' cijā.
Mazputniņa grāmatu nozare kopā ar ALK Izglītības biroju izdevusi īpašas burtu plāksnītes ātrākai ^ lasīšanas mākas apgūšanai pirmskol-niekiem; plāksnītes parādīsies drīz grāmatu galdos. Pēc dižiem mēnešiem izdos pir-
Ceļinieks darbs
ES
Maruta Zvagule beiguši Rietuiii-ontarionniversitāti Londonā ar Bachelor of Science .(B.Sc,) gradii ķīmijā, Studijas mastera grāda iegiišanai viņa turpina Makmastera universitātē JHā-miltoņao Marutā pieder studenšu korporācijas Aurora saimei*
kad beidzu ar salīdzinājumu: ,,Its like a lock Festivāl, only in Latviaii", tad tie rādīja s jiīsminātas sejas, un>m braucot, nkāsintens^^^ jam, vai. doties tiešām uz Ņujorku vai Vankuveru.
Braucu un braucu; atminējos kādu fizikās teoriju, ka kustībā nav iespējama, ļM nodomāju, tā arī būs. Jo, lai kā braucu, li-; kās, turpat vien ēsmuv-
SaiiKti'gāņ panācu labāk nekā tautas dziesmu bārenīte; iebraucot „llocky'' kalnos, jau jutos krietni pārāi?:s par mājās palikušajiem ņuļiorkiešiem,^ķ^^ tur dživof īpa tumsu> kamēr es te vēl pusnakti redzu saulir
Beidzot iebraucu Va^^ kas ir tālu f an no Eiropas pilsētiņas, kurā esmu ^zirnis. Droši varu sacīt, ka Vankuveru atstāt negribu, lai gan īsti^ n^^^ vai tāpēc, ka dziesmii svētki tik vareni, vāl tāpēc^ kā kādu laiku vairs nekur negril
mās ģeogrāfijas darba grāmatas 2. iespiedumu. Sagatavots manuskripts Darbiņu grāmatai,' kas arī domāta no-darbībām mazākajiem bērniem. Pēdējā laikā jiieaudzis pieprasījums pēc agrāk izdotajām grāmatām.
Par Jauno Gaitu ziņoja L» Zandbergs uii V. Bija (pēdējais ar rakstu). Pagājušā ,gar dā pirmo rei^ iznākuši solītie 6 numuri. Lielāku izdevumu dēļ bijis mazliet jāpaaugstina abonēšanas maksap taču kā -saimnieciskā, tā lasītāju ziņā nekādu bažu nav, lai gan derētu lielāks alDOnen-tu skaits, būtu vajadzīgi ar! vairāki jauni darbinieki nesen aizgājušo vietā, žurnāla redaktoru kollēģij ā apstiprināja Gvido Augustu.
Par Jaunās Gaitas dzejas plakātu sēriju ziņoja P.Ca-kuls. To izdošana ar pirmajiem divi plakātiem sākta tikai pagājušā pavasarī, tāpēc vēl grūti spriest, vai tā attaisnosies; Jaimus izdos tikai tad, ja izrādīsies, ka par tiem pietiekama interese.
Latviešu klasiķu mazgrāma-tiņu sērija ipar to ziņoja L. Muižniece un V. Bolšteina) ir jauns pasākums. Iecerēts nākamo gadu laikā izdot mirušo autoru nelielas dzejoļu izlases lietošanai skoiās, jau^ natnes nometnēs un kursos.' Izdoti sešu Mm darbi Aspazijas, Jaunsudrābiņa, Skalbes, Veid.enbauina, Lazdās un caka. P: Vasariņš ziņoja par Jaimsudrabiņa balvas foiida darbību, j
Galvenokārt par nozaru saimniecību ziņoja' V. Ķiku-lis, Ģ. Liepiņš un J. Plūme, bet revidents A. šteinbachs ar rakstu. Pārvēlamos padomes locekļus A. Olti, P. Gakulu^ VetļtuBaumani, ,G. Upatnieku un revidentus 0; Gakaru un A. šteinbachu ievēlēja no jauna. Sapulcē tija pārstāvē-
tas ^
pajas.
>]BS
Brigita Grāvite beigusi Strat-ļiallonās ģimnāziju ar zelta medaļu. Visus skolas gadus viņa feijusi sekmīgākā skolniece un aktīvi darbojusies ssinātņu, drā^ jnatiskā un sporta kopā. Tāpat seKmīgi beigusi ari . latviešu
ģimnāziju un rosīga tautas deju gru^. Brigita turpinās izģil» libu Trimty kolled^^ Toronto, kur viņai piešķirta stipendija ■ Ibisam studiju laikamo ^ -i