0,
Trešdiena, 1913. g. 12. pijs, Z% n-n
LATVUA AMERIKĀ 5
Gandrīz puslapu liels raksts par Pasaules brīvo latviešu apvienības priekšsēdi Uldi Gravu parādījās Ņujorkas priekšpilsētas laikrakstā The, Rekord, kas iznāk Bergenā kā 60..lielākais ASV laikraksts ar 180.000 lasītājiem. Avīzes repoirtiere Berila Menona bija ieradusies U. Gravas mājā, kur gandrīz četru stundu intervijā ievāca ziņas. Otrā dienā ieradās preses fotogrāfs, kas Gravas ģimeni fotografēja dažādās pozēs. Avīzē parādījās iģimenes uzņēmums ar kokli, (vai, kā avīze ziņo — cītaras veida instruments). Tomēr U. Grava izsakās, ka no intervijas pazuduši visi nozīmīgie fakti par latviešu problēmām un pārestībām,^ bet laikrakstā katrs otrais minētais fakts esoft nepareizs, tāpat apsūdzība, k^ ASV pēc Otra pasaules kara izmantojušas latviešu bēgļus, nosūtot tos uz. kokvilnas laukiem, ko» agrāk apstrādāja vergi. Laikrakstā stāstīts, ka latviešu emigranti ASV ieplūda /1850. gadā.
Raksts sākas ar virsrakstu „Latvija dzīvo viņu sirdīs'^ bet jau pirmajā teikumā norādīts, ka daudzi no pirmīaji^m emigrantiem, kas sasniedza Amerikas krastus, nonāca dienvidos, kokvilnas laukos. Tie nebija gluži vergi, bet kļuva uzriēmu-ma veikala parādnieki. Tas noticis 1850-tos galos, kad bēgļi no Eiropas sāka ieplūst ASV.
Liekas, ka žurnāliste pazīst ASV vēsturi, bet viņai nav zināma. Eiropas ^vēsture. Prezidents Linkolns 1863.1 gadā atbrīvoja vergus un tāpēc, varbūt, larī žurnāliste domāj a, ka latvieši gandrīz vergu stāvoklī varēja nonākt tikai šādos apstākļos, pirms 100 gadiem. U. Grava tālāk salīdzināts ar ang-
ļu aktieri Sebastjanu Kaboto, tikai divas pēdas garāks.
Tagad visā pasaulē dzīvojot 250.000 latvieši, no tiem 100.000 ASV. Skaitļi liekas miazliet par lieliem, pietiktu ar pusi.
Tālāk rakstā runāts par Pasaules brīvo latviešu apvienību, kas apvienojot 40.000 latviešus 200 organizācijās. Te laikam domāta Amerik'as latviešu apvienība, bet arī tad skaitļi mazliet par lieliem. Latviešu tautas dziesmas vāktas jau 2000 gadus, kas liek brīnīties.
Pēc tam stāstīts par Gravas dzīvesbiedri Sulamiti, kas ir pārveidcļts Sarmītes vārds. Norādīts arī, ka latviešu valodā fetojot romiešu burtus, tā esot tuva lietuviešu un mazliet tālāk slavu valodai. Gandrīz liekas, ka žurnāliste ir nepatīkami pārsteigta, ka latvieši nelieto krievu burtus.
Rakstītāja nav skopojusies ar skaitļiem un visur tie liekas stipri palielināti vai palielināju-šes. Dziesmu svētkus apmeklējot ap 50.000 klausītāji un nākošie būšot Klīvlendā ar 1000 dziedātā jiem.^ Ja dziedātāju skaits būtu apmēram pareizs, tad klausītāju skaits latviešu dziesmu svētkoļs nekad nav bijis 50.000.
Gravas reti ēdot latviešu ēdienus, un Sarmīte īsti nezinot, kas esot latviešu ēdiens. Varbūt saldskābā rupjmaize vai zoss, speciāli sagatavota.
U. Grava norāda, ka viņš neesot sūdzējies lasītāju vēstulēs par latviešu laikrakstos pielaistām kļūdām, nepareizām interpretācijām un citādiem ieskatiem, jo esoļt pieņēmis, ka tās rodas laika trūkuma dēļ. Bet tagad viņš esot pārliecinājies, ka tā esot vispārēja avīžnieku parādība.
Datums bija 13
n a a
DV Čikāgas apvienības va-nadžu kopa savā pēdējā sarīkojumā izrādīja V. DāboU-ņas īslugu „Un datums bija 13 .. .'^ Māras Antenas iestudējuma. Bez tam programmas daļā vēl piedalījās tautas deju kopa „iDzelme", Lauma un
mērotu telpu-dekorējumu bija gatavojušas Sarma un Marta Priedulājas, bet saviesīgajā daļā spēlēja E. Janso-na deju kapella. Par kafijas galdu un cienastu bija gādājušas vanadzes (priekšnieces E. šmitas vadība.
Skats no" Ģik kreisās: H. Turnere, Z.
i, E. šmita, E. iPelīte un M. Antena.
Foto: A. lesalnieks
REDAKCIJAI PIESŪTĪTI IZDEVUMI
Archīvs — rakstu krājums par latviskām proiblēmām. 12. sējums, veltīts sabiedriskai dzīvei un rosībai. Redaktors: Edgars Dunsdorfs, izdevējs: Latviešu apvienības Austrālijā zinātnes nozare, Ipiedaloties Kār-P ļa Zariņa fondam. 295 Ip.
Kojdols — Gunas Ikonas dzejoļu krājums.' īllustrējis Ilgvars šteins. Iz'i^evis Upeskalns
Tilts — 1972. g., 124./125. n-rs. Tilta apgāda izdevums, atbildīgais redaktors Hugo Skrastiņš. 98 Ip.
DV Mēnešraksts — il972. ga-
da 3. n-rs, DV centrālās valdes izdevums, atbildīgais redaktors Vilis Hazners.
Pretestības kustība Latvijā — 1972. g. Latviešu nacionālā fonda izdevums. Ādolfa Šildes rakstu veltījums latviešu jaunatnei. 50 Ip.
Snīpis — 1972. g., 16. n-rs. Minsteres latviešu ģimnāzijas skolēnu žurnāls, rediģējusi Baiba Lapiņa. 22 Ip;
Kristīgā Balss — 6. nrs, jūnija izdevums. Amerikas latviešu baptistu mēnešraksts, red. E. Bkšteins. 16 ip.
Sarīkojumu talkai Sidrabenēgatav^^^^ kreisās: Lielsatīkojuma programmas sastādī-
tājs Osvalds Liepa, sMm kārtotājs Paulis PKsis uh kopkoŗa koincerta di-
riģentē Alma Skudra-KārkMņā.Lielsarīkojuļns risināsies no 25. līdz 27. augustam, piedaloties vairāk nekā desmit koriem, ap 100 dejotājiem, notiekot izstādēm, priekšlasījumi panei» diskusijām, sporta sacensībām, rakstnieku cēlienam, brīvdabas teātra isradei, ballei, uguns-
SABpBEISlM EOŠMH^^^^V^ lAKSIļJ; KRĀJUMS āE^
zinātnisikā stkatījumā, var arī interesanta, katrs varēs pārliecināties, lasot nupat Melnburnā, Austrālijā, izdoto prof. Edgarā Du^ " Iģēto^ 296 Ip. biez Archīvs, sējumu. Nav jābūt sabiedriskam daAihiekam, lai tō lasītu ar -tādu pašu interesi ka populārāko romāpu. Liekas, ka esi apc^ojis visu brīvo ļpasauli^ demojiips iāt^ viešu mājās, klausījies viņu stāstu par prieiķiem: un dām, sekojis viņu miem uņ arī neveiksmēm.
Sā)feuma ^^^^^^^^ te no V. Eglītēs, 0. Epžīša uņ Z. Apsīša 21. kultūras dieaiui atklāišanas runām, no kūŗam varām mācīties^ kā rtīnlt Iši, lai nkiobaadītu^^^^^^
Ābeles]raksts ■ par
emigrācijā:
sis literatūrā — UKts Krajum a sākumā, liekas, lai parādītu, cik s^ sabiedriskās dzīves vērtētāji var but mūsu rakstnieki, kuji gan izcēluši
Arvids Plufcšs - ar palīgiem sīki,; ar skaitļu tabulām un divkrāsu kartēm izanalizē viena gada latviešu sarīkojumus visā brīvajā pāsaiilē.^ Lasītājs tātad atradīs ne tikai ziņas par savu dzīves vietu Un varēs teikt, ka arī viņam tur ir nopelni, bet varēs arī salīdzināt savus nopelnus ar citu sekmēm. Latviešu biedrībām visās valstīs sevišķa uzimianība, kusi kaut enciklopēdiSiKus ap^ skatus ar; visām i vadītājiem.
E. Dunsdorfa, tā citi raksti pamudina nākt ar ierosinājumu: dāvināsim mūsu vidusskolniekiem, bet jo sevišķi studentiem, šo Arčiiīvi 12. sējumu^ lai viņi labāk pazīst latviešus un viņu darbību brīvajā pasaiilē, un^^^ cita pilsētā, zina, ķūr meklēt kādu latvieti vai latviešu o^' ganizāciju, latviešu namu.
Plašs m Visvalža Klīves stāstījtmis par latviešiem ASV, kaim redaktora pievienots visu ASV latviešu organizāciju saraksts. Līdzīgu pārskatu par Austrālijas latviešiem dod Jānis iRitenls, Indulis Kažociņš par latviešiem Anglijā, vairāk pakavējoties pie Daugavas vanagu fonda darbības un to sastāva gan pēc vecuma, gan vispārēja sastāva. Sava telpa dota 1941. g. dibinātai Latvju biedrībai Lielbritānijā, Merāņu • drau^ dzēm, Latviešu kattļu biedrī-Zemnieku savienībai, Anglijas noļdaļai, jaunatnes pulciņam, korporāciju kopai, skolām, koriem u. c.
Kārlis Karigeris interesants ir stāstot par latviešiem Vācijā un Imants Mksnis: — runājot par latviešu sabiedrisko dzīvi Zviedrijā. Arvīds Padēls še^ višķu rakstu veltījis Latviešu palīdzības komitejai Stokholmā. Diemžēl^ Kanādas latvieši savu y,īpatnību'' parādījuši ziņu sniegšanā par plašo un aktīvo sabiedrisko dzīvi Kanādā; Re-
* daktoram bija jāapmierinās ar 3 Ipp. ģaŗu izvilkumu no
Ādolfa Svennes uzrunas LNAK 20 gadu darbības atcerē, Garāks ir Arvida Proda raksts par Kanādā radušos latviešu kreditķooperātīvu kustību, kas tagad, ar 20 ki:edrtkooperātī-
viem; Austrāliju.
Arvīds Ķiploks sniedz pār skatu par 520 gaidām un ļ777 skautiem. Arturs Bērztīss sniedz datus par 23 korpoirā-eijām (no kurām 8 datus nemaz nav iesūtījušas!), Norai Sātiņai rakstiņš par latviešu studentu korporācijām un Jānim Fridŗichsonam raksts par citām akadēmiskām organiza°
:'.cijām.;::\-.::
Pirmo reizi atrodam plašas (V. Ruliņas sastādītas) ziņas pār latviešu tautasdeju vienībām un vadību brīvajā pasau» lē. Redakcija rakstu papildina ar pieliktimuresp. informāciju par tautasdeju kopām okupētā Latvijā, kādu tur ir 70^ i)at profesibļnālā^^ 1^ reprezentācijai starptautiskā forumā, šo kopu dejotāji spiesti dejot arī citu tautu dejas, pie tam attiecīgās zemēs tautas itērpā.. Tā katram dejotājam ir 8 tautas tērpi. Četru pāru grupai tas maksā 2.000 rubļu. To, protams, samaksā valdība.
Rakstnieks Jānis Sarma raksta par Melnburnas latviešu operešu ansambli, kas darbojas jau 10 gadus. Lai gan raksts iederējās latviešu mūzikai veltītajā Archīva 6. sējumā, paldies autoram. Mēs to labprāt lasīsim arī 12. sējumā!
Archīvs ar saviem 12 sējumiem ir ne tikai roisināji^ mūsu māksliniekus, zinātnie kus im sapedriskos darbiniekus, bet arī radījis patiesu interesi lasītājos. No 250 eks. 10 gados sasniegt pāri par 2000 eks. ir labākais aplieci-nājuims teiktajam. No iepŗiei-šējiem tikai nedaudz eks. dabūjami — K/2„8.| 10. un 11. m jums. L. Eumaķs
vienam no mūsu le-ievēfojāmākiem riem, • Mārtiņa aprit 75 mūža gadi. ris Kanādai šai sakarībā izraudzījis viņa komēdiju >,čūs-ka'VĒmmas Kalņiņas - Zno-tinas režijā. Izrāde notiks novembrī St,Lawreņee mākslas centrā, ^ laika, kas pie-šprts etnisko grupu teātpa
Sakarā ar DV dienam Kanādā, kas risināsies Toronto,
1973. gada maija mēneša pē-^ dējās nedēļas -nogalē^ paredzēts dramatizēt m iestudēt
Aleksandra Grīna „Nameja gredženji" Reiņa Birzģaļa režijā. Šai lieluzvedumā darbosies DV teātra aktieri ar paKgrežisoru Ernestu Jur-» ševski, dekoratoru Valdi Vari, muzikālo vadītāju Imantu Sākšu, DV vīru kori, skaņu meistaru ftnāntu ^pi^^^^^^^ m daudz citu ' dalībnieku. Darba apstākļu dēļ no DV teātj'a Kanādā wiekšsēža am ata at-lūdsiies 'E. Jurševite. Valde viņa vietā izraudzījusi Valdi Martinšonu. E. Jūrševskis darbosies par valdes locekli.
mi
ru teātru apvienības DVTK pārstāv Inta Purva, kas ari izkālrtojusi ,,čūskas" izrādes telpu jautājumu St.Ļawrence mākslas centrā.
Iecerētās S.Klauverta lugas i,Aiugstiene 273" iestudēšana pagaidām atlikta, režisoram Voldemāram Pukatam sagatavojot I)V vīru kori muzikāli dramatiskajam uzvedu* mam „Eeiz tālu kaujas laukā" ar pirmizrādi & g. 14. oktobri Kolumbusa zālē. šai sakarībā izraudzīta viru kora dāmu komiteja ar pilekšme-