6 LATVIJA AMERIKĀ ' Trešdiena, 1973. g. ' 13. jūlijs 29. n-TS.
-.1
i-
111 ■
Ne -apklusušas raitā darba
laistās rakās,
0
Tu liedzi
'Nebiju vēl noāvusi putekļainās kurpes no Dziesmu svētku ceļojuma, kad saņēmu bēdīgo vēsti: ,„Lidija šodien no mums ^izgāja.'* Balss pārtriika, un stiprais virs balsī raudāja.
Nenovēršamo mēs visi zinājām, bet ne tik drīz. Dziesmu svētkos rakstnieku cēlienā es viņai veltīju dzejoli un rītā gribēju iet uz slimnīcu ciemos, lai pastāstītu par svētku norisi un nolasītu'dzejoli, bet izdzisa gaišā svece, kas tik daudz gaismas bija izstarojusi.
Iepazinos ar nelaiķi pirms daudz gadiem Rīgā, kad Lidijā vēl bija pēdējā kursa studente un strādāja par žurnāla „Zeite-ne" literāroi redaktrisi. Vēlāk jaunībā nodibināto pazīšanos atjaunojam Toronto un kļuvām mīļas draudzenes, tādēļ ir grūti runāt par to, kas bija m nu vairs nav, bet vēl sāpīgāk iedomāties, ka pietrūks viņas sirsnīgais un labsirdīgais smaids un gudrais padomiņš.
Pārlaižot skatu Lidijas Auzā nes-Tīctmaines -mūžam un dar-
aizgajejas 23 lugas un skeči, ka/kā dārgs mantojums paliks mūsu Mums visiem vēl a
toiem, sajūtam li^lu" cienību.
L.' Auzānē-Ticmaiiē ■mēs^^ dzejām iemiesotu mums tik tuvo latviešu censoīnes un patriotes tēlu, kas ar vidiem spēkiem un ar visu sirdsdedzi centās savus, dai^bus veltīt savai tautai. Sevišķi mļa viņai bija jaunatne.
Lidija Auzāne-tem^ane - dzimusi 1913. g. iiļ. ok^ gusi. N. Dra;udziņas ģimnāziju Rīgā un Latvijas universitātes juridisko fakultāti ar mag. iur. grādu. Francijā VAuzārieāb'' solvējusi franou valodas kursu Grenobles universitāte. 1939. g. sāka strādāt Latvijas ārlietu ministrijā, kur paHķ^^^ pat krievu okupācijai. Ir ari korporācijas „Dzintrā" locekle. Ir LPB Kanādas ko^ms viceprlekš-sēde, svešumā vadījusi vairā-kus rakstnieku cēlienus.
Nelaiķe sāk raķstit skolas laikā un piedalās skolas izrādēs.. ^Raksta stāstus un ,,Atpūtā'' saņem godalgu par stāstu „Puķītes piedzīvojumi." Vēlāk sāk interesēties par dramatisko mākslu. Manuprāt tas ir
latviešu dziesmu svētkos Kanādā. Kultūras fonda ope retu sačensibl 1940; ig. to algoja.^^^^^^ arī Dzimtene sauc", kas atspogi4o strēlnieku cīņu laikus, šai to gal materiālus devis Lidijas tēvs ģen^āļis Auzaņs. Bar pē-jo lugu ,yMēs prasām brīvi» kuļni izrādīja Toronto ģini-iiazijas audzēkņi, autorē saņēma Kultūras fonda — Kr. Ba^ rona godalgu.^^ N^ pieder daži mūsu dzejnieku darbu tulkojumi franču valodā. Arī A. Kalniņā oipera franču valodā ir Lidijas nes-Tīcnianes tulkota. Ižiīākušas 4 grāmatas Latvijā. Zeltā Ābe° Ies apgādā iznāca twb^ fija ,,Ģmierālis Auzāns*'. Otrs izdevums, paplašināts ar 2 dže-j(^m, iznāca 1971. g. ģenerāļa Auzāna (100 gadu atcerei. Presē^puKicM vairāki dzejoļi, kritikas un ideoloģiski raksti.
Pāragri noslēdzies rakstnieces Lidijas Auzānes-Tīcmanes dzīves ceļš. Pāri palicis miers un dziļa cieņa.
ĀuzMe'Tīcmme^ VISUVARENAIS DIEVSl
fliUli'l'"llll llll I
IVlĒS'FilASĀtVI BRiViBU
Lidijas Auzānes - Tīcmanes godalgotās lugas „Mēs prasām brīvību" atkārtojums Grand Rapidos bijia atkal labi apmeklēts. Skatītāji savu -atzinību izteica' aplausiem un piasniedzot ziedus režisorei Elvīrai Brūnai un Jurim Šiliņam. Vērojot jauno aktieru prieku uii skatītāju atsaucību, radās vēlēšanās dzirdēt jauniešu domas par .autori, viņas lugu un iproblēmām. lugu mācoties.
Ligita Kornete (Lauma) saka apmēram tā: „Ir interesanti būt uz laiku, citai per» sonai. Mācoties lomu, mācījos arī valodu, jo bija jārunā par tematiem, ko ikdieim nedaru. Mācījos izprast cilvēku savstarpējās__ attiecības dažādās situācijas... drosmi uzstāties,/*
Ligridā Birze (Elga): „Autore izpratusi labi jauniešus, kādi tie bija dažus gadus atpakaļ. Tagadējie.jaunieSi jau ir nākuši pie atziņas, ka protestu demonstrācijas un „drugs" nav īstais ceļš uz labāku nālkotni."
Jūlija Rumberga (Hilda Kļaviņa) : „Luiga bija pietiekoši interesanta^, lai jaunieši mācītos to ar prieku. Daudzi mēģinājumi mums mācīja sadarboties un deva izdevību pašiem labāk iepazīties. Domāju, ka vienā luga nevajadzētu
8»
risināt tik daUdz [problēmu ķā protesta demonstrācijās, „Zen" macibu, narkotiku, veco laiku mīlestību. Lugas nobeigums varēja būt reālāks.
Man personīgi nepatīk pasakai līdzīgas beigas, tomēr esmu priecīga par rakstnieci, kas raksta jaunieši
Richards Biacāns iizsakās ar par lugā pausto Weju>^ ^ mums, latviešiem, jāturas pie kristietības — jādomā par otru vairāk nekā par sevi: Mācoties saprast otru cilvēku, mēs labāk iepazīstam ari paši sevi... Eaļinu priecīgs, ka mums ir tada rakstniece, kas domā par jauniešiem un^ dod mums iespēju veselīgi _ izklaidēties un reize ar! niacl-ties." ■
Visbeidzot Elvīras atbUde uz jautājuiņii: ,, uzņemties pūles mācīt jauniešiem šo lugu?"
„Teātris ir labālkais veids, kā piesaistīt jauniešus mūsu sabiedrībai. Teāitri arvien vēl labi apmeiklē, tād^ arī jm-nieši var cerēt uz zināmu gandarījumu īparpadisaito darbu. Atklājas jauni telaeti, kās dod cerības, ka mumg būs aktieri arī nākotnei. Mācoties tēlot, jaunieši uzlabo, aiu savu valodu. __Pārrunās par plata un šaura „e
da jauna aktrise paskaidroja: ,vEs esmu ho Madonas un
tiir tā runā . .'^ Visbeidzot leat-ŗa izrāžu vakari dod arī ie-nākunius, kurus varani atkail izlietot latviskās izglītības sek-
mēšanai:
un jūnijā, devušas vairāk par 300 dol. atlikuma. Pēc otrās iz-radejs notika sēde, kurā nolē ma, ika ar Šo ienākumu atbalstīs jauniešus latviskās izglītības turpināšanai.
Kā pateicību autorei nosūfr ja vakara programmu ar visu parakstiem, kopīgu paldies un dažus foto uzņēmumus. Lugas atkārtojums paredzēts Gar-ezerā 30. jūliiā.
CikMezi^^m^
acis ir aklas mrriūsu rokas k^^^ mdirn^: kad dāves vissmagākā stundā Mēs Mgšanapaceļm^
Uņsajiitdm pēkšņi ienākam sevī Tavu dievišķo gaismu Un mūsĶocis kļūst rMšgas,rriūsu rokas un sirdis pilrias ar svētību Tavuy un mums grib^ pār visiem, kam jmescieš^ Murris gribas uzsaukt it visiērri^^^^^^
ies tumsā? A tveriet sirdis Dievā i
dzīvajam vārdam: vairs šaubu un nebūs vairs moku, Ne vien jūsu miesa būs brīva ņo sāpēm, Beidvēselē jūsu tad atvērsies mūzigās dzīvībasmots, Jo krusta mokās murns Dieva Dēls rmz^^ dzīvību Tik daudz ir ceļu, pa^^k Jo atstājis i^ cilvēku zķā,
Bet tikai viens ir tas ceļš, kas ved pie rnū
Tas ir ceļš, kas ved mūs pieDieva! ]
LicBjas Auzānes - Tīcmanes pēdējais dzejolis, feas pirms igrūtāikajām slimības dienām 1972. g. apri!!.
<iiiimnmo
,,Field Mtiseum or Natūrai Histdry" telpās tio 15. juniija līdz 13; jūlijam
Pad, savienības mākslas izstādē. - Pirms izstādes atklāšanas ō&agas ievērojamākie pilsoņi bija aicināti uz
' (V."
atklāšāBas banketu, Pad. savienības un Savienoto valstu draudzību.
Uzņēmumā pa kreisi lugas >,Mēs prasām brivibu*' jaunie aktieŗiar režisori Elvim
isrādes vadītāju Jūliju. lumfeergisii Iroasajā fissēoPa laM' skats Isrāies lAāo
Čikāgas bagātos kapitālistus pie muzeja sagaidīja apspiesto tautu pārstāvji im izdalīj a či-
tautu grupas V, Vīksniņa sastādīto proklamāciju. Kad viesi pa sarkano paklāju devās uz muzeja durvimvpsMājaabāspus^ stāvēja demonstrētāji' ar plakātiem, kas bagātajiem* viesiem pavēra acis uz asiņaino paklājoi m varas darbiem. ļJz kāda galdā atrādās asiņaina ķēde, un atskanēja saucieni: ,tiet^Isto,,padoni„ ķēdes un asinis! 'V Mācītājs P. Lindstŗoms, kas vadīja Pueblo atbrīvošanas komiteju, sauca barfeta dalMiekiem: ,,Node-vēji! Kāpēc jūs atbalstāt bezdievīgo komunismu? Mēs ceram, ka šī muzeja ēkas sadrups pār jums šajā vakarā!" Demoļastrantu vidū redz divus .brašus jaun^ļus ar sarkan-baltsāikanu karogu. Viņi sa^ ļaudīm: ,,Apsteatait ņeaitkarī-gās Latvijas karogu! Apska-tāit brīvās Latvijas karogu! Demonstrācijas turļpinā jās
?ām. no visiem strantiem kā parasti bija Tedis Zieriņš. Viņu bieži redzē-jāim ielenktu no amerikāņiem, meksikāņiem un citām tautī-
viņš
par Latviju un latviešu tautas nebrīvību komunisma tiranni-
Izstādē skatāmi eksponāti no dažādiem muzejiem. Tur ir Jāņa Briesmīgā sedli, Pareizticīgās bazaiīcas ikoni, segās (arī latvietes gatavotas), dzintara un sudraba rotas lietas. Kādai izstādes pavadonei redzams vārds — Irina Kalnbēr-ziņa. Pieeju klāt, lai aprunā- * tos, bet viņa latviešu valodu vāji prot. Izrādās, ka esot krieviete no Maskavas, apprecējusi latviešu nodevēja Kaln-bērziņa dēlu; Irina Kalnbēr-ziņa pieved mani pie galdiņa un lūdz parakstu viesu grāmatā. Paņemu viņas spalvu un ■ rakstu: mūžu Latvijai !'^ parakstu savu vārdu. Pierakstu arī tulkojumu angļu; valodā un redzu, ka Ķalnbērziņa piesarkusi aiz dusmām. Apskatos viesu (grāmatu im dolmāju, ka tā ir labākais efcsponāts izstādē. Tur ir ļeraksti ^ par Latviju!'*, „Glābiet Pa-domijas žīdus -Brīvību Lietuvai!"^ u.t.t. Par izstādi un demonstrācijām plaši raksta vietējie amerikāņu laikraksti un sniedz reportāžas televīzijas ziņu raidīiumos.
i
"■■■ī-'-ļ
li
V',
i
(Zoa
Pasūtinl labāko
1 A T
vērti; naui
P»
SfffEClĀj CERTII
INTEI EXPR]
to jums tei< saka jūsļ
Par tiem jūsļ
iegādāties m daļu no paj jo katrs SPJ Līs ir vismj par pa| ir apm. tā, ' gājuši veikilļ i mai $300 rubļu vairāk. , Speciālo ruļ var arī ļoti .nīt pret pj
pilnīga g apdrj
Tikai INT] PRES Corp. pakalpojumu] gāde mājās
Speciālā
Igl CENA IR JĀMAKSĀ. IZDEVUMUI
Jūs varat mu, ko vēb SiET . MūSl KATALOGU) PASŪTINIE
INT EXPR 125 Eas pie fif
NEW Y0 tālr
Ļoti svafig
Tikai Ātr
IZfflGULIVJ MOSK^ IMOSKVITCl ZAPOROZl ZAZ 968 Pieprasieļ ļ ilustrēto aj ņieraam pļ ļDĪVOKĻIE| darījumos ļdze uri tūkj tu klientu.I
I
Toroņti krediti
Latvial
Credit 491 College S1 m
5% par 5%% par
Kreditsabied]
sniedz aizde^ das pārvedui otāju "čekus,ļ noguldīšanu sniegšanu kr^ la dzīvības $2000.00 vai
Birojs atvērt] . 12
Sēsti . sept(
TALi 92' 924.
cm
li