<Ti..īj liiKcaoa
Trešdiena, 1972. g, 1^. jiMjs, 29. n-n.
•LATVUA AMERIKA 7
labāko dāvanu uz
par naudu vai
CERTIFlilATU!
INTERTRADE
EXPRESSCORF, .
to jums teica pirmā m tto saka jūSE piederīgie.
Par tiem jūsu piederīgie var' ^iegādāties visu, ko vēlas, parļ idalu no parastās vērtības, 'jo katrs SPECIĀLAIS RUB-i Līs ir vismaz 4 reiz vērtl-*gāks par parasto rubli. Tas, ,ir apm. ta, kad jūs būtu ie-' I gājuši veikalā ar |100 un no-| pirkuši mantas |2W vaii l$300 rubļu vērtB)ā, vai pat.
vairāk. . J
[Speciālo rubļu certifiķaftus. 'var ari loti izdevīgi apmai-ļ lUlt pret. parastajiem rub-Iļiem,
Tikai INTERTRADE EX-PRES Corp. dod jums ātruļ pakalpojumu. Certifikātu pie-Igāde mājās apm. 3 nedēļuļ laikā.
$2.35
Iši CĪNA IR yiSS,
Jūs varat sūtīt katru sum-, 'mu. ko vēlaties. PIEPRASIET MŪSU ILUSTRETOSļ 1 KATALOGUS.
caur
EXPRi:SS COMF. 125; East 23rd. Street,
Ļoti svarīgi — Automobiļi Tikai uz īsu laiku.
$2,026/
Cenas US$1 $3,214.-
MOSKViTCH 412M$B,155.-| |MOSKVITqtt408 IE $3,^ ZAPOROZHĒTS 1 I ZAZ 968
Pieprasiet mūsu speciālo, ļilustrēto apkārtrakstu. Pie-' ņemam pasūtinājumus ari/ ļDĪVOKĻIEM. Mums šajos' darījumos ir 2*3 gadu piere-i īdzeuiī tūkstošiem apmierina-' tu klientu.
Teronto latviešu kreditsabiedrība
Credit Vi^m Limited 491 College St., Toronto ' maksā
^Vt% par .flgtermiņa. mgMo Kreditsabiedrfca izdara visas parastās banka operācijas, izsniedz ^ aizdevumuc, izdara naudas pārvedumus un izsniedz ce-
otāju čekus, Reizē 'ar naudas noguldīšanu vai aizdevumu is-ssiiegšanii kredītsabiedrība: izda-4'a dzīvības apdrošināšanu llds
$2000.00 vai $5000.00.
Birojs atvērts darbdienās ņo pi ' 12 — ā vakarā; ..^
Ig. septembrim slēģtg,
TĀLRUNIS
924-2S5Ž
i
:•■ ,,Ō|;Miķ^^^^^^ ;ia .-neesi./:
uz mani dusmīgs." - -
j^Šoreiz ne/ Raitis skumji pasmaidīja, triepdams melno "'krāsu už baltās ģipša virsmas.
,,Bet tev tacu burti jāiekrā^so/^ Miķelis vēl bailīgi piebalsojai. ' . '
,,To vēl redzēsim/^ • jaunais Vizums pie sevis nomurmināja un turpināja iesākto darbu.
Atskanēja spalgs zvans, aicinot cietuma iemītniekus pusdienās.
„Raiti/^ mikrofonā ieskanējās cietuma direktora balss. „Pirms ej pusdienās, ienāc pie manis ikabinetā.'^ Bālais 'Miķelis un Džeks automātiski nodūra galvas. Droši vien 'kāda nepatīkama vēsts.
Raitis piegāja pie izlietnes, namazgāja rokas, nolocīja un sapogāja cietumnieka krekla piedurknes un, nevienā nepaskatījies, devas direktora kabineta virzienā. Pie durvīm viņŠ apstājās it kā pārdomājot, iet vai neiet, tad pieklauvēja un iegāja.
,',8ēdies, lūdzu," sirmais kungs laipni uzrunāja ie-nācēju.
„Paldies," jauneklis neveikli nomurmināja un apsēdās.
„Tev ieradušies apmeklētāji, cietuma direktors Nilsons teica un paņēma kādu lapu mašīnrakstā. - „Jā, 'šodien varu svinēt viena gadc jubileju cietumā!" Raitis gribēja izsaukties, bet arī šoreiz doma par paro'li noslāpēja-bravūru un sarkasmu,
„Tas mani pārsteidz. Visu gadu neviens par mani nav licies ne zinis, izņemot mācītāju," Raiša balsī skanēja rūgtums un vilšanās.
„Raiti," papīrs Nilsona rokā iedrebējās. „Tā bija mana doma un ideja ļaut lietām izkristallizēties pašām no sevis, dot cilvēkiem laiku pārdomām, galvenokārt tev pašam. Redzi, fiziskas. brūces dzīst ātri, ja mēs aizejam pie laba ārsta vai iiz slimnīcu. Citādi tas ir ar morālis;kajām. Tās kā indē riņķo pa musu asinsvadiem, saindējot un sagandējot pat vislabākās domas un apņemšanos. Lai gan straujš pēc rakstura, tu esi mācījies sevi savaldīt. Šis papīrs, ko tu turi rokā, ir inspektora Brauna ziņojums. Necerēsim. pārāk daudz, bet nebūsim arī pesimisti. Šķiet, ka taviem apmeklētājiem ir labas ziņas," sirmais kungs pasmaidīja un ar galvas mājienu norādīja, ka vizīte beigusies.
„Es jums pateicos, Nilsona ļmngs," Raitis klusi noteica un izgāja no kabineta.
Nilsons šķirstīja biezu sējumu ar dažāda izskata .un lieluma papīriem, kurā,bija vēstules, lūgumi un ziņas par ieslodzīto Raiti Vizumu. Visu šo gadu cietuma • priekšnieks bija atrunājis jaunekļa draugus, arī māti, atturēties no jebkādas saskares ar ieslodzīto. Sirmais kungs bija ne. tikai šīs iestādes visu iecienīts vadītājs, bet arī labs psīclīoldgs, kas zināja, ka katra domu nesaskaņā vai neapdomība varētu mazināt izredzi uz paroli.
Raits par visu to nekā nezināja. Arī to ne, ka ik svētdienas pēc dievkalpojuma cietumā ieradās māte un īvete,. lai pa logu noraudzītos mīļotajā dēlā un
v:;;:draņgā.;;^;^:^-^ v-^:-':-'^--;^^ - y
šodien pēc;Raiša advokāta vēstules saņemšanas, ..kas bija panācis lietas vēlŗeizēju caurskatīšanu, Nilso-nam likās, ka tikšanās ar piederīgajiem, darīs labii. Ceļā uz apmeklētāju telpu Raitis sastapa instrut ; . toru Btmmu.. • . , .
. . . „Šī būs,tavā .pirmā īstā tikšanās ar māti. Ej pie pēdējā log^a,. tur varēsi netraucēti un arī ilgāk parunāties,"'ierēdnis mudināja. . . '
„Vai tad direktors tev nekā nestāstīja?" Instruk-' tors ievilka dziļu elpu.
„Nekā," Raitis skumji piebilda. i
„Redzi, tava māte un Ivete nāca šeit katru svētdie-' nu, bet Nilsons ļāva viņām raudzīties uz tevi tikai no-tālienes. Viņš gribēja dot tev un tavējiem laiku pārdomām, nezaudējot arī fizisko kontaktu."
„Fizisko kontaktu," Raitis nomurmināja, un viņa galvā domas riņķoja kā ūdens atvarā. Piecdesmit divas svētdienas māte ar īveti stāvējušas pie loga, piecdesmit divas svētdienas raudzījušās viņā bezcerīgi, ar sāpēm, piecdesmit divas svētdienas viņš pastaigas stundās gājis ierindā, galvu nodūris, nemaz neapjaušot, ka tur augšā pie cietuma loga stāv viņa visdārgākās butes pasaulē. . " ^ „Paldies, Brauna kungs, paldies," Raitis izstiepa roku pēc eiropiešu parauga, ko instruktors saņēma un sirsnīgi paspieda.'
Nu bija daudz vieglāk sastapt abas viešņas, Jo īstenībā viņas tacu te nebija pirmo reizi.
Kad Raitis iegāja apmeklētāju istabā un skatījās pēc mātes un .īvetes, pie viņa pienāca, kāds kungs zilganā uzvalkā, iesārtu seju, viļņainiem brūniem matiem,
,,Vai esat Raitis Vizums?" Viņa balsij bija patīkams baritona tembrs.
^,Jā,^ ■ Raitim kļuva neomulīgi, un viņš sāka nervozi darboties ap cietumnieka apģērļba pogām.
„Jūsu māte un Ivete būs šeit kuru katru mirikli. M'ans vārds ir Roberts Viljams, īsāk sakot, Bobs, un es esmu īvetes svainis, advokāts."
Tad jūs zināt, kādēļ šeit atrocļos?" Raitis mēģināja runāt mierīgi.
,jjā, tāpēc es arī ierados, lai vai dīt ziņu pareiziimu. jurists noteica, un abi ar Raiti virzījās pēdējā loga virzienā. Telpā ienāca māte un īvete. Meitene bija pieķērusies Vizuma kundzes el^^o-nim. Raitis stāvēja kā sastindzis. Likās, asinis viņa dzīslās stājušās ritēt un viņš pats pārvērties skulptū-rā, ko Džeks vēl pirms brīža bija cītīgi apstrīdējis.
„Raiti!" īvete bija pirmā, ka^ pieskrēja pie jaunekļa un apskāva to.
Pienāca arī māte un, asarām ritot, glāstīja dēla piecu. Viljams bija pagriezis muguru un it kā' vēroja pārējos apmeklētājus. īstenībā viņa krūtis žņaudza aizturētas elsas. Tas nebija ne vīrišķīgi, nedz profesionāli, tikai cilvēcīgi.
. „Apsēdīsimies," Ivete čukstēja un, pieglaudusi gal-, TU mīļotā plecam,, -deva-s sola virzienā. Arī Bobs pie-::;;ņāca.;;.!;/ : VJ^',:V/
„Vaitū zināji, ka mēs te ieradāmies katru svētdienu?" Meitene atkai'bija pirmā, kas pārtrauca klusu-
„Nē, to es uzzināju tikai šodien," Raitis nodūra gal-
ētu vēlreiz pārbau-
„Tiķai šodien? Ko tad tu par mums abām domāji?'' meitenes acis.iepletās izbrīnā.
„Ka esat mani aizmirsušas un atstājušas," ieslodzī-tais sērīgi piebilda.
„Nerunājiet pār tOj kas bijis, runāsim par lietu," advokāts Viljams nepacietīgi vēroja pulksteni.
,Jā, kādēļ tavs svainis ir šeit?" - Raitis jautāja
„Tādēļ, ka^tavu lietu izmeklēs par jaunu un Roberts palīdzēs advokātam, tavam aizstāvim."
Viljams izņēma no somas lielu, brūnu aploksni.
,,Es atstāšu šo lietas izrakstu pie jums. Izlasiet un . atzīmējiet, malā papildinājumus vai labojumus. Juisu lietu .vēlreiz sikatīs cauri pēc mēneša," jurists nodeva :ap}ofcsni^Rsatimo;^ ;V" 'v.';/-^-''-::V