12 LATVUA AMERIKĀ
Tavs prāts
ai natlek □.
(D
eakstnieces udijas auzānes-TiCMANES
izvadīšana Pēdēja
Pēc grūtām slimības nām 8. jūlijā Toronto Rietumu slimnīcā mira rakstniece im .sabiedriskā darbiniece Lidija Auzāne-'līcmane, š! sēru ziņa bez aizgājējas piederīgiem sāpīgi skāra miīsu lite-. rātus un ļpreses ļaudis, kā arī teātrinieku saimi, akadēmisko organizāciju piederīgos un visu latviešu sabiedrību. Pēdējos cieņas apliecinājumus nelaiķei parādīja ap 200 cienītāju, kas 11. jūlija vakarā pulcējās Rosara bēru mājā, kur notika māc. A. Brieža vadītais aizlūgums. Goda sardzē pārmaiņus stāvēja LPB Kanādas kopas, DV teātra Kanādā un studenšu korporācijas Dzintra pārstāves, bēt aizlūgumā ērģeļu niū-ziku spēlēja brīvmākslinieks V. Kviesis, un solo d2iiesmu „Pūti, pūti sila priede'' dziedāja Dace Kārkliņa. Savā aizlūgumā mierinošos vārdos māc. A Briedis iztirzāja pravieša Jeremijas atziņas par miera un glābšanas domām. Arī aizgājēja savas dzīves grūtības . ir spējusi panest stoiskā mierā, kas liecina par augsti izkoptu intellektu un dziļu reliģisku pārliecību. Vēl pašreiz' ^ziedos slīkstošā šķirstā mirušā mums šķiet tuvu, bet reizē arī tālu, jo viņa klusē, un klusē arī Dievs, kas aizgājēju pie sevis aicinājis. Tādēļ arī palicēji, nejauUljot un nemeklējot atbildes, var būt pārliecināti, ka viņa satā mūžības ceļā ir Dieva uzklausīta.
Aizlūguma nobeigumā Lidijas Auzānes-Tīcmanes pēdējo dzejoli „Visuvarenais Dievs", kas publicēts arī mūsu laikrakstā, deklamēja Vija Vare, bet veltījumu nelaiķei viņas tuva līdzgaitniece Biruta Sen-kēviča.
Ap 70 pavadītāju bija ieradušies bēru namā arī 12. jūlija priekšpusdienā, kad māc. A. Bridis ievadīšanas ceremonija vēlreiz pakavējās pie iecienītās rakstnieces darbiem un dzīves veikuma. Pēc tam tālā sēru braucienā uz Uniona. kapiem AUistonā savā pēdējā vgaitā devās aizgājēja, viņas tiwinieki un kapls izvadītāju pidciņš, Lidija Au-zān^-Tīcmaneļ Allistoau un tās apkārtni bija ļoti iemīļojusi, parasti vasaras ŗavadot tuvējā Austrumu ev. lut. latviešu draudzes lauku. īpašumā Tālkva, kādēļ arī savai mūža mājai bija izraudzījusi Uniona kapsētu. Tur no viņas vēl atvadījās LPF centrālās valdes un Kanādas kopas pārstāve Biruta . Senkēviča, studenšu kc^rļporacijas Dzintra seniore Agnese Gailīte,. konkordijas Zelmenis globālais seniors A. VItiņš no Vi-nipegas, studenšu korporāciju kopas, seniore Vera Laz-diņa) korporācijas Imerija — Irenē Upešiāce, korporācijas Gundega. Māra Pētersone, TLTA ģļimnazijas dirdktrise ¥., Slavieša, DV teātra pārstāve T. Krūka, Tālavas pārstāvis J. Vandelis, Toronto latviešu -nama dāmu komite-^
Masu biJBŠā sekretāre
omrD
di
0 •
jada 8 o jSlijāo
,¥lņu- gaišā piemiņā paturēs
Benjamiņa filmy
un darfolnieki.
dzimis-1916. gada 19» janvārī, miris 1972. gada 17, jōlijā Toroito
Pēc viia sēro
Viegte svešus semes snilisooo
a o
iirāle un māsas ar
(Turpināpms no 10. Ip.) (Four Seasons Hotel) Belevillē. Pilsētā ir 30.000 iedīvotāju. Viesnīcas administrācija katra pārnakšņotajā istabā bija novietojusi kurvīti ar augļiem.
Lai sasniegtu Tūkstošsalas, kas izkaisītas Sv. Lorensa upē, autobuss otrā rītā veda uz Kingstonu, pilsētu ar 56.530 iedzīvotājiem. Austobusa logiem garām slīdēja pilsētas ainavas, braucējiem klausoties pavadoņa paskaidrojumos par ievērojamākajām vietām pilsētā. Šeit ir pazīstamais Kiiigstonas cietums un kādreizēj ā Kanādas ministru prezidenta Džona Mak-donalda rezidence, paslēpusies parka kokos, universitātes ēka, tiesas nams.
Tad autobuss piestāj ezera krastā, un to apmaina pret ekskursantu kuģīti „Lady Kings-ton", kas spēj uzņemt 110 pasažierus un apbraukā salas. Ceļojums pa Sv. Ldrenša upi no Kigstonas līdz Rokportai ir vispiilnīgākais Tūfcstošsalu izbraukums, kas ilgst apmēram 4 ar pus stundas. Lai izteiktu Tūkstošsalu skaistumu, indiāņi šd apgabalu nosaukuši par „Lielā gara dārzu (Manitonna). Kuģa ibrauciens bija paredzēts gar plato Sv. Lorensa upes Kanādas krastu, pretējā pusē ir
jas pārstāve Z. Grekere, ž. Bērziņa no Ņujorkas u. c. .
Nelaiķe atstāj dzīvesbiedru Arnoldu Tīcmani ar padēlu, māti Mariju Auzāni un māsu Aleksandru Sudmali ar svaini ĀdoKu;
Savienoto Valstu krasts. Pirmā lielākā sala, kurai mūsu „Lady Kingston" paslīdēja garām, bija Trešuri, kur darbojas pārceltuve. Sala ir divas jūdzes plata, ar mājām ūn iekoptām saimniecībām, no kurām, cik izdevās noskaidrot, viena pieder kādam latvietim, bijušajam karavīram.
Daudzas salas un saliņas slīgst rīta miglā. Uz dažām no tām ir ap 300 iedzīvotāju, bet uz citas saskatāma tikai viena māja vai bāka. Citas liekas nav nemaz, apdzīvotas. To klintis apaugušas krūmiem un kokiem. Daudzas skaistākās salu mājas pieder vai kādreiz piederējušas populāriem māksliniekiem, ievērojamiem rūpniekiem un ci-
Sv. Lorensa upe vietām jūdzes plata. Kuģiem ceļu bākas un bojas, salām slēpušies i pārvadājot starp abām
starp
<0> <^ #
neatļautas preces. Tālumā, ASV pusē, redzams skatu tornis (Sky-deck Tower), kurā celtnis stundā spēj uzcelt 600 apmeklētāju. Salām daudz dīvainu nosaukumu, kā „Velna krāsns" (Devirs Oven), „Kvebekas igalva" (Que-beck Head), „Vijolnieka elkonis" (Fiddler^s Elbo^^) u.c. Varbūt kuģotāji pie šīs salas rāmā laikā saklausījuši vijoles skaņas, tāpat kā Reinas upē teiksmaino ī^proleju, kas uz klints sēdēdama sukājusi savus zeltainos matus un ar dziesmām viļiaājusi jūrniekus nāvē.
Ievērības cieniga ir Bolta pils
(Boldt Castle) uz „Sirds salas'' (Heart Island), kuras,būvē ieguldīts 1 milj. dolāru. Bet vislielāko interesi saista Tūkstošsalu tilts, kas savieno Kanādu ar Savienotajām Valstīm. Ar lielu nepacietību gaidījām, tā parādīšanos aiz salas līčiem. Beidzot no miglas iznirst 350 pēdu augstā tilta balsti.
D. Galvins pilsētajs
StD
Tūkstošsahi tiltu 1938. gada . augustā atklāja: Kanādas ministru prezidents Makencijs Kings uri ASV prezidents Franklins ..Delano Ruzvelts. Tilts iezīmēja abu valstu saimniecisko un kulturālo attīstību. Rūzvelts toreiz sacīja: „Ja Kanāda būs apdraudēta, ASV nestāvēs dīkā", nosaucot to par Draudzības un miera tiltu.
Abi valstsvīri satikušies uz tilta robežlīnijas, pārgriežot lenti. Tiltu projektējusi" Ņujorkas inženieru fema, bet būvdarbos piedalījušies vairums mohavku cilts indiāņi, kuru senči bijuši pirmie takas atradēji. Tas šajā apgabala ir viš^ īsākais ceļš uz pretējo krastu. Autobraucienā no īgujoi^aš tiltu iespējams sasniegt sešās ■stundās. ■ :\ ;V. l^idatt.
Leo G. Ozols
:7:::::;la
ozol
Rītdiena. Tč Kanādas rītdi ta telpā. Un Kanādas rītdi dus bluķa, ēd roņa gaļu, kc krūzi Old Pa kojiamies pusi izskatās mīlīg gan termome vienu grādu
Pirms trim šajā pašā vie nadas ģenerāl naidu Mižneru ja iglū, un kimiem dzēra rumu. šoreiz gubernatora, iglū ir sābru žam uz sab] gabaliem ar toreiz ^ pir šī bija Kaņa pat kā tā ir josla gar S robežu, ko e skafiit jpar K pagātne, pio" ved uz zie rītdiena kā 1 pā ir ziemeļ loka. To zin dieši — to z Tādēļ Eiropa ciju apvienr grib stundu šo pasaules na ir vienkā uz skaitļa de nas, desmit desmit tūteslto ma izdevumi dukcija, prot rēķins, kam mu nav n čū valodas V ta Parīzē, jo stāvis netika reālu, kur, sas visu e Frobišera lī
» iHJc
