6 ■ LATVIJA AMERIKĀ Trešdieea, 1972. g.
-1
'■1/
i
ii' i
īpašnieks un daJbu viaditā Zigfnds Jiig
saimnieks, latviešn skauta vadītājs, Drie^
rists uii Ķalam latv. drmi^ azeš ipa&mes Ipceklfe šinīs dienas ta^'■■M^saviem sasnie-^miem iepazīsftināja musu
v>c 15 gadu daiba fabrikā, strādājot par nodaļas vaditār; ju, pagājušā, ^ada rudeiiī už-sākiu pats savu uzņēirmrim Mete ; ?ia^t, jspeciālkējpti^ un -plastikas mašm-
rēs rikbtifes vi^gi tas, k^ŗš zinās šis atslēgas itodu;^^^^^^Š^^ dājairi ari pie koinplicetā k6mpļStera, kas domāts stko-lām, skolemļ seķiņju pārbauŗ
7ai jau agrāk šādas Me-neražoja?" ,v^ijar bet dārģas^^ dēļ netik^ lietotas [produkcijā Mēs tās nevien salētinām, bet ari
iedējams, ka ļOsu iz-
gatavotos un patentētos ražo-
jumus
daļu ražošanā, To^^i^ savu laukļi māj :ta.-^li.; vecais-Z^/ kumā šaubījos, vM būs darbs un ieguldījums mašīnās ne-
būs kā ,^zemē^^r^
gady pēc 1 mēnešiem, visus
:':vaii^.;^:nevara'
,,Par autoiiiob spiežamo pogu atslēgām ir jo sevišķi ieinteresēta General ^ ^^^^^M^ fabrikas vadība. Ir izredzes, ka mēs pat paši tās varēsiŗi! ražot savā uzņēmumā, lai ar tām apEā^tu
šim
ea^umi ļajHeņeni 1J, tin lidz rītam tie jāizgatavo, lai vajadzīgās mašīndaļas trūikuniš netraucētu ražošanu kādā fabrikā."
Sākumā pieņēmām vienīgi mašīiidaļu pasīītinājumus," turpina Z. Jirgens, „bet pēdējā laikā mumis pašiem ir savi jaunizgudrojumi un līdzšinējo daļu aizstājēji, kas ir labāki un ^arī lētāki. Metalla ražojumus aizstājam ar dažādiem plastikas un. nailona produktiem,''
9i:
ir tā sauktais ,,yobp-mecte
mašīnu ģatž — - - -mums Kalamazu^ bet mēs vienīgi pašu ļu — tā roku. Jau 02 16 šādas rokas, un daudzi pa-sūtinātāji uz tam gaida ar
Jauajām daļām ir Plast" patents. Ar šiem jaunajiem izgudrojumiem nākotnē gribam akcentēt visa uzņēmuma darbību.*'
„Tātad jūsu izgudrojumiem ir jau paJtenti. Uz ko tie iattiecas?" stāstījumu pārtraucu ar jautājumu.
„Patenti ir jau vairāki," saņemu atbildi, un mani. iepazīstina ar izgatavoto daļu. Šis ir gaļas fabrikas. mašīnu tīrāmais, i kas izgatavots no plastikas un ieguvis labu atsaucību. Tā apaļā ripa ir ūdensfiltrs fabrikām. Pašreiz darbā iet automātiskā auto-::^]mļ)i|U' ;:^ipga,:-; ar,; ira- -
• ;Pēc; Daugavas ^Vanagu';loav da Jāņu sanķdjuma latviešu mājai Almēiijā DVF valde nākošajā dienā, 2. j®jā, pulcējas iiz valdes sēdi, Šē^^^ dīja valdes priekšsēdis Frišvalds un taj ā piedalījās valdes locekļi M.^^ L. Ceriņš, A, Freimanis un i. Pālītis; kā ari 1^ Daugavas Vanagu diemi rīcībās komitejas un Bradfordas nod. valdes pr-dis J. Tauriņš, Saules novada un Boltonas valdes pr-dis J. Zaķis un darbvedis, A.Lazd^ valdes locdcļi un nidd. savus ziņojumus lesukjuši r^
ko organizē Bedfordars nodaļa sadarbībā ar zemes valdi. T^ notiks 9. un 10. s^tembri Bed^ fordā; Par vedktaji^ priekšdarbiem ziņipja rīcības tējas pr-dis J. tauriņž vaidēs ķuMras daļas vad f'reimanis. DV dienu sarīkojumā ietilps atklāšanas akts,
sa-<un
mielasts, ka arī svinīgā junda, koncerts un balle. DV dienas būs saistītās ar DVF 25 darbības gadu atceri. Kanādas viesis bus virsplfev. A. Silgailis, piedalīsies ari Latvijas lietvedis un DVF goda pr-dis T. V. OžoUbš ar vesbiedri. teiks uzrunu pieņems jundu uii runās par tematu — „Kādēi mfe neizrādījām bruņotu pre-
šiem, ta cenšoties tos ieinteresēt un iesaistīt DV darbā;
Nolēma DV dienu ietvaros sasaukt kārtējo DVF delegātu sapulci sestdien, 9. septembrī, Goujnty viesnīcā, Bedfordā. Pēc atklāšanas akta sapulces ievadījumā delegātus un viesus uzrunās Latvijas lietvedis im pVF goda pr-dis T. V. Ozoliņš. Sekos valdes un revīzijas komisijas ziņojumi, debates un DV centrālās valdes locekļu vēlēšanas.
G.Rītiņa ierosinātā brošūra par DVF 25 darbības gadiem jau sagatavota un nodota iespiešanai. Redakcijas kd-leģijā vadību uzņēmās iekšējās informācijas daļas vadītāja A. Liepiņa un tajg v^; darbojas Fr. Kursietis m M. Ķeņģe. Izdevumā paredzētas āpm. 100 Ip., ar tuvu pie 60 uzņēmiuniem, un to iespiedīs 1000 efes.
Laika no š. g. 1. okt. — 1. nov. nodaļās un kopās jāievēl Daugavas Vanagu priekšnieks im vanadžu ļpriekšniece. šim nolūkam valde ižraudžīj a at-sevišķu komisiju ar Ģ. Ritinu par_ pr-sēdi, Austru Liepiņu un A. Lazdonu, kas iz^ strādās vēlēšanu instrukciju -un kopā ar velēšanu materiāliem piesūtīs nodaļām un kopām. Valde piešķīra pirmo reizi DVF Mnsteres ģmuiazi-jas stipendiju Kaimondam Pēterim Dālem Mančestrā 325 mārc; apmēra.
Jaunatnes daļas vadītāja L. Ceriņa un ārējās mformācijas daļas badītāja G. Tamsona
Valde izteica sevišķu pateicību par aktīvitāti Apspiesto tautu nedēļā ārējās informācijas daļas vadītājam G. Tom-sonam, DVF un LNPL pārstāvim Britu līgā Eiropas brīvībai T. Zariņam, tāpat arī visām nodaļām un darbiniekiem, kas to sekmējuši. 0. Tamsons ar LNPL prezidija pr-di un T. Zariņu piedalīju šieš Britu līgas Eiropas brīvībai delegācijā 26. jīīnija apspriedē Ārlietu ministrijā Londonā, kā arī politiskā sspīāk-sme Vestminsteŗes zālē Lon^ donā, kur 29. jūnijā runājis ģen. Gordons Vokers, G. Tamsona rosība vēl izipaudu sies Bradfordā un Līdsā, par ko rakstījusi arī turienes britu prese. .-^^
Vanadžu daļas vadītāja Ķeņģe informēja par 16. vanadžu salidojumu Lesterē. Sa-lidojumā par Anglijas videnes nodaļu vanadžu kopu pārstāvi izraudzīta Lesteres kopas vadītāja Ž. Lazdiņa, Līdzīgā amatā Ziemeļanglijā apstiprināta V. Rulliņa un Dienvid-aņglijā A; Liep
Pēc aprūpes daļas vadītāja 1. Pūlīša ieteiķunia Valde piešķīra 5 dāvanu sai?^ šanai tautiešiem aiz dzelzs ai2:kara. Līdzekļu vākšana aprūpei nodaļās un kopās vēl
. „Cik maksā šāds „robots", kas automātiski ar savu metalla roku izņem gatavo daļu no preses vai virpas, lai novietotu vajadzīgā vietā?"
„-šādu mašīnu „Prab" firmā Kalamazu pārdod $12.000."
„Cik izmaksā dzelas, no ras gatavojat šādas komplicētas daļas?'' jautātājam rodas interese par pašizmaksu.
„Mēs lietojam vienu no labākiem dzelzs izejmateriāliem, un- tas- mums m^aksā $22.00 mārciņā."
Tālākās sarunās Zigfrīds Jirgens pastāsta, ka līdz šim uzņēmumā mašīnu iegādei jau ieguldīti $25.000. Tuvākā nākotnē iecerēts uzņēmumu stipri paplašināt, ceļot pilnīgi jaunu „fabriku" tuvāk Kalamazu pilsētas tobežām, kurā bez tiešiem eksperimentiem, kas ir Z. Jirgena specialitāte, tiktu iekārtota arī produkcijas
tošanos Padomju Savienībai 1939./40. gadā, bet cīnījāmies
ietvaros;" solisti Ks. bergs ar Dainu Mavierēm. D^ dienās ^ risināsies ari sacensības vairākās sporta disciplīnās, pasniegs organizācijas apbalvojumus. Apmešanās ir izkārtota Coun-ty viesnīcā," un a^paecie-šamās naktsmājas pieprasāmas Bedfordas nod. valdei; 140 Hurst Grove, Bedford, Beds., līdz 15. augustam. Līdz tam pašam laikam un ar to pašu adresi jāpiesaka līdzdalība mielastam, kas
kūmus, kā arī A. Liepiņas ieteikumus sagatavot un izstādīt piem^ materiālus par DV organizācijas diarbu un veiikuņiiem Pasaules latviešu jaunatnes 2. kongresā atzina par īstenojamiem.
Kultūras daļas vadītājs A. A. Freimanis ziņoja, ka 1. jūlijā rīkotais i Jāņu vakars izdevies labāk nekā iepriekšējos gados un sagaidāms, ka dos prāvāku atlikumu. Pie šī sarīkojuma; izkārtošanas daudz piestrādājuši arī valdes locekļi M. JĶeņģe, L. Ceriņi un I. Pālltis. Londonas nodaļas vanadzes un tautas deju kopa Metienļņš.,
BALTIEŠU JAUNATNE APSPRIEŽAS
Jaunatnes daļas vadītājs L. Ceriņš sadarbībā ar referen-tiem J. Kažociņu un V. Rul-liņu pagatavos un izsūtīs at-aicinājumus jaunie-
SesMien, 1. jūUjā, C Mtona viesnīcā ņotiite II. Visļpasaules lietuviešu jaunatnes koagreiss. Kongresa ietvaros notika arī baltiešu jaunatnes paneļdiskusijas par baltiešu jaunatnes sadarbību nākotnē. Diskusijās piedalījās īmre Lipping — igauņu jaunatnes pārstāvis no Kanādas, latvieši — Dzidra Liepiņa no Ņujorkas, Andris Aufcmanis no Kanādas un Uģis Sprudžs no Čikāgas. Diskusijas vadīja
Plaist" uzņēmuma ti 5 speciālisti.
ņem farmas lauki. Satiekam ari viņa enerģisko dzīvesbiedri Elēnu, amerikānieti. Viņa ne tikai saprot latviski un piedalās latviešu sabiedrībā, bet jau pirms vairākiem gadiem
kais gatavošanai. Viņas darbi ziedoti gandrīz vai katrai izlozei, un ar savu aMvitāti tā Ipiedalījusies aili vairākās amerikāņu izstādēs, izpelnoties atzinību un godalgas.
¥o BoķSs
Imre Lippings uzsvēra, ka baltiešu jaunatne trimdā pašreiz ir vairāk vienota nekā agrāk. Jaunatnei jāuztur Baltijas valstu jautājums dzīvs ari tad, ja tas bUtu nepiatika-mi amerikāņu politiķiem Mums ar! jārunā par piesārņojumiem Baltijas vaMs. Kalifornijā iznākot žurnāls „Estonian Affairs", to varētu paplašināt un nosaukt pa? „Baltic Affairs".
ierosināja programmu baltiešu jaunatneir Sadarbība starp baltiešu jauniešiem nacionālā plāksnē, sadarbība lokālā ļplāksnē; izveidot zināmu informācijas tlKLu un izdot kādu periodisku laikrakstu vai žurnālu angļu yall)dā, kas būtu veltīts baltiešu jaunatnes jautājumiem, un sarīkot baltiešu jaunatnes salidojumus, lai iztirzātt dažādas aktualitātes un problēmias.
Dzidra Liepiņa uzsvēra, ka
katrai skolai būtu jāmāca
bērniem arī par pārējām baltiešu tautām. Daudzreiz par daudz runājam par robežu pārpratumiem , staijp Latviju un tās kaimiņvalstīm. Tālāk Dzidra uzsvēra, ka baltiešu jauniešiem, rīkojot politiskas demonstrācijas, būtu jābūt vienotiem.
šu jaunatnei nav pietiekoša kontakta ar igauņu un lietuviešu jaunatni.
Paneļdiskusiju Nansija Umbrasas aicinājia jaunatni rakstīt vēstules pre» sei, uzaicināt un apmainīties runātājiem un mēģināt rast jaunus ceļus lielākai sadarbt bai baltiešu jaunatnes staf° pā.
\i ■
Tororitōl kredits;
Latvian
^^^^
491 College St.,
m a
5% par no| 5Vi% par Kreditsabiedrī-fc parastās bankl sniedz aizdevu! das pārvedumi
noguldīšana vi sniegšanu kre( ra dzīvības a] $200a.00 vfti $5ļ
Birojs atvērts
vV,/;.. 12 -
Sestdieļ
15. septer
TALRl 924-21
Pasūtii labāko
L A
^^^^^
to janis te saka j~
Par tiem j
[iegādāties vl aļu no pi jo katrs SJ LIS ir vismļ āks par pf ir apm. tā, gājuši vei" pirkuši mi ļ $300 rubļu vairāk. Speciālo i var ari ļotļ nit pret Iļiem.
pilnīga
APDl
Tikai iPRES Cor] pakalpoji I gāde mljāi laikā.
ļMCENA JĀMAKSĀ.
iizor
Jfls , mu, ko vēļ SIET Mū KATALOG PASŪTINI
i INT EXPI 125 Easļ pieļ
NEW Yo| tāl
Ļoti svarij
Tikai AtrI
kZHIGUU MOSKVm MOSl ZAPOW ZAZ 968 Pieprasi( ilustrēto aļ (ņemam p DIVOKĻIEI I darījumos dzeun tūks Itū klientu!
I