HEWSPAPĒE FOK ALL LATVIANS
. ^Latvija Ameffi&a FikblbOdAf \Lliiiitei ' . Biasiness Office: 125 Bfōādvlew Ave., Torontb 250, Xm^, Cahada; Editor-in-Chief: KRIŠS SIDARŠ. Telefonēs: 465-7902. United States EditoralOffices ~ New York: Editor r- V. IRBE, 4035 Rombouts Ave., Bronx, N.Y* 10466, U.S;A. Chicago: Editor I. SIMANS, 5524 N» Luna Ave., Chicago,
NO VAŠINGTONAS .
PATURĒŠANA lE
KONSERVATĪVO i SPĀRNA NELIJA LOMA. TONU. NEPIENĀCĪGI
AR SENATORU IGL-S MASKAVAS UN PE-ŽĒLOŠANĀS
Pēc tam, kad prezidents Ričards Niksons deklarēja, ka novembra vēlēšanās viņš paturēs viceprezidenta amatam Spiro Agņū ficasSididatuni, bija skaidrs, ka republikāņu partijā pavairojies labā spārna iespaids. Ar to darīts gals arī Sļpekulācijai par eventuālu demokrāta Džona Konelija partijas kartes apmaiņu. Kone-lijs nebūs republikāņu partijas izvirzītais kandidāts viceprezidenta amatam un tieši tādēļ, paliekot oficiāli demokrāts, bet nostājaties Niksona pusē, viņ'š lifes daudziem jo 4aud'ziem veciem. -demokrātiem padomāt, vai no zilam debesīm nokritušais, ar ideāla refonnātora lauru vainagu izpušķotais pašu partijas kandidāts prezidenta vēlēšanās senators. Mekgaverns iŗ īstais virs, kam varētu uzticēt valsts vadību nenoliedzami sarežģītā starptautisko pārmaiņu periodā.
Pagājušās nedēļas sākumā Gailupa sabiedrisļcās domas pētīšanas institūts pēc gadu desmitiem pārbaudītas metodes mēģināja noskaidrot Nife-sona un Mekgaverna izredzes prieOsšā stāvošās vēlēšanās. Kā jau varēja paredzēt, Niksons bija tālu priekšā Mek-gavernam. Par Niksonu izteicās 56%, bet par Mekgaver-nu 37%, un tikai 7% izjautāto vēl nebija izšķīrušies, kuram kandidātam nodot savu
sā izvēlējās par savu lidzgait-nieku ceļā uz Balto namu pieaicināt maz pazīstamu Misū-ri senatoru Igltonu. Viņa no-
tām varbūt bija tikpat liels pārsteigums, kā paša Mek-gaverna uzvara Jau pirmajā balsojumā.
„Viss, kas mums tagad ir nepieciešams, lai jo lielāks skaits amerikāņu iepazīstas ar Igltonu. žēl, ka pagātnē par šo jaiiko un. apdāvināto senātom prese ir tik maz rakstījusi," tā kādā intervijā izteicās' pats prezidenta amata
Igltona vāirds bija katras amerikāņu avīzes pirmā lappusē. Izrādījās, ka 1 kādā preses konferencē īgltons apstip-
vēlu nāktu dienas gaismā ub eventuāli samazinātu vēl vairāk Mekgaverna izredzes priekšā stāvošajās prezidenta vēlēšanās. 42 g. vecais īgltons apstiprinājis faktu, ka 1960., '64. un '66. ģ. slimojis ar nerviem un depresiju un bijis ievietots slimnīcā. Viņš arī neslēpa,' ka psīchiātriskās terapijas ietvaros saņēmis vairākkārt elektriskos šokus. Tas bija liels pārsteigums arī pašam senatoram Mekga-vernam, jo izrādījās, ka īgltons šo savu nesenās nopietnās slimības vēstures posmus bija noklusējis arī viņam.
Demokrātiem draudzīga prese gan mēģināja īgltona lietā saskatīt cilvēcīgu un laikmetīgu kļūdīšanos. „Galu galā'*' rakstīja kāds liels Vašingtonas laikraksts, , ,žkviens, kas izvēlās nepateicīgo politiķa karjeru, ir jāuzskata par ideālu fanātiķi vai par samērā trauku indivīdu."
Cits komentātors piebilda: „Ja mēs aizliegtu ar politiku nodarboties visiem,, kam po-lītika ir sagādājusi nervu saspīlējumu un depresiju, tad mūsu rīcībā šodien nebūtu neviena politiķa."
Ir viena lieta būt nervozam polītiķim un otra lieta -» nesen nopietnas nervu kaites piemeMētam slimniekam pēkšņi uzticēt Savienoto Valstu administrācijas, augstāko amatu. Ja Mekgaverns kāda iemesla dēļ nespētu pildīt
automātiski īgltons stātos viņa vietā. Protams, tas notiktu tikai tad, ja novembra vēlēša-nās īgltons ar Mekgavemu iegūtu nepieciešamo balsu
franču ārlietu manistrs ] riss šūmans. šis piedzīvojušais franču politiķis un valstsvīrs bija pārsteigts par ču-enlaja atklāto valodu, iztirzājot sarkanās Ķīnas un Pad, īsavienības attieksmes, ōuen-lajs šūmanim atMāti uzsvēris, ka _ Maskavas un Fekin-gaš plaisa nav izlīdzināma. Francijas ciemiņam viņš žē-lojies par Maskavas izaicinošo rīcību, norādījis uz Kremļa divīziju koncentrācijām ..{Turpinājums Ih Ip.)
Ņujorka latvieši sarās kreisi
Vilnis Baumanis. f Iņii basketMa; laiikiiiMā»
kalnos šovasar s divos posmos. Vidū — tenisa spēles
lu, vaļ Augšējā attēlā pa techniku māca . Pa labi — nometnes va»
Par savām
iveras
oŗgamzāeiju jajā sanātesnē Vanikuverās la^^ vieši izteikuši v^^ sa-
un vi^=
latvieši jūtās it (kā no cenfca aizmirsti, tād^ Iii «jāapsver iespējas informācijas apmaiņā, kp ātzi-
:na .ari: LINM vaMe.- f; ■ Kron-, ■ toergs savukārt ^kjinājiš turienes latviešus^^
ties ■ LNAK darbā^: ieskaitot' :ar! padomes velēšanās, šos Jautājumus ar
sevišķi publikācijas ziņā. Kā zināmas, ļpar festivālu un vispār igauņiem, jrtašākus rakstus' publicēja visi vietējie laiferak" sti, arī radio un pat televīzijas raidītāji. Vairākos gadījumos, sakara ar šo ftestivālu tika jue-
seae,: : .iĶas: v notiika
ņemt no pusīgāku mforMciju, it sevišķi ārējās informācijas darbā.
ILielā attāluma dēļ Vankuveras
m aomu izmaaņu arī nesenā "
tivāla ievērojamie panākumi, it
minētas arī pārējās P^MJas valstis/ Latvija mHetii^ rādot kopējo fvēstuii un pašreizējo okupācijas stāvokli. Sēdes dalībnieki atzina, ka igauņi m labu organizētību, jpratuši izmantot pašreizējo l^b^ēlig^ stāvokli, kāds Tadie;^ pēc ,jH^-Ōiitafio** konferences
20. .to.