10 LATVIJA AMERIKA TrešdieESi, 11172. g. m septembffis,' 38. ii-irs
Otrs literātu uai žurnālistu kongress Elka Parkā Katski-1os pie Ņujorkas pēc triju dienu raitas darbi>as beidzās 4. septembrī, pieņemot kongre-sa rezolūcijas komisijas ie-1 teikto raksturīgāko domu kopsa^iikmmu, kā arī pieņemot rezolūciju pret Pad. savienības rusifikācijas' politiku.
Latviešu raikstnieku uzdevums svešumā ir veicināt lat-vislkumu un piesaistīt jaunatnes interesi. Rakstniekiem jāturas kopā un jāveicina tau^ tiešos vienotība. Rakstnieks kalpo mākslai, bet šai laikā, kad vērtības strauji mainās, ralkstniekam būtu jākļūst par ceļa rādītāju mūsdienu ideju un jēdzienu juceklī. Tagadnes rakstnieks ir arī tautas pravietis.
(Izdotās grāmatas ne vienmēr ir lar izcilu kvalitāti vai labu latviešu valodu. Nelieli labojumi vai padomi grāmatu 'kvalitāti varētu uzlabot. Būtu izraugāma padomdevēju ^komisija, kas pirms nodošanas 'apgādiem novērtētu manuskriptus. Šī komisija pieņemtu manuskriptus im palīdzētu ar! visjaunākajiem autoriem.
Kritikas pamatnoteikums ir rvispusīgāka darba analizē. Amerikāņu rakstnieki atzīst ,,skatījuma viedoikM" par vienu no grūtākām rakstnielkiu problēmām, bet latviešu kritiķi to nemēdz pieminēt. Ieteicams tulkot Mviešu valodā piemērotus darbus par grāmatu vērtēšanu un kritiku,
Latviešu valodas kopšana un svešumā ir no-
zīmīgākais uzdevums. Jāseko valodas kopšanas darbam tēvzemē, lai gan tā notieik svešas varas iespaidā. Zaudējot sa)vu valodu, zudīsim ari kā
guma autoram 0. Akmentiņam, kam'par šī uzdevuma izpildīšanu jāziņo valdei Mz 1. ofktabrim.
Trijās dienās kongresa da-Ifbnieildem nebija daudz iespēju debatēt. Likās, ka pēdēv jā pusstundā, kad pieņēma rezolūcijas un ieteikumus, pēkšņi radies prieks debatēt. Gandrīz radās stāvoklis, ka pieņemtie atzinumi paturami informācijai un kfa tos ne-drīlkst publicēt. Ne tād^, ka rezolūcijās būtu kāds no&lē< purns, bet dažiem delegātiem nepatika rezolūcijas komisijas saigatavotais teksts. To iz: strādājia komisijas locekļi J. Blumbergs, E. Kalme un G. Ikona. Cēliena vadītājs 0. Liepa ieteica balsot par visiem rezolūciju un ieteikumu punlk-tiem uz reizi, aicinot i: visiem tiem, kam būtu 1 iebildumi. Kad V. ī*e ieteica dalīt ieteikumus un rezolūciju atsevišķi, kongress ar visām-balsīm pieņēmia abus rezolū^ cijas komisijas ieteikumus. ■
Pēdējā (kongresa dienā E; Andersoņe no Milvokiem labi sagatavotā lasījumā apskatīja latviešu darbu tulkojumus igauņu un lietuviešu valodā un )abu kaimiņtautu tulkoju-imus latviešu valodā. Lai gan šādu tulkojumu skaits nav mazs, tomēr derētiu vēl palie^ lināt, bet mērķa īstenošanai trī&st tulkotāju. Vairāk vērības būtu jāpievērš latviešu darbu tulkojumiem angļuvalo^ dā. Daudz iespēļju ir arī tulkot miazāko tautu valodās, Jamnai Babrei iznācis dajrbs portugāļu valodā, K. Ķēzbers sagatavo jaunatnes romānu „Brencītis" iespiešanai itāliešu valodā (problēmas ar kaķu vārdu pārtulkošanu italisiki). un
literātu un žurnālistu kongresā referēja nar īpatnībām latviešu valodā. Aug-
šējā attēlā literāti un 2
9^
■ļam būtu ,■ veicināma.: šādu tul-kojimu; rašanās^ kaut vai ar mazām, gain.
"■/Par ^
fer^ia V. Irbe, norādot : uz balvu pieišķiršanas kārtību, KF sastāvu un darbību. Labi izstrādāts referāts aoc" un skaitļiem bija L.
Eumalkiaim par tematiem oku-
presē: Latvijā mēnesi iznāk saraksts par iznākušajām grāmatām semmars un; avīžu rakstiem: Tu 88 izdevumi. Literatūrai.
sana ir maizes j.āralksta 'tā,'::.!
gresa par
šd ci31vēfeu komunistu pasaulē.
Gentrālās valdes ļocel^em un kopu pāretāvjiem ^arī saivi ziņojumi. Pēc kasiera K. Pēt^crsona ziņojuma LE% kasē ir 5020 dolāru j no ^ 95Ō doi. Ērika Raisteŗā fondā un 150 slimās (rakstnieces llcĶias
IMnaneis fondā.v W lāri nosūta Latviešu
interesi noklausās referātUiPimā rindā no kreisās:
un Hermanis Krei-Foto: J. Liģers
bas del izdeivuma veidošana pašreiz apstājusies.
E. Andersons ziņoja, ka Mil-vokos 28. okt6forī notiks Pre-/ ses balle. Ūz literāro sarīkojumu aicinās vienu dzejnieku ūn vienu prozistu no citām vietām, maksājot daļu ceļa izdevumus. Aicināti Guna Ikona ņo Toronto un Reinholds MiUers no Ņujorkas,
K. Ķezbers ziņoja par plānota Almanacha izdošanu. Raksti iesūtīti pietiekamā sifeaitā un saņemti solījumi no vairākiem atitoriem.
Kongresā ;ļ)iedaļījās 53 reģistrēti dalībnieki, bet dažādos ladkos piedalījās arī daļa Ņujortkasj iiraudzes ļauniešu nometņošanas grupas dālīfo-nieiki. Referātu satur^ bija labas kvalitātes^ tomēr dalībnieki bija vēl^^^ vairāk debatēt. Par kongresa dalībnieku paēdināšanu rūpējās Ņujonkas draudzes vasaras nometnes: jaunatnes perioda saimnieces, paŗdalīibni^u novietošanu un istabu ierādīšanu nometnes pārvaldniece 0. Sprince. Lielākā daļa kongresa dalībnieku / pāmakšņoja Ņujorkas draudises Īpašumā, bet : diala larī privātajā motelī Bērzaine vai kara invalidu īpašumā
mi sH'mnīcā esošās Ilonas Lei--manes atbalstam. Viņas veselības stāvoklis^ nav uzlabojies, drīzāk pasliktinājies.
četri no 7 valdes locekļiem dzīvo Ņujorkā, pa vienam Čikāgā, Deitonā, Ohio un Bostonā, šādā veidā: valdes io-cekļiem ir iespējama lielāka saskare ar atsevišķiem bied-riem, sevišķi ASV vidienē^ bet valdei grūtāk darboties. 2 vietās organizēts reportieru Ņujorkā rīkoja LPB Ikecijas, tomēr apmeklētāju skaits varēja būt krietni lielāks. Tāds organizēts:arī vidiene, bet dalībnieku , trūkuma dēļ atsaukts.. LPB biedri Kalamazū CV uzdevumā rīko-nezaudētu juši literātu saiikojumu Gaŗ-ezerā, ko apmeklējuši pāri
par 200 dalībnieku, iemaksājot Garezeram atlikumu $78,25.
H. Pūriņš ziņoja par piedalīšanos rakstnieku nedienās ..Mičigenā; Viņš ierosināja izdot literāru mēnešrakstu, izmantojot jau kādu no esošiem izdevumiem. H. Pūriņš arī ierosināja piešķirt kādu simbolisku godalgu literatūrā, kur piešķīrēji būtu pārējie rakst-
Būtu derīgi tulkot latviešu 'autoru izcilākos darbus angļu un citās valodās. To varētu šeikmēt LPB centrālā valde sadarbībā ar 'ALA Kultūras biroju.
Vēlams sekot rietumu kultūras jaunajiem strāvojumiem un mākslas mēģinājumiem,^ pieņemot, pārveidojot
. vai nevēlamo atmetot.
' Kongress pieņēma 0. Ak-mientiņa iesniegto rezolūciju: Kongress protestē pret Pad. savienības rusifikācijas politiku. Latviešu tauta 30 gados zaudējuisi 86 dzejniekus, rakst-nieikus un žurnālistus. Tie miruši Pad. savienības cietumos m. Sibīrijā. Latvijā nav preses brīvīb-as. ASV - Pad. sa-vļienlbas savstarpējais kultūras apmaiņas ilgums īstenojas vienpusīgi, jo Pad. savienības
1 preses izdevumus var ievest ASV, bet šeit izdotās grāima-tas, laikrakstus un pat bībeli uz Latviju nevar, nosūtīt, jo Pad. savienības pasts tos konfiscē.
Mēs' lūdzam pasaules presi publicE šos faktus. LPB priekšnieks nodevis šīs
.XotezpJūdjas-^
0. Liepa no Kanādas kopas ziņo'jia, ka esot gatavojušies izdot LPB izdevumu Brīvais Vārds, bet rakstītāju neatsauci-
ZBEB
iitemriem
otrā literātu un
itakstnieks Jānis Širmanis (p kreisi) im Hermanis^ rakstnieku un žurnālistu kongresā. If. Ereicera plašāku r^^^^ stu, „E;kskur_sija vēstarē" paŠIaiik talrāķdDs turpina jumos iespiei
nieks V. Irbe, vicepriekšsedis K. Ķezbers un valdes locekļi ziņoja arī par literāriem sa-rH&jumaem laizvadītajos Van-kuveras dziesmu svētkos un nākamajos Klīvleņdas svētkos.
V. Irbe vispirms pierninēja Vankuveras literāro sarīkojumu, par kuru dzirdētas abas un sliktas atsauksmes. LPB priekšsēdis norādījia, ka Vankuveras literārā sarīkojuma daiīibniefcus varēja izraudzīties tikai np tiem literātiem, kas paši vēlējās maksāt ceļa uņ uztureš:aihās izdevumus. Tikai rietumu krasta literātiem nebija ceļia izdevumu problēmu; Jānis Klīdzējs atteicās laikā, kad iespieda svētku va-dom,ļopēd^ā svētku dienā lievarot būt Vaņkuverā (literārais sarīkojums bija paredzēts pēdējā dienā). Anšlavs Eiglītis sarikojumā nevēlējās bet IvaiTs Lind-
trīs rietumkrasta literāti; LPB no Vankuveras dziesmu svētku rīcības komitejas ir saņēmusi pateicību.
Literārā sarīkojuma vadītājs K. Ķezbers paskaidroja, ka lieli nopelni literārā sarīkojuma organizēšanā ir Aizsila Zīlītei — Amiai Avotiņai, kais bijusi ne] vien literārā sarīkojuma imāj asmāte, bet arī iekārtojusi preses izstādi. ,siavu dzīvesbiedri māci u viņi' pārmaiņus izstādi uzraudzījusi: Pēc dziesmu svētkiem Avotiņi atstājuši Vankuvem un pārgājuši dzīvot citur. ,
Par veltītajām pūlēm un darbu kongrei^s nolēma izteikt 'Aizsila Zīlītei pateicību, ko uzdeva nokārtot priekšniekam, L^^ nekad agrāk par literāriem sarīkojumiem interesē nav bijusi lielāka kā tagad. Radušies cilvēki, kas iz-teiļkuši savas domas par V kuveŗas dziesmu svētkiem,
i
Kad 27. ^
nogalē Sidra]
tajā sarīkoju!
nas pēcpusdieļ
pulcējās koji
koru koncei
izpildīšanai,
beniešu vidū
kas šo konc(
Diemžēl —
acīs krasais
tērpu ziņā: -
nos tērpos kaltām dārgi pat kā to, biJi tas deju uz^ (izņemot vieļ kā'uz siena kreklos! Ti 1as kājās un ciem! Jājāj kas piedalījāf vedumos, bū( studenti un gāki, ka viņ gādāt airī vi
musu tērpiem? Unļ slēpums, :k[ ķoŗa dailībniļ riešu tērpi celt godā? padomāt.
sis
bām Sidrāb paspējusi iz brīvdabas e niem kalna diriģenti at koncerta vie tāju pulku, jās tumši
Koncertu viļa Dziesi Skudras-Kār] īsti neiz( kalnus un tāju satraiu] b'as dēļ. Ti] mas —• V. daiļā dziedi
ka. To vadīj. ar skaistu izskaņu —
Diriģents dīja E. M(
Vītola pēdējās dzi| laiikiu ■jau čabināt pa _ (lietus saf)
dziesmu izl
Tad nāc i vīru korimi gi pabēga ku zariem bet vīri di| ša vadTbi drosmi unļ tum gāžōtļ viņi bez pļ daja sm; dziesmas: J. Norviļa un *
manu vieg
Traģiskā sars. Gc E. Sniķeļ
Vi'!' . M