Tirešciiena, 1972. g. 13o "st^ptemteis, 38. n-rs
LATVIJA AMERIKA 11
Kad 27. :auigi!sta nedēļas nogalē Sidrabenē noorganizētajā sarīkojumu, talļ^āsvētdie-•na.s pēcpusdienā tautas tērpos pulcējās koru dalībnieki (kop-koŗu koncerta programmas izpildīšanai, tad laikam sidra- . beniesu vidū nebija daudz to; kas šo koncertu neajpme,klēja. Diemžēl — skaudri dūrās acīs krasais pretstats vīriešu tērpu^ ziņā: dziedātājas greznos tērp6s ar raikstītām un kaltām dārgām saigšām — tāpat kā to bijām skatījuši taii-. tas deju uzvedumos, bet vīri (izņemot vienu vienīgu!) visi kā 'uz siena pļaušanu — baltos kreklos! Trūka tikai pastalas kājās un izkaptis pār pleciem! Jājautā, vai (jaunieši, kas piedalījās tauta's deju uzvedumos, būdami lielālkā daļa studenti un skobiieķi, ir turīgāki^ ka viņi visi varēja sagādāt, airī vīriešu tautas tērpus? Kāpēc lāda nevērība pret musu tradicionālajiem tērpiem? Un pie tam nav noslēpums, ka vairākiem kop-ikopa dalībniekiem ir lari vīriešu tērpi — kāpēc tos necelt godā? Par to derētu
šīs dziesmu dienas vajadzībām Sidrābenes pārvalde jau paspējusi izbūvēt arī skaistu brīvdabas estrādi' ar pakāpieniem kalna pakājē. Bet, kad diriģenti atvegia ap kalnu uz koncerta vietu ikrāšņo dziedātāju pulku, pamalē'jiau rādījās tumši lietus mākoņi.
Koncertu iesāka lar J. Nor-viļa liziesmu ikalnā Almas Sķudras-Kārkliņas vadībā. Vēl īsti neizdevās ,,&atncinat kalnus m mežus'* — dziedātāju satraukuma un nedroši-biH'S dēļ. Tikai pie otras dzies-mas_ — V. Ozļ>liņa _ Latvija daiļa dziedātāji lit ka atplauka . To vadīj a Viktors Rundāns ar skaistu Lī!go izlīdzinātu izskanu — kā tālumā.
Diriģents ^Arvīds Purvs vadīja E.'Melngaiļa Senatni un Yītola Gaismas pili. Pa pedojās dziesmas izpildījuma lailku 'jau lietus sāika it droši čabināt pa publikā uzsistajiem dietus _ sargiem, tā mazinot klausītajiem iespējas dzirdēt dziesmu izpildījuma nianses.
Tad nāca v kārta uzstāties vīru korim. Dziedātājas veicīgi pabēga zem kuplajiem koku zariem un lietus sargiem, bet vīri diriģenta i Jāņa Biaru-ša vadībā pierādīja īstu vīru drosmi un neatlaidību: lietum gāžot ar „baltu šalti", viņi bez pārtraukuma nodziedāja smaidīdami visas 4 dziesmas: J. Vītola Kalējs, J. Norviļa Kur Igviešu druvas līgo un * E. Melngaiļa sabal-sotas tautas dziesmas: Aijā, manu vieglu ļjrātu un Redz,
ikuT jāja
laikam vairs neviena vīlīte
nepalika sausa ne diriģentam
J. Bārušam, ne viņa vīriem.
žēl, ka nedzirdējām daudz —
skaļo lietus lāšu dēļ, bet
acij bija patīkami vērot vīru
uzticību un cītīgo sekošanu diriģenta vēlmēm.
Pēc maiza brīža lietus piestāja, un uz pakāpieniem nāca atpakaļ dāmas. Diriģenta V. Rundaria vadībā jauktais koris nodziedāja E. Melngaiļa Rīgas torņa galā zīle, B. Sikultes Iecerētā un J. Cim-zes Rīga dimid. Tām sekoja J. Vītola Rīgā pirku sirmu zirgu, J. Norvi]ia Piegulniece un J.Grauibiņa frīcēj' kalni — A. Skudras-Kārkliņas vadībā.
Pēdējās 3 tautas dziesmas diriģēja A. Punvs: A. Jurjā-na Aiz upītes es uzaugu, , J Graubiņa Aiz krūmiņa aizvē. jiņa ar Daces Kānkliņas solo, un koncertu nobeidza' ar A.. Feila Div' pļaviņas es nopļāvu. Aiz krūmiņa .aizvējiņa publiku īsti sajūsmināja, un tā bija jāatkārto.
Tad koristi, sāka vicināt mutautiņus ar domu „Uz redzēšanos nākamajos dziesmu svētkos!" un visi kā viens spontāni uzsāka J. Norviļa Daugav' abas imalas. Publika, .kājās piecēlusies, aizkustinājumā koristiem pievienojās, tā metot.tiltu no dziedātāju uz klausītāju sirdīm un otrādi. Šādi brīži pacilā visus, un man jāoponē tiem, kas saka, ka dziesmu dienas un dzies-Dļu svētkus mēs rīlcojot pārāk bieži, tā , zūdot izpildījuma kvalitāte.
Kas šajos koncertos sagaida īstu mākslas baudījumu, tā publikas . daļa noteikti aizies mājās vīlusies. Bet,' manuprāt, tas nav dziesmu dienu un dziesmu svētku nolūks: mēs dziedam Latvijai^ tai, kas sāip mūsu domās un kuras sapni mēs kā ceļa zīmi rakstām savu bērnu sirdīs. Dziesma ir mūsu visU vienotāja un mūsu cerību stiprinātājia. Cik labu slīpējumu gan var sagaidīt no kop-koŗa, kas tikai pāris mēģinājumos ir sanācis uz sadziedā-šanos?
Šai dziesmu dienai pietrūka arī vīru balsu: sieviešu bija vairāk neikā divas reizes pārsvarā. Bet — visus vienoja dziesmu prieks, piederības sajuta vienai tautai un —kdtad lai daudz vairāk vēlamies? Nu tikai čakli vien pie darba uz Dziesmu svē&u . ceri nākošajā vasarā : dē! Uz redzēšanos!
Pēc brīvdabas isrādes Sidrabenē, n© te Žanis Zentiņš (maskā)y komponists JāiīisNarvilis ar dzīvesbiedri, māksi fānis SiintaksiiMdin^^ ,
'/^ ■•Foto-: J.': īliģers
aut
Kanādas DV nodaļas izkārtojumā pazīstamā
ELGAS RODZES-lpSELESPRIEKŠLASM^^^
ferente.
tiskās līgas darbiniece Elga Ro-dze-Ķīseie septembra sākumā runāja vairākos šejienes latvie-'šu centros. Viņas referāta temats bija: Latvieša pasaulēs po-ļītikas krustceļos. 6. septembra vakarā referente par šo jau^^^^^^ jumu runāja apmēram 80 Mau-sītājiem DV namā Toronto.
Referāta vakaru ievadīja DV Kanādas valdes priekšsēdis E.
Krūka, iepazīstinot ar išo nenogurstošo pretkoniūnisma cīnītāju, jkas pret mūsu tautas ap^ apspiedējiem vērsusies jau 11940. 'gadā kā jauna ģimnāziste Latvijā, piedaloties pretkomūnistiskās demiastrāei-jās. Referente . bēgļu -gaitās 1950. gadā ieradusies Austrālijā, kur pēc ģimenēs dzīves nodibināšanas pievērsusies tiskam darfeam, jau sesto piedaloties pasai nistiskās līgas konferencēs,^^^^ k^^^ ŗas sākumā notika Āzijā, bet šāgada augusta beigās Meksikā, lai nākaimgž
ainu, kurā izceļas divi militāri spēki — ASV un Pad. savienlb'a. Japāna, kuras militārais spēks ir noslēpums, iezīmējusies ar savu saimniecisko spēku, bet sarkano Ķīnu referente raksturoja ar tās propagandas spēku. Pad. ^savienība ar savu militāro spēku tagad pārspējusi ASV, aptumšojot tās vadītajās vaidu, fiet Pad; &a-vienabā sāfeisies kāda Iekšēja kustta^ kurā izvirzījušies pašu krievu gara darbinieki, te vērst^šies pret Kremļa vāru;
Ko mēs, ktviešl, varētu no šīs Mistījbas sagaidīt? jautāja referente? Viņas atbilde bija: pašreizējā situācijā ne sevišķi daiudz. Jia 1Š17. gada Krievijā cilvēki cerēja iegūt darbii un maizi, tad Šodien krievu lektuāļi izmisīgos prasa/gara brīvību, šis vilnis vairs nav apturams. ISrainā, kur bijuši nemieri jau 50 ga-dus, vērbjama pagrīdes kustība, feuŗu lapspiež nežēlīgiem līdzekļiem- Ta pārsviedusies arī uz lietuvu, kur jau trīs
savu
das ķīli iedzinuši dziļi Eiropā/ Par tas propagandas bazi kļuvusi mazā Albānijā, no kurienes ķīniešu ietekme ieplūst Pad. savienības sateiitvaistīs. Dienvidslāvijā bez tam dziļas nesaskaņās noris kroatu un serbu starpā. Ja sakustēsies politiskie spēki Kroatijāv ti^ var pārsviesties uz pālajām ^ate-litvalstīrri. šī sadursme varētu būt mums labvēlīga. Tiesības Tunāt līdz Eiropas droSEbas kbn-ferencē pieprasījušas ari' pad. savienības ©atditv^alstis, bet Masfcaiva ieskata, ka pa visām šīm valstīm runājamļs vienīgi
-Referente -(Vispirms DV origanizācijai, kas devusi iespēju šajās konferencēs ilīties. Viņa veiklā ūn
iši par dzīvām lapām, ceturta-
Aiistra Andeirsone-Flampe .stāstījumā
es po-
Traģiskā nāvē mirušo Hamiltonas BV aodaļas vanadzi pēdējā laļ*».^^^^^^ ^^^f,^" ^• sars. Goda sardzē pie aizgājējas šķirsta stāvēja, m kreisās: Salemece, Gailite, A. Eo. Sniķere, ' —- ^
sadedzināties; Referente pastāstīja, ka pirmā oiguriš upura Ka-tlantas apbedīšanas dienā 160 jauniešu m Latvijas izbraukuši uz Lietuvu, bet apcietmati.
lekšpoļītisko. apstākļu dēļ Kremlis no militārām sadursmēm cenšas izvairīties, bet tā nolūks graut ASV sabiedrisko iekārtu, kur nepārtraukti uzliesmo dažādas iekšējas sa<ļur-smes, izpaužas smagas saimnieciskas proiblēmas, kas vāji-na ASV:'spēkus. ■ :.,/EeleFente brīdināja..no"pārāk aielāimceribām uz varbūtējo dursmi Pad- savienības un šar-ipņas starpā. Pieredze i, ka abi šie komīinistis-kie milzeņi sadodas rokās> ja ir apdraudēta kāda komunistu varai pakļauta territoriļa. Pad. savienība ar saviem militāri
visiem
_ un visa
ir šo
vi sadotos ar sark^
kās, Msa ibrlvā pasaiile i^ristu
koimi^štu fvaras^^^ M
Referente beigās mudināja šajos pasaules polītisk^ krustceļos apzināties mūsu stāvokli/un sākt nopietnu cīņu pret krievu imperiālismu, kas komunismu izlieto kā aizsegu ceļā uz pas<aules varu. '
Referāts izraisīja dzīvas pārrunas klausītājos,j kurās pieda° lījās N. Auš^^ K; Zenaitis, LNAK priekšsēdis T. Kron-bērgs, V. Uipeslācis, N. Bras-liņš^ E. Treilons, E. Lejiņš liil citi runātāji. Jautāta, kā referente komentē prezidenta Niķ-sona braucienu uz Ŗmu un
ieguvējas bijušas Pekinga un
Pateicoties par vispusīgo fun interesanJfco referātu, DV Kanādas valdes priekšsēdis E. Krūka pasniedza referenifei labāko DV skaņu plati; Piemiņas v^-tes referentei nodeva ārī Kanar das vanadžu priekšniece M. Jo-nāne, bet DV Toronto nodaļas vanadžu prieikšniece A. M;aģo-
ne — aploksni,
Pēc referāta Verners Cinis, kas kā PV Kanādas valdes de-ieģētais pārstāvis novērotājs bija piedalījies 6. pasaulesij^re^^^ komūnisitisfcās līgas konferencē Meksikā, demontrēja īsfilmu par ŠIS konferences gaitu. Va-nadzes bija rūpējušās pa^ liju un cepumiem visiem apmeklētajiem, kaš referātu noklausījās pie gaumīgi dekorētiem igaldiem, uz kuriem dega sveces, ifcas viesa zālē svimigu