.i ■ . ■
FAR BALTIEŠU EV.-LOT
Septembra beigās archibīs^ kaps A. Lūsis dosies uz Aus-trāliju, lai apmeklētu turienes draudzes un apskatītu jaunceltos dievniamus Sidnejā, Metiburm un Adelaide. Lai uzzinātu, kas noticis ar mūsu, igauņu un lietuiviešu ev.-lut. bāznlcu' kopējo iesnieguimu Pasaules baznīcu apvienības Centrālai komitejai, kas au->gusta vidū bija pulcējusies^uz sēdi UtrecMā, Holandē, mušu laikraksta redakcija lūdza ar-C'hibīskīpu sniegt paskaidro jumus uz dažiem zemāk minētiem jautājumiem.
J: Vai iesniegumam, bija norādījums uz Bialtijas ļ zemju' o'kupājciju ™ bīstami ;lielo krievu tautības iedzīvo-tā;ju iepludināšanu, prasot Baltijas valstu jautājum.a pacel-, sanu gaidāmā Eiropas drošības konferencē, bijuši kādi rezultāti? Vai iesnie-gums pārrunāts vai nolikts atvilktnē?
A: Pagaidām man trūkst informācijas, lai es uz šo jautājumu pareizi atbildētu. Manā rīcībā ir tikai Mormātīva rakstura ziņojumi, ko sniedz Faisaules baznīcu apvienības biļetens. Bez tam esmu telefoniski saztnājies^ ar Apvienotās metodistu baznīcas bīskapu B. C. Nicholu Pitburgā, jo viņš jau pirms centrālās komitejas sēdes bija man rakstījis un solījies mūsu iesniegumu atbalstīt. Pēc telefoniskās, sarunas bīskaps Ņichols Hļan atsūtīja arī garāku vēs-tul^, no kūpas satura spriežams, ka mūsu iesniegums nodots kādai komisijai, šīs komisijas ziņojums, speciāli nepieskaroties B-altijas valstu jautājumam, bijis par iemesŗ lu Centrālās komitejas lēmumam — izveidot pie Pasaules bassnīcu apvienīb-as speciālu studiju grupu, kas nodarbotos air cilvēku izvietošanas un so-ļ ciālās taisnības problēmām. Studiju grupas nosaukums anigļu ' valodā skan: „Human Settlements Quality of Life mā Social Justice". Grūti to pārtulkot. Pētījumiem un atzinumiem jābūt sagatavotiem līdz 1974. gadam, kad, liekas, notiks Eiropas drošības konference. Tas ir viss, ko es pagaidām zinu. Igaunijas archi-tļisfcaps VēmiS no Stokholmas man raksta, ka viņš priecājoties, ka mūsu iesniegums neesot bijis velts. Varbūt viņani ir plašāka informācija. lespeV jams, ka viņš personīgi ticies ar kādiem Centrālās komitejas locekļiem.*' Ka Centrālās padonļes sēdē bijušas asas debates, m ka „Cilvēka tiesības" izraisījušas ded^gaš pārrunas, uz to norāda ari informācijas biļetens un pieņemtais lēmums, ka jāceiišas panākt cilvēka tiesību deMarā-, cijas īstenošanu visās valstīs, īpašu vērību piegriežot ari reliģiskai bnvībai. Mtere-siants šais aprisēs liekas, būs s
referāts, kurā viņš norādījis, ka kopība kristīgā banīcā nozīmē kopēju cīņu par cilvēka tiesībām, ieskaitot tiesību pretoties diktatoriem un tiesību piešķirt azila tiesības tiem, kais bēg no vajāšanām.
J.: Vai jūs domāji iesniegumam būs kādi prak tisikl panākumi?
A.: Vērojot das tagad valda politikā laiku Pa laikam arī baznīcā, es nedomāju, ka mūsu iesnieguma dēļ Pasaules baznīci apvienībā notiks kāda „eks-plozija''. Krasa lēmuma pieņemšana, manuprāt, nozīmētu Pasaules baznīcu apvienī°
■ bas sairumu, jo Maskavas pat= riaichats un baznīcas komunistu valstīs tūdaļ no apvienības izstātos. Luterāņu pasaules federācijas prezidentam prof. Miko Juva, kas augustā viesojās Latvijā, Rīgā un Mas-ikavā, ticies ar „valdības pārstāvjiem ", taču skaidri un
nepārprotami pateikts, ka Pad. savieni>a nepieļaus nekādu iestāžu iejaukšanos turienes baznīcu lietās, kur tad nu tik svarigā jiautājumā kā neatkarības atjaunošanā Baltijas valstīs. Liekas, ka/ Pasaules baznīcu apvienība to Mī apzinās m tāpēc vairāk vērības piegriež problēmām, kas nevar apdraudēt Pasaules baznīcu apvienlba<s pastāvēšanu, pārējos gadījumos 'mēģinot izlīdzēties ar vispārēja rakstura friazēm un no-
' rādījumiem. Protams, ka tās ir skumji. Banīcai nevajadzētu tā darīt. Bet kādu palīdzību mēs lai sagaidām no svešiniekiem, ja mūsu pašu vidū atrodas cilvēki, kas jūsmo par rosīgo baznīcas darbu un kultūras uzplaukumu okupētajā Latvijā? Kam ir acis, tas redz. Kam vēlēšanās dzirdēt patiesību, tas to dzird. Es, piemēram, saņēmu vēstuli no Pasaules baznīcu apvienības Centrālās komitejas locekļa H. 0. Hesa, kurš dzīvo Filadelfijā. Viņš, cita raksta: „Es biju Rīgā gada vasarā, un mani ļoti smaigi nospieda tas, cik lielā mērā latviešu iedzīvotāju skaitu aizstāja personas no ci-
Minchenē-, :ļ972. :;.:g
piada, triumfa un traģēdijās sajaukums, beidzās 11. septembrī ar olimpiskās liesmas
nas. šās dienas pieminēs ar 24 stundu terroru, kas sēMs 5. septembri un beidzas ar 17 personu nāvi 11 izraēliešu, 5 laŗabu un viena vācu policista nogalināšanu. Krievi , aizveda ■" mājās. ,.50. :zelta medaļas, kāds iskaits pārsniegts tikai: divreiz — 1904. gadā, kad ASV ieguva 70, un 1908. ^da; Aiiglijai izcīnot 56 zelta medaļas. ASV šog
ieguva 33 zelta medaļas, par 12 mazāk nekā 1968. gŠM, Rezultāti rāda strauju pagriezienu Eiropas labā, Rie-tumvācij'a ieguva S2 zelta medaļas, bet austrumvācieši >-20. Somija stāv 16 vietā ar S6 pu(i±tiem; Kanāda ar 39 punktu skaitu ierindojās 21. vietā starp 54 dalībnieču val-
draudzes, jo reliģija ir apspiesto tautu lielākais garīgā
spēka avots. Un. es ticu, ka brīvības un vara reiz saisliesies pret varas taisnību un nebrīvību. Vēstures ceļmalas ir piekaisītas ar tādu impēriju driipām, kaš mēģinājušas" apspiest citas tautas un l)ieva iMmus aiz-^ stāt ar cUvēku. li]
speļu
slēgšanas svinības notika pirmdien, 11. septembri, pl. 7,30 vakarā. Vairums amerikāņu un krievu vienību neva^^^ rēja piedalīties beigu svinībās, jo Minchenes v,trokšņu ierobežošanas likums" nea^ jauj lidmašīnām pacelties pēc pīkst. 10 vakarā. Ari kanādiešu vienības nevarēja piedalīties nobeiguma svinībās, lai laikā sasniegtu savu īrēto lidmašīnu vēl pirms lidlaukaslēgšanas. ;
Oiiinpiadas ciemā Minchenē īslaicīgi ra(^ jaunas krizes gaisotne, kad ienāca ziņas,
turienes.
i)
J.: Vai jūs. domājat šo akciju' turpināt? Kādi ir jūsu nākotnes nodomi?
A.: īPar nākotnes nodomiem pagaidām labāk gribu klusēt. Bet tādi ir. Un tos mēs iedzīvināsim. Pašreizējā situācijā vissvarīgāk ir tas, lai mūs neaizmirstu. Ja trimdinieku balsis apklusīs, arī Latvijas un, latviešu tautas liktenis , būs apzīmogots. Svarīga sūtība šai ziņā ir arī mūsu baznīcai. Gandriz ifcvieļdā radio intervijā vai raidījumā, kas domāts tautiešiem dzimtenē, es esmu tos skubinājis neaiziet no Dieva m kristīgās
novietnes notikusi šaušanas, kurās rezultātā esot 1 noga lināts un 3 ievainoti. Minchenes pārstāvji, nervozitātē par li izraelieišu un 1 vācu policista nonāvēš-anu, steidzīgi nosūtīja uz notikuma vietu smagi apbruņotus policijas spēkus. Bet ziņojums izrādījās nepareizs. Austrijas students, 17 ļg. vecais Hans Kleins, mēģinot uzrāpties ; pa karoiga mastu, nokritis to nosities. Kāds policists gan ziņoja, ka redzējis kādu vīrieti ar revx)I^ un dzirdē-
jis ari kādus 4—5 šāvienus, bet meklētāji jiekoneatr^^^ Padomju pārstāvis žurnālistiem sacījis: „Ējiet mājās, savās gultās, šeit nav nekas noticis — nav ne ne upuru.'
Pēc nesenā arābu partizānu užbrukumia 5. septembrī izraēiliešiem, kas beidzās ar cilvēku ļ upuŗieni, Olimpiadas apgabalu stingri apsargā, tāpat Rietumvācijas lidlauikus. Terroristu orgiānizācijas draudējušas uzspridzināt lidlaukus Vācijā, ja neatbrīvos 3 apcietinātas terroristus.
Ņujorkas ,',Newswe^k" identificē Jemenas sūtni Baraka-tu Šveicē .aizdomās kā vadītāju Mincihenes incid^tā. Ba;rakats ir arī Jeņfenas pārstāvis Apv, nācijās un citās internacionālās organizācijās. „Nev^sweek" ^ rakstīja, ka viņš palīdzējis: izveidot ari ,,Melnā septembra'' p^^ organizāciju. 'Žurnāls arī apgalvo, ka partizānu grupas Eiropā, Vidējos austrumos, Japānā w Laitīņamerikā ir apvienojušas naudas līdzekļu uņ apbruņojuma sagādē,. kā ari dalībnieku apmācībās.
asam
imā.
Artura Graudiņa uzņēmums.
siņgtona ziņoja, ka Pad. ssr vienība paUelinājusl savus spē-kus pi^ Ķīnas robežām ār 3 mechanizētām divīzijām, kūpu skaits tagad sasniedz 49 di-vīzijas. Maskava plāno sep*. tembri ijela apmēra militārus manevrus, kas varētu ilgt S mēnešus.
Savās rīta raidītājs rādīja skoļ kumu Pad] mēru rād( skolu. Kl Fronsons ni uz skoli puķēm r( tājiem. Sl kot latvi(
tājs Marģļ sadarblbi biedrību
ii
darbu, izs notiks al darbu ski jaundarbi^ rē jumiem, rojs aicii ilaS|am!at tiecīģos mākslā bl nozares, i sīs igrāmj rātūras ilļ tes notiks baš namāl rijias koii
virsnieku čigenas 'gaņizējušJ mia dienai Kalamazi Balceru ģ|
Grand 11 Grand Ei Detroitas nieku aj sastāvā Teodoru mitējas '\ ziņu. Vēl vis Jānis I juma n( Balcers, laiduni'a žiem klj .vairāk n(