. g. 13. septembris, SS. n-m.
13o SEPTEMBRIS
Latviešu nedēļas laikraksts. Iznāk trešdieiāSo Izdevējs — Latvija Amerikā Publishing Ltd. Atbildīgais redaktors KRIŠS SIDARS. Redakcija: 125 Broadvievif Ave., Toronto 250, Ont., Ganada;tālr. 465-7902. Ņujorkas redakcijas vadītājs: V. Irbe, 4035 Rombouts Ave., Bronx, N.Y., 10406, U.SA. Tālrunis 994-7917. Čikāgas redakcijas vadītāja; I. Šīmane, 5524 N. Luna Ave., CMcago, lU. 60630, U.S.A., tālr. 774-5744. Redaktors Austrālijā: Ed. Šmugajs, 28 Taffs Ave.^ Lugamo, NSW 2210, Australia.
Redakcijai tiesības manuskriptus pēc vajadzības īsināt. Neizlietotos Aianuskriptos neuzglabā, bet uz vēlēšanos suta atpakaļ, ja pievienota pastmarka (Kanādā) vai starptautiskais pasta kupons (citās zemēs). Ar autora vārdu vai iniciāļiem parakstītajos riakstos izteiktās domas ir rakstītāja personīgs ie^skats un ne katrā gadījumā atbilst ar! redakcijas viedoklim.
Abonēšanas maksa Manadā un -AS¥ — par gadu $21.00, 6 mēn. $11.50, 3 mēn. $6.00. Atsevišķa numura, cena 50 centu.
Sludinājumu maksa: sludinājumu daļā $2.50 tekstā $5.00 pirmajā vai pēdējā lappusē $10.00 par 1 collas slejas telpu. Sarīkojumu kalen-dārā 50 centu par vienas slejas rindu katra ^^jgi^ļ^^f datuma vienā numurā.
ĪL. Vīks
.Jau piekto gadu turpināsies Kanādas tstolu un mācību paņēmienu reformas, šo reformu mērķis padarīt skolu par tīkamu uzturēšanās' vietu bērniem, bieži padaiTot mācības par līksmām rotaļām. Tas veicinot .bērnu pašdarbību un attīstot viņu individualitāti. Bērni garīgi attīstītos pēc savām spējām un interesēm. Tā esiot apvienotās mācības pēc Holla - Denisa (Hall-Dennis) sistēmas priekšrocī-
sai
un
ibieži pārsteidzīgai sistēmai, Kan-adā izveidojusies ārkārtīgi liela sikolu dažādība. Gandrīz katra skola Kaaadā ir autonoma un - eksperimentē pēc saviem ieskatiem minētās sistēmas ietvaros.
Piektajā septembrī Toronto skolās sācies jauns mācīta gads. šai mācību gadā paredzēts sākt virkni pārmaiņu iskolu un mācību sistēmā. Paredzētās radikālās reformas sīkāki iztirzātas popuārajā Toronto laikrakstā The Toronto Star. Iztirzājot. un novērtējot šīs reformas laikraikstos, ie-vadnieiks tās nosaucis par lēcienu tumsā (An educational Ieap in the dark).
Ap 500.000 skolēnu pulcēsies Toronto 809 dažāda t^a skolās. Tur viņus sagaidīs dažādi pārsteigumi un jaiminājumi, piemēram, pašiem btis jāizdomā dažu skolu nosaukumi. Dauidzāis skolās vairs nebūs obligātu mācības priekšmetu. Viss atkarāsies no skolēnu izvēles. Ziemeļjorkas skolās skolēni varēs izvēlēties starp 183 ijiauniem mācību priekšmetiem. Gandrīz katrai skolai būs sa-va īpata mācību programma. Vidusskolās nebūs obiligāti jāmācās Kanādas vēstee un angļu literatūra, pat angļu valoda da^s skolās
redzēlļi daudzi pašreizējā dzīvē aktuāli priekšmeti, piemēram, pilsētu atlistiba, tel^īzi-|a& aparātu un filmu produkcija, apkārtnes piesārņošana,
nes dzīve, seksuālās attiecības un ļoti daudz citu priekšmetu pēc skolēnu ierosinājuma. . , * . Lai beigtu vidusskolu, jāiegūst 27 ieskaitījumi. Jāiegūst 3 priekšmetu ieskaitījumi no četrām priekšmetu grupām, 1. satiikmes un sazināšanās (com-mum'cation) grupas, 2. sociālo zināšanu (sociai sciences) kopas, 3V tīrās un lietoijamās zinātnes un 4. mākslas prieikš-metu grupas.
. šajos kursos ieskaitīti — patērētāju mācība (consumer education), pasaules politika, cilvēks sabiedrībā,, teātra māksla, cilvēks un pasaules izplatījums, zinātne par komp-jūiteriem un daudzi citi priekšmeti.
Visa šo priekšmetu izvēle motivēta ar to, ka jaunatnei jāsagataivojas nākotnei. Jāveicina skolēnu aMIvitāte dažādās technikas un citās nozarēs. Tas ir tikai viens posms ilgākam laikam paredzēto reformu iedzīvināšanā, šāds ilgstošs eksperiments izmaksā lapmēram 1,8 biljonu dolāru gadā.
Vai šāds milzu kapitāla ieguldījums milzu eksperimentā ir drošs, vai tas atmaksājas? jiautā laikraksta ievad-nieks. Audzināšanas un mācību principi veidojušies gadu simtos, pat gadu tSksto= šos, tie vispusiigi jāpārbauda un takai pakāpeniski jāiedāvina, citādi tas ir lēciens nezināmā tumsā. Milzu summas ir izšķiestas ASV skolu reformām, bet rezultātā koUedžu studenti neprata nedz kārtīgi lasīt, nedz rēķināt.
Progresīvā skola nespēj jauniešus izaudzināt un sagatavot dzīvei. Sava* kolosālā eksperimienta iedziivināšanā Kanāda jau ir gājusi par tālu. Jaunatne nevis pierod pie sistemātiska iun apzinīga darba, bet faitradinās no tā.
Neviena Ākola nedrīkst atteikties no valsts valodas, tās vēstures, literāitiīras un vis-
Kanadā un ASV diem solījumiem
Lasītāju vēstuļu iespiešana mūsu trimdas laikrakstos jau sen kļuvusi to neatņemama sastāvdaļa. Tāpat tas ir lielajos amerikāņu un kanādiešu laikrakstos, kur lasītāji izsaka savas domas un ieskātus, šīs vēstules dažkārt izraisa plašākas pārrunas un domu izmaiņu lasītāju starpā. Ja aizkārtais jautājums interesē plašā:ku sabiedrību, lasītāji ar laikraksta palīdzību apmainās vēstulēm ilgāku laiku. Arī ia'Sītāji mūsu pilsētā šīm vēstulēm pievērsuši Uelu interesi. Bet gadās arī tā, ka vēstuli rakstījis viens, bet iesūtītājs bijis cits. Tā ir siēplšanās aiz citu mugura_s, pie mums praktizē daži , rīgie'' vēstuļu rakstītāji. Ja kā= dam ir kas atklāti sakāims, vajadzētu savus k
GĒs 'mūsu visu Lielo dienu. Bet maņu dvēseli moka rūgtums, kad lasu par viņiem aizkaŗdšus vārdus, ka iedrīkstējušies apciemot savu krastu un nosēs-'ties blakus savam tautas brālim, kaut aīi tas iesēdies kādā augstākā krēslā. Komunisti nav ^apmiglojuši prātu" Veltai To-mai vai Krāsiavietim, bet viņu pulgotajiem, kas sēj naidu un neieredz viens otru; Lai lasa dzģju kaufe vai ellē, j o kur lielāka tumsa, ir kāds, kas vis« ilgojas gaismas!
fa Rumberga Grand R;apidos
Ar lielu interesi noklausījos Elgas Roidzes-Ķīseles referātu
V. Grand
Pirms vairāikiem gadiem kāda latviešu laikraksta redakcijai iesūtīju rakstu, kurā biju minējis, kā Rīgā savā laikā ražotais foto. aparāts „Minox'' nav latviešu izgudrojums. Redakcija pastāvēja, ka ,,Mmox" ir laitviefšu patents^ Drīz pēc tam atgādināju, ka kādā amerikāņu žurnālā jau aprakstīts, kur un kā „Minox'' cēlies. Tagad gri vērst uzmanību uz rakstu turpinājumos, kas ievietots žurnāla „Modern Photog divos pēdējos numuros, !i „Manox'' aparātu raksta amerikānis, izmantojot A. Jekstes u.c. informāciju. Ne vienu reizi vien cittautieši zina par lat-viešiiem vairāk nekā mēs paši.
os", 6. septembrī DV namā Toronto. Mam pārsteidza, ka daudzi referāta vakarā bija uzkāpuši vienu stāvu par augstu un tā šo vērtīgo priekš-lasījumu nedzirdēja, vai ieradās nama apakšējā zālē t^āi referāta beigu daļā. Vai tiešām ;,slāpju dzesēšanai" nevarēja izraudzīt citu laiku, jo pats referāts Ugāk par stundu neturpinājās. „Parastajāim nodarbī-bā;m" taču - varējā 'atrast laiku
■r;:Toronto
; MEK^ :
Reti kādam bija šaubas, ka senators Mekgaverns, kās ar 50.000 „hipiju'^ palīdzību pārņēma deiino&atu partiju, ir visu ^kreiso spēku „virspavēl-" šajā lielajā zemē. To-
disko izdevumu pārdošanas vietās, tikai nesājaife ar'otru
grapliy". Man pa'šam .vēl' ir Latvijas „Minox",
mer savas tiem viņš nekad; vēl nebija tik skaidri pateicis kā vienā no savām intervijām, runājot par
likteņi.
Senators izteicies, ka karš Vietnamā būtu jāizbeidz tā, kā to ieteic Oanoja — ar koaiicd-jas valdības iMJdibināšanu dienvidos un šajā koalicijā komunistiem jāieņem vadoša vieta. Senators "Gcādvoters savā ruriā
amatu tīkotāJi visā-tos atkal aizmirstu. Ed. Keiša katikatūra
ti'V kas sliecas uz viskreisāko pīisl Demokrāti ar lielām masām pāriet r^ublikāņu pusē, lai glābtu zemi no , ,mefcgaver-niešiem".';' ' j;'.'.
Pirmo reizi ASV vēsturē radies kandidāts, kās jau padodas ienaidniekam — komūnis-
kļuvds prezi-Alberts Kalniņš Toronto
Kad es 1938. gadā. Dzelzceļu virsvaldes komandēts, no ĪRīgas 'ierados Vācijā, M ipieņcemtu dzelzceļsiiežu pasūĶnājumu, Rūras apgabala tēraudlieituves fabrikas ,,Kle!knerWerk"^^^^ tājs inž, Fricke man parādīja ; izlietos lielgabalu stobrus, kaš 2. pasaules karā šāva 30-40 kmaittālumā. Toreiz pabrīnījos, bet neticēju. Liekas, ka jau tad sāka attīstīt arī atomskali^-šanas teoriju kara ieročiem, ar kuriem īM cerēja iekarot visu pasaiili, bet nepaspēja īstenot. Pirmās atombumbas amerikāņi nometa uz Japānas pilsētām HirCšimu un Nagasa-ki, piespiežot Japānu kapitulēt. Inž. J> Kadidņš D^^^^
PALIKUSI PŪCĪTE?
Piektajos dziesmu svētkos Toronto tika pārdotā rokas grā-'mata audzināšanā Pūcīte, Nākotne 70 ietv^iarbs. Tika solīts Pūcītes turpinājums, pievienojot arvien jaunas lapās puses,
arvien papildinot. Kur^^^i^^ šis solījums Tik idāudtz gadi ir; pagājuši, bet līdz šai baltai dienai neesmu nekā saņēmusi! Tā ir solījuma neturēšanaj.
Pūcītē sarakstītas arī vairākas aplamības. Piem., par lasīt mācīšanu latviešu valodā teikts, ka veseluma metode (jeb analītiskā) nav piemērota latviešu valodai. Veseluma jeb analitiskā lasīt mācīšanas metode atklāta gadā. Es mācīju bērnus lasīt latviešu valodā pēc šīs metodes ar apbrīnojamām seicmēmi Latvijā oficiālā metode bijā skaņošanas metode, bet progresīvie skolotāji lietoja jauņaSdato veseluma iņetoidi^ piem., ■23. 1
ARI ES NEVARU KLUSĒT Vc.
Izlasījusi V. 'Irbes vēstuli Laitvija Amerikā 23. augusta numurā, arī es nevaru jo esmu
Tomu vai Krāslavieti, aug māna mSestī-iba pret savu tautu, savu zemi un dzimto pusi. Aug ticfcalvir
;:Biem,Āfca,;:t^^^
iiās dienā skaidri pateica; V,īienvidlvietnamas valdibst ir ievēlētā vispārējās vēiēš^ās, bet komunistu Ziemeļvietnamā gan ndkad nekādās Vēlēšanas viĶpār nav
Kāds runātājs 15 patļeicis, ka ASV tagad pastāv trīs lielas partijas: republikāņi, demokrāti un ,y]
u.'C. Veseluma metodē jau izstaigājusi savu triumfa gājienu pa visu pasaldi, kur ir valo-da ar fonētisko rakstību/izņemot atpalikušās komunistu zemes. '
Lasīt mācīšana latviešu valo-
lā ir pirmais solis un ļoti svarīgs solis audzināšanā latvietī-
grāmatā mus norādījumus i ir neatbiidī-Eleonora Upatniece
i
Iebraucot UZ kojumu ,,Atbals ceļa bija zīme: uz salas", k „nedienu" dalī dīja taku uz s tu. Vai tā bi Ejot pār uzbē tēva tikko no iedomājos: vai pulcēšanās uz jātiek ņošt?
Tālu ce]u a biedri uz 13. •nieku „nedienā zera bija mēro go Pūriņš, pāri par 50 1it daudz dzīvības strīdos.
Hugo Pūriņš par dažādiem rīkojumu veidi viešu lasītāji s ju priekšā, aizrādīja uz ti toru disciplīnas ļ „ autoru discip sev atvēlētās * ievērošanu, vin ārkārtīgi svarīg rīkojuma labai
Ko Hugo P literārā laukā rakstot romān neko daudz izt
'^■■■■■■■■■■■■■■Mi
EgUs Kalme
Esmu lasījis! tumus, ka latvi par otru rak Ņiljoiikas ,,Ti| apskatā amei pašu, arī ai bieži viens pa| recenzijas. R( vums ir infc
jauniznā'kušu devumu latvil veic labi. Kā amerikāņiem par visām g: vienāda, piem. darbu „Zodziet kuram nav ņ( zinātniska d; ,,Time's" grām ja gara recei daudzām jauni miātām recenzj
Kritika ir n lasītāju grupai cenzijas riiēdzļ piezīmes, bet analīzi, kas kums kritikai, Lai pavirzīto: latviešiem. vis| izbeidz 50 gac par to, kam saturam, vai fc jāatmiet i darbu var rakstnieka i kurpnieka. Tr| ušņu dūrēju tantu tiesāšana tikās uzdevui
Latviešu kril zāt prozas da: stūrus, fābuluj motīvāciju un