4 LATVIJA AMERIKĀ I^^Mesia, 1972. g, 13. septemteis, 38. n-m
Toroet® Latviešu Koiicerlapvienības 1972.«1973. sezonas koncerti
{.Ceturtdien, 5. okt., pl. 8.30.. ^ Oeturtdieii, 23. nov., pl. 8.3® . Cetiirtdieia, 25. jaiiv., pL fioSiD . Sestdien, 5. maijā, pL 1.1
' ^ ©unārs Larsens Austra Hokman© •^.s^-».?*^ i^ujorkas kokļu un
vijole. soprāns. Anda 2:irnit© dziedātāju ansamblis
Pie klavierēm Peter Cizmarovie pie klavierēm Edite Timermane Mavieres vadītājs Andrejs Jansons
koncerti, notiks T<DWM.Ha^^^ Lawrence Centrē for the Arts,Front m Sezonas biļetes -9.dol., pensionāriem ī dol.,
jauniešiem 4.50 dol. Atsedšķa biļete 4 dol. Studentiem 21 dol. Biļetes iepriekšpārdošan^ ņie koncertap vienības valdes locekļiem.
igŗesā
divi referāti Bija veltīti latviešu valodas un bērnu literātu-ras jiautā-jmieim, kurus nolasīja Dr. Eūķe-braviņa un Baiba V^itoliņa. Dr. Rūķe-Draviņa runāja par Divvalodu vārdu krār jumti, apskatīdama problēmas, kas rodas bērnam, . dzīvojot svešas valodas vidē.
Baoiba Vitoliņa apskaitīja bērnu literatūras krājumu, konstatēdama, ka trimdas latviešu literāti ļoti maz raksta jaunatnei im bērniem. Bērnus var pamudināt ļ uz lasīšanu tikai ar grāmatām, kas saista viņu in-iteresi lun viegli lasām^as. Tādu latviešu izdevumu nav daudz. Referente norādīja, ka nav pareizi atlikt mācīšanu lasīt līdz laikam, kamēr bērns sāk iet skolā. Mācīt var sākt jau mājās daudz agrāk. Sevišķi tagad, kad bērni^ iet svešās skolās, latviski lasīt jāiemāca « pdrms skolas laika.'
Tālāk referente deva - garu bērnu un jaunatnes lasāmās vidas sarakstu, iesāMama ar 1769. gadā izdoto ābeci latviešu katoļu bērniem Jelgavā, līdz pat pēdējiem izdevumiem trimdā un okupētajā dzimtenē. Referente atzina, ka nepieciešams sakārtot bērnu un jaunatnes grāmatu sarakstu, pievienojot tam īsu satura atstāstījumu, lai vecākiem un audzinātājiem būtu vieglāk orientēties.
Āunājot par okupētās Latvijas izdevumiem, Ireferente norādīja, ka starp tiem ir daudzi labi un bērniem piemēroti literāri darbi, bet, diemžēl, apm. V4 no isdevumiem veMa tieši komļini'sma propagandai tiešā vai netiešā veidā. Beigās viņa aicināja kongresa dalībniekus nākft talkā, mudinot latviešu ģi-
un jaunatnes igrām aibonāt
lātviešu^'^āiritat^ rūpējas arī par lētāku grāmatu iespiešanas veidu, izpārdoto izdevumu atjaunošanu un jaunu darbu sacerēšanu, šos uzdevumus pēc referentes domām jaunieši var sekmīgi veikt.
LŪE, PAR KO VIŅI HUMĀ!
Trešais - pēdējais referāts bija kopējs M. Būmanim un 0. Rozītim par tematu „Trimdas prese un VLJ uzdevums", Par trimdas presi dzirdējām vispārēju atzinumu, ka tā neapmierina tagadējo jaunatni. 0. Ro-,zītis runāja par trimdas pilsoņu konservatīvo īsabiedrlbu, kas iegrimstot savā kauna apziņā par beznoteifcumu integrēšanu mītnes tautas vidē. Pēc viņa uzskatiem trimda esot uzdevums, bet pašreizējās tradīcijas vēršoties tikai pagātnē; esot jālūkojas nākotnē. Vecā_ipaau: dze, jau piedzīvojusi Staļina laika briesmas, esot antikomū-nistiska. Trimdas sabiedrība esot nobijusies par savu ,,kreiso'' jaunatni. Jaunieši neatbalstot tagadējo Latviju, jo tur valdot diktatūra.
'Referāta kopsavilkums apm, šāds: Latvijas brīvvalsts vairs neatgriezīsies, jāatbrīvojas no tās ideoloģijas, kas valdīja 1918.
un 1939: gadā, trimdas ir jāattiecina uz šodienas Latviju. Muims jānodibina cieši sakari ar Latvijas latviešiem, nepieciešamā jauna prese, kas pateiktu tautai dzimtenē, ka mums, sākas jauna ideoloģija.
Otrs referents Mārtiņš Bū-
manis izteicas. Ka ir nepieciešams radit jaunu latviešu jaunatnes izdevumu. īsumā apskatot trimdas izdevumus, neviens neaitibīļda viņa prasSbām, pat ne Jaunā Gaita. Trimdas jauniešos esot daudz poltlsku novirzienu, bet kopēja visiem esot novēršianās no , ^pilsoniskā s ideoloģijas". Jaunlo izdevumu referents iecerējis kā visas latviešu jaunatnes — .arī dzimtenē dzīvojošās — kopēju žumā-^lu. Saiturā būtu informācija par Latviju, par trimdas politiku un saimniecisko dzīvi, par ārpolitiskiem notikumiem, par cik tie mūs var interesēt, u.t.t. Bultu uzsākami idialogi lar latviešiem Latvijā. Referents bija paredzējis jaunatnes izdevumam vēl daudz citu lietu, vienīgi neskaidrība bij a
T V I J
E R I K
cās viens pēc otra. Raksturigā-kie bija V. Ābdliņa ierosinājums, ka jānodibina .„antika-pitāliS'tiska foaze" rietumos; Ata Lejiņa norādījums, ka latviešu jaunatne Latvijā ir nacionālāka nekā to var iedomāties un sa-vps uzskatos ituvāka vecākajai
zienu. Ja organizē kādu politisku akciju, jāatrod kompromisa platforma, ap ko visi var
Attieksmē uz teaukšanuT atpakaļ uz dzimteni jau šodien, KaMņš paskaidroja, kk okupācijas vara nemaz to nevēloties :un, nedotu čību,, /kas' ir;; | ilikšanai uZ'
Humoreska op. 20, Čaikovska as par rokoko teņiti, bija čellam' un: klavierēm, bet programmas gurnā visu trīs j auio mākslinieku atskaņojumā Brāmsa Trio si-mažorā op. S, pirmā daļa. Cerot, ka kritiku par šo koncertu snieigs kāds mūziķis, jāpieme-
jaumesu uzskata nerada atbalsi pārējos kongresa
;a dauH
ces lēmumi: referentu ierosa-
izdevumu'' neizdot. Arī citas referentu domas neieguva ap-
a darba jauniešu grupa, kas sevi apzīmēja par ,J2, VL M ^aiftla grupu*' kongresa laikā izplatīja lapiņas, kuru saturs ņe tuvu neatbilda iaitelli-entu m rm^^
tma, ka mākslinieku sniegums bija tajā līmenī, kad var runāt par īstu imākslimecisku sniegumu. LieMsfea bija tpo saspēle, un klausītāju lūgums atkārtot — gluži saprotams.
; Arī jaunatnes koris turēja ©odam, pat vienā otrā stipri grūtā dziesma. Dzirdē^
iļa Senatni, j. Vītola; pffi |Un H. Pavasara un A, Jēruma tautās dziesmu sabalsojumus. Ļailii „māskēto" pāpildtenoru skatEaji tomēr „atšifrēja" kā elilsjaunieti. Tas tikai liecināja^ ka visas paaudzes var ne tikai sastrādāt im ties, bet arī
mv. \v
bija llaika un da*^ fe> jaunie-
jauniešu grupa mj a paša Sagatavojusi speciālu izdevumu ,, ās par,.
9f
vakaru pēc referātiem notika kāds sabiedriska, veidā sarīkojums. Vienu vakaru bija dzejas un dziesmu savirknē-jums „Balsis un atbalsis", ko vadītāji A. Grasis un J.Kronv beŗ^s apzīmēja par„Pastaigu latviešu literatūrā.'^ īstenībā tā bija dažādas literāras kvalitātes dzejoļu virkne, ar uzsvaru uz tiem dzejoļiem, ko jaunieši mazāk dzirdot (nekāda nelaime arī nebūtu, ja jaunieši tos nemaz nedzirdētu!).
Vērtīgs bija folkloras krātuves skaņu lentes atskaņojums, kur iedziedātas senās tautas dziesmu melodijas, ko ne jaunie, ne arī daudzi vecie nebija dzirdējuši. Dzirdējām ari ļoti populārās dziesmas Brūklenāja vainagu un citas. Iecere, Mdkas, bija interesanta, bet domas īstenojums nelikās IMz ga-\
kas par kongresu stāstāms; bet' ierobežošos tikai ar norādījumu, ka bija arī jauno 'gleznotāju un citu mākslinieku izstāde ar 44 darbiem, kas liecināja^ kā jaunie iet līdz' laika straumēm un nebaidās eksperimentēt ar vismo-dernākiem paņēmieniem.
Mormātīva rakstura izstādes bija sakārtotas t.s. sabiedriskā i, kur pārskatus par Dau-Vanagu organizāciju DVF, par savām a' tātēm 4r fotoattēliem stā stīj a BATUN, uni daudz jauku uzņēmumu rādīja Latviešu ģimnāzija Minsterē. Ļoti plaiss bija bēriiu un jaunatnea Iteirātūras
Māsts> kur skatījām gan trini-dā, gan okupētā dzimtenē izdotās grāmatas. Neliela ŗefe-ŗeņces bibliotēka bija iekārtota koUedžās vecajā ēikā, kas, reprezentējot trimdas izdevumus, gan varēja būt bagātāka. ^
Rakstot pirms kongresa, pieteicu kritiku vēlāk. Tagad, kad kongress beidzies, jāliecina, ka ilieiā latviešu jaunatnes pulcēšanās -savu galveno uzdevumu ir veikusi "ģodanl: Ir pulcēta latviešu jaunatne no visām brīvās pasaules zenaēm; ir
Citu vaikaru
m.
5
9f
niminii pērkami
Derīgus padomus abiem referentiem deva Dr. Br. Kalniņš: pdrms kādu izdevumu grib izdot, jānorāda tā ideoloģiskā baze. Kāda tā būs jaunajam izdevumam? žurnāls jāizdod uz demokrātiski nacionālas bāzes, jo starp latviešu jauniešiem ir
iesākumā dziesiinias un ģitāras skanēja jo maigi un jauki, Londonas trio, Brāļu Grašu (bija gan tikai viens brālis Grasis — otrs bija PāvulsJohan-sons) un Andra Kārkliņa izpildījumā, bet kad uz estrādes uznāca „Dunduri vilcienā" ar bungām, ģitārām, Hautū un skaļām balsīm, tad šo „dQkša-nu" ne katrs varēja" izturēt.
KONGRESS SAVU UZDEVUMU
. VEICIS':;;:
- Skaistākais sarīkojums bija koncerts kolledžas gleznu galerijā, kur piedalījās piaaaiste Anda Zirnīte ^(ASV), vijplnaeks Arturs Jansons (Kanāda) un ceļinieks Jānis Laurs (Austrā-'lija), kā arī jaunatnes koris diriģenta A. Seruma vadībā. Ko^^^^ cērtu ievadīja J. Vītola Romance op. 15, vijolei uii klavierēm, llaviep ©do bij.a-:E.' Šūmaiia
nāta jauniešu politiskā domāšana, viņu uzmanība vērsta uzi mūsu tautas iin valsts problēmām, saistot ar komuMstu ap-tautu likteni un ierosi-tos meklēt ceļu uz latviskuma — savas ļidenltitātes — saglabāšanu vai pat — iegūšanu; Par jaunātriei un bērniem veltīto darbu un interesi liecina kongresa referāti un attiecīgo inter^ ļgruptļ: darbībļā un rezolūcijas, kas pieņemtas kopsapulcē, šīs rezolūcijas var kritizēt, neat;zlt> bet ir neapstrīdams fakts, ka jaunMnes kon-igress šos jautājumus ir pārspriedis un pārdomājis. *
Sevišķi jāatzīnaēkdigresala-i>a, disciplīnas ievēīx)-ana un savstarpējā draudzība uņ saprašanās visu dalībnieku starpā. Protamsy bija arī izņēmumi, bet tie tikai apstiprina, te; mūsu jāimatne ir līdzīga 'iTOms,;:-vecākai paaudzei!
A. ļL,
VOLDEMĀRA
MĪJi
otra personia,. ja nedrīkstētu „polītiku". ši būtu jāsaprot, brīvības princi par savas dzi vību, nav polī parastajā nōzī pienākums! vidū neko ned domas neuzkla iespējās ir v
Latviešu repi nības priekšsēcļ mants Hāzners vārdus:
Nav nekas vļ vēt malā un k rs. Mēs var savos II jumos un pie vien rezolūcija^ bet tām nav mes, ja tās n\ dāigas ausis, tas. Dzīves rei mēr ir tā, ka
Hermanis Krei
(7. turpi
Tādu šaradiej līdz vienu kaut tā radušies cit| lesekmīgi valstsvīru un mi, apspriede;
Jo intensivj lomatija, īstā nās. Visi sakās ru, taču īsta mļ sa kā naiv, tā raudi — komisl
Mēs piederai jieiņ Rietumie] jiem Austrumii nereti dedzīgi
Negants likteļ tu ir iespēlējis damju tautu si ta tur dzīvot, mūnistu režīmi un pat liekulīgi] par šo režīmi pasaulēs trimdj draud atsvešini veidojas īpats j ims, vērtējumi varētu izlīdzina U^i turienes re ļauj. Godīga, a teikšana publisiļ ma. Pat itrimdii vi izrunāties nenodarītu nepļ niekiem dzimtei
Jautājums ii| Ir d2ardētas par to, kas te konstatējam fj analizē..
iMēs piedersļ Un kā gan lai Ziemeļamerika bagāltākās zemi ko labklājības ir varenākā te< lielāt ētaš. Tl