VOLDEMĀRA koRSTA RAKSTS LATVIJAI AMERIKĀ PAl MŪSU NACIONĀLIEM JAUTĀJUMIEM
Bieži jādzird, ka viena vai otra persooa, pat organizācija nedrīkstētu noidia'r1}Oties ar ^politiku", šiem iebildējiem butu jāsaprot, ka cīņa par brivSbias principu, it sevišķi par savas dzimtenes patstāvību, nav politika šā vārda parastajā nozīmē, ibet gan pienākums! i Runāšana pašu vidū neko nedod, ' ja mūsu domas neuzklausa tie, taru iespējās ir veidot pasaules likteņus.
Latviešu republiikāņu apvienības priekšsēdis prol. Daumants Hāziners teicis šādus vārdus: \
vēt malā un kritizēt. To var katrs. Mēs vanam sanākt ari kopā savos latviešu sarīkojumos un I
vien rezoiūciias mums patSk, bet tām nav nekādas nozīmes, Ija tās nesasniedz dzirdīgas ausis, kam tāš domātas. Dzīvesļ realitāte ASV tomēr ir tā, ka polīti^kā laukā
kāds var tikt uzklausīts tikai
tad, ja viņš iet caur kādu
politisku partiju. Mūsu visu centrālā oTganizācija — Amerikas latviešu apvienība — strādā kā politiskā, tā kulturālā un sabiedriskā laukā. Am€irikāņu latviešu republikāņu apvienība strādā politiskā laulkā, nevis lai konkurētu ar Amerikas latviešu apvienību, bet igan, lai mūsu visu kopējo darbu atbalstītu. Mūsu kopējie mērķi ir Latvijas bri-vlb'as atgūšana, vai tā būtu ALA, Daugavas 'Vanagi vai jebkura cita centrāla organizācija. Tādi paši mērķi ir arī Amerikas latviešu republikāņu apvienībai. Mēs nevienu citu organizāciju nemēģinām konkurēt, bet šeit, brīvajā Amerikā,- mums ir jā-izm<anto visi cīņas veidi un ieroči, lai cīnītos pret to netaisnību, kas nodarīta mū&u tautai un tēvzemei. Viens šās cīņas ceļš ved caur (kām partijām.''
(7. turpinājums)
Tādu saradies daudz, im līdz vienu kaut cik salāpa, vietā radušies citi. Tos atrisināt nesekmīgi pūlas AN, notiek valstsvīru un ekspertu ceļojumi, apspriedes un konferences.
Jo intenslv£^ slepenā dip-lomiatija, īstā vārdā blēdlša-nās. Visi sakās stāvam par mieru, taču īsta miera un tīra gaisa kā nav, tā nav. Smejies vai raudi komiska im reizē nožēloja mia spēle.
Mēs piederam pie kulturālajiem Rietumiem, ne mežonīgajiem Austrumiem. Tā trimdā nereti dedzīgi liecinām.
Negants liktenis mūsu tautu ir iespēlējis „draudzlgā pa-damju tautu saimē",' tā spiesta tur dzīvot, vismaz ārēji komunistu režīmu atzīt, mānīties un pat liekulīgi tēlot sajūsmu par šo režīmu. Dzīve divās pasaulēs trimdu un dzimteni draud atsvešināt, jo katrā taču veidojas Ipats dzīves skatījums, vērtējiumi un nostāja. To varētu izlīdzināt cieši sakari, bet turienes režīims tos nepieļauj. Godīga, latklāta domu izir neiespēj a-
zināitnes.. Te ■ ■ Ir., nenoiiedzaimi'
un gara
Baugavmaia: Rīgā
Latviešu nacionālā fonda archīvs
Amerikas latviešu apvienība
uzskatus, ar kuriem iepazīstināta ne tikai vaMība un re-
Imŗus ^ atzinušas vairāk neikā 36 dažādu nacionalitāšu vadī-personas:
1) Tikai tad^ ja spēcīgākā brīvās pasaules valsts • ASV — bus spēcīga, vienota un visu: tautu pašnoteilkšanās tiesību atzinēja^ apspiestās tautas var cerēt atgūt brīvību. Vājas, atbruņotas un neno-: teiktai vadībai pMotas ASV
nozīmē ne tikai cerību izdzēšanu iappiestajām tautām, bet ar draudu pārējo brīvo valstu nākotnei. '
2) Asrī ASV ir jāapzinās, ķa Amerikas un visu brM) ivalstu nodrošināta nākotne
(Turpinājums 20. Ipi) I
ma. P'at itrimdinieki vairās brīvi izrunāties un izrakstīlies, lai nenodarītu nepatikšanas tuviniekiem dzimtenē.
Jautājums ir ļoti nozīmīgs, īr dzirdētas dažādas domas par to, kas te darāms. Te tikai konstatējam faktu, ļ neejot tā analizē.
Mēs piederam Rieitumiem. Un kā gan lai ne — Eiropa m Ziemeļamerika taču ir pasaules bagātākās zemes ar visaugstāko labMājības ilmehi. To rokās ir varenākā technika. Te ir ar! mūslaiku lielākās Bābeles — ;Meļiffl;sēta^^^
kultūra un brīvība. Tie ir baltie .kristieši, kas visu to radījuši.
Tie var lepoties ari ^ar vislielāko, globālo ekspansiju. Ar maziem izņēmumiem līdz pat 2. Pasaules karam baltie Rietumi pārvalda visu mūsu planētu. (Pie šīs ekspansijas jāapstājas kaunā, tik daudz smagu pārestību tā nodarījusi citiem.
Lielā uzpūtībā un pārākuma apziņā baltie kristieši uzkundzē jās krāsainiem kontinentiem, apspiež un izmanto tos bez sirdsapziņas pārmetumiem. Amerikas iedzimtos, sarkanos „bālģlmji", ,;balitie velni" ir gandrīz pilnīgi iznicinājuši. Veselu rasi ar Ipatu kultūru! Ar varu un viltu Afrikias nēģerus tie pārved-^ uz Ameriku verdzībā. Vientiesīgie, krāsainie dabas bērni baltajiem — tikai kāju pamesls.
Kādu paldies krāsainie par to lai saka? Arvien neatlaidīgāk viņi sāk prasīt (un gūt) seiv cilvēcīgākas tiesības. Paaudzēs krājies niknums pret baltajiem izlaužas laupīšanā, dedzināšanā, slepkavībās un pārspīlētās prasībās: Āziju āziātiem! Āfriku afrikāņiem!' Baltie, lasaities! Nav vel dzirdēts, ka indiāņi prasītu Ameriku amerikāņiem. .
Un 'kur igan izkarots tik daudz asiņainu karu kā Eiropā? Augstākais sasniegums šai ziņā — S pasaules kari, taču larl Eiror-pas izraisīti. Ja vēl pieliekam jau agrāk minētos ,4smus'?> kas arī ir Eiropas darinājums, tad jāatzīst, ka spožajai mēda" ' ļai otra puse ir ļoti netīra. Skaitliski baltie pasauiā ir minoritāte un uzrāda deģenerācijas pazīmes dzimstības anā'št
■mu,-^i ,gas.l
jai pienācis gals un vadības grožus
imie.
Rietumu norietu ( Untergang des Abaiidlāndes) laikam piŗ^ mais pareģoja 0. spenglers jau 1. Pasaules kara izskaņā.
ia, ka viņš pauž __„_
noskaņojumu, ' - - -
^"^"'u vāciešu
as zīmes
^am^-gan,pie, iniem, bet ši piederība mūs nav šim.unvne^o.lelu ^ari: .tU3^māk. ^Mums tur^ kur stāv par tais-un
vāciešiem viem.^-Tagad:
ļai uzgulis krievu lācis. Ne tas nenosvērtais, nekārtīgais, visumā tomēr labsirdīgais, kā du to pazinām no veciem eara laikiem, bet sarkanais komunistiskais bestiļa, komunistu vēsturnieki neatlaidīgi nopūlas iestāstīt, ka krievi Visos; laikos ļ)ijuši mūsu vienīgie draugi un palīgi. Taisni tas vedina mūs atcerēties Jāņa Briesmīgā un Pētera! šausmu darbus mūsu zemē, kanās armijas bas ikapa beigu posmā un pēc kapitulācijas. Tā nīstā vācieša vietā stājas nīstais krievs. Dzirdam apgaSvojumus: melns vai sarkans, krievs alaž ir
atmetama^ krievu literā-
un-;viss:
esot atrisinātas uz gadu simtiem, bet jau 1§41. g. draudzības vietā stājās karš. 1944> g. čechi sagaidīj a krievus kā atbrīvotājus atplestām rokām^ šodien viņi krievus nīst. īr naivi un netaisni dalīt tauta^ un rases labās un sliktāk. Ka atsevišķs cilvēks, tā arī neviena tauta nav tikai laba vai tikai ļauna. Nav svaru, kas precīzi izsvērtu, cik procentu buŗad 'ir labuma un cik ļaunuma. i).rī mēs, latvieši, neesam ndjadi labiņie, arī mums netrūkst s'liktu īpašību im darījumu. Krievu emigranti ar īgnu gandarījumu atzīmē, ka komunistu sākuma posmā tur bijis vairāk nekrievu, sevišķi žīdu un latviešu, nekā krievu; ka mūsu sarkaiiie strēlnieki izdarījuši tiem lielu L. Krievijas revoiū-jusies uz vācu naudu, žīdu smadzenēm un latviešu
Kas- šai lielajā- i^aSaulē; if -^mū^ su drauigi un kas naidnieki? Kam jāuzticas un no ka jāvairās?': .To .lai; rāda ■ tāla- un -^tuva ;vē'Stiire.^\ ;':^--'
g. s. mums uzMindzejas vācieši. Laiiku maiņās nāea citi kungi poļi, zviedri, krievi, vācieši privileģētā virs-
iīdz pat 1, Pasaules karam. Dabiski, ka mūsu īgnums vērsās pret vācieti. Tas doikumentē-jieš pat iiiiūsu daiinās: . ĶundziņI • - Ibraučapa Viesulis s^ ptiņāj a; Brauc'■kundziņ,;^;^;:-::.
i, g. sarkanie sāka atkal spiesties Latvij raid^ jām skatus pāri jūrai pat uz Zviedriju: zviedri lieiaidīšot krievus Baltijā. Tā izrādījās naiva <3ei^a,yarbūt^^^p nāta provc&āčija. Lain izdeva mūsu leģionārus.
Pēckara gados cerējām taisnības un tautu pašnoteikšanās tiesību ļstenošanos, bet piedzīvojām smaigu vilšanos. Laipnas pieklājības frāzes ir viss, kas mums veltīts. Keāls darījums
li angļi pievāca
•vien
par;:savu i. Mēs jau igaii pazinām »ai baronu uii ci-
vtuS:;VāCU: :klMlgU^
mums bija 'sveēa. viena Baiga gada, lai stāvoklis radikāli mam^
;'ir^.'kc^r^a,--a.i^^ 'ar latviešiem un igai
musu zeiiM. Bet vai ungāri uti ?lovaM saņēma ko vagari, izrādās, neibi-
ja; '
Tā^m
tu draudzt)U vai naidu lielā mērā noteic - saimnieciskās m politiskās intereses. Tās ir mainīgas, tāpat kā režīmi un
cisms-feija
;. Līdzi 1:ām mainās draudzības, vecās irst un top jaunas. Piemēru iietrūkst; Kad 1939. g. ,;sadŗaudzējā:š'^^ lins ar Hitleru, ,,Beriliner Tage-blatf' sajūsmā rakstīja, ka nu .un
■ Tā bija. Lielo nekrievu procentu komunistos var saprast: mazās nekrievu tautas^ kō cara režīms TOirāk spieda, dedzīgāk metās revolūcijas galējībās. Ja tur bija visvairāk žīdu un latviešu, tad laikam tiem būs bijis visvairāk aktīvas revolū-cicmāraš iņtelliģences. Tā nu šodien lielā liiērā pļaujam to, ko paši esam sējuši. Arī žīdiem tagad tā pati bēda --jācieš kō^^ 'mūnistu varmācība.
Visām tautām, baltām un krāsainām, Mām un mazām, ir tiesības būt uii plašām kopt savu {^īvi. Nevienu nedrīkiftam! no tām izstumt. Kas šīs tiesb bas respektē, ir mūsu draugs un sabiedrotais, Nevienu tautu, arī savu, necelsim izredzētās tautaa augstumos, jo visas ir izredzētas veidot savu Jpato
■ kultūru un ar to daudžzaraino cilvēces
Ja gribpif lai pret iniums izturas korrekti, tad arī mums jāizturas k(w*rekti pret citiem. Jākopj sadabiba un ar visām tautām, kar vien