Sarīkojimu talkā Sidrabenē. Pa kreisi — paneļdisfeusija par tiSkaidnte Leja, Br. AuseMis Pērkons, Ingnda Vīksna un Maksis pzols. Pa "labi, no 'kreisās: K. Sidars, 0. Oaksire un A. Muņģis. -
, panells-
š (pa kreisi) un filmu producents Leo
Foto: J. Liģers
Peniķa
ļprie'kš'lasījiima .temia'ts lielajā sarlkojuimu talkā Profesors vispirmis pie latviešu preses kumieim — Pēterburgas An^ī-aē-m, kas pirmajā numurā, 12 punktos, uzskaitīja sava laikraksta mērķus, kā piemēram, soloties iepazīstināt lasītājus ar •valsts likuņiiem, ikdienas notikumiem mājās un ārzemēs, dot padomus zemkopībā, pastāstīt par sikolā'm, rakstīt „30ku un nopietnus stāstus" u.tl. Viens no svarīgākajiem mūsu preses tolaiiku uzdevumiem biJja tautas izglītības veidnāšana.
Ar aptaujām noskaidrots, kā tagadējā tmodemajā laikā cii-Y^s izlieto savu brīvo lato, kas ir apmēram 40 stundas nedēļā. No tā 15 stundas (ap 37%) tiek pavadītas pie televīzijas aparāta, 5V2 stundas (14%) lasot laiļarakstus, I2V2 st. (32.%) Mausoties radio, 3y2 st. (9%) lasot periodiku un ap 3 stundas (8%) la^t :grāmatas.
Tālāk referents_ raksturoja, kā visi išie^ komunMcijas līdzekļi ietekmē sabiedrisko domu. Ir starpība, vai televīziju skatās un Mausās viens vai kopā ar citiem. Vienas perso° nas izteiktās šaubas par attie-eSgu ieformāciju var radikāli ietekmēt Otru personu, kas vie-. naferiē pieņem;tu sniegto informāciju piikugāk nekā citos ap-stātkļos. īstenībā eilvēks uzņem tikai meeīgu daļu no visa snieg-
nīgaiiS
līdzeklis._Novērots, ka laitvieši, kas ma:zak lasa savus laikrakstus; mazāk redzaimi arī latviešu sabiedrībā; varbūt var teikt arī otrādi — kas mazāk parādās latviešu vidē, nelasa arī latviešu laikrakstus.
Runājot, kādu ietekmi mūsu prese spējusi atstāt okupētās •dzimtenes lapmeklējiumos un sakaros ar turienes latviešiem, atbilde varētu būt - niecīgu! Liekas, ka mūsu prese šā jautājuma iztirzāšiana nav bijusi pietiekami aktīva un tāpēc arī ietekme nav bijusi liela. Ja laikraksts par kādu jautāji^mu daudz un bieži raksta, lasītājam, rodas pārliecība, ka tas ir svarīgs.
Par šo tematu diskutēja arī Viktora Upeslāča vadītais panelis, risinot tālāk prof. J. Pe-naķa attīstīto domu. Paneļa da-Hībnieks Aivars 'Ruņģis konstatē 1a, ka latviešu iT>resē vērojams informācijas un ideoloģi-jas sajukums, un rezultātā netiek pakalpots ne vienai, ne otrai. K. Sddars savukārt uzsvē-
var
ziņu. Jaunās paaudzes reprezentanje Zile Zich-mane bija domās, ka ideoloģiski raksti nepieciešami itieši jaunatnei un ir svarīgi zināt šo raks-tu autoru īstos vārdus. A., Budrēvics norādīja, ka raksta kvalitāte
no
materiāliem ļīdzeiMiem^^^^ iespēju
Tu mstv^m Rotaļu mezglos Mezglos bez Pavediena.
■ I
nozīmīgs
cits
— vecas pa-
audzes raikstītāji im tāpat lasī^ tāji viens pēc otra aiziet imūžī-'bā, bet jaunā paaudze ne raksta, ne arī lasa iateaķsitu'Sy sas brīvās ļpasaules preses darbā ir tikai 9 nāli atalgoti žurnālisti, un arī sen pārsnieguši pusmūžu.
par ga-
aiļa manus sapņus
Bezdiriern
dos jauniem
5m un arī la-
'Ūnneatmam^'-^^. Ka debesu vārtos
sītājiem. Pēc klausītāju domāim latviešu laikrakstiem būtu vairāk jāinformē lasītāji par Latviju, jo pašreiizinformācifa saņemama tikai no komiīnistu propagandas lapām. ž.
vairs n
0
Tutici
sūti man
vifoUteSr vinu sleznos os
0, lai laistās;
arvienuy
AUSTRUMU
Ir informācija, kuru mēs Mausāiniies vad lasām ar īpašu interesi, citām sekojam pavirši. Piemēram, ja sakām, ka esam avīzi izlasījuši, tas nenozīmē, ka to esam arī izdarījuši. Liela ietekme klausītāja vai la-sītājia kvalificējumā ir arī uzti-1 autoram.
:peses; letekimi;;; sa-. Medriskās domas vaidēšanā, pieņem, ka tā šajā ziņā spēj veikt tikai nelielu daļu, jo sabiedriska -doima ir komplicēts jēdziens. Par vienu om to pašu jautājumu ieskati var būt dažādi. Tā tas ir <ari latviešu sabiedrībā. Latviešu preses ietekmi uz sabiedrisko domu gandrīz neiespējami precizēt, jo šajā virzienā trūkst zinātnisku ipētljuimu. Katā. ziņā laik-TAsps> ir svarīgs fa'ktors mūsu dzīve, jo tas saauž kopā la;tvie-šu sabiedrību. Var saeīt, ka latviešu lailcraksts ir monopoi-stāvoMī attieksmē u^ latviešu sabiedriskās domas ietekmēšanas iespējām, jo mūsu
vie
■ •:,,Pieeas>,;etm
do koalīciju", ar šādu virsrak- gnīpu apvienošanās ir zlmlga^,^
stu parādps neliels ziņojums svarīga un ar M
31. augustā Kalamazoo Gazette, . -
'Mičigenas pavalstī. Jaunveido- ^^^^^^^'^ _ tās savienības pārstāvis pa-
skaidrojis, informē avīze, ka dinājums arī citām
visiem azia-
■un ļ
viens apvienoto etnisko grupu vienibāim, mērķis būs lielāka lldzdallb'a jiem spēkieni a,izštāv
politiskajās aMaivitātēs lokālā, pavalsts un visu Savienoto Vaibstu apmērā.
intereses un vēlmes, latvieši izpratīs: wt tīstlbas iespējas tām
sti; Viņš apsūdzēj^a^^^^^
5, kas pārviaM iniecisko dzīvi, valsts saimniecības žii un ka tie kavē afrikāņu at-
valstņieclba, pavēlēts •valsti. Kanādas Imigrācijas un labMājības ministrijas pārstāvji jau ieradušies Uģandas galvaspilsētā Kampala un piešķīruši vīzas 2000 cilvēldem, no kuriem lielais vairums grifos d ties uz Toronto. Pārējais Britu
«m \ ...aņojuimps r p^ igrupējuimiem Mičigenas pavalsta redzamu vietu ieņēma melnās rases amerikāņi, ietilpst runājošās sgrupas, in-l Ikrpretī jaunais etnis-nogrupējums ietver Aus^ trum un Viduseiropas cēluima lish AŠV pilsoņus
āziātu. Ministru prezidenta
M Anglijai, fcuŗas sala jau tā bieži :.aipdsw€ltā^ ..pieņēma
•uzņemisimi-igrantus uz ārkārtas bazeš. Ka-
mi-
imazu interesi izraidīto uzņemšanā. lAustrālija noradījusi^ ka uzņemt nevienu, Jaun-nieclguskaituj bet Indija izrādījusi interesi tikai par Indijas pavalstnoekieņ^ [Ugaedā iprezld^ fei
jis, ka nākošie izraidīšanas sarakstā būs eiropieši. Ifeaiidieši
un āziātiem at-
.•mi'
no
nēts, ka uzņems 3O0O'-60OO imi-
tagadā- poļm, ©lovakus un niān Congress Committee of .grantu. 'Ap 50.000 Ugandas
„i x^..^ « . §ziā.tiem, kam ir.-AingMjas :pa-
^uķraiņus,
Aivaips 'luņģis
. ^, rūpnīcas un kok-
«pas'laukus' 0^fedu ikārtā, IJgandā atrodas ap 10.000 eiropiešu, no tiem 7000 anigļu iz-
i
m
i
Mv?
m0
ir
li
'Mm
m
Par tiem ji
iegādātiies idaļu no p| jo katrs SJ Līs ir visn gāks par iļ ir apm. tā, gājuši veiki ml
$300 rubļu vairāk. Speciālc var arī ļol nīt pret ļiem.
pilnīga
APDI
Tikai IN^ PRES Con pakalpoju] gāde mājāļ laikā. _ * "ā
IšICENAI] JĀMAKSĀJ IZDEVUMI
Jūs varai mu, ko vi SIET MtJļ KATALOGI PASCTINl
IN EXP 125 Eal
NEW Y tā
Ļoti svari
Ai
zhiguli MOSKVni MOSEVr žaporo: zaz 961 Pieprasļ 'ilustrēto ņemam DZĪVOO
PĀRS
Mums iri šinīs dari tūkstoši
kredit
Latvil
Credit 491 Collegē m
5% par
5Vi% par Kreditsabiec parastās bi sniedz aizd( das pārvedi ļotāju čeku^ noguldīšanu sniegSanu^' ra dzīvības ļ $2000.00 vai]
Birojs atv( 12
Sej
15. sepi
TAI 92'