. g. 13.
, 38. n-rs.
LATVUA AMERIKĀ 7
Pasūtiņiet tagad labāko dāvanu laz
LATVIJU SPECIĀLOS rubīu
INTERTRADE
saka jūsu piederīgie. Par tiem jusu piederīgie var
iegādāties visu, ko vēlas, par! .daļu no parastās vērtības, 'jo katrs SPECIĀLAIS RUB-I Līs ir vļsm'az 4 reiz vērtīgāks par parasto rubli. Tasļ ir apm. tā, ikad jūs būtu ie-^ gājuši veikalā ar $100 un no-ļ pirkuši mantas $200 vai $300^ rubļu vērtībā, vai patļ vairāk.
Speciālr ^ubļu certifijaitusļ var arī ļoti izdevīgi apmai^^ inīt pret parastajiem rub-j ļiem.
Tikai INTERTRADE EX-IPRES Corp. dod jums ātru^ .pakalpojumu. Certifikātupie-ļ īgāde mājās apto. 3 nedēļu' laikā. 1
$2.35
Išī CENA īķ ViSS, KAS JUMS' JĀMAKSĀ; NEKĀDU CITU.
Jūs varat sūtīt katru sum-^ mu, ko vēlaties. PIEPRA-ļ SIET MŪSU ILUSTRĒTOS I KATALOGUS. PASŪllNIET TAGAD TIKAI,
c a M F
EXP11ESS CORP. 125 East 23rd. Street,
^ tālr. 982-1530 Ļoti svarīgi /^utoiHoMļi
Tikai uz īsu laiku. Ātra piegāde.
.................. Cenas US$
' ZHĪGULĪ YAI 21'01 $3,214.r MOSKVITCH 412 īlil $8,15^-MOSKVITCH 408 lE $3,033.-l
$2,026.
Pieprasiet mūsu speciālo^ ilustrēto apkļārtrakstu. Pie-i ņemam pasūtināijumus ari' DZĪVOKĻIEM. ■
PĀRSŪTĀM LIETOTAS ' DRĒBES, Mums ir 23 gadu pieredze, šinīs darījumos un mums ir' tūkstošiem apmierinātu klientu.
Toronio
ai ODllege St., Toroiito 174, »i
s a
5% par B€)giild!|iiMieim,
. ¥/z% par ilģtemi^a msM, Kreditsabiedi^a izdara visas parastās banka operācijas, izsniedz aizdevumus, izdara naudas pārvedumus un izsniedz ceļotāju čekus,,Meizē ^'ar naudas sioguld!šaia vai aizd^vaimu snie^aiitt kreflitsaMediiba * ira dzīvības apdrošināšanu $2000.§0 Vii $5000.00.
Birojs atvērts darbdienās bo pi 12 — 8 vakarā.
K septembrim
TALRUNIl
924-2§5l 924-2S52
2
(10. turpinājums"
Tikai — man nebūs laika daudz skatīties un vērot —materiālās, dzīves sabrukums ir tikai aizkavēts, ne apturēts. Un dzīvei ir savas kategoriskas prasības. Arī par to nav nozīmes ^čivināt" — tur pa° līdzēt nevar neviens, pat Tu ar savu silto sirdi un labo ^Tibu ne. •
Visas zemes, par kurām kaut teorētiski varēju domāt: Argentīna, Brazīlija, pat Austrālija — nu apklusušas, un mani neviens vairs tur neaicina. Rietum-afrika klusē un šķiet arvien nereālāka. Kāds vācu draugs ar sakariem Indijā arī nav rakstījis kopš Ziemsvētkiem. Un viss tas taču ir dabiski. Kā var notikt neiespējam.ais? Starp ībsena varoņiem un dzīvās dzīves varoņiem tomēr ir kaut kāda starpība; mums nepatīk tā, un mēs aizdomājamies kādā citā pasaulē, bet tā ir^ nereāla,, neaizsniedzama, kaut sapnī skaista. Vai esi kādreiz padomājusi, ka gaismas nodzēšana publikai un krāsu efektu izlietošana skatuvei ir arī tik loti sbmboliska, jo citādi grūti aizsapņoties. Tāpat ikdiena. Gribas sapņot.. Bet prāts nespēj ,,līdzi ief\,o Mīļais, mīļais draugs. Tavs R. G."
Trijos no rīta Bobs atvēra savas darba istabas durvis un gāja pie sievas uz guļamistabu. Gaitenī viņš sastapa īveti.
„Tu lasīji inženiera Grīvas vēstules. Arī es tās la° su. Ikvienu, kas pienāk.^'
Advokāts Viljams sarauca pieri. „Mēs ar Kristīni pēdējo reizi viņu nejauši sastapām Ņujorkā, viņa ziedu laikos. Grīva vadāja dažus savus iebraukušos draugus pa pilsētas ievērojamākām vietām. Ļoti galants, labi ģērbies, vērienīgs. No viņa meklētāja skata nebija droša neviena kaut cik izskatīga sieviete.^'
„0 jā, par tO' es nešaubos. To es varu g domāties,^' Bobs iesmējās.
,;Stāvējām abas ar tavu sievu uz Empīriskās celt ne balkona un vērojām pilsētu, kad pienāca Grīva un -pārsteigts raudzījās Kristīnē — Nē; tas tacu nevar būt, Kristīn, mans mazais meitēns! — iin Grīva apskā° ; va;-niāsu.^::;-;;::;-^^
Bobs sarauca pieri.
"„Apskāva Kristīni? Kādā sakarībā?"
„Redzi, viņš bija Latvijā viesojies mana vectēva lauku mājās, toreiz vēl vecpuisī, un abi ar tavu taga° dējo sievu, toreiz septiņus gadus veco Kristīni, staigā» juši sienāžus ķerdami. Ta;d vēlāk, pēc izbēgšanas no Latvijas,^ dzīvojām Vācijā kādā bēgļu nometnē. Atkalredzēšanās bija pārāk necerēta. Grīva to* nebija gaidījis. Viņa draugi toties zināja ko darīt, viņi ielūdza mūs vakariņās Valdorfa viesnīcā, kur bija apmetu-
sies.'^
■fļfffļņļļīļļļl
„Un jūs pieņēmāt uzaicinājumu?" Boba ziņkāre pieauga.
„Pr6tams, jo par Grīvas panākumiem jaunajā zemē bijām dzirdējušas daudz uri dažādas baumas un nostāstus, tāpēc palaist tādu izdevību.garām būtu bijusi lielākā muļķība. Tā nu steidzāmies pie mana krusttēva Longailendā pārģērbties, lai cienīgāk varētu reprezentētieš pie augsto kungu galda."
Bobs saņēma Ivetes roku. Abi iegāja viņa darba istabā, Imr meitene turpināja savu stāstu.
^Inženieris Grīva apsēdās līdzās Kristīnei un brīžiem tā aizrāvās savos dēku stāstos, ka aizmirsa pārē-^ jm viesus. Pa maltītes laiku vēroju viņa draugu tri-umvirātu, kas laiku -pa laikam pārmija slepenus zīmī^
gus skatienus un smaidus. Man kļuva neomulīgi, likāg, ka šķietamie draugi nemaz nav ti^^^
nieris Grīva ir tik aizņemts, kā nemaz nav mūs iepa-, zīstinājis ar dāmām, — vecākais no trim piecēlās un sniedza man roku. — Gusts Zūtmanis, politisko zinātņu profesors Čikāgas universitātē; Man pa kreisi dzejnieks īnis Dzestrums un pa^^
riskais darbinieks Klāvs Aizpurs. — Priecājos iepazīties, es noteicu, reti gadās būt tik izcilā sabp bā. Neņemiet Grīvas kungam ļaunā viņa neuzmalnību; m,anu māsu viņš jau pazīst no agras bērnības. Kā zini, arī es esniu apsitusies ar dzejolšanas māniju, uņ tā mēs gluži nemanot'bijāin sadalījušies trīs interešu gŗu-
,,Pie kādas interešu grupas tu pieskaitīji i!
un GrīvuBobs zobgalīgi ieja;utājās.
,,Pie mūzikas. Grīva ir lielisks vijolnieks." ' ,,Tād jau viņi abi Carnegi zālē varēja sarīkot kon-=
cērtu," jaunais advokas iesmējās.
iz nesmejies," Ivetc norāja svainim „Tev vajadzēja būt klāt, kad viņi iābi niūzīceja kādā lafe^d^^ bas konpertā bēgļu nometnē. Cilvēki raudāja no sa-
:,,Vai Kristīne zina, ka viņš tag
„elā, viņa šad tad arī raksta pa vēstulei^ ko ieliek Vizuma kiindzes sūtīj^u^^^^^^ Mums abām liekas, Jia Grīvas toreizējais draugu ,,triumvirāts''vaino'jams viņa nelaimē. Grīva pārāk uzticējās cilvēkiem." '
Advokāts Viljams kaut ko pierakstīja sava piezīmju f rāniatiņā. ..;.
0 .-ļ —
nevienam nekā nestāsti par mūsu sarunu, it īpaši taviem latviešu- studiju'bied--riem ne. Vispār, mans princips ir klusēt; līdz kafeatā ir kādas nozīmīgās personas vai iestādes rakstveida solījums vāi garantija, citādi cerību ziedu nokniebj jau pumpurā.\'.:^:^v;-„Paskat tik, arī to sāc dzejiski izteikties," Iveta
Iva svaini un devās uz savu
Kristīne bija cieši iemigusi uii nemaz nemanīja' Bobu ienākam. Jaunais advokāts vēl mirkli gulēja nomodā. Kāds neizprotams labirints ir mūsu dzīve !'Uni° vērsitātes beigšanas ceremonijā viņi abi ar Kristīni bija nosēdināti līdzās, numurs 737 un 738. Kristīnes acis nepārtraukti raudzījās uz balkonu, kur sēdēja studentu piederīgie. Viņa drusku nervozēja, jo laika līdz sākumam riebija datidz, un vairākas vietas pirmajā rindā bija tukšas. Tad Bobs pamanīja ienākaiii divas dāmas, kungu un pusaudzi meiteni. atviegloti nopūtās uii sāka vērot pārējos studentus.
„Vai arī jūsu piederīgie ir šeitPagriezusies pret Bobu, jāaiu/ava "ievaicājās.; V ■;,
• ■: ,,DiemžēI ■ nē. -;Viņidzīvo;' Tffiiinsā,palsos■ ;Ontario' ziemeļos. Brālis-ļoti vēlējās būt klāt, bet viņam pašam beigu eksāmeni vidusskolā," jauneklis smaidot atbildēja. Kaimiņiene viņam i ļoti patika^ '
5jBet jusu,.draūdzene tācu noteikti ir šeit^" Kristīne neatlaidās. Stbs pēkšņi pabiezās pret Kristīni un saņēma viņas tofai: — ,,Ar jūsu atļauju, riians vārds ir
Viljms.'^ Ab^^ nevarēja; val-
smieklūs par šo ,jātomisko" iepazīšanos. Pēc dip»
saņemšanās Kristīne uņ nos talārus un ce
sarunājis,"
VjŅāciet man līdz^ ja neesat ristīne steigā ņcibērā iiņ parāva Bobu aiz pieduri^ņes.
Tā tini abi joku rokā nos^^ pa trepēm, kur pie gal vēnās izejas viņus gaidīja