4 LATVIJA AMEMKĀ
, 39. n-rs.
EAFĒG: latviešu ģimen ēs dzimušiem un augu-bērniem neklājas māci^ valodu^
Gad'skāiitēijb Nopelnu sti-peoidijas šō'gad piešķirtas latviešu skolu 48 aiudzēkņiem. Stipendiju pārbaudījumu rezultātus paziņojot, Amerikas latviešu apvienības prieikšsē-dis Dr. ī. Spilners un ALAs Izglītības birojia vadītājs T. Bērziņš kopīgajā paziņojiumā
„Pasludinot šāgada Nopelnu stipendijas pārbaudījumu rezultātus, Amerikas latviešu apvienības valde ar prieku var ziņot, ka mīlsu Jaunatnē interese par latvisko izglītību turpina pieaugt. Pārbaudījumu darbu kvalitāte liecina par daudzu mūsu skolu skolēnu labām zināšanām visos pārbaudījumu ^ prieikšmetO'S (ticī-
. bais mācībā, latviei&u valodā un literatūrā un Latvijas vēsturē un ģeoigrafijā). Ja mēs šo.jaunatnes interesi par lat-
■ visiko izglītību veicināsim un atbalstīsim, panākumi neizpaliks. Mums uzaugs jauna latviešu paaudze, mūsu kultūras glabātāja un tālāk veidotāja!
ALAs -valdes vārdā apsveicam šāgada pārbaudījumu uzvarētājus un novēlam viņiem arī turpmāk tikpat dedzīgi censties ļpēc latvisikās izglītības.' Lai gan piešķirtās stipendijas iri samērā niecīgas, liiēs ceram, ka tās tomēr palīdzēs daudziem to ieguivē-Jiem turpināt latvisko izglītību. Pārējiem pārbaudījumu daEbniekiem, kam šogad nelaimējās būt uzvarētāju sa-
mes un panākumus nākošajā māc^u gadā.
Beidzot vēlamies izteikt pateicību, sacensību . komisijas prieltešsedim Leonam Vīksnem un skdatājiem, kas piedalījušies pārbaudījumu teksta sakārtošanā, kā arī sacensības komisijas locekļiem un visiem taicinieikiem Detroitā, kas piedalījās pārbaudījumu darbu novērtēšanā un ziedoja daudzu daudzās stundas šī darba veilkšanai.''
'Piektajos ALAs Nopelnu stipendijas ' pārbaudījumos ģim-
naziju grupā Savienoto Valstu apjomā pirmo vietu un 100 doi. stipendiju ieguvusi Zie-meļkalifornijas latviešu bied-rJbas skalas audzēkne Lilita, Puķīte, 1970. gada uzvarētāja un DV balvas ieguvēja latviešu vēsturē, bet visas nākošās četras vietas ieguvuši Ņujorkas latviešu ev.-iut. draudzes Longailendas vidusskolās audzēkņi — Māra Vasere (stipendija 80 dol.), īvete Traut-mane ($70), Valentīns Krečko un Ruta Vasere ($50).
Labākās sekmes atsevišķos priekšmetos ASV mērogā un 50 dol. stipendijas, fcuŗas dod LELDiAA, Latviešu biedrību sadarbības centrs, Latviešu preses biedrība un Daugavas Vanagi, šoigad i^eMjās: ticības mācībā Jānis Krēsliņš no ŅujoTkas latviešu draudzes Broniksas vidusskolas, latviešu vaiodā Aleksandrs Malinovskis Ņujorkas draudzes Bruklinas - Džamaikas vidusiskolā; latviešu literatūrā Ilze Sprūdža, Kr. Barona skolā Čikāgā wn Latvijas vēsturē — Laila Dzelzkalne Ņujorkas draudzes Loogailendas vidusskolā.
Sekmīgākajiem audzēkņiem dažādos skolu apgabalos, proporcionāli dalībnieku skaitam, piešķīra 20 dol. stipendijas. Austrumu apigabailā šogad tās saņēma: Jāna Budkēviča (Longailendas v-sk.), Mdra Avena (Longaā.), Elza Dze-ne (Bronksas v-sk.), Pēteris Rācens (Bronlksas v-sk.) un Maija Riekstiņa (Bruklinas -Džamaikas v-sk.).
Vidienes apgabalā: Daina Briedē (Plkv. Kalpaka skolā Milvokos un Garezera v-sko-lā), Valdis Aistars (Kr. Ba-irōna laiv. slkolā Čikāgā) un Māris Lenšs (Detroitas latv. skolā un Garezera v-skolā).
Rietumu apgabalā: Rita Ti-mermane (Kolorado Springa latv. skolā), mājmāclbā Anda Sīpola Detroitā.
Atzinības rakstus par teicamām sekmēm ģimnāzijas kursa -pārbaudī'jumoļs ieguvuši se-
.Vlftiņa
kcijoši skolnieki un
Raimonr^s Ramanis (Filadelfija — I^eklātienes skolā To-ronto un_ Garezera viduss'ko-
latv. .raudzes Bronksas vidusskolā), Ingrīda Broša (Filadelfijā mājmācibā un
Garezera v-skolā), Māra Kalniņa (Ņujorkas latv. dr. Bronksas v-sikolā), Karmena Straumēna (Bostonas latv>
skolā. īvars Lenšs (Ģaŗezera
v-skolā) un Māra Saufeanta
..(Oregonas. latv. dr.
Pamatskolas kursa ieguvuši:
Fronckeviča —■
lais-,
Toms Trantmanis (Ņujorkas latv. das skolā), -Pēteris; — 30 dol. (Vilmingtonas dr. skolā) iMi Ilze 25 dol. iatv. biedrības skolā). Sekmīgākās skoMeces ticībās mācībā ASV apjomā (25; dol.
saņēma
Sandra Vītiņa (Detroitas skolā) un Astrīda Barona latv. skolā Sekmīgākais skolnieks latviešu valodā —• Pēteris Aļļe Fila-
lā, saņemot 25
Latviešu preses bi^'rlbas 25 dol. stipendiju latviešu literā-
tīlrā ņai
lā, bet DV 25 dol. Latvijas vēsturē PūMņai Ņujorkas latv; dr. Longailendas skolā. ■
Labāikie skolēni skolu apgabalos prop>rcionāli da/lbnie-^ ku skiaitam, iegūstot 15 dbl. stipendiju: Austrumju aj^aba-^^ lā Imants Mežrauļ>s(Fila^^ delfijas latv. dr. skolā); AM^ ta Krečko (Ņujorkas i latfv. dr. Longailendas skolā)! As-^ tra Eušķe (tajā pašā ikolā Marģers Pirniis (Longailendas dr. sk.), ^ 1 Rasma Zēberga (Longail^a), Anda Sniedze (Ņujorkas Džamaikas sk^la), Ansis KsMJs (Loigail€ii!dI)j,
rosinātās radikālās reformas sāk skart arī iaifcviešu skolas. Tās bieži pārprot un siakrop-ļo> šāda pārprasta un mūsu tautai svešumā kaitīga ideja ir cenšanās mācīt latviešu ģimeņu bērniem viņu tēva un mātes valodu kā svešiva-:
virzienā pašreizējai tendencei ASV un arī Kanādas skolās— mācīt immigrantu bērniem 10---12 •gadu veciimā tsn pat vecā-ikiem aņgļfu valodu kā šveš^ valodu, izejot no bērnu vecāku dzimtās valodas.; Tā
savu vecāku un paiKāpeniski iemācās paoreizu literāru iangļu ya-
Bez valodas nav tautas. Valoda ir tautas tradiciju, verIJbu glabāt sargātajā un paudējā. Bērns, augot lat-vidē> pamazām iedzivo-
un iek-aug. Apgūstot savu vecāku valodu, bērns dabislki ieaiug vālodiskās izteiksmes formās, viņā dabiski veidojas damitās valodas izjūte^^^ kaut igan vi^ vel neapz^ gramatiskās formas. Valodas apz-iņa un tās izteiksmes 11-
jau
un Irene
§ sko-
Muižnieks (Kalamazū), Rūlis (turpat), Ēriks Kaiņs> (Detroitā)^ (Jundars Elksnis >, Lize Leiļša (Det-I, Vija Klode (Mineapo-Ervkis
Rietumu
(Sietlas latVv dr. sk,) lis Grauds (turpat)*
Mzinibas rafetuis par teicamām sekmēm pārbaudījumos ieguvuši sekojoši skolēni : Erifcs Niedrīti^ un Antra
(Vilimantikas Mv. dr. sk,), Vidvuds Mednis (FiladelMijas latv. dr.^ Inefee Ozola (Longailendā), Māra Zālīte^^ ( Vaddis (Detrpita)S Ma-
siķ.), Māris Kārķliņš (Mdiana-poles latv. sk.),,Sarmlte Ais-tar%(Kr. Barona skolā čika-I, Vilis^^ M (Mineapoles r. dy/ sfeOr^^^D vica (Žieme^alifpitiioas; latv. sķ.) un ^gonās "
ieguvēju ms sākam iespiest šajā Latvija Amerikā mmurā. TecIi-sīisļto dēļ muims nav
iespējams sniegt šo skolēnu ģīmetnes ģmpu un stipendiju lieluma secībā, jo foto attēli iesūtīti redakcijai dažādos lielumos un ar atšķirīgu iz-
1 pat krāsas.
jas bērnā. Viņš pamazām vingrinās ģimenes vidē to liet"
Tā nav formāla valodas mācīšanās, tā ir palj^peniska emocionālā ieaugšana tēva ļin mātes valodā, kupi bērns jūt, domā uii garīgi attīstās. Tā ir viņa iekš^ās dzīves pasiaule. Svešu valodu elementi tajā tikai pakāpeniski ielaužas. Tie ds^iski ieOsļau-Jas bērna valodnieciskās apziņas procesā, nenomāc un
Tāpēc daudzi paidagogi jsti vērtē ■ bērnu vecāku dzimtas valodas prasmi. Bērni, kas labi Wt savu vecāku valodu, vie^ iemācās $vešas valodās un ir inteliģentāki par pārējiem 10t-■giiem:./■.;■;
Kas notiek, ja latviskā ģimenē augušam bērnam Jau no pmaitslfcōlas otras vai trešās Masēs sāk mācīt viņa vecāku dzimto valodu kā svešvalodu? Bēmia valodiska-jā apziņā rodas sajukums^ neskaidrība, pārpratumi; Bērna valodu noteic dabiskā va-lodas^ pareizuma izjūta. Svešvalodu itiaca formāliem, ra-«cionailiem paņēmienieim. Tie neattīsta, neizkopj bērna valodas pareiMna izjūtu m apziņu, tie drīzāk sakropļo un beidzot atrofē to.
Aingļu valoda s& nomākt latviešu valodās apziņa Vēlākos gados Jaunietis sāk' domāt angļu valodā un runāt, nakstīt latviski. Tā rodas daudzie anglicismi mūsu jauniešu valodā. Latviešu sabied-rSba zaudē latviskā gam audzinātu Jaunieti. Viņam kauns atklāt pārējiem jauniešiem •Slavu dzimtās valodas neprašanu. Tā Jaunieši bieži asi-milējas svešai videi.
Vai jaunajiem skolotājiem tiešām nevajadzētu ■vispusīgi pārdomāt, pa kādu ceļu viņi ved latviešu bērnus, sākot mācS^ jau pamatskolas jaunākajās klasēs latviešu valodu kā svešvalodu? Ari vecākiem vajadzētu uzknanlgi sekot, lai: viņu bērni pārsteidzīgu pāidagoģisku eksiperi-^^^ meutu pēc nezūd latviešu 'taiutai.:;,;' ''\-]'':y -['■^^{^'.'^^
Vajadzētu padomāt arī par tām rakstura ipaSbain, kas gadu simtos veidojušās ļatvie-^ šu tauitā un iedzimtības ceļā pārgājušas latviešu tautības vecāku bērnos. Ir vērts šīs dzīves ziņas un rakstura Spa-
natnes nākotnes veidošanas labā, levēroasiin, ka tās var viegH zu^
tās jāisiarga ģimenē, tolā un sābiednbā. . :w:y:'':l\ -^^ Latviešu valodas prasme mūsu bērnos un Jāunataē iar katru gadu maidņās. Neļausim skolām pārsteidzigi eksperimentēt ar tautas dārgāko n^antu — dzimto valodu. Centīsimies tp saglabāt mūsu bērnos un jauniešos pareizu, un tiTO. ■; li.Viks
;i izvi pasaule (Walt 15 jūdzes dienļ Orlando pievc meklētā;ju (aeki uzņemt, šeit ir kotne, iedomas mi,.
Miami laikraļ sīt, ka katra vada Disneja 11 centus, ieski ko pavada Disnija vaistibļ dot simtiem pašā laikā šeit, vienu dienu pa: ciem dolāriem.ļ viesnīcas piedāļ viem cilvēkiemļ dbl. dieiiā^ kaļ 4% Floŗidas līdz 12 gadiem šņošanu nemal vecāki, tad p; maksā 5 dol.. visas
jau līdz septei Vismaz divd( kārtnē citu uzi ka visas telpas SOS stūros ceļ I apmetnes. Disi iekārtots tā, ļj kavēšanās. Deļ šu mašīnu nol gādā gandrīz Kad mašīna
Hermanis Kr<
(8. ti
Jau runājām, vi vislielākā ;i regulē interesi 1, tur ir dal li, kur lielāki m mazi
Ar ko tad intereses?
Starp krievi< no Baltijas līdi ir vesela rindai tautu. Visas tā: cieš) lielo pl( Visām tām ir noturēties, pai brīvībā. Taču saistīti ar lietui ņiem. Saistīti
šaubu, ka tā To rāda un liei un ituvākā vēsļ Par Senlatviļ Ja tās sākuj 1180. gadu, kj danboties b]§k-a| beigās ar 129( zemgaļu pēdļ •punkts Sidrabeļ gusi veselus iļ laiciņš ir! Tiki vadu pēc novat dodas Senlatviļ nomāktie novaļ līdzēt nospiest tam mūsu sei spožas uzvarai Ies 1236. g. un kad vācii varļ galā. Kā ir g ekspansijai toļ kundzēties Lai Jai?