. g, Mo ©ktoMs, 43. E-rSc
ATVUA AMERIM 3
administrators vlds Pur
Ā. ČOpŠ.
kondertapvienības sezonas atklāšanas koncertā, m Alberts Kalviņš, vijolnieks Gunārs Larsens, apvienības ..........lietu kārtotāja Herta Višņevska un vaMes '
koncertapvienlbas valdes priekšsēdis Ar-vietnieks māc. Foto: Verners Cinis
TKIMDINIEKī UN LATVIEŠI SVEŠUMĀ
„Vai latvieši dr trimdisiieki vai vienīgi svešii zemju lata-mii meklētāji?" jautāja Jānis Jansons. „Kad bijām Vācijas dīplšu nometnēs, uzsikatījām sevi par trimdiniekiem, kam politisko apstākļu dēļ bja jāatstāj sava dzimtene. Cerējām, ka drīz varēsim atgriezties Latvijā. Gadi pagāja, latvieši aizbrauca už svešām ze-imēm, dabūja darfcu, labi pel= jiīja, iegādājās mājas, kļuva par pārtikušiem citas zemes pilsoņiem un sāka saukties par latviešiem^ svešumā. Tagad braucam Rī^as apciemojumos, daži klusu un bailīgi, citi skaļi un bravurīgi.^'
Jutu, ka Jānim taisnība. Arvien retāk laikrakstcs lasāms par latviešu ..trimdiniekiem, bet biežāk par latviešiem svešumā vai „klaidā"5 kā to raksta latviešu avīzes . okupētā Latvijā. Arvien vairāk parādījušies negatīvi vērtējumi par latviešu nacionā-. 1iem saŗrīkojjumiem, dažkārt rakstot arī par to, kas tajos nemaz nav noticis. 'P'arasti žurnālistikā par ziņām uzskata kāda notikuma objektīvu apgaismojumu, bet ne to, ikam nav bijis nekāda sakara ar pašu notikumu, zināmos latviešu izdevumos šādas neziņas'' pasniegtas kā ,,zi-ņas". Pēdējā laikā radusies pat īpaša grupa 4- ^latvieši Māidā", kas ar šādām „ne-zinām" sākuši nodarboties un nonievāt mūsu lielos sarīkojumus ar nacionālu izpausmi. Gandrīz liekas, ka būt nacionālam latvietim t^agād ir vai .,noziegums''! ^ Par nacionāliem notikumiem daži atļaujas rakstīt ar ironiju un izsmieklu, bet sadarbību ar okupētās Latvijas funkcionāriem , uzskata kā nopelniem
bu.
Kas notiēis?
Spilgtākais piemērs tam ir Vankuverias dziesmu svētki. Tie, kas šo sarīkojumu apmeklējuši no austrumu krasta, zina stāstīt, kk tas bijis lielākais un ietekmīgākais sarīkojums, kāds rietamu krās-tā vispār redzēts. Daži, kas tur paši nav bijuši, šādu vērtējumu apšauba un savās pārrunās im diskusijās „no-skaidrojuēi", ka viss vai daļa, kas tur noticis, ir pe-
ams un nicināms. L. A. lasītājiem bija iespējams iepazīties ne vien ar līdzstrādnieku rakstiem^ kas paši šos svētkus apmeklējuši, bet lasīt arī par to, ko debatējuši tie, kas šajois svētkos nebija Māt.
Raksturīgs negatīvs vēirtē-jumis un neesošu „notikumu" apraksts parādījies žurnālā Tilts. Divas līdzstrādnieces aprakstījušas savu braucienu uz dziesmu svētkiem, bet par pašu sarīkojimiu lasāmas tikai dažas frāzes.
Trešā , n Skudras raksts liek ne vien brīnīties, bet nacionālam lasītājam rada pat sašutumu. ,Tiiia';^lasāms:-r- ■7:-;>';\-.:--;
„Latvija!s karoga vietu ieņēmis kāds simboliem un burtiem pušķots erzac karogs. Pašu neatkarīgā zemē karognesējs un viss gājiens būtu nonācis tuvākajā policijas iecirknī. Svešām zīmēm izraibinātie karogi ir kauna karogi. Mūsu vadoņiem un vadītājiem nav drosmes atzīt pielaistās kļūdas, vai tā būtu Bērzaines turēšana invalidiem vai svešā karoga lietošana. Savā mazdūšībā turpinām tēlot mazus pāvesti-ņus, kas vienmēr un 'visuT nemaldīgi^ kaut sirdsapziņa brēc. Kā būtu, ja izsludinātu amnestiju sirdsapziņai un vienu dienu visus šos neapdomāti darinātos, mīcītāju svētītos un skaļiem zvēras-tiem pavaditO's kauna karogus nodotu uguns liesmām? Tas būtu visvieglākais un ne-
kauna.''
Mazliet tālāk: „AtI vissliktākais iizvedums saņem skaļus aplausus."
Rakstītājs ne tikai nomaldījies no temata un piekritis grāvī", bet sācis sludināt Marksa un Engelsa garā, mēģinot apgaismot „gaišākas nākotnes" perspektīvas. Viss, kas nacionālam latvietim būtu cēls, te nozākāts. Vajadzētu tikai apmainīt policij ās iecirkni aŗ miliciju, un raksts būtu izdevies pēc visiem partijas noteikuniiem. Liekas, ka aprakstītais kairogs domāts dziesmu svētku karogs.
Sī raksta citā vietā lasāms par literāro sarīkojumu:
,yEreses biedrības organizē-tajā trupā uzstājās kāda ma= zāk lasīta latviešu laikraksta redakcijas darbinieki uņ Rita Gāle. Jānis Klīdzējs nav Van-kuverā, ir tikai izdevniecības ,Amxber' darbinieki. Paliek 1936. gadā iekonservētā un 1972. gadā uzsildītā literatūra.'' Tālāk lasāma 0. Stumbra bravurīgā galda rmia par to, kādiem jābūt dziesmu svētkiem, ar norādījumu, ka klausītāju intereses lidkamas pirmajā vietā. Varbūt tāpēc arī Stumbru nelaida pie lasi-šanaSj lai pasargātu no Rīgas apciemojumos iegūtam
zināšanām". Jābrīnās 1 arī, kur Amberam, kas patiesībā ir spiestuves sabiedrība, pēkšņi radušies tik daudz literātu un ,jmazlasīt3/m laikrakstam" tik liela redatkcija? Rakstā norādīts, ka īsākumā literāra sarīkojumu vēlējies rīkot kāds cits (laikam do-
Edmrds Freimanis
Mēness mākoņu palagos ti nakts jūra pār klajumiem palo; bet tumsā ar fosfora gaismu nerakti kauli balo.
' Visas lejas ir dzīvības pilnas: veļu pulki
līgojas, viļņojas tumsā — Atklājas degoša mēness sija ~ sērdieņu pulki pret kalniem ^pdo; bet svētajos klanos un silos nerakti kauli balo.
ganga Dārziņa skaņdarliu vakars Sanfrancisko
Divas latvju mākslinieces — dziedātāja Rita Dzilna - Zap-rauska un pianiste Ilze štrāle -> Didrichsone savā koncertā atskaņoja Volfganga Dārziņa skaņdarbus.
pirmajā programmas daļā dziedāja V. Dārziņa tautasdziesmu ap-strādājumus: Visu gadu dziesmas krāju, Saule savu pūru veda, Ai, tu zelta lakstīgala, šūpo mani māmuliņa, Grūti pūta sila priede. Māmiņa m^ā un progi-ammas otrā daļā: 'Zila^ zaļa gaisma ausa, Pūt, vējiņi, sila malu, Pļaujiet sienu, kam vajaga. Visas meitas savu zina, Laima mani kairināja un Man bij zelta atslēdziņa.
R. Dzilnai - Zaprauskai ir plaša, labskanīga tembra balss. Viņas priekšnesums labi iestudēts, pārdomāts un piemērots katras tautasdziesmas noskaņai. Balss plūst izlīdzināti, neforsēti un vienmērīgi, bet nav pietiekoši izmantotas visas iespējamās rezonances— jo sevišķi balss zemajā reģistri, ko
māts Lindbergs), bet šis ierosinājums vēlāk mainīts. Rīcības komitejai bijušas savas grūtības, bet tās pārvarētas. Svētku organizēšanā bija iz-paiudušies divi novirzieni: viens nacionālā garā, otrs varbūt vairāk būtu pieskaņojies Latvijas apmeklētāju vēlmēm. Bija pat domāts referāts par okupētās Latvijas rakstniekiem un šo rakstnieku aicināšanu dziesmu svēt-
Ap. 50 dalībnieku (L. A. 13. sept.) pulcējušies rakstnieku „nedienās" Mičigenā un debatējuši par Vankuveras sairiko^ jumu. Vankuveras dziesmu svētku literārais sarīkojums esot „nepatīikami satraucis" ne tikai autorus, bet ar! Mausītājus un sabiedrību. Tomēr tuvāk par šo „satrauku-mu" nav pastāstīts. Arī nekur nav pieminēts, vai debatētāji paši bijuši Vanfcuve-rā, bet no raksta satura s<priežams, ka tur neviens nav bijis.
šo 50 literātu vārdi lasāmi L. A. 30. auguista numurā (tie atzīmēti kā dalībnieki), kur norādīts, ka Rīgu apcie-motjuši Valdis Krāslavietis, Ričaids Spuris, Alfrēds Kalnājs, Arturs Baumanis. Par Krāsiavieša došanos ,,simtkā-
tik ļoti ievēro itāliešu BeFCan-to skola.
Atskaņojot vakara programmā vienīgi tautasdziesmas, dziedātājai nav iespējams parādīt savu balss techniku visā pilnībā, jo dominē galvenokārt, dziesmu folkloriskais elements!
Bijā interesanti dzirdēt mūsu tautasdziesmas V. Dārziņa īpatnējā sabalsojumā.
Pianiste Ilze štrāle - Didrich-' sone atskaņoja Dārziņa: Trif-fico Barbaro, Svītu A-dūrā, Mazo svītu Nr. 7 un Sonatu F-dū-rā. Visus četrus komplicētos skaņdarbus pianiste spēlēja no galvas, ļoti labā techniskā izpildījumā, kas acīm redzot prasīja no mākslinieces lielu iedziļināšanos un nopietnu pieeju darbam. Tāpat tautasdziesmu pa- ' vadījumos L štrāle - Didrichsone centās rūpīgi izsekot UE muzikāli piekļauties solistei.
Kuplais klausītāju skaits par reto iespēju iepazīties ar Volfganga Dārziņa skaņdarbiem pateicās bagātīgām ziedu veltēm.
Mirto Vīnerte
ja apkampienos" jau pietiekami rakstīts. Pārējie trīs līdz šim nebija pazīstami kā literāti, kas būtu publicējuši literārus darbus. Sarakstā minēts lugu rakstnieks Ge-oiigs Alchimovičs, tāpat Valters Nollendorfs un Valdis Zeps, kas ar Tuirbada vārdu sarakstījis kontroverso „Ŗē-ves dēlu**. Minēts liels skaits arī citu vārdu. Tur bijis ar! ALAs Kultūras, biroja vadītājs M\ Grīns ar dzīvesbiedri, bet nāiv aprakstīts, kādās debatēs viņš piedalījies, tāpat Hugo Pūriņš, kas varbūt savu klātieni šinī sanāksmē pats labāk varētu ieskaidrot.
Kādi bijuši latviešu ,,maz-lasītā laikraksta" redakcijas ,un „Aber" spiestuves darbinieki, kas Vankuverā „pār-vērtušies" par literātiem? Vankuverā piedalījās jaunās paaudzes rakstnieks Reinholds Miilers no Ņujorkas ■ Viņš strādā Nev\^ Tork Times redakcijā, kas ir viens no iespaidīgākiem laikrakstiem ASV. Šā laikraksta lasītāju skaits dai^bdienās ir zem miljona, svētdienās pāri miljonam. Neizskatās pēc „mazla-sīta laikraksta^'! Miliers ^raksta angļuun latviešu valoda,
(Turpinājums 4. Ip.)
Toronto latv. koncertapvienlbas sezonas atklāšanas koncerta nobeigumār no kreisās: pianists Peter un vijoi
siieks GnHiāffs Larsens ar zieēm veltēm.
Foto: Verners Cinis
