ATVUA AMERIKĀ 'fteMeaa, iTO. g. 13. decembA, M. in-rs.
13. BECEMBEIS
■ ■ ■ ■ . ■. .. r . ■ ■ ...
latviešu oedēlas laikraksts. īzs^āk ^©šdieMs. Msvējs — Latvija Amerikā Publishis^ Ltd. Atbildīgais redaktos^ KBMS SIDARS. Redakcija: 125 Brc^ad?i@w Av@.p Toffcmt© m Offit., Canada; tālr. m-im. Ņujorkas rtiakcijas va^tājs: V. kb®, 40S5 Rombouts Ave., Brcms, N.Y., 104^, V.SA. Tālrunis 994-7917. Čikāgas redakcijas vaffitija: I. Slmaae, 55^ M. Lma Ave., Chicago, Iii. S0630, U.S.A., tālr. 774-5744. E®daktos AuS'-trlUjā: Ed. Imugajs, 28 Taffs Ave., Lugamo,
Redakcijai tiesības manuskriptiis pēc vaja(ka>as Maāt.
kais pasta kupons (citās zemēs). Ar autora vārdu vai inici-āiiem parakslītajos rakstos i^tei^tās domas ir raksOtāja personīgs ieskats un n@ katrā gadījumā atbilst arī redakcijas
' ' Abonēšanas maksa Eafiadā m ASV
par sad@ $21.00, 6 mēn. $11.50, 3 mēn. $6.00. Atsevi^a m-mūra ce&ā 50 cmtu.
ShidiaijuMU maksa: slu(Mnāiumu d^ā $2.50 idkM pirmajā vai pēdijā lappusē $10.00 1 collas slejas telpu. Sarīkojumu kalen-irā 50 centu par vi^as slejas rindu katra vi^ īsumurā.
Helslokos veic prielbšdiarbus īstajai Eiropas drošības- koai-fereaicei, fcuŗa notiks vēlāk. Tur krievi noteikti prasīs pa-
pā. Ir pareizi, ka mūsu orgE-nizacijas gataivojas iesniegt memorandus konferemjei, bet •ar to vien nepietiek. Ir jāietekmē Eiroļpias sabiedriskā doma musu iabā. Tas panākams tikai ar loģiski izstrādātiem memorandiem, ibet ir jāapellē
pie
tām, jāietekmē tā emocionāli. Nevaru spriest par Ameriku, betBritanijā vēsā atturība ir bieži vien tikai fasāde, aiz kuras slēpjas siltas jūtas kā simpātijas ipret tiem, kuriem ir nodarīta netaisnība. Vairākas jaiunās paaudzes pārstāves man teica: „Nedomā3iet, ka mums nav jūtu... b^ mūs māca tās neizrādīt." Ļoti lielu »atsauc3ibu plašākās aprindās ir ^vuši, piemēram, če-chi. Mums vēl ir laiks.: tiem baltiešiem, kuriem ir kaut kādi mkm ar „lielo" presi, vajadzētu mēģināt tur ievietot plašākus rakstus par Baltijas tautu traģēdiju (vēstules redakcijai, ibet tikai avisēs ar lielu tirāžu.).
Kā piemēru gribētu šeit mi^ nēt kādu nesenu, gandnz veselu lappusi garu rakstu Zie-mēļbritanijas lielajā avīzē The &otsman ar virsrakstu „Ar-dievas visam..Tas bija ieturēts ļoti emocionālā nosifcgir ņā. Min^u tā ra&stuiTgākos epizodus. Autore raksta par to, ka dzimtenes ilgas pamudinājušas daudm vecāBsaās
jas apgabaliem braulkt ekskursijā m dzimteni pēc kanclera, V. Branta līguma ar Po-llļii. , Autore nOTiln lidicus skaitļus, vārdus un minēto apgabalu vēsturi, kaut gan šie' apgabali!jau sm bija vāciski. Viņa natesta: „Saskiaņā ar Potsdamas līgumu 1944, g. Vācijas austrumu territoiija tika paibļauta krievu un poļu administrācijai, šo zemju vācu tautības iedsaivotaji tika iz-
visas 2>K)oajas u skaits). Daudzi nomira, diaudid izdarīja pašnāvi3U. Autore raksta par savas ģimenes traģēdiju. Viņas vectēvs ar savu 83 gadus veco mātī līdz 1946. g. slēpušie mj^os . un
neapaus atgriezties viņu senču mītnē; beidzot tas ieradies Eietiiovācijā ar nelielu laika-tā iesietu sami un ar vāir-diem:: „Tas ir viss, ko mēs izglābām." lidz mūža beigām viņš. ticējis, ka varēs atgriezties dzimtenē.
« j ■
t: .. .„mie§ gribam tikai vēl reizi redzēt mūsu senču māju, baznīcu, kur mūs laulāja, kapsētu, kur ir vectēva kaps..Ekskursanti atgriezušies ar saraudātām acīm. Divas mSsas stāstījušas par @kām, kuras gandm sabrukušas, par dārzu, kurš pārvērties mežā: ,J^bi, 1^ vectēvs to neredz, tas salauztu viņa sirdi. Ja mums būtu raudia, mēs to
visu
var
gurnus, bet atsevišķam indivīdam ir igrūti samierināties ar Mitu, ka viņa senču sse-me, kur viņš ir uzaudzis, ir tagad „ārzemeis", kur viņam nav vairs vietas. Kara beigas bija-bri—" ~ '*' " "*
ziegumi tika pastrādāti tanī laikā. Vecie cilvēki ziaudēģa visia sava mūža danba augļus, visus savus ietaupījums.'' (taisni šī Mata pasvitrošanai ir liela nozīme augļu kultūras zemēs, kur. katrs krāj un tic, te viņa bankas konts ir drošs — un tāpat viņa māja). Autore atzīmē arī, ka vecai paaudzei, kura jnometusies Ham-burgā vai Disddorfā, esot ļoti ' sāipigi ddrdēt, ka viņu bā*-ni vairs nerunā Pomerēni|as dialektā.
Vai m&m traģēdija nav vēl lielāka? To vaj^aidzētu attēlot džavi, cilvēcīgi, ne ti
^s. Mūsu traģiskais 1 (Turpinājums 18, Ip.)
Falesfinas arābu terrors pret Izraēlu nav aplēšams.
Ed Keiša, zīmējums
Brunis Rubess no Toronto Amerikas latviešu jaunatnes apvienības 20. kongresā Čikāgā teicis Mus vārdus: „Trimidas prese tautu Latvijā ignorē, pat nosoda." Lasu visus brīvajā pasaulē iznā-. košos latviešu liaikrakstus, bet nevaru saskatīt, ka tāda būtu bijusi mūsu brīvās preses mostāja. Laikraksti gan vērsušies pret sakāru uzņeim-ša-nu ar dažādiem padomju
, piemēram i,sa-
priekšnieks Kārlis Ozols esot aicinājis godināt ,,ilāčplēšus un citus brīvības cīņu dalīb-
nav nostājušies Latvijā! Anierilkas latviešu
sā Čikāgā bija vērojamas iz-pausim^, kBs pazīstamas ti-
L.k.o.k. J. Kaptenis pārpratis svētku norisi vai ticis maldināts, jo negodināja kādā pilsētā vai apgabalā dzīvojošos lāčplēšus, ibet iģodiņājuiņs tika attiecināts uz visiem Lāčplēša fcaj^a ordeņa kavaMe-ŗiem. Pretējā gadījumā vajadzēja lietot vienskaitlis jo Hamiltonā dzīvo tikai viens L.k.o. kavalieris. J. Kaipteiņa raksts labāk iederētos Hāirnil-tonas dzīves chroniķā, tžz svinīgā 18. novembra piemi-liešanas un parūgtas piegar--^šas..
Toronto
tās zemēs. Cik gan šādā veidā tālu aiziesim? Tā ir brauk^ šana kokasu ratos, ķuŗos tagad iesēdies arī Bruno Ŗū-
Zemgalietis Čikāgā L. A. 15. novembra numurā sašutis^ >jka dzejnieks Valdis Krāslavietis noniecinājis tādu latviešu sa-ibiedrību, -kuiŗai pi^epot arī Zemgalietis. V. Krāslavietis piedēvējis Zemgalieša sabiedrībai nevesedību, citieni vārdiem — slimību. Mana jušana pēc mana paša iņiūža pārdzīvojumiem un neveselības ir apmēram šāda: ja kāds trimdas cīkstonis, savas sabiedrības veseEbu un saprātu aizstāvēdams, jūtas riespēcīgš vai kaunīgs savu pārliecību apliecināt ar pilnu vārdu, tad ar šīs ticības „vēselību" ir — nu kā ir... Par smadzeņu veselību dzejniekā Krās-lavieša gadījumā īpaši interesanta ir L. A. lasītāja G; S. no Grand Eapidiem vēstule. KrāSilavietim viņa izvēlēto dzejni^a pievārdu vecāki neesot iedevuši... G.S. izbrīnās apsvētīts jautā: kāda tur atšķirība — vai parakstās ar pseudonimu, kā to dara Krāslavietis, vai-tiķai ār " ciāļiem?
Jā, dārgais G. S., jūsu ģika ir tiešām jūsu sniadze-ņu vēria! Kāda tur nu ,,starpība", vai tas muldētājs bija Hiekšāns vai Rainis? Vai Pedtersens vai Knuts Ham-suns?... Vai tikai pliks —
• ■» • ■
Valentīns Pelēcis, Mineapo
Lai gan senators Mekga-verns ļoti smagi zaudēj a ASV prezidenta vēlēšanās 7. novembri, draugi grib tomēr par radīt leģendu, ko apstiprina Patrika J. Bjuke-nena raksts The Legend of Saint George McGovern (The New nov., 1972;). Autors^^ sākumā ^ min draugu rūpes šai virzienā, bet pec tam viņu parāda pa-tiesīlbas gaismā. Harrietta van Home Ttie Wasliifliigto^ Post slejās raksta, ka sabiedriskā dzīvē esot maz tik labu, tik vienkāršu un uzticamu vīru, kas pilnī^ pieturoties pie puritāņu ētikas principiem, un tādēļ esot ļoti žēl^ ka šāds jauks cilvēks^^t^ zaudējis. Pats Mekgavems deklarē: ,vMani uzskati bija pārāk progresīvi... Es neuzskatu sevi ■/pašu, bet -- valsti:
nosaucis par feļetonu, bet rakstot par tik smagām lietām kā Katinu, Centrālcietumu un Liteni, raksts kļuvis daudz nopietnāks. Rsfatā pielaistas^ ari dažas kļūdas. Tajā minēts, ka Kenedija laikā komunistiem ,,uz paplātes" pasniegta Kubk, Nifcsona jposmā —. Austrumvācija. īstenība ir tā, ka Kenedijs sagatavojās invāzijai jau komunistu pārņemtajā Kubā, bet izdarija nodevību pret Kubas brīvības cīnītājiem, pametot tos bez bruņota atbalsta. Komunisti Austrumvā-ciju saigrāba jau 1945, gadā, saskaņā ar Jāltas vienošanos. Viss, kas noticis tagadējā ASV prezidēMa^^ 1^^ laikā, ir tas, ka pašu rietuma vāciešu ievēlētais ministru prezidents Brants atsacījies no . Austŗumvācijaš robežu grozīšanas^ bet paši vācieši viņu ievēlējuši atkal par jaunu. Vai iMiksonam vajadzēja doties už Rietunivāciju un aicināt vāciešus nebalsot par Brantu? ^
š,
rrf. .■
Pēc notikušā 2. ______
jaunatnes kongresa "^Anglijā jaunieišu grupa ciemojusies okupētajā dzimtenē resp. Rīgā. Kas ar tō iegūts? Pēc sī apčiemojuima jauniešos valda Mels klusums. Ir tikai minējumi. Viens jaunietis izraidīts atpakaļ no Maskavas, kāds cits no i^^^^^^ šanās saīsināta par trīs dienām. Atbildi gaida arī citi latviešu jaunieši. Arī tēvi un mātes vēlētos dzirdēt, Iko tad „mūsu puisīši un meitiņas" Rīgā darījuši? Vai vispār Latvijas lapciemotāji no mūsu dzimtenes ko redzēja? Latvija nav tikai pie Daugavas (Rīga) un Gaujas (Sigulda), bet ari pie Salacās, Burtnieku ezera, Lubānas , Krāslavai, R^eknes, Gaizinkalna, iLielupes un Ventas un visur citur, kur Mā apspiestībā dzīvo latviešu tauta!
■ ■ Līvu Justs . Mičigenā
noraizējies, jo nees-" \ M|i no niūsu
mu
pār. zau ia
91
Latvija Amerikā;, 29. novembra numurā Lk.<>»k. J.
sta, ka šajā pilsētā esot tikai viens L. k. o. k., t. i., viņš, kas dzīvojot HaimUtona kopš 1949. gada, bet 18. novembra atceres aktā Hamīl-
biedrības
.■asi uzbrukumi prezidentam! Niksoiiam^ ka vēl nav isibeigts Vietnamas . Varam atviegloti uzel-un ipriecāties, ka Mekga-verriu neievēlēja. Viņš vēlējas izbeigt Vietnamas karu visiem līdze34ie(m, nedomājot par sekām. Visumā Mekgavems nebaudīja tautas uzticību, jo ari viņa iekšpolitika bija piHnigi nereāla.
N. V. Filadelfijā
- kļūdīšanās
Savu sacerējumu Ačgārnā "i. A. 48. n-rā)
literātiem ļr ģāilji un kuri diletanti? Visu laiku viņi paši par to nikni strīdējušies. Ari es kādreiz jutu dzejnie-ka dteirksti, kad pamatskolā iedams uzrakstīju savai iecerētai dzejoli. Vina to izlasījusi pasmējās un saplēsa. Tā es pazaudēju ne tikai savu gara ražojumu, bet arī iece-rēto. Nav šaubu, ka mūsu tagadējo dzejnieku vidū daudz ģēniju, bet tas noskaidrosies tikai pēc vinu nāves, kad atradīsies cilvēki, kas viņu darbus varēs saprast un baudīt.
Oo ā?irgs%rauds, Toronto
Ziemeļmeitai autors stāsti ru un —-
