P1.
It- -j"
I * * ■
li
6 LATVIJA AMERIKĀ ■
(Turpinājums no 2. Ip.)
kodols. Tā paužas visās ze-■ mēs un kontinentos, kur vien-kāds liļetuyas, meklēdams patvērumu no sarkanās tiranni-Ja'S, iekārtojies dzīvei brīvībā. No šejienes nav aprimusi sasaukšianās un siržu brā-Kba ar (^zimitenē palikušajiem,
bet gan šīs neredzamās saites savijušās vēl ciešākas, ar vēl lielāku savstarpēju atbalstu un gribu — vairot un stiprināt paļāvību ^ un ticību savas tautas brāļos un mā-
Cauri aizejošiem gadiem svešumā, kas sevī nes nemitīgu laika tecējumu pretī mūžībai, atmiņā ataust kāds uzņēmums trimidā sarakstītā dokumentārā izdevumā. Tajā skatāms Ziemsvētku vakars 1955. gadā, kas slepeni ienācis arī kādā Izsūtīto lietuvju nometnē, centrālās Āzijas apvidū. Telpia pilna- nelaimīgajiem, bet ticīgajiem darba vergiem. Tās vidū, baltu drānu segts, mazs altāris. Uz tā tāds pats krucifikss, divu sveču, apmirdzēts. Altāra kreisajā pusē ^ lietuvju garīdznieks amata tērpā, kāds nu tas aizliegtos aptekļos iespējams. Ijabajā puse stāvoit, vēl gados pajauns nelaimīgais, lasa bī-beles;':tekstu'; .■i;-.^:.;^^
Vai gan iedomājams ' varenāks un slepenāks risks par šo Ziemsvētku dievkalpojumu vietā, kas pārpildīta mocekļiem, niknu suņu un stipras apsardzes uzmanīts?
Un tomēr — sveču liesmas plīvo un mirdz un cietēju sejās lasāms kāds dziļi dvēselīgs stardjums un ticības pilns miers..,.
verdzināt šim pār-
Vai gan šīdiena Lietuvā nav rada drošajam Ziemsvētku pojinnam?
Arī tur, par spīti tumšai varmācībai un verdzībai, lie-tuvji joprojām stāv modrā sardzē par kravas tautas dzīvību un piastāvēšanu.
Lai Visaugstākā spēks un pašu ticība drošina ceļu atpakaļ uz brīvību!
Kriditiabiedsfbā izdara visas parastās banku optsrācijas, i^-saiedz aiadevumuc, isdara naudas pārvedumus m izsniedz ceļotāju čekus, Reizē 'ar naudas -mffiMmu vai aisSevumu k-
Birojs^ atvērts darbdienās no pL
no pL 9 — 1
TALRUNIi 924r2SS2
BarMzon Plaza vlesiiīcā 27. w 28. janvārī kreisās:^llze Šķipsna, J. BIcolls, Dr. I.
notiki'šo No'oi'ka^.. latviešiii nšj A, Bērziošj .iJo' Gravaj Dr.
s dienu is,
ji on referenti,   pirmā  rinda no . Leliņš uņ liiāc. R. Zariņš. ;
- Fotof Bruno Rozītis
Samērā bieži dzird spriežam, kā palīdzēt Minsteres ģimnāzijai, palielināt skolēnu skaitu, kā to materiāli atbal-stīt un kā uzlabot citus apstākļus. Gada ■ sākumā Stokholmā viesojās Minsteres ģimnāzijas .siko'lēni, piedaloties EL-JAs Skandināvijas nodaļas rīkotajā valkarā. Laikraksts Latvija (Vācijā) raksta, ka J. Ka'lējs nolasījis, Zaļkalna (Minsteres skolnieks?) referātu par Minsteres ģimnāziju. Tanī norādīts, ka vislielākā' uzmanība ^ veltījama latviešu valodai, bet šai ziņā vēl esot daudz trūkumu,. ^ Nedrīkstētu pieļaut, ka sikolu beidz jaunieša, kas nerunā pareizā latviešu valodā. Ārzemju jauniešiem, kas ierodas skolā uz īsāku laiku, vajadzētu mācīties speciālā latviešu valodas kursā ar noteiktu proigmmmu. Ar vienikāršu padzīvo'šanu nekas liels netiekot sasniegts.
Skolā jāaudzina kritisiki domājoši latviešu jaunieši, teikts referātā. Tie jāiepazīstina ar visām savas tauitas problēmām, arī ar tautas dzīvi un stāvoikli Latvijā. Neskas nav jāslēpj.
Referātā norādīts, ka veciem, nogurušiem skololtājieiii jāprot laikā aiziet, jo skolas darbs prasa lielu fizisku un garīgu piepūli. Tas varbūt skan nežēlīgi un asi, bet tādi ir apstākļi.
Latviešu centrālās komitejas 13. un 14. janvāra sēdē Vācijā, Minsterē, ģinlnazijas direktors Dr. Z. Vītens ziņoja, ka janvārī darbu sākuši jaunie skolotāji Mārtiņš Zand-bergs no' Klīvlandes, mācot fi-zfeu un Pēteris Plirmalis — zīmēšaou. Februāri 65 gadu robežu sasniedz ģimnāzijas direktors Z. VItens ^ uil matemātikas skolotāja mag. math A. šilde. Vienojās, ka abi paidagogi pagaidām darbu skolā turpinās.
Initemāta vadītājs I. Balodis norādīja, ka intemāitā novietoti 60 skolēni. Darbā stājusies jaunā audzinātāja Sandra Jan'ševska no Filadelfijas. Par nelielu kabatas naudu izpalīdz dažu  vecāko klašu
—8^
LATVIEŠU
audzēikņi un students Viktors Kangers. Teorētiski ir brīvas divas audzinātāju vietas, un jau. pieteikušies vairāki kanf didāti. Izvēli latstāja uz vēlāku laiku, kad būs saņemti vajadzīgie doikumenti.
Stokholmas sarīkojuma pārrunās V. Lasmane konstatējusi, ka no tautiešiem citās zemēs savāc samērā mazu materiālo palīdzību. Stipendiju fonds Zviedrijā ir samērā mazs. Laikrakstā Latvija (Vācijā) parādās sludinājumi, kur Zviedrijas latviešu skol-.; nieki pēc ģimnāzijas beigšanas vēlētOs mācīties Minsteres ģimnāzijā, bet tiem nav līdzekļu, tāpēc vēlas kaut kādā veidā sagādāt sev stipendijas . Materiālā ziņā citu zeni-ju palīdzība ir ierobežota, šogad tās lielums ap 50.000 vācu marku. Bērnu sūtīšana no ārzemēm uz Minsteri iemaksā līdz 10.000 manku vai 2500 — 3000 dol. gadā. ;
Daudzi iemesli ārpus Vāci-j as dzīvojošiem latviešu jauniešiem mācīšanos Minsteres ģimniazijā dara grūtu vai pat neiespējamu. Dzīve internātā ir dāriga. Ne vienmēr iespējama studiju turpināšana citās zemēs ar Minsteres ģimnāzijas diplomu. Debatētāji tomēr domāja, ka nelielam laika zaudējumam maza nozīme, jo ir iegūts kaut kas cits. Pēc Zviedrijas latviešu uzskata Minsteres ģimnāzija, lai cik itā nozīmīga trimdas latviskai nākotnei, dziļākā būtībā ir Vācijas latviešu lieta. Pārējie var tikai nedaudz atbalstīt , gan materiāli, gan ar skolnieku skaitu, bet tas nebūs izšķirīgais faktors.
Minsteres ģimnāzijas skolnieks L Gross teicis, ka Vācijā esot ap tīlkstoš latviešu bērnu skolas vecumā. Tādā gadījuimā nebūtu grūti dabūt 10% no šiem. bērniem uz Min-steri. J. Muchks domāja, ka internāts esot pabērna lomā, ja runājot par kādiem jauninājumiem vai uzlabojumiem. Tas nedrīkstētu notikt.
Mācību grāmatas lielāko tiesu ir vācu valodā, bet dažas  ir  30 — 40 gadu vecas
.aiivijas grāmatas. Tika pārrunāts, vai Minsteres vaj adzl-bām nevarēju grāmaļas ievest 410 Latvijas..: Galvenais iebildums, ~ ka tās piesātinātas ar tādu. tekstu un uztveri, ka ŗbez pārstrādāšanas nav lietojamas. Oitu zemju grāmatas nav iespējams lietot tāpēc, ka Minsteres ģimnāzija ir pakļautā Vācijas skolu noteikumiem iin programmai. Vielas metodiskais sakārtojums katrā^^^i^^
tam noteikti jāseko, lai skolu varētu atzīt par iekļautu Vācijas izglītības sisitēmā.
Bija arī jiautājums, vai nevārētu vācu tekstu pāi-tulikot latviešu valodā; Grāmatas lieto vismaz pieci ; seši ģadļ, bet materiālie/ izdevunii vien-pavairošanas teclmikā
sava sanāksmē bijusi vienis pratis, ka skolai nepieciešami jaimi un labi skolotāji. Arī direktora amatam I tuvākā laikā nepieciešami jauni
nav
as^
Neliela Minsteres skolēnu grupa skolas brīvlaMā, no 2T. marta līdz 25. aprīlim, nodomājusi viesoties Amerikas kontinentā, izrādolt agrāk ie-
S'tudētās mičošanas ainas dažādās AiSV un Kanādas pilsētās; Turneja notidk-ALJ Aš ie-
rosime Tin atbalstā. Internātā 7. un 8. aprīli paredzēts, kop-koŗu niēginājunis dziēsnm īsvētiku programmas sagatavošanai, bet 12.' un 13. maijā sasauks nedēļas nogales sanāksmi laitviešu bērniem, kā tas feiJA P^S- gada oktobrL Tas dod ierosmi liā bērniem, tā vecākiem.
lESPmiHmDAtms
•
GRĀMATAS KALENDĀRI
AVIZ UN
I
® LAIKUS ® LABI
® UN PAR MĒRENAM GlNAM
vienā no lielākām latviešu akciju sabiedrībām
PRINTERS AND PUBLISHERS LIMITED
125 BROADVIEW AVE., T0R0N1X) ONT.
i
i' *
I
II-:
Intertrade East 23rd. Str Y, 10010, kaj jau 23 gadus Pad. Saviem ciālie rubļa c dāvana pied
Speciālie vērtīgāki pa tie ir izde ar tiem var speciālajos z^mju
apm. Vi no parastajos ru :^as parasta, sātu 10 rub 2%, vai pat 1
CertUikātus mainīt arī p
Speciālo r Jūs varat sūt tie tiek piegā giem 3 — 4
Pieprasiet j pārUecinietiesI speciālie rub
Tukākai inf TERTRADE 125 East 23rd New York, N
CER"
■'.INU
.,-lĒ^LP]
to jums t<
saka ji
Par tiem jļ
'iegādāties daļu no ■jo katrs Sļ LĪS ir visi aks pur
ir apm. tāI I gājuši veil trkuši uļ $300 rubļu I vairāk. Speciālo var ari ļoļ nīt pret iļiem.
PILNĪGA
• AP] Tikai iNļ ļPRES Čorļ 'pakalpojur gāde māji
ŠiGENAlI JAMAK& IZDEVUl
Jās vanļ
mu, ko v< SIET Ml
KATALGi ;rASCTINi
. ■   . -INļ 125 Ej
■NKVV vi iSļ
Loti svari
•■■■Ai
ZIIIGŪLI VIOSKVI (Ex^6rt MOSKVITļ ZAPORO: ZAZ 9f Pieprasi] ilustrēto tomašinu ņemam DZĪVO!
PARSi
Mums ir šinīs dari tūkstoi
i