Sestdiena, 1986. gada 12. jolijs, 28. nr. LATVIJA AMERIKĀ 11
LĒDIJAS DZIMŠANAS DIENA
Ar vēl nepieredzēti spožām svinībām visa Amerika atzunē-ja savas slavenās Lftiijas — Liberty statujas — simto dzimšanas dienu* Šo simbolisko statuju 1886. gadā Francija dāvāja amerikāņiem kā draudzības uh kopējo bnvības centienu apliecinājumu. Amerikāņu pateicība īstenojās divos pasaules karos, nākot palīgā Francijai- sakaut ienaidnieku un atgūt brīvību.
Liberty statujas jubileja noslēdzās ār vēl neredzētu uguņošanas parādi.
Liberty statujai veltītās nedēļas nogales svinības bija iespaidīga amerikāņu patriotisma deinonstrācija, kurā īsti ariierikāniskā izdarību virknē piedalījās pāri par 10 milj. jūsmīgu dzimšanas dienas viesu.- .a' V
Šīs svinības varbūt izlīdzinās arī vienu btru pretišķību, kas aizvadītajos gados politiskā laukā atsvešināja Vašingtonu no Parīzes. Svinībās ieradās arī Francijas ministru prezidents Miterāns ar dzīvesbiedri un pēc viņa īsās uzrunas Amerikas krastā atkal atskanēja Marseljēze. iNe par velti prezidentu Rēgenu uzskata par vīru, kas atdeva amerikāņiem pašlepnun^ un ticību valsts varenībai. Rēgens patiesībā bija šo lielo svinību zvaigznei Bez šaubām, rīkotāji bija gādājuši par to, lai
spožajās svinībās neiztrūktu visas amerikāņu mākslas un kultūras slavenības. Neaiz-mirstams bija brīdis, kad prezidents Rēgens ar elektronisku signālu iededzināja Liberty statujas augsti gaisā turēto brīvības lāpu.
Te jāpiežfinē, ka pirms svi^ nībām Francijas prezidents vairākas stundas bija Rēgena viesis, kur zem če^ām acīm abi valstsvīri pārrunāja stjarp-tautiskās pdlltikas aktuālās problēmas. Vēl jo vairāk šis dialogs bija nozīmīgs, jo nākamajā dienā Miterāns devās uz Maskavu, kur viņu gaidīja pats Pad. savienības komunis-
tu partijas ģenerālsekretārs Michails Gorbačovs, Mums jāpiemin, ka Miterāna viesošanās laikā Maskavā risinājās liels sporta sarīkojums, kuru amerikāņu veikalnieki kopā ar Kremļa propagandistiem bij a nosaukuši par Laļba prāta draudzības spēlēm; Atklājot šīs Laba prāta sacensības,Gor-bačovs tomēr nekav^ās uzbrukt Rēgeņam, apvainojot to visu pozitīvo Maskavas ierosinājumu noraidīšanā, kas domāti pasaules miera nodrošināšanai. Dīvainākais šajā lietā ir tas, ka amerikāņu valdība ķlusuciešot bija piekritusi šo sporti kumēdiņu rīkošanai. Šīs Labā prāta spēles pierādīja, ka naudas kāro amerikāņu veikalnieku muļķībai nav robežu. Komunisms var mierīgi raudzīties nākotnē, kas arī nehotiktuV jo visiem pamatiem līgojoties, arvien palīgā steigsies neviens cits kā amerikāņi ar saviem dolāru maisiem.
Maskavā atkal godā celts Ļeņina un Staļina līdzgaitnieks — mūsu tautas likteņa izšķ^ rējs bij. Pad. savienības ārlietu ministrs Vj ačeslavs Molo-tovs. Tā kā F>ēc Hesa ievietošanās slimnīcā Spandavas cie-tmā radusies bnva vieta, tad mums būtu jādara viss iespējamais, lai Hesa kamerā pēc iespējas ātrāk atrastos vēl nesodītais lielākais kara noziedznieks, tagad jau 86 g. vecais Vj ačeslavs Molotovs. Kā zināms, 1964. gadā viņš mēģināja gāzt GhruSčovii, bet slīpētais ukrainis pasteidzās pirmais un atņēma Molotovam ps^^^^ jas biedra kartiv Viņš vairākus gadu desmitus pava&ja politiskā trimdā, līdz 1984. gadā Kremļa jaunie valdnieki izšķīrās Molotovu uzņemt atpakaļ partijā.
Jas bija Molotovs,^^^k pa-rakstya bēdīgi slaveno Maskavas—Berlīnes paktu, ar kuru Hitlers Kremlim atdeva Baltijas valstis undaju no Austrumeiropas. Ir pienācis beidzamais laiks visai pasaulei šo noziedzīgo darījumu atgādināt, un ja Kanādas ministru prezidents Malrūnijs nāktu talkā, varētu aizsūtft uz Maskavu kādu Kvebekas tiesnesi, lai tas videolentē uzņem paša Molotova liecību un koņien-tārus par komunistu sadarbību ar nacistiem.
NAKASONES LIELĀ UZVARA
Parlamenta vēlSaiias Japānā beidzās ar līdzšinējā ministru prezidenta Nakasones partijas pārliecinošu uzvaru. Jaunajā parlamentā Nakaso-nem no 312 vietām būs 300 vietas. ^
Nakastļnes uzvara ir ļoti no23mIga tālāko starptautisko notikumu attīstībā, jo Naka-sone ir nepārprotami deklarējis ciešas sadarbības nepiecie-šamību ar Vašingtonu. Viņa vadībā Japāna droS vien arī atgūs savu militārp potēnciā-lUc
Nakasones uzVara ir izšķīrēja
Viens no pirmajiem Nakasones apsveicējiem bija neviens cits kā Gorbačovs. Tokio runā, ka vēl šogad draudzības apmeklējumā ieradīsies ne tikai Ševardnadze, bet ari bačovs.
ni, bet kāda cita iespaidīga žīdu organizācija pasludināja, ka turpmāk Austrijā neiegrie-žīsies neviens Izraēlas tūrists.
Austriešu tauta Vaidheima ievēlēšanu uzņēma ar lielām gavilēm, jo uzskatīja,ka viņu iekšējās darīšanās neattaisnojami iejaukusies amerikāņu žīdi. Te jāpiemin, ka Vaidheima inaugufācijas svinībās aizmirsa ierasties ne tikai Izraēlas sūtnis, bet ariASV diplomātiskās pārstāvības vadība.
ORTEGAS AKCIJAS KR^
Prezidenta Rēgena panāktā 100 milj; dol. palīddba r^iķa-ragas nacionāliem partizāniem ir radījusi lielas bažas sandi-nistu aprindļās. Prezidents Or-tega steidzāļ's iesūdzēt Vašingtonu Hagas tiesā, bet Rēgens jau iepriekš pieteica, ka šīs tiesas lēmumi amerikāņiem nav jārei
BRiViBA MANDELAI
VALDHEIMS STĀJIES AMATĀ
amatā stājās jaunievēlētais valsts prezidents Kurts Valdheims. Amatā ievešanas svinības vēl pēdējā brīdī mēģināja izjaukt Pasaules žīdu kongresa aktīvisti, nākot klaj ā ar jaunatrastu doku-meritu, kas it kā pierādītu, ka Valdheims nosūtījis nāvē ne mazāk par 2000 Grieķijā dzīvojošos žīdu^. Pie Vīnes operas nama protesta bada strei-pieteica vairāki žīdu rabl-
Ortega iesūdzēja R^enu gas tiesāp
Izraidīto bisklapu Veģu pāvests Jānis Pauls.
Žīdu protesti neapturēja
heima ievēlēšanu»
nostājās arī tautā populārais bīskaps Vega. Ortega sašutumā nolēma bīskapu Veģu izraidīt, bet augstā katoļu garīdznieka pusē nostājās pāvests Jānis Pauls. Līdz ar to katoļu baznīca ir nostājusies
varmācībām;
Bota atceļ dažus ierobežoju-
mus./..
Rašu konfrontācija ar izņēmuma stāvokli Dienvidafrikā vēl turpinās. Britu premjēre Tačere nosūtījusi uz Melno kontinentu savu ārlietu ministru, bet preses pārstāvjiem izteikusies, ka Lielbritānija ir pret saimnieciskām sankcijām, kās vērstas pret Dienvida afriku.Dienviciafrikas valdība ^sot soli pa solim centusies bīstamo konfrontāciju novērst. Tā pag. nedēļā Bota paziņoja, ka nēģeru opozīcijas līdera Nelsbna Mandelās da-vesbiedrei Vinijai atdotas brīvas kustības tiesības un atcelti visi citi ierobežojumi, kū^ ŗiem tā bija pakļauta pēdējos 20 gadus.
Vinija Mandela var tagad brī-^ vi ceļot un runāt.
JAUNS DUMPIS MANILĀ
Šis nedēļas sākumā Filipīnās atkal radās nopietna iekšpolitiska konfrontācija, jo 75 g. vecais bij. ārlietu ministrs Arturo Tolentinb, okupējot kādu lielu viesnīcu, izsludina-^ ja sevi par valsts prezidentUc Kad prezidente Akino pavēlēja viesnīcu ielenkt, Tōlentino un viņa sekotāji bez liela trokšņa pa psdcaļdurvīta viesnlG atstāja. ToIentino bija cerējis uz aizsardzības nunirt^^^ ģen. Enrillo atbalstu, bēt tas izpalika/ Tā šis mazais dumpis izbeidzās bez upuriem, un pat divu dienu prezicjtentsto^ lentino atstāts mājas arestā un viņam būs jāsamaksā apm» 70.000 dol. lielā īre par viesnīcas okupēšatm, ^