- ir-
Eli*'::
4 LAtViJA AMERIKĀ Sestdiena, 198i. gada 12. JOlUs, 2S. ar
i'. iH
Ir'
dabā, kur visu orģam^ ya vienmēr ceļot ka — tas tu^ jaunas tnsstāvumāj^^ atkal atklājas Tukumā patti- choza Susēja sovchoznieku Jas rajona jaunākajā infor- vajadzībām, mācijas rakstā: 1985. «adā Jēkabpils nepilngadīgo jau«^ deviņos inēneSos sociālistisko niešu lietu mspekdjas inspek-saistību izpilde pārsniegta par tore L. Anosova atkal ziņo, 155.000 rubļiem un produk- ka beidzot ar skolu un kultū-cija izpildījusies 103,9% ras nodaļas atbalstu pilsē-apmērā. Taču Tsteriibā, piemē- tas diskotēkas un citi pūstam sovehozā Irlava, KarotP audži satikšanās vakari esot
šu fatmā barojamās bietes slauc^ām jānes uz muguras. Trūkst tīra
Ziemsvētlm^^^^^^s^^^^ Tunenes kontrastus i;akstu- ^ auDļains, piemē-
sūtītus no Jlietum^ gājušā gada^^ gās, māsa Koknesē^^^s^^ 1986. gada februāŗa^^ ^ v^
Viņu pastā vienmēr vairāk vairiUķņek^ pilsētās; Te pāžud vēstules, grāmatas, tMņ jāpi^zita tā sen vairs mākslas uii modes žurnāli. liav tā pati, kas bija Lat-Paciņu saturā vērtīgākais vijas Imkā, tā tur šodien ir bieži tiek vienkārši izņemts piesārņota, piephidinā^ ar vai adresāts tās nesaņem nemaz. Mekl^anas pēc pazudušā paliek nešekniīga, neat-
zināms. Izslaukums dienā pēkšņi samazinājies līdz 100 kg., un uz veikalu pēc maizes jSdiet kājām vai nu uz Sātiem
kļuvuši interesantāki. Aģitācijas daļa sākusi organizēt biežāk arī cita rakstura sapulces. Uzlabots orķestra sastāvs. Satīkojumu vietās pastiprinātas milicijas un vecāku dežūras, jo bez tām jauniešu vakaros sācis iet par traku.
Gaiziņa kalns, kas ieskai-
aiz
s dzīvojošo sveši-masu. Un Slimnīcas,
bildēta, tāpat kā trimdā iz- jau kopš gadiem krājoties kļuvušo pēdējā izlaiduma (neatļautas) netīrumu kau-
™ . JT \ 7 7"™. ix peaejos gados pasākuš Rupnŗcibas ielu zaļajā joslā organizēt Jāņus, cenšoties ra
Jelgavas vakara arodskol-nieku mēģinājums noskaidrot toreiz Stendē dzīvojošā
audzēkņa ViļaA..r^^^ ^^h^^^ kurš pāc vāciešu kapitulācijas Kurzemē palika mājās — Rožu ielā 5.
Kl mājās klājas, kā^^s^^ jetu pltnošanas birokrātisms funkcionē, tas tur spilgti manāms katru brīdi uz katra soļa: Dobeles kplchoziem trūkst šoferu, traktoriem, kravais automobiļiem nepietiek rezerves daļu^ Tukumniekiem pilsētas Milzkalnes pusē kaut kādu būvdarbu dēļ visu pagājušo rudeni vsga-dz^a iztikt bez silta ūdens.
Jēkabpilī, mamot dzīvokli, rodas ilgstošs, napatīkams stāvoklis ar pieslēgšanos gāzes vadam jaunajā dzīvoklī. Lubānas klanu sasteigtā susi-ņāSana nederot nekam, viss no
dzes, pa kurām klaiņojot suņi, ka^; vasaras dienās no tām ēnoties arī smaka.
vai Irlavu, tas iŗ apmēram 6 o^bas un p^^^
kn^ vienalga, uz kuru pusu sardzības sarakstā, pieder
, Jēkabpils rajonā visāda Madonas mežu pētišan^^ sta-
kahbra sovjetpropagandisti cijai Kalsnava, un 0,4 ha arī
s pasākuši LPSR Zinātņu akadēmijas
. cenšoties ra- Fizikas institūtam, kas
dit les^^^
tupejoties,Jai laucinieki, patu^^^^^
... , , . J^^^f" sportam un tūrismam. Pēdē-mirstu līgot, Im rajona kollek- ihsga^
tīvi ar piemērotām aģitā-^ . . .cijas dziesmām aplidotos.
p?it tiekot iepriekš apmā-
stamai
Medemj celta- ļ^j
Berhca plāna 1918.ga^^ dziesmas, kas
br pilm ?^u, gļotamu ūdeni, nozīmē piedzīvot Jānu
stitūcijām nu ir radusies berzēšanās, kas nenāk par labu ne kalna slavai, ne kalna paskatam. Kāda būvbrigāde no Rēzeknes ceļot ķieģeļu skatu torni. Divos gados — pagājušā rudenī uzcelts vēl
mitras
tjasesvakara ā-S'^ ka greznā Strūklaka ir pilnīgi a^^a \.j^L.. ^^^a^ ^aai. liaina
a • • , y . dzied krievu valodā vairāk
nozudusi. Kā^^^^^
.i>arks ir pieme^ varās neprāts dara iespē-tā^ a^^^^^ galīgi lai mūsu tautu pamata
ndccpts. Ja^minē^^ cdtoes iesMu savā mēslai-glāto tum nettksatjaunote, tad taid^^ sabrukt, un lepnā? Zemga-
Ies pilsētas izskats atkal par^^^^^^^^^^^^^^ Saukas pagastā vienu vēstures pieminekli (divi saucieši M. Malce-
nieks un J.Salenieks nesen
jānodod 50 km attālajā Iecavā. Turpretī Tukuma
sienas sapelē- TI- ^ pagājuša ruaeniuzcetts vel
; pazīstamās ^^ti l^r^^^^^^^ ^ trešais stāvs.^^^^N^^^^
- ^5 nenes p^reizĢjos apstākļa
virsotne pašlaik izskatoties pĶ būvlaukuma. Blakus tornim veidojot slēpēšanas ceļu. Tiekot izcirsti
koki, celti pieci masti, starp kuriem riiotorizēta trase ar sēdekļiem vilks slēpētājus uz augstāko vietu. Tas vēl nav viss: kalna nogāzes bērzos zināmi okupācijas iestāžu funkcionāri, nemeklēdami
Jelgavas konservu un 1^1^^^^^ sauktās Latvijas nekādas atļaujas, sev sāku-cukurfabrikā, kā arī pilsētas komunistiskās ^p^
elektrības uzņēmumā nodarbi- snisijas locekli), romantis- tas mājiņas, par ko ?arūgti-Siguldā, Gūtmaņa alas ap- nātā jaunatne bez attaisno- Na dzejnieku apdziedāša- nāti kalna apkārtnē džīVojo-kaime pieaugusi krūmiem, šanāš izvairoties no vaka^^^^ kura tu^ šie, kā arī k^^^^
Bauskas rajona kolchozs Uz- skolām. Pat paši komjau^ vumā spoguļojas neaiz- madomeši. Gaiziņa probl^^ vara savas cukurbietes ne- niešinerē^^^ piedaloties mirstami zils ezers, ir izbūvēts jau ilgāku laiku esot ļoti dzīvs var hodot^^^^^^^^^^^^B sacīkšu ceļš moto- temats kā Madonā, tā Rīgā.
ļrieņemšanas punktā, līdz ku- p^^^^^
ŗam tikai kādi lakm., bet tās statējuma jauniešiem trūkstot pārtraukta sportistu trenē- apgrozās vairāk nekā 3000
uzņēmības, trūkstot sacen- šanās, tāpat bieži visādas kuģu, un pēc lieluma tā ir
^as gara, kas 1986 gadā sacensības. Pagājušās rudens piektā pilsēta Latvijā
rajona sov<Aozl^^^^^^^^L^^ strādājot kopā sacensībās piedalījušās 47 ko-
(mkutbieSu audzēšainaš un^^^^^^^^^^^ aģitatoriem «vandas ar 278 sportistiem,
jānovēršot. Jelgavas kapos troksnis ^an^is kilometriem
apglabāti tūkstoši kritušo tālu vis&debeis malās. Kalna
sarkanarmiešu. Tā ir kļuvusi birzēs vairs neesot ne atpū-
Pļilsēta, kas nesilda, nespārno tas» ne prieka klusuma
sirdi, kurā neskan priecīgas nuļotājiem.
balsis, jo tanī valda robotu Elkšņos no Pārupu ābelēm,
vara, kurai kalpo automāti- bērziem un mājām neesot
zēta, bezdvēseliska birokrāti- redzami ne celmi, ne pamatu
ja. akmeņi, un skaistais, starp
Tukumā dārzniece Maira sidraba vītoliem bijušais
Vanaga bija ievitzīta par par- Kalniešu māju dārzs atīnocir-
tijas rajona organizācijas 23. cirst, tā vietā tagad netālajā
konferences del^āti tāpēc, ka Susējas krastā uzcelta cūku ir stt5<ttga, biedriska uņka^^^^
darbu veicot ar komunistam ķus arī sauciešos, izcērtot
nepieciešamo (?) ātrumu; bet vecos zemnieku sētu dārzus^
Jdgavas i^Onā atkal vietējie daž^
partijnieki rada sevišķu kon- sētas kalniņa kuphuns netiek troles komisiju, kas sekos ^u^
pārbauifis, kā 1986. gadā un (Kundzānu, Ozānu), bet to
nākotnē Btenos partijas lēmu- pašu stāsta birzieSi, vārna-
mus un termiņus noteiktiem vieši, viesltieši — draudzes
darbiem, noteiktu darbu plā- mācatājs dtikstot noturēt ka-
niem. ŗu w
Kā viņi tur rīkojas^ visu kad
dabū gatavu, tas tikai funk- sapulces 1^
čionāriem zināms noslē- Starpa Ožānie^^^^^^
purns, bet kā tas izskatās vientuKbāpaiikuš baltās
d23Vo5L000 iedzīvotāj vairumā krievi, baltkrievi, ukraiņi. Pagātnes saglabāšanai un reštautācijai netiek pievērsta nekāda vērtība. Vēsturiskās vecās celtnes, ieskaitot unikālo Ventspils pili, pamestas bez kopšanas, arvien straujāk tuvojas drupu stāvoklim, bet nepārtraukti ieplūstošo Padomju savienības pilsoņu; vajadzībām tiek celti 9 un 10 stāvīgas pelēkas betona blok-l Klaiņojot uz ukušās pienotavas sienas var pamanīt saukli t Mūsu darbs — dzimtenei (?).
Kaut kādas ievērojamākas kultūras dzīves nav. Ārzemju jūrnieki pulcējas krogā Kosmosā, vietējie Karavellā, kopā priecāties nelaiž, jo paradīzes funkcionāri dikti baidās, ka viņu jūrnieki neaplīp ar rietumu kapitālisma baciļiem, putekļiem. Venta drausmīgi piesārņota, un tās dūņās šodien velti meklēt kādu nēģi vai zuti. Te tūliņ jāpiezīmē ka Ventspils kādreiz bija visā Kurzemē slavena ar taukos pilošiem, žāvētiem zu-' šiem, ar kubuliņos iegalerē-tiem Ventas nēģiem, ar laša sārtajām šķēlītēm un ceptajiem lučiem, delikatesēm, par kurām tur tagad, diemžēl, jāsaka: Reiz bija...
Turienes raksturošanai jāpiemin vēl divas laikinetīgas lietas: 1985. gadā, Rīgā, tā sauktajā Oktobra rajonā, analizējot 100 šķiršanās, jākonstatē: 53 gadījumos
laulības šķirtas alkoholisma dēļ, 9 laulības izirušas viena vai otra partnera neuzticības dēļ, 38 gadījumos iemesli dažādi. 76 šķiršanās ierosinājušas sievas, 24 — vīri. Latvij^ vispār laulību šķiršana pašlaik ir ar vislielāko koeficientu, no 100 laulībām šķiras 51,2%
Interesanti zināt, ka Rīgā, Strēlnieku ielā Ib, kopš 1977. pastāv atturībnieku vienīgais visā pilsētā, kurā iedzīvotāju skaits tuvojas miljbnam, bet 1986. gada sākumā šim klubam bija tikai 150 biedru.
došanās piecgades plāns atkal izpildīts četros gados, un par to nu ļauži varēšot pēc patikas sauļoties, audzēt tabaku, makšķerēt un kultiva zemenes (kas par paradīzi, kas par čaklumu). Bet sbvchozā Skulte kartupeļi vairumā sapuvuši, palikuši vagās. Biroja papīros gan viss esot kārtībā, Rosme, ku|lā lopbarības sagatavošanā vien strādājuši 9 komunisti, kā to sevišķi viņi paši ir uzsvēruši, tomSr ražas ievāk^ šana 1985. gadā bijusi katastrofāla* tā ka plažt apkārtnē nii kdlchoznieki atklāti runājot: „ŠapulGēs jau lemjani, taču praksē tikai skaitļi uz pap&a^ bet arodi klētlstukS
Jelgavas rajona kolčhōzā Druva Ozoliņu fermā sienu tik ilgi lāvējuSi uz ventilatoriem, kamēr tas līdz šķūnim nokļuvis, lielāko daļu sa» puvis turpat pļavā»
Ogas K. Streipas
♦ Art audio c^urse of beginningLatvjan
T&liņ dabūjams! McMJer^^
vākos iesaiņots sešu 90-miņūšu audiokasešu komplekts, ķam klāt 280 lappušu grāmata. Kasetes ieskaņojis ALT fiostorias ansamblis.
I $49.95 10% Sūtīšanas izd. Pāsūtmājunii adresējami un čeki rakstāmi
Easv Way to Lūtvlan,
7012 Chuirch Street, Morton Grove, IL 60053,
tālr. (312) 965-3646.
DV
Di( lo dien] rītā, Bi zācijas gans Cļ kārtēji dalījās vaids, A. Lii locekļi dens,
J. Bēri
CV li
Spārni]
ASV,
A. Kal
Leititii
Dzelm(
garāki
rums
cekļu,
un citi
Sēd( Vāciji tītis, S. Spi bālo priekšs ToronI deva jauno! daļas nākai gadu. vaids
mmotl tājus teicās uzdrīl lāš čības Baltpi
flizācij
saimni sanu. jās Lai tī Latv
Sveil des n(
snie( Leitītii
un $;
bām. Austrļ Baltiņi Zviedi diņš bālo vanadļ Ķenģeļ Minstt cienusi nizāci! deģis. valdes ar rai V. Hi da prļ valdes! vijas dītājs ticīgo CVseI Visi Vāclj; Liepii austu Sedi FriSvj neraisi
Valdei saņi zaru bibas lappu!
jās s^ bez ka par