ŠOGAD 94% VAIRĀK IEPRIEKŠĒJĀ GADĀ, BET'
Janvāra sātomā, kad Kala-mazū im a-pkārtnci^ tautiešiem tika izsūtītas 594 ALAs ibiedru kartes, nevienam nebija jausmas īpar panākumiem. Organizāciju darbinieki un pat atsevišķas personas par to bija skeptiskas. Kā gan kāds varētu pārveidot ^ lldzišinējo vecO' kārtību?.
Tagad, pēc 4 mēnešiem, atklājās aina, ka jamais ceļš hh jis pareizs. Kopības uzturēšanai, izpērkot savu biedru karti, ir jau atsaukušies 266 tautieši — 45% no visa kopskaita. Atpakaļ atsūtītas 2li8 neizpii^ktas kartes, un 120 tautieši nekādi nav reaģējuši. Ja paskatāmies sarakstā, atklājas ne visai iepriecinoša aina, jo starp „klu-su cietējiem" ir tiiļŗpat 90% tādu, kas ieriindbjami jaunajā un ividējā paaudzei. Arī neizpirktās kartītes sūtījuši atpakaļ lielāko tiesu strādājošie,"
.No Kaiamazū ALAs biedriem koskaitā 60 proc. ir pensionāri, ŗas vēl arvien 'vēlas ne tikai piederēt, bet ari uzturēt latviešu kopību. Kāds turpat 90 gadu vecs latvietis savu 5 dd biedru naudu bija atnesis, nākot kājām ; zinot viņa i igrūtos matē-riālos apstākļus, tam piedāvāja ALAs biedra karti bez mak-
'sas, bet viņš to' atraidīja ar vārdiem: „Katru gadu esmu to pircis un darīšu, kamēr vien spēšu, jo bez naudiņas neko nevar paveikt.'^ Kad šim' pašam latviešu tēvam aizrādīja, ka jaunākie latvieši nav tik devīgi, tas kā izlīdzinot atteica: „Kad •viņi nāks vecāki, gan jau dos
arī.*'
Kā mmēts, šai gadā izpirktas 266 ALAs biedru kartes, pārsniedzot pa.g. gadu ar 137 kartēm, tā dodot 129 pieaugumu vai 94%. šogad Kaiamazū bv. lut. draudzē ir 71 ALAs biedrs (pag. gadā 40), no kuriem 70% pensionāri, Sv. Jāņa latv. draudzē - 51 (25) — 69% pensionāri, Latviešu b-bā — 42 (i26) — 40% pens., korī Dziesmu Vairogs 37 (26) — 26% pens., Daugavas Vanagu apvienībā — 27 (15) — 30% pens., Karšu pārdošana «vēl turpinās. Atklājies, ka kora Dziesmu Vairogs jaunos koristus ar^ ALAs biedru kartēm ivecākā paaudze apdāvina, ar to iemantojot „krusttē-va'' apzīmējumu, šādā veidā, iesaistot jauniešus centrālās organizācijas danbā, koris Dziesmu Vairogs "starp Kaiamazū organizācijām pensionāru procentu nobīdījis viszemāk —■ 26%. '  V. Bops
KLIVLANDE
® Apvienotās draudzes svētdienas skola izrādīja skolotāja Pētera Dūma dramatizēto K. Skalbes pasaiku Kaķīša dzima-> viņas. Izrāde režisora A. Rubeņa ivadlbā bija labi sagatavota 'Un skatītājiem sagādāja lielu prieku. Krāšņas dekorācijas bija darinājusi M. Gruzite, dejas sagatavojusi un iestudējusi A. Fir^ktiņa* Piemērotus greznus tērpus gatavojuši skolēnu vecāki I. Ieviņas vadiibā. Mūzilm spēlēja J. Kalnietis, bet skatuvi sagatavojuši V. Zemesarājs un l. Briedis. Abas izrādes bija labi apmeklētas. ^
® ALA Kultūras birojs Apvienotās draudzes, namā rīkoja filmu izrādi — Mēs, latvieši, brīvā pasaulē. To atMāja ar uzrunu ALAs Kultūras biroja vadītājs M. Grīns, šo filmu uzņēmuši 17 filmētāji visā brīvajā pasaulē režisora V, Lape-nieka vadībā. Pateicoties viņiem, latvieši svešumā iegūst skaistu izrādi, kuru klīvlandie-ši uzņēma atzinīgi, kā arī kul-tūrvsturisķu d(^fenmentu par svešumā izklīdušo latviešu dzi-
t Veco latviešu strēlnieku kopas gada sapulci Apvienotās draudzes namā vadīja J. Zik-manis, protokolēja J. Ezergailis. Kopas priekšnieks J. Ozoliņš deva pārskatu. p,ar pagājušā' gada darbību un iepazīstināja ar strēlnieku globālā pārstāvja P. Dardzāna apkārtrakstu. 'Revīzijas komisijas atzinumu nolasīja, komisijas priekšsēdis R. Juriks un paziņoja, ka kopas daribiba bijusi rosīga. Ar aMamāeijju uz vienu gadu atstāja līdzšinējo vadību. No 51 kopas biedra sapulcē Mja iera-
i      I. E.
meklētājiem izvērtās 18. aprīļa uzveduims Mičošana, viesojoties Minsteres ģimnāzijas audzēkņiem. Pirms izrādes īsā uzrunā Austris Grasis aicināja atbalstīt Minsteri. Skatītājus sumināja raitā spēle un saliedētais tēlojums. Latviešu biedrības dāmu komiteja bija rīkojusi kopējas vakariņas, kurās ieradās vairāk nekā 100 viesu. Uzrunas teica biedrības priekšnieks J. šverns un viceprie^kšsēdis J. Grotēns. Pirms un pēc izrādes minsterieši viesojās Gar ezerā, kur par viņiem gādāja' Kaiamazū jauniešu pulciņš.
® Kaiamazū jauniešu ipulciņš
gads-kārtējā sapulcē J. Laurēna
ģimenes mājā ievēlēja jaunu
vaidi. Par priekšnieku izraudzīja Ati Lizenbergu, palīgu Agri Krautmani, sekretāri Dainu Vizuli, kasieri Sarmīti Kajaku, biedrzini Ivaru Osi un speciāliem uzdevumiem Modri Krautmani. Līdzšinējā priekšniece Mārīte Laurēna būs sakamiece DV apvienībā. Sapulce, kurā 'piedalījās 30 jaunieši, atzina, ka pulciņam materiāli jāatbalsta jauniiešu sporta klubs un jāsagatavo izdošanai jauniešu žurnāla Ziibeņklimpa nākošais numurs. (Pirmo numuru sagatavoja Milvoku jaunieši). V,
® Par vienu no kuplākajiem sarlkojumiem^.ar• apm. 350 ap-
ŅUJORKA '
© Ņujorkas jaunietis Juris MiHers cietis autokatastrofā. Aprļa sākuimā Ņujorkā viesojās Minstereis jaunieši. Juris Millers bija aizvedis minsterie-šus uz lidlauku, bet atgriežoties viņa vadītā automašīna sadūrusies ar kāidu smagās kravas mašmu, J. MiMora jauno mašinu sadauzot. Pats braucējs tomēr guvis tikai vieglus ievainojumus. Viņš tikai pirms nedēļas bij^ šinu.
Latviešu mākslinieki Eduardā Dzeņa Dzenis, :H.Mercs^Va^^
izstādē Toronto, no kreisās A. Jaunzems, Ēriks Jurševskis, ArNiU^
^: J. Ļiģers
gleznu izstādē Toronto, Sv. Jāņa baznīcas telpās, ilga tikai nedēļas nogali, m 27. aprlH to atidāja Latvijas g^^ konsuls Dr. E- Upeiļiefcs, piezīmējot, ka išis ir viņa pirmais oficiālais pienākums jaunaijā amata kapacitātē, šajā jnjm^ redzētas jau vairākas ievērības cienīgas -gleznu sļkates, un Eduarda Dzeņa darbu skati daļēji var uzskatīt kā šīs sezonas nobeigumu, pie tam ie-ispaidlgu nobeigumu. ^
Mākslinieks pazīštaims kā izcils grafiķis, bet šoreiz bij kal eļļas vai tempera uii eļļas gleznojuimi. Pēdējo reizi toron-tiešiem bija izdevība redzēt Ed. Dzeņa darbus pirm¥ 4 gadiem,
un dažus no ieprieikiš des darbiem redzējām arī ta-'gad, bet lielākā daļa bija pēdējā laika darbi, vairums zir-
Ja tautā pazīstamais apzīmējums „Zirgu Dzenis'' radies
kuri ar saviem augumiem ^izpilda -visu' ^leziiu.^^^ Varbūt tie nav anatomiski perfekti ziŗģi, bet glezniecisM^^^^ g^ kas ar savu dinamiku un vizošā m krāsām rada īpatas noskaņas, Fons Ed. Dzeņa gleznās ir šķietami nesvarīgs^ kaut allaž harmonisks, veiksmīgi izbailan-sēts papildina zirgu straujumu, spēku-vāismaguniu. Tā gleznā Uz ceļa zirgi it kā izaug no zemes, vai —- it ķā ielīst zemē. Krāsu uii formu saplūšanā panākta Ipata mijiedirbe, daļēji   ābstrak^^ 'ekspresīvisms. Visas gleznas viz gaismās uņ krāsās, arī tās, Icas; ieturētas vienā krāsu gamma. Vairākās gleznās mākslinieks zirgu z^ mējuinū rādījis it ka primitīvu ieskrāpējumu   uz senatnīgas alu sienas^ atklājot līh^^ līgumu un ritmu, kā piemērām Zaļie zirgi   vai Vīrs ar zirgiem; šajos darbos zirgiem ar apkārtni vairs nav nekādu sais-
tu, tie izaug no
ie-
lai nesaj auktu ar otru Toronto mākslinieku — Ēriku Dzeni, tad izstāde rādija, cak pareizs šis apzlmēijums tomēr ir. Izstādē dominēja zirgi. Dinainis-
, spēcīgi, ^rieiguima Vāi smaguma ipiitol zirgi nāca skatītājam pretim no visām pusēm.
Ir tiešām jābūt lielam māksliniekam, lai vienu tematu gleznotu gadiem un pat neatkārtotos. Eduardam Dzenim tas k izdevies, sastcļpain vienrdzējuš^^^^^ 2^
^ Vašingtonas zinātņu cents
interešu labā pub-
is ziņu, ka beikons • var-
i3ūit ir visblstamlka p&tilka|
Tas satur vēža jdimlbas ie-dl^Si, 30 tanī atrod nātrija nitrātu, ko lieto ari šķiņķu, ,vkafst6 suņu" un citu vācl-tiu vai citādi sagatavotu pārtikas līdzekļa
nātrija riaitratam ir vlslielāikā iespēja izraisīt vēža
DV Toronto modras sporta kluba gadskārtējā sarīkojumā kluba priekšnieks R. Kadiķis (pa kreisi) pasniedza atzinības balvu ilggadējam futbola vienības kapteinim Arturam Alk-sMm par 35 aizvadītajiem gadiem SiMIva futbolista gaitās.
^ '".: J. Liģers..
■it: kā ■ pārlāiclgu^^'-1^ . l. Dzeņa rādītie zirgi ir i, tajos salijis zemes smagums; vai arī saule. Nav garīgi, no kurienes pār zirgiem līst gaisma, jo šl gleznieciM gaisma drošos, izplānotos triepienos izceļ zirgu spēku. Dau^ zirgi rādīti dāitoā,; ļjiātumšās krāsās, tomēr tajos ir spēcīgi izteikts pridks,un^^m^ pat teikt - latvisks prieks. Kas zirgā latvisks vai nelatvisks, gan Ibūs grūti definējams, bet Ed. Dzeņa zirgi latvieisu sirdij un acij tuvi varbūt izteiksipīgi parādītās brīvībās   un darba prieka dēļ. f
Ja savos zirgos mākslinieks rāda spraigumu, dinamiku, tad tioši pretējo figflrā'Iajās gleznais, kiiŗās Ed. Dzenis apzinīgi izvairījies no figūrālā afcā-dēmisma gan krāsās, gan apdarē. Cavēfcus gleznotājs atklāj skulpturāli tvertās formās, liekot līnijām atklāt patstāvīgu glezniecisfcu vērtību, kamēr iāiiikuml rāda statisku mofc mentalitāti. ' i
daudiju uztverē saistāis ar pudelēm, āboffiem, vāzēm un beigtām zivīm; Arī Eduards Dzenis šoreiz rāda zivis, bet tās nav beigtās, gleznošanai iUz kāda galda stuŗa uzliktās zivis. Dzeņa zi^^ pat kā zirgi, dzīvo. Kompozl-cionēl ieņemdamas centrālo vietu, tās ātidāj māksliniefa virsmas apdares, ^1^^ :m gaismas harmoniju.^^^^^^^^^^^^^
Jau iepriekšējā izstāde Ed. Dzenis rādīja puķes ļpatā^ it kā palielinātā tuvskatā. šo gleznošanas veidu viņš tui^ina, aizpildīdams samērā liela apmēra gleznas tikai ar dažiem ziediem. Arī puķes rādītās bez parastajiem Muso dabu atribūtiem, tās nav grieztas, tāsilāv VizēSj tās nav ari reāli atainotā dabā, tās rādītas gleznfecis-ki izsvērtā, neparastā kompo-zicijā, dažkārt neparastā c krāsu kombināicijā — it kā dabā, Reālāki tverts ekspresīvais^^ p^ lauks, kur plūs^ va, gaisma un laufc^ spraigums panāk spēcīgu ie-
Noskaņojums Ed. ' Dzenim svarīgs visos darbos, tomēr tikai dažos parādās drūtmms, gjeziia Pēc zvejas smagā st^ētie zvejiueM, peiēM 15^ šās debesis ir viena iio drūmākajām ^znām risumā priecīgo, ie^aidīgo dari)U Vidū. .
(Izstāde, kas aizņēimā mm Sv. Jāņa baznīcas teJpāš, rādija ne tikai meistar^^ ņas,^ bet ari meistari^ gleznu izkārtojumu, iezīmējoties ka viena no iespaidīgākajām un priecīgākajām šajās telpās redzētajām gleznu skatēm. Ka Eduarda Dzeņa māksla spēcīgi ietekmējusi Toronto skatitā^^ jus, liecina arī īsajā tie 20 darbi.
1