• 0
I
. • Aiitora. -kiātiene savā lielajā dzim'šanas dienā Bosto-nas latviešu teātra pirmizrādē Minchauzena precības bijis liels notikums. Ilgās atbalsis par izrādi pasaka, ka ta bijusi, iezīmīgāks notikums nekā tradicionālās dziesmu svētJku izrādes gan vienā, ' gan otrā kontienta malā, iezīmīgāks par ievērojamu skatuvndeku juibileju un darba atceres svinīgām izrādēm. Tāpat redzamālks noti'kiums par austrāliešu teātrinieku viesošanos šai kontinentā, pie tam — tie viesojās no krasta iMz krastam...
Savu Medumu _uin iezīmlbu Zilv*ta liJgai ta dzimšanas diena dod savdabīga līdzība mūsu izkliedētās tautas psī-dioioģijai ar „melu lielkungu" Minchauzenu. Zīverts, rakstīdams savu lugu, ne sapni nevaidēja iedomāties, ka kādreiz tālajās zemēs viņa Mindiauzens satiks tik daudz ^ radinieiku, pie tam — pēc paīris gadu simtiem no tā laika, kad tas klaiņojis, melojis, sapņojis un katsti mīlējis savu sapņu pili Uiubeli. , Mums daudz Minchauzenu, savām, sirds degsmēm, vēlē-
vietām ticēt var, ka -tas savā pasaules auļojumā varētu apstāities mazajā Duntes muižiņā kādas glītas sievie-^ tes dēļ, savas patiesas .mīlestības dēļ. Vismazāk tas bija saredzams tēlotāja jūtās guļamistabas skatā, atrodot sāncensi. -Tāpat karšu spēles ainā, kur nabaga puisis bez graša gatavs blēdīt savas mīlestības dēj. Asberga laba īpašība ir tā, ka tam nav lieku paražu skatuves paņēmienos, no kā grūti jauniem tē-lotāijiem atsvabināties. As-bergam var tikad likt klāt un ļauit tam veidoties tālākā darbā. Samēra viegla ir arī tā valoda, bez smagiem uzsvariem loģiskos akcentos un bez liekām pauzēm.
Rasmas Brzigales Jakobīne ir atzīstami koptām kustībām un viegli tā runā Zīverta frāzes. Aiz gražiguma, kas sasikatāms pārāk bieži,, grūti redzēt viņas jūtas pret Min-cbauzenu; šaubas par melotā-jiu, vanbūlt blēdi, kārtis spēlējot, neziņa, galma intrigu nepazīšanā, viss palika gandrīz vienā krāsojumā, kaut
Miiičhauzena precību izrādē
»s ļssi - Kasīisa Birzgalec
5: Reinis Birzgališ,
sanamļ piepiidamļam un nepdeipildāmām. Ne katru reizi varam
•pīliis, kā lielais melotājs to dara. Tad, ikdienai palīgā nākot, sakām, ka otrs — viņš, vļņa, tie un citi me-
lezīmīgs Minchauzena iestudējums arī ar to, ka neviens latviešu uzvedums šai Ikontinentā nav tik daudz pārrunāts un aprakstīts kā 1973. g.' janvāra sākumā Zīverta „Minchauzena precības" izrāde. Skatītājs, rakstītājs, runātājs, vērtētājs ^ katrs kaut ko saka un — vēlas. Tā ir zīme, ķa latviešiem teātris nav nenozīmīgs i*laidēšanās, bet kāda daļa, ko tie sauc ©ar savu, un ko tie ar kādām nerakstītām tiesībām cieti tur savās sirdīs un prātos. ,
\ \ Lai kā klasificē mūsdienu laitviešu teātra skatītāju, vienu apzīmējumu tam, teiMo ievērojot, nevar noliegt: vērtīgs skatītājs!
Tēlotājus arī klasificē da-( žādi: profesionāļosi radies vārds arī — pusprofesļonāļi, amalUeTi, iesācēji, tēlotāji ar pieredzi u. t. t. Māi^tiņš Zīverts visu to lasījis laikralk-stos pietiekami daudz. Vienā . izrādē tas visu klasificējumu droši vien nemaz nemēģinā-
Lad ko autors domājis un teicis, bet viņam var teikt tikai to: laimīgais Mārtiņš Zīverts. Laimīgie šai kontinentā augušie teatrinieki, kam ir Māritiiņa Zīverta lugas.
Skatītājs ar savām karstajām prasībām no daudzajiem iestudējumiem, gan labākiem, gan vājākiem ar tikpat karstiem teātriniekiem -tēlotājiem ir kā divas pasaules, kas tomēr ^satiekas — izrādē. Satikšanās ar Minchauzena precībām, visu ievē-iroij'Ot, kas dzirdēts un re-dļzēts, bijusi liela, pārdomas
Bostonas latvi^u teātrinie-ansamblī nav viegli atrast a/tbilstošus tēlotājus Zīverta grūtajai komMijai. Pa-
ti ļU
ta, ka
lotājiem gandrīz nevienam nav komēdi'jas viegluma formas i^steiksmē. Vēl grūtāku to padara oita laikmeta vide, darbība notiek 18. g. s., kad laikmets bija rokoko stila vara. Vieglā frāze nav apgūstama pāris desmitos mēģinā-
Ritvars Asbergs tēlo Minchauzenu. Tam vdsas do'ttbas brašajam Jķii^asieru virsniekam ārēja parādībā. VinI diezigan veikls arī savos melos. Tikai grūti noiticet viņam kā sapņotājam, trakam fanātlķīm savu sapņu piepildījuma kārē...
das izjūtas un dažās lomās to arī atbilstoši izjutusi. Loma ir grūta. Aiz tā apstākļa vien, ka autors licis mīlēt Minchauženam — J akobīni. Ja prasītu, ko Minchauzens, šiiS leģendārais melis un dēkainis, var no sirds iemīļot, to varētu atbildēt — tikai stiprā dzimuma pārstāvji.. .
Silvestra Lamberga Nariš-' kins, ir droša jauna liecība, ika raksturlomas ar temperamentu dažādos stilos un izteiksmē būsi Lamberga stiprākā daļa skatuvē. Siltā īr-me (Ance Rozīte) ir tuva tam tēlam, kādu to savā fantāzijā redzam, domājot par Jakobīnes aukli un draudzeni. Tēlotāja ar līdzīgām lomām sildījusi daudzus skatītājus savā garajā skatuves darba mūžā.
Gomāram Straumēnam augļotāja Uksena lomā bija jauna iespēja paradīt citu virzienu savām raksturotāja dotībām. Tas ne visai tam izdevās. ^ Maskā un kustībā pārvērties līdz nepazīšanai, tēlotājs tomēr nesekoja Dls-senā apsiviedīgajiem auigļotāja pslcbologiskiem gāiifiniem Gandrīz napārtrauktās roku kustības arī savu tiesu novērsa uzmanību pārējām izrīcībām
Respektējamas ir abas gšl-, minieces Johanna Elizabete (Mirdza Mdkerte) un Marta.. Sala (fon Kaina), Abām ir 'minētais paradums pasvītrot loģiskos akcentus ar uzsvaru un pauzēm. Abi krievu galminieki Saltdkovs (Ernests Abo'liņš) un Dolgorukovs (Vitolds Vlols) ; maz grēkojia šai ziņā pret komēdijas vieglumu un viņu pakalpīgā intrigantu stāja bija vesta smalik-,jūtīgi. Jauno Sofiju Frederi-ki tēlo tikpat jaunā Kristīne Ķirša. Ja Anhaltes - Cerfo-stas firstieneii varētu atņemt mazliet no zemnieciskās stājas un runas, tēlotāja citādi ar skaidro valodu un jaunī-būtu pavisam iedetlgariā-^šās carienes tēlam. ' Ja ir ieskats, ka lugai būtu vajadzējis dot vairāk rūpīga slīpējuma, tad tas sakāms par katru lugu. Režisors Reinis BirzgaHs Jukuima lomā ir visu tēlotāju dzīva „ābece'', vismaz, kas attiecas uz Juktu-ma tēlojumu. Vai komēdiju iestudējumi ir briljantā Jukuma tēla līdzgaitnieki, par to var debatēt.
Minchauzens dodas tālāk un Mek visiem meMēt savas Ulubeles. MeMējot satiek vairāk vai mazāk sadursmes ar dzīves īstenību. Sapņot un mīlēt savus sapņus tiik drīz
ev.-lut. drau-no 286 draudzes locekļiem piedalījās 37. Sapulci vadīja draudzies priekšnieks J. Biinders, protokolējot Ē. Ozolam. Mācītāj K: Preima-nis ziņoja, ķa noiturēts 31 vispārējais un 7 bērnu diev-kalpojumi m feapu svētki. Pērmindera Āu Ozola izkārto-Juina iiotikušas ^ pe^
par Jāņa evaņģe-[zē krisM 4 bērni, ieš\®tīti 2 Jaunieši^ i pāris, miruši 8 draudzes lo-; cekļi (4 vīr., 4 siev.). Budžets 1973. g. sastādās 12.800 doi. apniērā. Uz 1. janvāri draudzē bija 365 draudzes lo-ceikļi (79 neiesvētīti). Dāmiu komitejas priekšniece Dr. L. ]\^ revice un ķasiere^^^^^^ Z Cel--ma ziņoja; par jk^ darbību. Komitejas kasē uz 1. jiapv: 2010 dol: 19. ^ būs da nu komitejas pavasara sarīkojums: Svētdienas skolā mācās 26 audzēkņi. Skolas Vādtājia & Skudra izteica pateicību bij. ilggadējam ti-
Dķatidzes dāmu komitejas Valde šogad darbosies šāda sastāvā: ī. Rozenberga (priekšniece), Ķ. Mitenberga, Xpr-ces vietniece un mantzine), E Pilskalna (sekretāre), ;A. Zviedfe (sekr^āres vietniece), Z. Ōļukialna (kasiere), A. Aizstrauta (kas. vietniece) un I. Rence
A. Sed.
Dziesmu svētku ^^r^^ komitejas Informācijas nozares vadītāja Silva Leijniete aicina KlMandes tautiešus, kas vēlētos savās mājās pa dziesmu sVētku laiku uzņemt citu zemju iebraukušos tau-tiešusv zinot par to Informācijas daļai (3340 W. 98 Stre^ Cleveliand, Ōhio 44102, Mr.
vidām Ozdlam, kas skolā darbojies kopš 1^^ gada. Piešķīra 50 dol.ziēdojiUBa Latviešu nacionālam fondam Zviedrijā. Ar alktemāciju ievēlēja līdzšinēŗļo valdi: ārm-dzes prie??žnidks^^^ J viņa vietiaieks A. Ozols; sekretārs P: Sīmānis,^^ v^^ 0, "Grabažs,- kasieris 0.' Dze-. nis, vietn. E. Ozols, valdes loceklis sabiedriskās 1 lietās A. Mitrēvics, Aizklātā balsošanā revīzijias to>misijā ievē-lēļa Ēd. Bogmani^ V, AMiņti m V; Mežvēveri Dāmu komitejas v
priekšniece Dr.L. Mitrēvice, vietii.: M,:M(AR-m^^^ ire, sekretāre L. Preimane, feasiere ž. Celma, valdes lo-
Mācītājs K. Freimariis šiajās dienās atsikatījās iiz aizvadītiem 17 gadiem kopš prāvests J;1Ķullīti^^ viņu ieveda amatā Mancestrias latviešu
Lai Zīverts saka un domā ko grib, arī tas nebeigs sap-
dzē viņu vienprātīgi ievēlēja 1956. gadā;^!^ locekle Elsa Zaķe dievkalpojumā piemirrēja savu māmuļu Ozdiņu, martā
aizbraucis, tas pat sācis savai Ulubelei zeltīt jauna torni. — Tas 'kļuvis arī par alktiei'i - amatieri un režisoru saviem darbiem: Ka lasāms laiikrakstos, tas ar savu iestudējumiu un līdzspēlē-dams savā lutgā Kāds, kura nav (Zviedrijā)) bijis pāt apmierināts. Laba izrāde bijusi, kā tas_ teicis.
1!
Ņujorkas w^iuit* draudze izsūtījusi saviem j draudzes ļo^cdkļi^m ļote^ lozes par 50 ceittiem gabalā. Izloze notiks 19. maijā draudzš namā. Atlilkiums paredzēts bērnu nometnei KJaMdios; šāgada laimestos 200 doi. valsts aizdevuma zīme;^ aparāts, fotoaparāts, gleznas, daiļamatniecības ižsitrādājumi u. c. Gleznas ziedojuši J. Aud-riņš, A. Balode, Lebnards un Lidija Driežes, P. Klaips un M. Upesl^^ Nometnē šog'a^ paredzētā astotās mlmes izbūve, peldētavas :^rbūve, auto novietnes paplašanaš un citi darbi.
® DV Ņujorkas apvienība šinī pavasarī z'aļMēijusidiv^ biedrus. Kārlis Upmariis mira 9, februārī Bruklinā, bet Arvīds Kalējs 3. martā Hart-fordā, Kon(*tikutā. tJpmanis vairākas reizes bijis apvienī-vaides loceklis. Sevišķi viņam Ņujorkas DV nama izveidošanā. Dzimis 1911. gada 13, aiprill Zvārdē, Kuldīgas apriņķī. A; Kalējs dzimis 1905. gada 31. jūlijā Valkā. Viņa urnu novietos Brāļu Katskiios.
® DV apvienības priekšnieks A. Minka, ievadot apvienības 21 gada darbības atceres sarikojurnai, pieskārās mūsu brīvības cīņām. Priekšnesumos dziedāja jaunietes S. Kajaka, M. Laurēna, D. Vizuļo un Z. Bērziņa, bet kokļu mūziku atsikaņoja M. Laurēna un D. Vizule; jaunatnes tautisko deju kopa M. Paud-rupes, vadībā dejoja tau;tiskās dejas. Ņo Grand Rapidiem bija ieradušies mūzicētāji. Apmeklētāju ap 100, vairāk nekā puse jauniešu.
Straumēns, Ritvars
Foto: J. Liģers
kot savu 1973. gada Kbiedru karti, ar šāgada biedru maksām Kalamazū tautieši Ame-rikas Mvieau apvienībai bija iemaiksājuši-1000 ddl. Vēl savas saistības nebija nokārtojuši 60 tautieši. # Lielupes skautu vienības Sv. Jura diemas dievkalpojumu 23. aprīlī vadīja prāv. J. Turks. Pirms dievkalpojuma baznīcas sabiedriskās telpās notika skautu svinīgais sonjums, kiuŗā 7 skautu solījumu pieņēma vadītāji A. Artmanis un J. Ķesteris. Pēc dievkalpojuma skautu vecāku padome rīkoja ska.utu un viesu kopēju vakaru. Arodzīmes skautiem pasniedza vienības priekšnieks R. Rollis. Zvaigžņu skauta nozīmi saņēma Ardis Lidlzuika, Mārcis Namatēvs, Mārtiņlš Pone un Vilnis Žeimelis. Lielupes skautu vienība šovasar izraudzīta par kopēj as Zemigales novada nometnes rīkotāju.
©Kalamazū latviešu ev.-lut draudzes dāmu komitejas rīkotos pavasara svētkos 28. aprīlī bija daudzinājums „Skais-ta mana brāļa sēta", Harija Geto un brīv-
niaķsl. A. Katoāja muzikālā iestudējumā, kurā piedalījās ap 40 personu. Divām dziesmām mūziku bija komponējis Arnolds Kalnājs un izrādē piedzīvoja pirmatskaņojumu. Pirms sarīkojuma atreferējumu piar Čikāgā notikušo vidienes apgabala mācītāju konferenci sniedza draudzes māCv A. Piebalgs, bet vairāk nekā 2W klātesošos apsveica draudzes ipri^kšnieks Kr. Brūveris. Programmas izīpildītāju saimei un viesiem pateicās dāmu komitejas priekšniece A. Ķeņģe, Bija bagātīga izloze un vakariņu galds E. Ravēs vadībā. Uzveduma atkārtojums paredzēts Gaŗezerā ju-mēnesī.
©Teātra cienītājus 28. aprīlī iepriecināja t)V Toronto ansamiblis] viesojoties ar M. Zīverta komēdiju čūska. Tēlotāji saņēma pateicību un zie-dus. ^ ^
E. A.
^ pie Šimcoe ezera, 45 jūdzes no Toronto
PĀRDODAMA
7 istabu māja. Piemērota pensionāriem, klusuma mīļotājiem. Zema iemaksa. Zvanīt Toronto, ' 46M024
Iii
iii
LŪD
Toronto raidlj
B
katru Niaga
Infļ
Tc
Adrej Scarbor
PRI
katru s> no Niaj
Vadīti 60 Stel ont..
Archib
■ I
leymede tālr. m\ dze, tālr| ral Ave.
Svētdif lil; Svēti jauniešu tes mād
13. m un Svēti gada noļ pas nodaļ īesvētes juma.
20. im; jauniešu
27. mj
Māc. Don MilI Andreja Carlton
113. mi dienas m čības gi •pojums.
20. mi
37. ma\
iesvētes draudzes sies mā( koris ui
Māc. , TorI Toronto viešu di notiek 361 Dani
13. m; menes dl svētdienj
Pēc diel tes jaua nā'ksme 27. m; pojums
Māc. dale
Tel. HUļ viešu evļ dzes Sl MarcU
...Māc. Pk. Rd.ļ latv. ev.
13.
un jauj ko>klēša3 20. im| iesivētīš 2 ipēcp.
Hamilj Kristus Avemie
13. .m{ diemas kalpojun Ģimenesl dienas
120. mi jaunie&uļ ņas.
27. mal kalpojuii