Sestikua, 1973. g. 2. jūnijs, 22. m-K.
NOVADU ĪJN AR 10 SAĪSTITIEM
iStkaista bija mama dzimtene Ērgp. Bmu birzis, ezeri, Ogres stāvie ikrasti un tās Jautrā čalošana... Netour upes čalošana naiv A dzīvespriecīga, ^ ti'k ,jmūziKāla" kā ārg-ļos. Un visur .augsti kalni! Ari „bkziim klātais Gaiziņš'' neSbija pārāk tālu. Pāri par visu ^ngļu nova/du pacēlās or-'deļria /pils drupu augstākais tornis: to varēja redzēt jau no tālienes/ tuvojoties Ērgļiem.
Atī rafana senču māja bija augsta kalnā; no tā bija plašs S'kate uz- visu apkārtni. No tā arī mūsu ģimene dabūjusi saivu uzvārdu. Esmu par to dzirdējusi šādu nostāstu. Uzvārdus latviešu zemniekiem > idevtiļši dzimitikungi. Manam
seiicim dzdmtlkungs pateicis: „A€'h 1 sp, tad tu dzivojus' uz to kāto, kas, prēkš manām acēm ir, nu, tad tavs vārds būs Augeniberg".
, Skaists bija Ērgļu novads, bet ne bagāts. Brigadere savās i atmiņās par apmeklējumu R. Blaumaņa mājās Brāķos atžimē ar izbruiu, cik pieticīgos apstākļos dzīvojis Blaumianis. Viņa bija pieradusi pie b4gātās Zemgales...
Jomēr šis trūcīgais Ērgļu novads ir daudz devis latviešu ga^ra kultūrai. Atzīmēšu fvisprms mūzikā trīs brāļus Jur*jānuis, ar komponistu Jur-janu Andreju priekšgalā, ta|iu teomīponistsAlberts Jērums vienā no saviem ralksitiem ir no^ucis^ par Latviešu mūzikas tēm^\ Jur-jāna mūzika dzīvos tiik ilgi, cik 'ilgi dzīvds latviešu tauta! Lasijuļ^ !ka Rīgā kāds komunists teicis:, A.. Jiurjāns esot daudz smēlies no krieviem! Viņš ir daudz smēlies ne no Ikri^em, bet no sava iedzimtā talanta, no sava dzimtā nov^ skaistuma un no tā vecajām tradīcijām; tās vēl pilnā mērā pastāJvēja viņa jbuinīibas' Aaikā, .30 ģime-
ne^ gddos skanēja tautas dziesmas un Jāņu vatoā lī-goiiana. Viņiš nav ņēmis -no ikrieviem, bet gan devis tiem, sniedzot muzikālo izglītību āmāz krieviem, jo bija spiests pelnīt iz'taku sev un ģimenei Mākrievijā — Charikovā. To 'bija spiesti darīt daudzi latvieši. Tur strādāja arī prof. Entelīns. Vasaras brīvlaiku A. Jurjāns mīlēja pavadīt dzimtajos Ērgļos, runāja īpa-tajii Ērgļu izloksnē, ar saviem bērniem sarunājās tikai latviski (ne tā kā trimdas Iat)vieši tagad!) viņ^. bērni arī tekoši runa^'^ laitviski, kaut gan bija uzaugusi un savu iziglītību ieigu-vusi Krievijā. Jurjānu Andrejs bija pati iemiesotā lab-sirĢiība un vienkāršība —' bez jebkādas iedoimības, kaut gan viņam bija tiesība būt iedomīgam — kā vienam no latviešu mūzikas celmlaužiem. Viņam nebija tā konflikta starp vā-cu, krievu un latviešu kultūru, kas bija japāt-dzīvo komp. Vītolam: Jurjānu Andrejs bija uzaudzis un palika latviešu pasaulē.
Pēdējo reizi sastapos ar .A. Jurjānu M4. gadā, kad viņam bija Jau pasliktinājusies dzirde; šis process strauji turpinājies vēlāk.
Atmiņā ir palicis šāds ko-misiks. epizods, Komponista meita bija liela dejotāja, un kādās mājas viesībās kom,po-nīstam bija jāpārvēršas deju muzikantā,^ uz klsļvierēm spēlējot valšus, polkas u. c. Nezinu vairs, vai viņš bija izvēlējies pārāk strauju vai pā-^ rāk gausu tempu, bet meita uztrauikuisies uzsauca viņam: „Tā nē, tu nespēlē pareizi, es neva<ru izdejot!'' Komponists pagriezās pret meitu un emgi noteica īistā veco ēng-lēniešu mēlē: „Ka tevi tuk-sķā. Vait' es zinu, kā tev itās kājas jāliek?.Neatka-
rīgajā Latvijā dzīvot un nomirt A. Jurjānam nebija lemts...
Vairāki mūsu komponisti stājuši savas atmiņu grāmatas. (Tagadējā Latvijā ir iznākusi arī grāmata par Jēkabu Mediņu). Vai kāds nd latviešu tagadējiem mūziķiem nevarēta novērtēt Jui'jānu Andreja nopelnus viņam veltītā grāmatā?.. Arī sīkāļkas biogrāfiskas ziņas varētu sa^ meklēt, jo daži no plaši sa-ziarctās Jurjānu ģimenes ir\ ' rietumos.
Tikpat dabisks un vienkāršs, bez jebkādas iedomaas, bija arī komponista brālis Pāvils. Ar savu skaisto baritonu viņš kuplinājis daudzus koncertus un vēlāk Latvijas konservatorijā izaudzinājis daudzus latviešu dziedātājus. Mana personīgā saskare ar viņu norisinājās pavisam savādi. Tēvs gribēja man āmi-nāt jaunas klavieres un no Ērgļiem i^akistītā vēstule lū-
- dza P. Jurjānu palīdzēt man izmeklēt klavieres Rīgā. Domāju gan, ka F. Jurjānam bija nopietnāks darbs neka staigāt ģimmazistēm līdzi pa veikaliem, tomēr viņš*.neatteicās, un mēs aibi devāmies uz Neimaņa mūzikāUju veikalu, te toreiz strādāja Jānis Mediņš. šim divu izcilu mūziķu izmeklētām klavierēm tomēr nebija laimīigs mūžs. M5, gadā tās man aizceļoja līdz, uz Pēterplii, kur es uz-
' ^sālku ^ ;studijas' ■ un, tUT/.īās: ar! palika..,
Mazāk populārs bija trešais brāli's Juris Jurjāns, kaut arī fviņa nopelni nav noliedzami: arī viņš ir kuplinājis daudzus latviešu koncertus ar savu instrumentu (mežr-agu).
Atī citi mūziķi bija iemī-Ēingļus. Jāzeps Mediņš savas kāzas nosvinēja Ē'Ugļu mācītāja muižā. Viņa māisia pianiste Marija Mediņa-Zievce-;;-bieži •brīvlaiku:.;'pava^ dīja; Ēiigļos,^^^^^ u^^ tad arī spēlēja' ■,;;ērģdlesi:"-":-ĒUgļu baznīcā. Ērgļu
kā ^ viņa: tēvs. Ē'Tgļos, viņš centas Blaumani un sarunāties ar viw. Varbūt viņš
Viešņas .110 ASV, Inese Isepiņa (pa kreisi) mii Irisa Menģele Toronto" aMeķleļiij^^ par šejienes ģimazijas grāmatām. Viņas
aoa(s arCiKagsas oeju kopas dalībnieces. ■
, ' ' Foto: J. Lisers
ar Kuuojiu? An pec maņa nāves viņš katru reizi ieradās Blaumaņa lugu izrādēs Ērgļos !^ ar saviiem vvie^ ;Viņs;'-'.sē^ sirsnīgi smējās par Blaumaņa jokiem un dažreiz tulkoja tos saviem viesim.
R. Blaum^is dieagaii bieži nāca pie maniem vecākiem Mana māte par viņu jūsmoja,
,'.viņa;'.:vispā^ ^vjūsmo-
Ē TĀJ A
J. Liģera fotostudij
a
savai nāvei- Viņa ar asarām atcerējās viļņas mīļajam školotāiam Ju-
zJiņoja: „
vienu
Tim
mā-
sas dēlam) nodarīto netaisnī-ibu tauitasatoodas laikmetā.
nu ir uz-
V
;, un pec smieklu zalve, kuru arī es hi^ dziMeju sb-^^
va
-•--III— •
un
muižas
a
ņa dzejoļi par :,,šriftēm-' ne-
m draudzes sko-
a
un ari pirmos piaivaidījisĒrgļu muižā. Irg-ļu iņuīza' f on T^an-
šē (jeb e^ izrunā ģimenei. Pēc vecā, 1^
muižu mantoja
tocekis Pā:erpiiī Ērgļos tikai s<a-'
mans tēvs ļoti cienīja Blaumani. Ja varam ticēt Blaumaņa drmigiem — skolotājam Grestem un Ērgļu darbvedim P. Bla/uani, tad Blaumiaņa vienīga mīlestība bijusī inana tēva māsīca, Ēii^ muižas dārznieka meita Aleksandi^a Poliete.. Es šo „tanti Basu" maz atcea^os, betmstņa māte* Jbieži viņu tēloja k^ tli un iznesīgu sievieti, mani es sfeiidri atceros ti!
; viņa pēdējā apmek^ mīīsu mājā neigi
Jia azbrauikšainas uz Somiju. Ienākot istabā, ieraudzīju cienīga izskata kungu, kas man patika. Māte pieveda mani sašveičiriāilies ar „Bl!aumaņa kungu'^ Ja es toreiz būtu zinājusi s(vešvārdu ,,aistēts", es būtu to lietojusi, umianlģi vērojot R. Blaumani: uz viņa tumšā uzva&a ar dru^ neparasta veida žaketi nebija neviena putdkpa, nevienas krociņas, aļpikaklīte ; — snieg-balta, mati rūpīgi sasuil^. Atceros viņa pētošo, %etlaipr
no statu, ar kādu viņš no-mam.
~ '"^ ma-
■nā;::;agira ~~ mana tēva srgļu lā vakaros sa^cējušies viņa draugi, beži tikusi lasīta neiespiestā Blaumaņa dzeja. Blaumanim arī bija daži „ne-rātni" dzejoļi (kaut gan ne pārāk „nerātni") par krievu cara namu. Tadā® reizēs mans
svinīgi
Blaumanis tika apglabāts ļoti skaistā vietā —Erg|u,,Ve^^
cajā kapsētā^V tor^ uz uzkaliniņa Ogres malā. Tā Ibija, pēc stingri ,,feodāliem" r 3 terasēs. Vis-
at
kapi.. Daži pakāpieni veda no ķrijž^^^ kur bija kaiminai Jumurdas muižas pārvaldnieka ģimenes kapi. No šīs terases pakāpieni veda uz apakšējo stāvu, kur bija apglabāti „vienkāršie Mstige'ļ arī' Blauma-ns. Netālu ņo viņa kapa bija mana mazā brālša kaps. Eis bieži gāju to kopt un pēc tam noliku ziedus arī uz Blaumaņa kapa; tā bija arī manas māltes vēlēšanās, šinī vecajā topsētā vairs nevienu neaegiabāja, un viena tās da-pārvertusies pilnīgā
Bet Blaumanis turpināja dzīvot Ēr^os arī pēc savas nāves, jo Ergļf bija pilni viņa prototipU' v Incjrānu tēvu ;^s vairs neatceros, bet loti pazinu
vārdā N;^;S^
jau mins). Pēc tam
jauns aim-necīlbu un nodibinājis ģinie-nes dzīvi, viņš bija pilnīgi parivMesi d(^
mianis būtu ļoti aipmierināts ■ar viņu... Es (vienmēr apmeklēju „Noļiņ^" māju savos braueienos, iļio Rīgas uz Ērgļiem, un savā pēdējā 'braucienā pat apimetos pie „Noliņiem". Noiiņam bija ne-(Turpinājums 17. Ip.)
DAUGAVAI
DV Ceļ par kuras priekšējā viem lēmi višķi veici] preses daļ devumiem apvienībās lai sie 15 rigs mus!i| zācijas dj jams.
Par ī(
nozares uzdevumu ar Jaunatļ jauniešus dar'bā, sniļ rojumus DV
mērķiem su preses rāk izimāiļ zācijais un' lārizešanaiļ darbini^ to iekšēji zares dza
referenti
mācijas Liepiņu uļ miicljas līgu Ausrt
Vani M. Keņģ( džu dari un sas sākas sai izraudzīt
viškos ze
nes nozc kās dj Tautas di iiņa dari •nozares, imus, kas
jai, skaata
mē ka notei jas darbJ
visās zei
Kulti E, Krukj
Tol
Lai
491 O
M AK 5|
■7.
IZSN iļ
apdrošil
maju līdz $^
P A R naudas I
-čekus.
Sākot ar rojs slēļ otrd. līdz
10 rītā Iļ no pl 9
birojs sesļ