7. jūBJs, 27. nm.
LATVIJA AMERIKĀ 7
aLOS rubļu CĒHTIFIKĀTUi labāko dāvanu uz T Vi J
To sakām mēs un to saka arīļ
jūsu piederīgie. Par tiem jūsu piederīgie varļ iegādāties mm, kp vēlas, par daļu no parastās vērtības, ļ tas ir apm. tā, 'ka jūs būtu iegājuši veikalā ar $100 un ļ nopinkuši mantas $200 vai $300 vērtībā, vai ^pat vairāk.,
INTIRTRADĒ
var jums piesūtīt par šādiem
darījumiem paraugus. Speciālos rubļu certifikātusi var arī ļoti izdevīgi apmainīt pret' parastajiem rub-l ļiem.
APDROŠINĀŠANA Certifikātu  piegāde mājās' apm. 3 nedēļu laikā.
$ 2.70
Š! CENA IR VISS, KAS JUMS JĀMAKSĀ. NEKĀDU. .CITU IZDEVUMU. ^ Jūs varat sūtīt katru suMmu ko vēlaties.
Piepras ait mūsu ļ iUustrētos ^ katalogus.
tikai c au r
EXPRESS CORP. 125 East 23rd. Street, Fifth floor NEW ¥ORK, N.Y. tālr. 9824530
Ļoti svarīgi — Automobiļr
Ātra piegāde Izvēlatie^s no šiem jaunajiem modeļiem:
Cenas US$ļ Zhiguli Vaz 2101 $3653.00
$4136.00
(Export Modei) : Zhiguli Vaz 2103 Furgon Statian
Moskvitch 412 lE (Export Modei) i $3103.00| Moskvitch 408 lE 3405.00 Zaporochets Zaz 968 $2335.00^
Pieiprasait mūsu speciālo illustrēto apkārtrakstu arļ automašīnu _attēliem. Pieņemam pasutinājumus arīj
DZĪVOKLIEiM. PĀESŪTĀiM LiETŌmS. DRĒBES; 1
Iebraucēji no USSR, piepra-ļ sait speciālo informāciju! Mums ir 24 gadu pieredze, šais darījumos un mums ir' tūkstošiem apmierinātu klientu.
Speciālie rubiii eertifikiti ir
Eait'M. Street, Kew York, N. Y. mm, tas ip^cilllaijufiies jau 23 pdu§ dāvanti sōtHanl m Pad. 8fiVi@nlbu, siņo, ka S(pe-oill© rubļu certii&lti ir labikā dāvana pied®rigajiem Latvijā.
Sp«ciāM@ rubļi ir četrreiz vērtīgāki par parastiem, tāpēc ti« ir izdevīgāki. Saņēmēji ar ti®m var
sefflju   valttas   veikalos par 8pna. Vi no   mantu vērtības parastajos rubļos. Priekšmeti, kas parastajos   veikalos maksātu 10 rubļu, iegūstami par 2V^, vai pat lētāk. Certlffeātus var izdevīgi ap-iiaiņlt arī parastajos rubļos. Speciālo rubļu cena ir $2.60. varat sfltTt,* cik vēlaties, mv tie tiek piegādāti jūsu piederīgie 3 — 4 ned. laikā.
Pieprasiet jaunāko cenrāJi un plrBēdnietiM, cik  vērtīgi ir
Tuklkai inform. rakstiet: ki-TSaTRABE lXPRESi^ CORP.
LEJU
Alvils Rancis pamodās žogmalē zem'iakaciju krūma.™ Plakstiņi bija tā salipuši, fca viņš nespēja atvērt acis. Piecēlies sēdus, viņš berzēja pieri, vaigus, degunu. Beidzot plakstiņi atvērās: viņš redzēja, ap sevi mulai-nu klajumu — kā ezeru, kurā mazgājās gaisma. Tāles zilgmē viņš saskatīja augstceltņu siluetus, kas kā pārdrošnieki slējfa galvas debesīs.
Pamazām Alvils iedarbināja savu domāšanas rātu. Tas bija kā nolietots mo-tors, kas strādā gi un aizvien 'grib apstāties.
Kā viņš bija no'kļuvis tik tālu ārpus pilsētas? Ak jā! Vakar vakarā viņš bija sastapis Juko un Džiiindu Jorka krogu. Bija kopā dzēruši, draudzīgi lamājušies un runājuši bezkaunības. Ead pēc pāris stumdām bijia diezgan sadraudzējušies, Juko bija stāstījis par saviem sakariem kaimiņu pilsētā Mtansonā. Viņš nekautrējās nopelt Alvila lapsiavēto Siironu. Tā esot līdzīga panīkulšai krievu sādžai; kur pulcējas kolchozu rāmuļi ar reumatisma ;sagrauztiem locekļiem un dubļainām, domām galvās. Pēc nākošās glāzes Juko atrada jiaunu salīdzinājumu. Sastingušā ziemeļu Surona esot kā liels klosteris, 'kur kārtības kraukļi tup uz ielas stūriem un knābj par katru sīkumu. Mansona, kaut -arī tikai trīssimt judžii uz dienvidiem, esot cita pasaule..Tur cilvēks varot justies brīvs un bezbailīgs.' Cauru nakti Mausona esot dzīva: ducis kazīno mirkšķina tūkstošiem acu; kafejnīcās mudž raibu ļaiižu pūļi; visa pilsēta kā milzīga draudzības komūna. iSvešinieks uzrunā svelšinieku, sievietes nav augstprātīgas, ibagātnieki izpalīdz nabagiem.
Lai Alvils braucot līdz! Ceļš nekā nemaksāšot — pat degvielu uzpildīšot Juko pats.
Pēc pusnakts viņi atstāja Suronu. Alvils mēģināja sākt s-arunu, bet Juko iin Džilinda atbildēja negribīgi. Ja tā, tad arī Alvils apklusa, izlaidās sēdeklī ērtāk un sāka snaust. Pavisam aizmigt nejaudāja, jo , smladzenes rādīja senāk uzņemtas filmas: Viņš sadēja kantorī un pāribaudīja iesūtītos nodokļu aprēķinus, Darbs veicās gausi, bet Alvils bija.pacietīgs. Pienāca, priekšnieks un pārskatīja darbu. Alvils nestrādājot diezgan ātri un precīzi. Norijis rūgtumu, Alvils skaitīja minūtes, un darbs nemaz neveicās. Mājās ejot, viņš iegriezās krogu. Dzēra daudz un amizējās ar ielu staigulēm. Kad krogu slēdza, aizgāja vienai līdzi. —Fil-mia pārtrūka, bet pēc mirkļa Alvils redzēja sevi liela precu nama skaitļošanas telpā. Priekšā bija nostājies pārgudrs skaitļotājs robots. Blakus gulēja ^ šliniki iz-: aidusies — kartīšu un aplokšņu kaudze. Riebīga nekārtība, nepārvarams papīru lietuvēns! Atkal pienāca priekšnieks ar aukstu skatu kā bruņu ruipucim. Pā-r-meta, ka Alvils neesot iemācījies jauno metodi, kas paātrinot dariba gaitu un novēršot sastrēgumus. Atkal viņš strādāja pfar lēnu!  Alvils aizsviļas, bet savaldījās. Tikai nometa paņemto kartīti, strauji apgriezās un smagiem, dusmīgiem soļiem -atstāja telpu. Devās m krog'u. Dzēra aizgūtnēm, strīdējās ar kādu citu dzērā° ju, līdz abus izmeta uz ielas. Lamādamies viņš klunku° roja uz citu dzertuvi. Pa ceļam sastapa indiānieti: pinkainiem matiem, greizām kājām un platu, ķērcošu muti. īsta ragana! Bet Alvils viņu pavadīja uz mājām. — Arī šī film.a izbalēja, satumsa. Alvils drusku sakņo-sījās, bet acis atstājia aizvērtas. Uzliesmoja jauna filma: viņš bija klasē. Profesors stāstīja pār jaunākajiem 'atklājumiem spēkstaciju celtniecībā. Alvils klausījās, mēģinādams pierakstīt skaitļus, formulas un faktus, bet viss mudžiriājās un sajuka nedzīvā masā. Galvā iedūrās sājpes. V^i turpināt šo agoniju vai bēgt projām? Vai viņš ko iegūs, iemācīsies? Vai jēga —
Pēkšņi spēkrati salēcās un apstājās. Alvis atrāva vaļā. plakstus. Vai ceļā bija kāds šJķērslis?
Juko izlēca no automobiļa. Apskrēja spēkratus un atrāva durvis Alvila pusē. -„Kāp ārā!'^ Juko uzsauca. Tai pašā brīdī Alvils pamanīja Juko- rokā šaujamo. Sarāvies čokurā, Alvils steidzās izpildīt pavēli. Tad sajuta tādu belzienu pa sprandu, ka zobi noklabēja. Galvā udiesmoja krāsaina eksplozija — tik īsa un spilgta, ka viņš nepaspēja iekliegties.
Pārbaudījis kabiatas, Alvils saprata., ka bija aplaupīts. Rīkle dega, it kā viņš būtu norijis degošu ogli. Paskatījās, vai tuvumā nav kāda peļķe. Nē— jūlija
saule bija visus Meņus iziakusi. Ļengans kā savītis kartupeļa Is^ksts, Alvils piecēlās, un klamstījās uz lielceļa pusi. Zālē varēja samnnīt sliedi. To bija iespiedis Juko, viņu pagājušo nakti vilkdams.
Alvils pārmeklēja ceļnralu, bet naudas^^^maku ne-atnada. Pi^košanās nelīdzēja — bija jāsamierinās ar zaudējumu. Pārgājis ceļa otrā pusē, viņš ar īkšķi ļū-' dza brīvu braucienu. Garām pašāvās viena mašīna pēc otras, bet braucēji likās Alvilu neredzam..
^Bailes no klaidoņa, Alvils sprieda. Jo vairāk ci-vīlizācijas, jo bīstamāks kļuva cilvēks. Tikai modemi apmācītie kārtības sargi spēj spaidīt gudrībā izsmalcināto ļaunumu. Bomeo mežonis uzbrūk tikai ienaidniekam, bet modemiads amerikānis izgāž uz svešinieku savu izmiOTmu par paša neveiksmēm. Technoloģija ir burve, kas uzmet lāstu visiem, kam pietrūkst gudrības un izturības, lai pakāptos citiem iļz pleciem. Bet tas nav viss! Grodi savīts egoisms ir vajadzīgs L.^^eu aizsegi kā zirgam — lai var skatīties tikai vienā virzienā: taisni uz priekšu, tāpēc arī sekmīgais tirgotājs un rūpnīcas direktors neredz noplukušo ceļmalā stāvētāju. Cadilaku Ibraucēji ir pū|a cilvēki. Bet jo lielāks pūlis, jo vairāk tanī svešinieku; jo grūtāk, tanī sameklēt draugus. Bet arī tas vēl nav viss! Brīvā brauciena lūdzēju varbūt dzīve tā sabradājusi, ka viņš kļuvis naida un cinisma sātans. Ikviens sekmīgais kļuvis viņa ienaidnieks; viņš kāro slepkavot un laupīt, lai sabiedrī-bai atdarītu par viņa mocīšanu technologijas elles.
Pēc stundas pieklankarēja nogurulši rati ar izrūsējušu vēderu un nosūbējušu muguru, Novaimanāja bremzes: riteņi ieara vagas ceļmala maurā.
Alvils iekāpa tencinādams. i
„Vai tālu ceļojat?'^ braucējs ievaicājās.
„Tepat uz Suronu.
„žēl. —
„Vienam garlaicīgi ?"
„Mazliet. Bet galvemis — meklēju kādu, kam kaut ko pastāstīt. Ja domas norūgušas, tās jāpiedāvā kā--dam. Citādi tās saskābst — rodas nemiers un galvas sāpes.''
„Esmu vājš klausītājs."
,.,Tānesakait. Dieva dāvinātās domias klausītāji pieņem kā zāles."
„Kādas dr jūsu dievišķīgās domas?" Alvils pūlējās apslēpt balsī ironiju. Braucēja mati un bārda aizklāja viņa sejias lielāko daļu, tomēr varēja spriest, ka viņš tikko sasniedzis trešo gadu desmitu. Alvils bija sastapis dažādas hipiju pasugas, bet šis bija pirmais no dievticīgajiem. '
Pavēries Alvilā .ar rāmu pētītāja skatu, braucējs nolēma aust tālāk aizsākto saruaiu:
„Stāstu par Miera ieleju — vienīgo vietu virs ze-m.es, ko Dievs patiesi svētījis.''
„Vai neesat par jaunu, lai sāktu sadarboties iar Dievu?" Alvils smīnēj'a. „Ticīgi kļūst vecie, kam zārki un kapi sāk -spokoties iedomās.''
„Esmu jaunais pasaules cilvēks; esmu atklājis, W mašīnu godināšana ir ai        " " "
āšana."
7J
Tas interesanti," Alvils kļuva nopietna.
pēc
tTl>as rada tik straujas _ ka vidusmēra cilvēks nespēj tām piemiēroties. Augstais dzīves stžmdarts kļūst velna b kas mūs jāj no panākumiem uz pārpūlēšanos, no mantkārības uz izmisumu, no pašlepnuma uz ^ krogienl, cietumiem un nervu slimnīcām. Vakardienas modernisms jau šodien ir miris. Cilvēcei :draud drīza pastarā tiesa, jļa tā dien'as nedzemdēs jamus atziņu bē^ „Kādu glajbiņu jūs sludināt? Baznīcuf"
,,Baznīca ir žēlīga māte bāreņiem, ^^^^b meta skeptiķi nevar ģendām.'-
?5
a.
-3>
UZ turieni ce] „Jā, uz Bilizijas džun        Tur ir līdzena ieleja — it kā krāsaina sega, izklāta starp kalnu ķatedi*ā-ēm. Visu gadu ņo kalniem pfe^^ pavasarīgia vēsnia, atnesdama katrai dzīvMbū^^^ leja ir nepārtraukts m Diematas upe, kam katrā pacerē līņi un karūsas. Ļaudis kopj zemi; ražu nekad nemaitāTO sausums, me ,':ne