10 LATVIJA IMIRHCĀ Sestdiena, 1973. gada 18. augusts, 33. m.
kurss
Sakarā ar latviešu valodas kursa organizēšanu pie Toronto universitātes Baltijas studiju veicināšanas ; apvienības Toronto grupa kopdarbībā ar Toronto universitāti noorganizējusi pie universitātes latviešu valodas kursu. Kurss paredzēts studentiem, kas jau pietiekanii prot latviešu valodu. Mācības notiks latviešu valodā. Kursā noskaidros valodas struktūru, tās lietošanas iespējas un īpatnības vārdos Unjakstos (structure and idiomatic resourses of both oral and v^ritten aspects of the language).
Tiem studentiem, kas ieinteresēti latviešu valodas mācīšanā, pii'edzēta ari informācija latviešu valodas mācības metodikā. Notiks 20 sanāksmes pirmdienās no 7 līdz 19 vak, no 15. oktobra līdz 17. decembrim un no 7. janvāra līdz lil. martam. Kopā 20 sesijas „Nevir CoUege" telpās. Mācību s maksa 80 dolam.
Pieteikšan^^ universitātes kancelejā, izpildol paredzētās pieteikšanās formalitātes un iemaksājot lekcijuļ naUdu.
Pašreiz trūkst kompetentu latviešu valodas skolotāju, nepieciešami latviešu valodas pratēji dažādās jaunatnes organizācijas, studentu korporācijās un apvienībās, tatviešu valodas prasmes līmenis.mūsu sabiedrībā, sevišķi jaunatnē, ievērojami pazeminājies. Ja sabiedrībā nebūs atsaucības 'noorganizējamam > kursam, mm izredžu, ka mums izdosies^ saglabāt, nostiprināt un padziļināti latiiešu valodas prasmi svešuļnā.
Valoda veidojas un pārveidojas nepārtrauktā attīstības pro-cesā, sevišķi svešā vidē. Angļu valodas ietekmē nepārtraukti
pārveidojas un bieži sakropļojas latviešu valodas leksika un izteiksmes veidi. Lai valoda nezaudētu savu nozīmi tautas vienošanā, nacionālās apziņas modināšanā un stiprināšanā, tā jāuzglabā pareiza un tīra. Ja ne-' pratīsim cienīt un vērtēt savu valodu, būsim vienaldzīgi prei to, tad jnēs ātri vien tuvosimies etniskai iznīkšanai.
Mēs negribam zaudēt savu nacionālo identitāti, negribam zaudēt savu gadu simtu veco garīgo mantojumu. To ievērojot, katras latviešu organizācijas, draudzes, katra turīga latvieša pienākums plašajā Toronto un tās apkaimes latviešu saimē sagādāt vienu vai vairākas stipendijas kursantiem, sevišķi latviešu ģimnāzijas absolventiem — nākamiem darbiniekiem.
Minimālais kursantu skaits paredzēts 12, bet vēlams ap 20 studentu. Cerams, ka aspirantu latviešu valodas studijām netrūks. Stipendijas lūdzam pieteikt LNAK Izglītības nozares vadītājam J. Mežakam. Ja atsaucības un līdzekļu trūkuma pēc vērtīgais pasākums neizdo-sies, tad tā būs mūsu pašu vaina.
Latviešu delikatesi veikals Bro!adview Delicatessen iekārtots jaunās, Danforth Ave. Pa labi - veikala īpašiiieki A un Miķelsoni;
PAŠEEIāĒlO
Jaunais Niksonā valdības aizsardzības mimst^^ Džems Šle-singers (ļames Ŗ. ar acīm redzamu piekrišanu brīdina, ka vadsts aizsardzību nedrīkst pamaipt uz iespējamo ienaidnieku labo gribu" un soHjumiem. Riiriājbt dieSa
sacerēt vēstules, bet tiem/ kuriem būtu grūtības to darīt, ibu-tu ieteicams izlietot zemāk iespiesto ang^ teksta paraugu, veida teksts, lasītāju Iļi veidā, būtu ieteicams sūtīt ar! amerikāņu un kaila-
las valstu rusifikācija, notikumi ce^Iioslovakijā un Uingārijā išo patiesību apstiprina/ Eduards Dervinskis savu ruiiu nobeidza j ar pārliecību, ka pasaule vienīgi tad var cerēt uz Īgstošu mieru, j a visi cilvēki, _ kuri šodien tiek tī^^^ ^gluži reātt valodu, ministrs uz^ cerībās, ka to ie- tcMzM^
īš. Visimaz mēs tad būsim un • pašnoteikšanās tiesības.
uzbrukumi budžetam no visiem zināmiem atbpņošānās aizstāvjiem kongresā, kā arī daļas pilsoņu vēlēšanās izlietot līdzekļus sd-
Ir izredzes, ka dazi umvcrsi , Amr * • ^ a
u 1 \- ^ ^o+Mo co.;5r« sver, ka ASV nākotni apdraud tates absolventi tematus savam
maģistru uh doktoru disertācijām izvēlēsies no baltu filoloģijas nozarēm. Ar to būs nodrošināts kursu zinātniskais līmenis. Mūsu dzimtenē latviešu valodas kopšanai un pētīšanai veltītās izcilas pūles. Valodā latviešu tauta ir vienota. Kur mīt latvieši, tur latviešu valoda jākopj un jāpētī tās attīstības iespējas svešumā. Tāpēc nežēlosim līdzekļus jauniešu atbalstam latviešu valodas studijām. Mag, phil.
Mums būtu jāsaprot;^ to tizēšana ūb runāšana pašu starpā neko nedod, bet ir pienācis laiks, kad ir jāraksta un jāizsaka mīl&u domas tiklab prezidentam, kā arī valdībai iiņ jo sevišķi kongresa locekļiem. Dmāzi no mums ir spējīgi paši
Šaušanas sacīkstes latviešu #riņķī
DV Druva^ un Bramptonas nodaļas 1 (gadskārtējās šaušanas sacīkstes netika U. augustā un pulcināja 32 dalībniekus. Tika izšauts i līdzšinējo sacīšu re-kordskaiflis - 11650 patronas. Sacīkstes norisinājās labvēlīgos laika apstākļos Druvas nodaļas priekšsēža A. Kalniņa lauksaimniecības šautuvē, un tas vadīja Bramptonas nod. priekšsēdis lE, 'Ronis ar tiesnešiem J. iRoni unlA, Runci. Vanadzu Ma-^ē par Druvlas nod. labākajam šāvējām izrādījās Astrīda un Marija Beņķītes un Rasma Plūduma, bet Bramptonas nodaļa Mirdza Rone, Jūsma toble, Mudīte Rone un Marta Ādama.
Jauniešu «Masē uzvarēja A. Melderis no Kičiņeras (ārpus kārtas). Tālākās vietas G. Tribīes no Bramptonas. Vispārējā Masē par Druvas nodaļas labāko šāvēju
kovskis^ otea vieta A. Kalniņ^
■un-
grauds (Toronto), tad J. EglI-tis ar Ilzi Eglīti (Dundalka) un A. Meldere (IKičiAera). Pārsteiguma balvas sacensībā (saderot) ieguva A. Runcis, pieveicot A. Andersonu.
Pēc sacīkstēm A. Kalniņa mājas dārzā pulcējās vairāk nekā simt dalībnieku zaļumu ballē. Sarīkojumu atklāja mājastēvs, DV Druvas nodaļas priekšsēdis A. Kalniņš ar DV Bramptonas nodaļas priekšnieku J. Roni; vini apsveica uz- ka arī citu latviešu centru cie-
meja laiija . ju mūziku rūpējās A. Ķeņgis. Dalībnieki skandēja dziesmas un -līksmoja deju priekos. Viesu vidū bija arī Kanādas va-nadžu priekšniece Monika Jo-nāne, DV Kaihadas valdes šau-šaušanas daļas vad.N.Ozonņš, DV Kanādas valdes saimniecības daļas vad. A. Šterns, DV Toronto nodaļas priekšsēdis V.
Plūdons, Kičineras ^ ^ '^^''^
pateikuši mūsu ieskatus. Ja K-vēstules nosūtītu pietie-^aitā, tās iK)teikti neb tu ļ)ez ietekmes. Ir laiks ikvienam pielikt roku daribam, ne tikai /prasot, lai dažas v^ trimdas personības strādātu visu labā. No viņu darbības ie-tekļiiī^s rezuKāttis n^^^ sim, ja šo personu darbu atklāti neatbalstīs lielāks ikaits, blīvi izsakot sa^ mas, brMinājumus un prasijas, ne ,,pašu vajadzībām", bet to zināšanai, kas veido politiku,
Baltijas valstu draugs kcmig-resa. loceklis Edvards Dervin^ sfcis savā ito sakarā ar Apspiesto tautu nedēļu, lizsnrais, kā viņš nevar^^^ s itīt pretrunas Niksona pragmatiskās sarunu politikas un apspiesto tautu j autā juma
'Mums iŗ jāraksta un jāatgādina, kā to uzsver prof. Dobrian-skiš, ka neviena hokomīmistu valstīm vēl nekad nav pārtraukusi centienus pakļaut savus kaimiņus savai diktatūrai.
Nav šaubu, ka PB}LA priekšsēža Ulža Gravas fcoiifrontācija ar Gromiko Helsinku konferences laikā ir pareizais solis pareiza virzienā, bet t^s uzliek ari pienākumus ikvienglm no mums, liekot lietā visas savas spējas un līdzekļus.1 Mūsu balsis jādara dzirdamas. Tāpat jāzina, ka vienota un militāri stipra Amerika ir vienīgā cerība brivlhas nosargāšanai, ari tās atgūšanai visām tautām, ķuŗas taigād saspiež krljevukomūnis^^
imperiālisms, f
Ir saskatāma' arī kāda cita bīstama parādība. Amerikāņu
mieru, ja puse ir vTbā, bet otra puse verdzībā. Viņš atkārtoti uzsvēris, ka komunisms savā būtībā ir visiz-sēdis A.' Taube ar vanadžu ko- teiktākā apspiedēju sistēma, ko pas priekšnieci Dzidru Taubi, nav iespējams reformēt, jo ko-
Strēlnieku Masē A. Plūdums ieguva visus iespējamos 100 pimktus. Tālākās vietās Bramptonas nodaļas šāvēji: V. Martm-s(Wis (97), A. Runcis. (95), A. Ķeņģisi (95) un J. Verlis (94). Senioru Masē: V. Martinsons (97) un A. Runcis (96), bet aiz viņiem >2. BukovsMs, A. Ander-sohsi (Bramptona) un E. Ronis. Kopējo punktu skaitā par labāko izrādījās V. Plūdums, iegūstot 969ipua?ktus (iesp. 1000). Otrā «^^etā V. Martinsons (931), trešā A. EAmcis (922), ceturtā A. Andeiļsons (877), piektā J. Verlis (8Ģ5)..No ciemiņiem ia-
varētājus un pasniedza balvas, īpašu pārsteiguma balvu saņēma pY Druvas nodaļas vanadžu, kopfe priekšniece M. Beņķīte no Bramptonas nodaļas vana-dzēm.
DV Kanādas valdes priekš-sēds E. Krūka savukārt cildināja mājastēva A. Kalniņa veikumus, slavējot viņu par vienu no Kanādas DV nodaļu labākajiem priekšsēžiem un apveltīja viņu ar DV krūšu nozīmi zeltā; DV centrālās valdes atzinības rakstus saņēma M. Beņķīte, Tā-lija Plūduma un M^aija Ozoliņa, Slavējot vanadžu ve&smi DV organizācijas darbā,-Er. Krūka sirsnīgos vārdos izteica atzinību darba veicējām. M. Beņķīte savukārt pateicās nodaļas čaklajām vanadzēm.
miņi. Jaukais laiks sekmēja sarīkojuma labo izdošaD3S. 0.
natoā. E. De^^ al^di- ^^^^ -
un dažādās komitejās cenšas sagraut preziiļenta Niksona amatā tiesības izšķrīgiem soļiem valsts drošības interesēs. Ja prezidentā tiecas un spējas va®; valsti jHkt^ degrad^-
^^^^^^^^^^^^^ 11. Ip.)
mūnisms nekad nekļūs pielaidīgāks.
® Ņujorkas katoļu draudzes ziedojums bīskapa Zondaka auto iegādei ir 333 dolāri^ Akcijas koordnētājs ir tēvs Čikāgā.
® Dekāns A. Justs darbojas par
mu mācībās un nodarbībās un vīram patīkot daudz ceļot, bet cerot, ka bērni būšot daudz viņš jūtoties noguris, vienmēr
mantojuši savas latviskās dzīves "ziņas un šanā.
vadot mašīhu. Sieva tādēļ izšķīrusies iegūt, auto vadītājas tiesības, jo tas-vēl neesot par vēlu.
©Grand Rapids Press izdevumā kādā garākā rakstā bija Ņujorkas katoļu draudzes pa- pastāstīts par pieaugušiem, kas
gaidu prāvestu jau 6 mēnešus, mēģina iegūt auto braukšanas koja draudzes māc. J. Lazda Draudze nomaksājusi višus pa- tiesības. Vairāki izteikuši moti- im iesvētīja kapa piemiņas ak
vus, kas viņus vēlākos dzīves
® Vudlavna kapsētā Vienības draudzes kapu svētkos spredi-
rādus, atlikuši tikai kārtējie rēķini. Garīgā vadība Ņujorkas draudzei vēl nav apstiprināju si patstāvīgu prāvestu.
meņus Mārtiņam KārMim, Her-gados uz to pamudinājis. Bija manim KazlovsMm, Albertam pieminēta arī 48 g. V. Irma Lie- Stokmanim un . Jānim Staga-
&€ piņa, kura izteikusies, ka viņas ram.
® Mežvidos beidzās Gŗaiid Rapidu un apkārtnes latviešu Druvas nodaļas vanadzes bi- ev. lut. draudzes rīkotā bērnu ja rūpējušās par 'ba^gātīgu cie- vasaras nometne Daugava, ku-nasta galdu un noorganizējušas ŗā piedalījās 70 bērnu, lielākais loteriju. Varēja laimēt galveno- skaits, kāds jebkad nometņojis. kārt lauku uii dārzu ražojumus. Nometne šogad ilga trīs n^ē-Laimētāji bija Vera Bebre, B. Pabērza, A. Martinsone, A.
Lucs, J. Barušs, bet Toronto cand. theol. V. Fricsone izsa-Sv. Jāņa draudzes kora pr-ces kās, ka viņa esot apmierināta
Ernas Bārušas dāvāto torti lai- ar ,|^=-"-^-''-- —— - -
a mac.
DAŽĀDU ZIEDU MEDUS
dabīgs, nepasterizēts Ziedputekšni (Pollen). Perupienips (Royal Jelly) no
ERGLU LIGZDAS DRAVĀM ''
30 Dewsoii St, Toronto 17, Tālr. 534-0563
ļaama\
Tiem tautii jies redzēt jai viešu dzīvi Eii Almelijā, A kai apzīmējūi saimes mītnei, juši stalto ēki rāmo ezeru ar| tie zina arī, nieko, kas dzī tiek. Šovasar mitais gads, ,jkungu : māji ,;Nieupprt iļ latvieši.
Lai no Loi viešu māju^ stundas ar vil] das pilsētai iļ jūdzes ar vi< līdz mājas vā| ki galā var stundu laikā, nains un dāž| jas, kalni un ki— gadu
ciemi un Jā atrodas uz| tās viegli i<
13. oktobrī gada svēti?
3 novembrī TLB dāmul vakars pl. 7,30 koncel daugavas"
4. novembrī viešu nami gavas".
10. nov. Dižļ 10. nov. DV tinu vakar
31. dec. — Jaungada
1974. g.— nod. Maskl
25. augustā Kanādas
stes šaus šautenēm Lielupē u2 krasta pie stēm apbļ sigs vakarļ čīkstēs uz
15. septembi notiks Liel čīkstēs sai šautenēm nadas DVI
SV.
8. septembrj Sv. Katri sternās mļ kalibra š( St. Cathai tuvē.Pēc 8 vakarā
ve 101 Gj late Concļ si laipni i|
29. septembļ Šelburnā, telpās Lai čības Biec bibas jubil ku sarīkoi koncertu,
• ī r
