2 LATVIJA AMERIKĀ Sestdiena, 1^3. gada 22.
SESTDIENA, 1973. 22. SEPTEMBRIS
, iznik sestdienas. Izdevējs — Latvi-
• V
i: 125 Broa*fiew Ave., TdroatOp Ont. 2E&;tp.465-7m Ņujorka
red^cijas vadītāja: tSlmane, 5524 N; Lu-a& Av«,. GhicagG. 111. 6Q630, U.S.A.,tālr. 774-5744 Redaktora
ļNSW 2210,
tus pee vajadzības isinat. N@M@totos mamid^ neuzglabā, bet uz vēlēšanos sūta atoakal. ia t)ievienota oastmarka (Kanādā) vai starptautiskais
I. Ar autora vardu vai iniciāļiem ir rakstītāja personīgs is-lUnijelcatrā gadījumā ā^^ viedokliin.
par gs(k $21.00, 6 mēn. $I1J0, 2 men. $6.00. imiTā cena SO^^^^č^^
Sludinijimu maksa: sludinājumu daļā $2.50, tdcstā $5.00, pirmaji vai pMēja lappusē
tdpu. Sankojumu par vienās slejas rindu katra dā^iviesiā numurā.
GBS
Eglitis:
SVĒTKOS
risinās ^an lieļāM^ notikumi. Bet ja prasītu pēc vissvarrgākā, visietekmīgāikā, tad bez vileinaša^ būtu jāsaadarpato ikon-ilikts. Salldzin^^ izsakoties, tā ir kā čeiifaāla āš^ m kuras umbntēts tm a|5 limfu ignežas; starptautiskā polittes
Depresija Jeb : „MeMāis''^ pēc -ligas apciemojuma
a zīmējums
ķBO parādMm, kas izriet no šī konflikta, ir ju vēlēšanās šiem aprēķina diktētiem: mie^^ jbl}a& aici^^^^
bā nesaredz piedāvājtin^^^ te nereti cer no
::Tā-::Sāucamā ii ce, jkas jSeptenibrī: atsāik sami dirbii ž^ēvā, būs tas forums,
ļiii atraidītas konkrētas M
vispār ņotieky tas i^ padomju diplomātijas panākums* Bet ķonfere^ to^ ipēc kā -krevi visvairāk tiecas savu i
latvija Amerika 36. n-rā ievietotā lasītāj a TOSitulē Juris Kaža (Ņūtonā, Mass.) kritizē kgmentātom Aleksandru Degumnieku, kas nespējot atšķirt okupācij as v aru „ino tā saiikta-jāim komunistu bandām Kam-"tā un citās Āzijas zemēs", uztverēs es nesaredzu nekādas atšķirības ; notikumos ©ienvidvietnamā, £aosā^,^ Kam. iā :vai Baltijas lin
pafc
autās valstīs
ā laukā rada, ka rie-dsoffl, ka krieviem iekarojumi netiks aizkārti ar v^ras; Gdzekļiem. Arī tas krieviem ir panākums. Ar to rie-
no
nemiera :ar.:padōm3u.apspiešana ities tikai pašām; uz saviem spē-t, liek ceķai piegriezt uzman^ t;s. ici:^ 11 trcHiiei. Tā ir arī padbniijā: jo drošāka padomju vara par netomu lojālilāti, jo nesaudzīgāk un vēršas pret saviem 'pretiniekiem iekšzemē.
pā 2; pasaules kara laikā.
Kad sākās Ziemeļvietnamas komunistu ļebrukums Dienvid-vietŗiamā, reizē pārņemot daļu arī no Kambodijas un Laosas territorijas, tajā pašā laikā Ha-nojā no Maska;vas ieradās komisija ar šeļēpinu priekšigalā, kura piešķīra Hanoj ai pat 100 proe. kara materiālu un citu^a^^ igādi. I%īzes miera sarunas karu igān mazliet piebremzēja, bet komunisti vairs ndbūtu komunisti, ja sāJcto agresiju ne^ turpinātu ar bandām!
Tās pašas krievu komunistu
-»-- imperiālstu ban^das^^^^p
gi pārgāja arī IĶaltijasvaist^^
•un citu zemju robežas 2. pasaules kara sākumā, okupējot āri
arī ar redaktoru, kas inebūs tik līmenī, kā tas bija no-lu laikā Vācijā, kad iznāca dažāda veida biļetei, daži itin slavējami apdarēs, saturā un citādā ziņā. Atradīsies arī pa rakstītājam jaunākos gados, va-^ jadzīgi tikai cilvēki, kas šōs gados jaimākos pamudtea. šīs vēstules rakstītājs zina, ka Grand Rapidos ir vismaz viens, kas jau vingrinājies lielajā presē uii ir ar ļoti labām zināšanām latviešu valodā, bet kas kopš vairākiem gadiem apklu-■sis.':- ■ ^
tauta dzimtenē nevar uzņemties iniciatīvu p^ domju varas apķa^^
smagi iedragāts, uiikatr latvietina blakus stāv viens krievs, kas labākā ga naidīgs latviešu neatkar!^ pagiiidSm jāpieslieiias^^^^^ lecīgāki- pleci. '■[:::■/:
ūsu informācijas darbā pret rietumiem im prēt no reālās situācijas. Mēs ņeva^^
im;Vizijāim,.:tein^;^^ sakara ar,
Vi^na no
stinguši, iesaluši. ispeKi pargŗ ^ēku samēri mainās. Ja atgŗiežāiMes !; kas centrālās ass, tad varam konstatēt, ka ķīniešu spēks pieaugs daudz straujāk nekā krievu, un kaut kur nākotnē varam iedomāties punktu, kad spēku samērs nosvērsies Ķīnas labā. Nemēģināsim zlēt, kā pasaule izskatīsies tanī momentā. Bet apspiestajām Austrumeiropas tautām tad var pavērties iespējas, kādu tām tagad nav. Mūsu pienākums ir šādu attīstību veicināt
mūsu tēvzemi^^^^^^^ Maskavas slepenā uzdevuma aģents Višinskis nodibināja ko-mūnisti^u diktatūru, kas pastāv vēl šodien; Ari tas negroza, ja pielīdzināt krievu Ķ&bodijas vai Dienvidvietna^ mas p^rdzējām stāvoklim, neapsvērdams, ka tas ir tā paša specifika krievu imperiālisma turpinājums, par ko J. Ķaža piezīmē savas vēstules beigās.
vienu no jauniešiem ieinteresējusi, lai tie varētu sanāksmes norisi noklausīties un piedalīties debatēs, šoreiz ^galvenokārt iiināļa vecīši un dāmas cienījamā vecumā. Naīva un aplama izlikās kāda sanāksmes dalībnieka doma, ka latviešu laikrakstu lasītāju skaitam samazi-nājoties, vecajiem mūžībā aizejot, bet jaunajiem klāt nenākot, laikrakstu cena varētu būt augstāka, Ziemeļamerikā, pie° mēram, 30—40 dol. gadā.
Jau tagatf diezgan daudz ir tādu, kas latviešu lāikraikstu neabonē un nelasa, it' sevišķi jaunā paaudze par to maz iti-teresējašv tad nākotnē stāvoklis kļūs ļaunāks.^ parādība, kā bērniem apprecoties ar nelatviešiem, ari vecāki atsakās latviešu laikrakstu^a^^ nēt... Jaunieši neizlasa latviešu laikrakstā pat rakstus,. kuros plaši atreferētas viņu pašu , saieti im citi lioti-
spiests lākraksta Latvija Amerikā 25. augusta numurā. Tie, kas dzeju mīl un lasa, sapratīs, ka šeit notikusi sasaukšanās ar otru latviešu dzejnieku, pāri Baltijas jūŗai^ Imanta Ziedoņa — „Mūžu mūžos būs dzies • ma'V '(publicēts žurnāla Tilts 135. numurā): ,vDzied, balini, tu^pret mani, Es pret tevi gavi-
Mūsu pirmie dziesmu svētki Rīgā atmodināj ā tautisko apziņu. Lai atceramies tikai dedzīgos Ausdcļa, Pumpura, Kron-valda vārdus, bet pēc simt gadiem mēs taisām „ aplausu vētras" amerikāņu polītiķiem.
Nepieminēti palika mūsu komponisti, dzejnieki, mūsu va-—-karavīri.
9
0 0 0-
r j?" "i 11 •
Grand Rapidos, kādā ņeli^ā par mūsu preses
funkcijām un izredzēm nākotnē referēja vēstui^eks Jānis Pe-ņiķis. Pēc referenta domām bažas rada nevien nepietiekamais jaunu lasītāju pieaugums, bet vēl jo vairāk gados jaimu lat-vešu reda:ktoru uh trūkums.
Niksonei^Eizenhauerai latvieši Klīvlandes dziesmu svētkos Uģi piecēlušies. Arī viņa " ji paslavēja ': mēs esot pienesums Savienotajām Valstīm. Tas varēja labi patikt latviešu emigrantiem ASV, bet ne tiem, kas bijām atbraukuši ar Latvijas brīvības domu sir-
tājs: ja nebūs lasītāju, nevajadzēs arī redaktoru un žurnālistu. Protams ir labi, ja laikrakstu vada kvalificēts un piedzīvojis žurnālists, taču zināmos apstākļos varēs samierināties
Komponista Imanta Sakša svētku runa bija viena no nedaudzajām latviešu valodā, bet laika trūkuma dēl tā bija jāsasteidz, šajā runā bija citāti no Andreja Irbes dzejoļa „Meitene puķi'',: .kas'bija i
Jā, kad mēs piedzīvosim to skaista brīdi, kad latviešu dziesmu svētkus atklās latviešu dzejnieks? (Un mūsu vidū bija Andrejs Eglītis!) Toronto? Bostonā?
i manīm, Daugiaviņa! Baiba Aldiņa Vemnon^ Gonn., ASV.
; BRIViBAS DĒĻ ¥A^
Padomju savienība Eiropā ir valsts, no kuras vēl šodien netrūkst bēgļu, kurā notiek paš-sadedzināšanās, baddšariās un citi proteisti pret cilvēku tiesību apspiešanu. Tajā vēl vienmēr valda apstākļi, kuros cilvēkam ir tikai tik liela vērtība, cik viņš padeyīgs valdošajam režīmam, pretējā gadījumā viņš nolemts pazudināšanai, ko' pašlaik piedzīvojam Andreja Sa= chārova, Aleksandra Solžeņicina, Andrejā Amalrika, Pētera Jakira, Viktoīra Krasina, Viktora Kalniņia un daudzos-citos līdzīgos gadijum^os. Upuri tiek vispirms psīčhiski sagrauti, tad galīgi apklusināti, kā Birutā Ģeidāne, Rita Jaunzeme, Pē-ters Grigorenfco, Vladimrs Bu-kovskis.Neviena politiski apsūdzētā „atzīšanās'' nav bijusi brīvprātīga. Jaunākais apliecinājums īstenībai ir Jieļisaveta Voronskaja Ļeņingradā! Mūsu uzdevums brīvajās zemēs tāpēc ir, cik vien iespējams, atbalstīt un apgaismot šos brīvības centienus padomju koloniālā impērijā, ikuŗā iet bojā cilvēki un tautas. '
siml
ja pulcini ju saimi,! ka iatviei nozares liļ cērti, sapļ un matei var sagaļ mākslas bijis ļoti nākotnē šl ia
Simfoniļ Jānis Ka] Arturs 01 ra i ram
vadīja Ji dziesmu pirmatskaļ 1970. g.KJ mu svētk( ar \\
gurns biji bridi likāi ar viduvēļ ri. Ir jau] ķestŗu mi loras mat koši akcei jos neieds tā, kā to smes orķļ trimdā ir
Orķestri Vītola Dā
spoz| ta latvieši ir jau senļ sai daudz ta 1924, draugam pamirdz idilliskais pērles, ai bīns, elegļ epiteti ir tas mūzil vislielāko izpelnījās lielais vai viena liet{ sities šodļ cita—r Tas attie( tu.
Nebūda] vai pazin( not-Vītplj mēr teica ķestra mi
T
Atbildli . Krā jui apdarei un jaui 378 lp.r
DEJU
V
Pasūti
ie° . Mberfcs Eglītts iRietism.vācijā.
