LATWA AMERIKA iestdiem, 1973. gada 29. septembris,
■>■
Latgales rakstnieki vakars Aglonā 1939^ g. 9. oktobri, pirmā rindā no kreisās: M. Apels. Bulbinskis, Bemane, Dr. A, Broks,:M.^ M
'Vl.'Ļocis, V. Zondaks, A. LudbāržsV gt; škutāns, I. Smelters, A.;. Staudžs,; A, Skromanis, Zeps« un X Cibuļskis.
Apvienotās draudzes svētdienas skolas un Kllv-landes vidusskolas vadībā 16. septembri Apvienotās draudzes naitiā bija sarīkots Ķafļa Skalbes cēliens, kurā dzeju un prozu lasīja rakstnieka meita Ilze Ļegzdiņa. Stāstījumu viņa papildināja ar ģimenes dzīves uz-Ŗēniumiem resp. slīdītēm, kas priekšnesumu padarīja ļoti dz^ vu. ;,Esmu bezgala laimīga satikties ar jaunatni, kas niācās latviešu valodu un interesējas par latviešu ļiterātīlru'^^^^^^t^^ Eiropas viešņa, kas apmeklē latviešu centrus Savienotās Valstīs un Kanad '
Savu stāstījumu referente ie--sāka ar Skalbes bērnību un j au-nību, pieminēja piedalīšanos 1905. g. revolūcijā ar sekojošu soda ekspedīciju^ kas dzejnieku novedusi Somijā, Norvēģijā un
Zviedrijā,, pieskaroties strēlnieka gaitām, Latvijas patstāvības laikam un tā norietam, kas Skalbēm atkal lika doties trimdā uz Zviedrijā, kur pārcēlās uz mūžības krastu.
Referente domā, ka viņas tēvu dzejiski noskaņojusi māte Ede. Savu dzeju ilgi iznēsājis pārdomās, līdz tā nonākusi kādā redakcijā. Viņš bijis ar stingru paškritiku. Pieminot ģimenes lauku īpašuniu, kas atradies Vecpiebalgas Incēnu kalnā, starp citu Ilze Lazdiņa pieminēja, ka tēvs mīlējis kokus tikpat sirsnīgi kā cilvēkus un neļāvis nocirst vissīkāko elksnī--
Par priekšnesumu tālajai viešņai jpateičāsAlrAs Kultūras biroja vadītājs un vidusskolas direktors M; Grīns.
Latviešu dziesmu svētku otrā simtgade Jau ievadīta. Pirmā vēl gan nav beigusies, jo Latviešu 5. vispārējo'dziesmu svētku riclļbas komitļBJa Klīvlandē „sunim gan pārlēkusi, bet aste vēl palikusi''. Protams, mainījies darba veids^ un rūpes, lai viss labi izdotos, jo atlicis vairs tikai pēdējais d^arba posms, galvenokārt saimniecisko norēķinu : kārtošanai un visgrūtākais — peļņas (kas, domājams, būs itin prāva) sadalīšana tā, lai „vilks būtu paēdis un kasa palikusi
Mājās pārbraukuši, saimnieciskos norēķinus droši vien kārto ar! koristi, pārējie dalībnieki un svētku apmeklētāji. Tā vienā otrā klusā un saticīgā ģimenes dzīvē radies jauns sarunu temats, par vīra pārāk lielo izšķērdību, „dzēŗamnaudas'' dalot vai ari, pie „pilnās bufetes'* draugus satiekot. Pa pārmetumam nākas uzklausīt arī citkārt taupīgām namamātēm, kas pārāk ilgi uzkavējušās kāda no daiļamatniecības stendiem vai nu pie rotas lietām, vai citiem
un pārējo dalībnieku sagatavo-šanas darbs bija turpinājies vairālms gadus pirms dziesnm svētkiem, tomēr visintensīvākais tas bijā 4;ieši svētku laikā: Virsdiriģenti koristiem pieteica vismaz divpadsmitos būt gultās, lai nākošā rītā jaii s<aptiņos varētu piedalīties kopmēģinājumos^ kas parasti ilga līdz pusdienas laikam. Nevarētu^^^^^t^ ka koristiem tā būtu sevišķa iz-; prieča vai viņi būtu daudz ķo redzējuši vai ieguvuši lio ku sarīkojumiem un Par tp ķopkoncertā koristi un virsdiriģenti saņemta j,pašķir rus'* aplausus, izpaliekot arī paV rastām ziedu veltēm virsdiriģentiem .Turp^^ skaļi aplausi, pat vairākkārtīgi kājās pieceļoties, atskanēja pēc katra vārdā; kpmūsu ausij pa-tīkarna veidā izteica Jūlija Niksona - Ēizenliauerā uni
Liekas, ka vispriecīgākie savus saimnieciskos norēķinus kārtojot būs Klivlandes viesnīcnieki, veikalnieki uh taksamet-ru šoferi. Vairāki no viņiem ieteica šādu „latviēšu festivālu'' Kllvlandē rīkot vismaz reizi mēnesī . . , Jādomā, kā šādu ievērību neizraisīja vienīgi latviešņ pienesums Klīvlandes saimniecībai, ko skaitliski varam lēst apļ divi miljoni dolāru, jo Jūlija Niksone-Eizenhauera mūs taču uzslfivēja arī par kulturālo pienesumu ASV.
Ja Klīvlandes veikalnieki un šoferi saprata un priecājās par mūsu saimniecisko pienesumu, par kulturālo pienesumu, vispār kāds par to interesē-lekādu sajūsmu nemanija. Vismaz vietējie Klīvlandes laikraksti, kas svētku laikā savu tirāžu ari pavairoja par vairākiem tūkstošiem, nekādu sevišķu ievērību svētku sarīkojumiem neveltīja, ja neskaita sensāciju par viesnīcas izdemolē-šanu. Bet tas ir cits jautājums, pie kā pakavēsimies citā as-pektā.
Butu netaisni dziesmu ,svētku piezīmes rakstīt tikai par saimnieciskajiem ļin kulturālajiem pienesumiem, neminot pašus
mes,
tam tikai augstos svešiniekus, ne savus darbiniekus.
Dziesmu svētku rīkotāji vienmēr uzsvēruši^ ka dziesmu svētki ir apolitisks sarīkojums, vienīgi niūsū kulturālo vērtību kopšanai un parādīšanai (pašiem sev). Tādēļ ierobežotas tiek nē tikai runas, bet arī runātāju skaits. Lielākais vairums dalībnieku un viesu to^^^u^ atzinīgi un saprotoši, jo kuram gan patJk klausīties garās un nopietnas runas svētku ņoska-
jās,
vienmēr so,,i tisko-vmēŗaiikļuvarani attiecināt uz tā saucamajiem goda viesiem, kas parasti ir iespējami augstākās amatpersonas; Tā tas bija vērojams ari Klīvlandes dziesmu svētkos, šarmantā Jūlija Eizenhauera labprāt gan aprunājās ar ASV latviešu pārstāvjiem, bet Kanādas LNAK valdes priekšsēdim T. Kronbēr-gain pievērsa tikai minimālo pieldājības uzmanību, jo ko gari Kanādas latvieši var palīdzēt AŠVprezidentani, atskaitot skaļus aplausus un godināšanu pie-
ņieriesi
notiek pašvaldību Vēlēšanas^;^ varbūt tas ir izskaidrojums, ka t)ilsētas galva R.Perks atrada pietiekoši daudz laika; lai teik-runas, turklāt tik de-,ķa dzirdētos vārdus īstenojot --Latvijas šķiet Jau sākusies.
Svētku kopkoņcertā bij a lera-arī Oiiaio pavalsts guber-J. Ģilligaha pārstāvji, fi-nariču direktors J.pisens un gubernatora darbinieks Andris Priede, bet neviens no viņiem pie vārda netika. Tā gubernatora sveicieni palika nenodoti uņ svētku viesi vispār par to nekā nezina. Neraugoties už to, J. Olsens bijā vienīgais amerikāņu pārstāvis (vismaz no ofiGiāla-: Jiem viesiem), kas svētku koncertu noklausījās līdz beigām. Jautāts par to, J. Olsēns atbildēja, lai gan gubernatora' uzdevums palika neizpildīts, tomēr ir iepriecināts par izdevību noklausīties tik iespaidīgu koncertu: Cerams, ka ASV latvieši neaizmirsīs ari Bžona 01-seiia vārdu, ja kādreiz nākotnē tas parādītos vēlēšanu sarakstos. Tāpat cerams, ka novembrī par Klīvlandes pilsētas galvu atkal ievēlēs R. Pērku, kaut ari nākošos dziesmu svētkos viņu vairs nedzirdēsim, jo tie paredzēti Bostonā.
Ja nu dziesmu svētkos gluži bēz politikas nevar iztikt, kaut arī pašiem neparedzētā un nekontrolētā veidā, vai tad nebūtu labāk nākotnē šo izcilāko sarīkojumu jau pašos pamatos organizēt kā nacionāli kūltīl-ŗālu sarīkojumu. Par šādu iespēju nevarēja runāt pirmos dziesmu svētkus rīkojot pirms
Skatuves gai
Juris Saūe magi, kas rūpēsies par gaismas Tartifs, ko izrādīs DV teātris Kanādā.
Foto: Verners Cinis
simt gadiem, tomēr doma par latviešu tautas nākotni^ ne tikai dziesmu skandēšaņu, bija to pamatā, un tā bija tālredzīga politiskā doņia. Šodien mēs drikstam par to ne tikai domāt, bet arī runāt. Izvēle ir mūsu rokās un ziņā. T ; ; Atzīmējot latviešu dziesmu svētku Simtgadi, mēs cildinām pirmo svētku rīkotājus ne tikai par kulturālo tradiciju no-
dibināšanu, bet arī par tālredzīgo nacionāli pplītisko ievir= zi, kas kļuva pār vienu no svarīgākajiem faktoriem mūsu taptas un valsts neatkarības vēsturē. Lai paaudzes un dziesmu svētku rīkotāji pēc nākošiem simĻ gadiem par mūsu laikmetu varētu teikt to pašu! Pēc dedzīgās R: Perka runās šāda doma neizklausās neniāz tik absurda. Eu-No
sektors
Latvija
apvienības valdes Mēdrēm. Pa
, kas i
Ontario etniskās preses apvienības rīkotā banketa Royal York viesnīcā par ministram Dr.S.Haidašam. No kreisās, apkārt galdam; Dr. S. Treilona, apgāda vadītājs E. Treilons, Etidskās preses Kanādā f^erācijaš un Ontario . E. Noritis un Latvijas goda konsuls Toronto Dr. E. Upenieks ar dzīves-tvija^ Amerikā-red.,E. Sidars^ ar MvesMeēri. Nav redzams preses fotogrāfs
Toronto latv dzīves istanda nozīmīgs faifctoi spēcīga koncerļ septiņāin āpvie( tinentā, pēdējos ikoncertapvienib lielāJko abonenļ rāōdkārt koncei (kārtojumā š( mālkšlUnieki jij mēm. Koinc ir dzīvs iestā( dzīgi alktivi dj nenti. Te neln zes, ne „mon nā", dzīvību spi vie. Dziesmu s| ja Sasauc siaulkiis mūsu tu, bet gūtu visas latvju
Toronto 1^ jaunā sezona tpbrī. Tā isdeļ bu gain dzirdi izcilāiko māksli gan reizē iepaļ nebijušiem mi dd šajā sezoni
Bieži esam mums gan ir •\ efli instrument listu rindās j'i īgā palkāpe neļ ari 'šo rindu mai svStķos cia (sa)darboti(
konitinentā ne dziedātajām
sani m
■gajn laitviešu ķoŗu kopkoi ja jauniafļMā nāja. Rūta mums, un viļ certapvienībaļ 27. novembrī, pātSkiamu i\
miem īsts i(Dziesmu tika f
. musu tauta.
Rūta Gerki dijias sāibusiļ partneres R īgtusi Eiropā Konceriējusi; Vīnes valsti operas diru tijusies Pasi oiperās, dzi
ma»s 'diriģenļ
JAU
AUTOBIOl AVĪŽNI]
SATURĀ:
• Jauki d
• Lauku
• Svešās
Pasūtināju
. : ■• Mrs.-215