Sestdiena, 1973. gada 13. oktobris, 41. ar.
MTWA AMB'RĪEĀ 9
sešiem Šādiem semināriem no-tiika Sēnt Lūka sikolas telpās, un to atMāja Trīsvienības draudzes māciitāis Arturs Voit-ikois. No 68 reģistrētiem semināra daiībnieMem lielākā daļa bija jaunās paaudzes.
Pirmo referātu par latviešu taiutas dainām nolasīja Dr. Vaira- Freiberga. Referente no-rādijja uz atšķirībām latviešu un cittautu daina starpā, uzsverot latviešu dainu kodolīgu-mu, un dziļo domu, .bet arī lielo vienkāršu. Dainas ■ lasot, lasītājam pašam jādomā līdz, jo daina ir skopa vārdos. Viena no dainu- raksturīgām īpašībām ir , spēja saskatīt necilā izcilo, bet tajā pašā laikā lielās dabas parādības un spēks miniatūrizēt, izvairoties no grandiozā, Dainas ignorē balles, Imm un briesmas, bet uzsver-garīgo stiprumu, tās*cenšas visu respektēt un saudzēt. Tas ir pretstatā ar citn butu dainām, dziesmām un tautas
ku varētu minēt agro laikmetu (ap 500 g. pirms Kris-te), pieņemot, ka tās. varētu ibut ap 3000 gadu vecas.
Ir divējādas tautasdziesmas, teicamās un dziedamās, m pēc A. Jan^ona domām pirmās esot sevišķi latviskas. Referents atskaņoja dažus Latvijas komponistu darbus, piem. Apkalna folklora attēr-pu, Aldona Kalniņa darbus un arī Raimonda Paula. Montrea-1as koklētājas-dainotājas demonstrēja latviskās kokles atskaņojumus.
Arnolds Bāliņš no Toronto referēja par latviešu tautas dejām, norādot, ka trešā māsa mūsu tautas tradīcijām" ir lat-viešoi tautas dejas, pie kam ir :oti grūti novilkt robežu staros tautas dejām un rotaļām. Esot gājušas bojā ap 360 nechoreo-grafētas latviešu tautas dejas, kas laika tecējumā nav sagla-
Referente norādīja uz Latvijas folkloras pašreizējo darbu, ipievēršoties tajutas dziesmu kopšanai no tā saucaja-imiem tukšiem agrākajiem Latvijas apvidiem. ^ Rīgas folkloras darbinieki paredzējuši izdot ap 1.200.000 dainu 15 sējumos, kas varētu iznākt 15 līdz 20 gadu laikā. Referente vel norādīja, ka mūsu dainām ir, ļoti daudz variantu.
Mūziķis un diriģents Andrejs Jansons referēja par latviešu tautas mūziku, kas ar savu mērena)U atšķiras no krievu vai nu bezigala Skumjām vai arī pārāk jautrām, kā arī yā-CiU jautra un priecīga rakstura dziesmām. Krievu tautas mūzikā vērojama nekārti)a, vāciešiem liela, simmetriija un noteikti>a, turpretī latvibšiem asimmetrika, piecu daļu takts, kas saATā būtaā ir ļoti raita.
Pec Volfganga Dārziņa ziņām Latvijā bijuši 5 lielākie dziesimu centri — Vidzemē ap Cēsīm, Latgalē, riucavasļ-Ni-cas-Bārtas, Augstienes — Talsi, un Lielupes grīvds — Baus-kas-iMeitenes centrs. Populārā dziesma Pūt, vējiņi neesot cēlusies Daugavas krastos, bet bet gan Augškurzemes jūrmalā, domājams, no zvejniekiem un jūras braucējiem. ^ Referents norādīja, ka par latviešu
, Trīsdesmitajos gados ļoti pazīstama latviešu tautas deju vācēju un kopotāju vidū kļuva Johanna Rinka, Jānis Ošs un vēlāk arī Jēkabs Stumbrs. J. Rinka kopā ar Jāni Ošu savākuši ap 33 tautas deju, bet J. Stumbrs izdevis 2 burtnīcas, kurās gan esot daudz choreografijas. A. Balina vārdiem runājot, J. Rinka iecēla latviešu tautas deju atpakaļ tautā, J. Stumbrs tās uzlika atpakaļ uz skatuves. Kopš sešdesmitajiem gadiem latviešu dziesmu svētki saistīti ar tautas deju svētkiem, Visā brī-^ vajā pasaulē pašreiz esot ap 1500 latviešu tautas deju dejotāju, un to skaits vēl aug. Tā Klīviandē vien bijis ap 950 dejotāju. „Latviešu tautas deja
ir uzkāpusi atpakaļ uz lielās skatuves," norādīja referents. Tālāk referents minēja arī parādības, kas saistās ar pareizu latviešu tautas deju dejošanu kā dzimtenē, tā šeit. ,Jstā latviskā tautas de-ja ir nokļuvusi muzejā," uzsvēra referents. Latviešu tautas dejām ir ļoti plašs un bagāts grupējums un liela soļu dažādība.
Montrealas Ačkups J. Zil-kalna vadībā demonstrēja dažas tautas dejas, kuras komentēja A. Bāliņš, nobeidzot referātu ar piezima, ka vislatviskākā tautas deja ir Sudma-liņas.
Pirmā latviskā semināra otrā dala sākās ar vakarēšanu, kurā piedalījās ap 40 jaunās paaudzes dalībnieku Aldas Plūmes un Daces Štauveres vadībā. Sar'kanbaltsarkanas sveces latviskos koka svečturos deva gaismu vakarēšanas dalībniekiem, kuri ar jaukām dziesmām, tautas dziesmu tekstiem, runu koriem, gitāŗes, klavieru un alkordeona mūziku uzbūra skaistu vakaru. Pēc divu Daces štauveres un Aldas Plūmes izdomas, rosības un at-jautīlbas norisa ne tikai sarīkojums, bet tās bija pratušas pulcināt kopā ap 40 meiteņu un izēnu šim sarasojumam. Paveikušais radīja patīkamu pār-
Ari visu turpmāko piecu latviskā mantojuma semināru programmas valdītājs būs
Latviskā mantojuma semināri notiek Latviešu fonda ierosmē un aizgādībā. Daļēji tos financē Kanādas federālā valdība ar 2900 dol., daļēji pati latviešu satoiedrīiba. Pirmajā seminārā bija ieradies ar! iekšlietu ministrijas pārstāvis
J. S.
Ja esat nodomājm iegādāties
apmeklējiet mūsu SKATES TELPAS
Sa7jnieties nekavējoties ar mūsu latviešu pārstāvi
HO 6-li3l.
^9
Nodokļu, paziņojumus lieizsm^ māju Ipaš-, niekiem un īrniekiem, kā tas bija iepriekšējos gados i izņemot tiem, kam būs lielākas pārMņasn^ 1970. gada nodokļu saraksti tiks caui^katīti un izlietoti 1974. gada nodokļu apliB i
Katra sūdzība par nodokļieiii,^^k^^ aktīs^ jāiesniedz AssessmentReviewGour^^ labojumu izdarīšanai, saskaiiā ar Nodokļa likuma R. S.;;0.;;ļ 970.,/sekcija 5
ar vēstuli vai atsevišķu veidlapa kas pieprasāma Pilsētas ierēdņa nodaļā^^^p Department) psētasvaldē,^^
pastu ,,Regional Registrarv Assessmerit Review Court,
1200 Bay Street, Tprōnto IR
citai personai —^^^^a
līdz šā gada 3 lv oktobrim.
Identifikācijas nolūkana lūdzu uzdot sa^^^ vārdu, pasta adresi un sūdzības iemeslus. Ja iespējams, mi-: nēt arī nodokļa reģistra numuru, ielas ad^ gabala numuru un pilsētas pašvaldību, kur īpašums atrodas. V
Nodokļu reģistrus var pārbaudīt Pi nodaļā, pilsētas valde, no pirmdienas līdz pieto^^ nai, no pl..:3B;līdz'4,30 pēcp.•
Gity Glerk
zieds izplaukst ne tikai Jāņu naktS, ko laikam neviens nav^^ kā tas redzams augšējā attēlā, kur u ar īsavu JM;o kameru^^^^^u^ mOsu " '