ms, bet avota, Uguns-; krodzi-
hn Jostu
Kurze-ļija Kur-dzies-ļitas, Es ļģis 'uz pungas ms' un Is virzī-Iziesmu ļa, kam b Dros-joks. t/Eetieni" ļiobeigU" Iziesma mla
|n māji" lās untums — tipendi-
Ibšk
URSI
fees īpa-tīdz 23.
skautu ļitavoša-ļins, bet
44. ok-|am pie-
16 va-
sagata-17, bet ki. No
17, Ķa-Ibetroi-
un .Toli vienī-ļundega Is Lode. ļa Ilze [undega kla Vil-ļmpi. latviešu
cis li'" tm Ed-
Datavu litu no-ļalne^ ar ļi, Jūli-raru un Kursu Ap-
Aivars^ pazīša-
lektori. pji bija (3.) no-ŗes (2.) I, tā va-kias no-as jen°
bībām
MS
ml
I
i
i
■■iv
Oskars Skušķis no Filadelfijas pirmo reizi rādija savus danbus Toronto'latviešu ļ mākslas publikai no līdz 14. oktobrim Sv. Jāņa baznīcas zālē. Izstādes klāstā bija 52'darbi, pa lielākai daļai -gleznotipēdējos pāris gados. Pārsvarā ainavas, tad puķes un ekspresīvi tvertas figūrālās kompozīcijas.
Visumā Skušķa gleznošanas veidam raksturīgs tumšajos toņos ierobežots krāsu zieds, līdzsvarota strukturāli izvērsta kompozīcija im spēcīga, itin bagātīga faktūra — elementi, kas lielā mērā viens otru komīpļli-mentē un radīja skatē oriģinālu, dinamisku, kaut arī zināmā mērā smagnēju un nopietnu vai pat drūmu atmosfairu.
Lielākā daļa darbu gleznoti ekspresīvā stilā, pietuvojoties abstrakcijai, tomēr nezaudējot kontaktu ar skatāmās pasaules veidoliem (cilvēki, dzīvnieki, laivas u.t.t.).
Skates interesantā daļa nenoliedzami bija figūrālās kompozīcijas, it sevišķi seši darbi no cikla Kurzemes cietoksnī, šie darbi ar savu tematiku dokumentē latviešu tautas traģisko likteni pasaules vēstures notikumu aprisēs, gluži kā to 40-tos tgados latviešu gleznotājus aicināja darīt Niklāvs Strunke. Nāk prātā Strunkes i,;mani|es-ta'^ izraisītā dzīvā pdemika, kur tika izteiktas gan bažas, ka tematikas ierobežošana var no-imālkt māksliniecisko brīvību un novest seklā plakātismā vai bezgaumīgā ' propagandismā, gan arī ticība mākslinieka vienreizējai sūtībai un ar to saistītam pienākumam būt pār savas tautas dvēseles tulku.
Nenoliedzot ne vienu, ne otru argumentu, jākonstatp, ka vairāki latviešu mākslinieki ir radījuši 'mākslinieciski vērtīgus darbus, tai pašā laikā iespaidl-''gi dokumentējot latviešu tautas ciešanu ceļu r- NiMāvs Strunke (ciklā Dievs, Tava zeme deg), Augusts Annus, Sigismunds Vidber-gs un arī Oskars Skušķis, pieminot tikai nedaudzus.
No Kurzemes cietokšņa glez-
Toronio iatviešu
risa (Toromo) 491 Coieg© St., ToīroEto, Oist,
A K S Ā
par laogMldījiMiiiessa 6'/2°/o par 1 gada ilgtemīpa noguldījumiem 7'/2°/o par 3 gade ilgtermiņa noguldījumiem Minimālais ilgtermiņa noguldījums ir $2000.00. Visi naudas noguldījumi apdrošināti. Dzīvības apdrošinājums   līdz $2,000.00 procentuāli atkarībā no biedru vecuma iemaksāšanas brīdī.ļ ,
IZSNIEDZ
apdrošinātus personiskus aizdevumus līdz $10,000.00, māju obligācijas līdz $50.000.-.
Ā R D 0 D. naudas orderus m ceļoj
Birojs pirmdienās slēgts Birojs atvērts: otrd. — ceturtd. no 10 rītā —7.30 vakarā, piektdienās no 10 rītā — 8.00 vak. Sestdien|s no pl. 9 — 1
9242551
nāim traģiskas atmosfairas piesātinātas ir gleznas: Izdzītie un Zem smaga krusta. Es atgriezos bija formātā Eelākā skatē, bet palika iespaids, ka autors ne pilnīgi ticis galā ar visām kompozīcijas problēmām.
'Dievs ir miris savā- emocionālā intensitātē atgādina slaveno Muncha iKliedzienu, bet zi nāimā mērā salauza cikla viengabalainību, jo gleznota pirms 7 gadiem un stipri atšķiras kā krāsu ziedā, tā apdarē. Lielāka pārskatāmība par cikla gleznām būtu iegūta, tās novietojot vienkopus un nevis izkaisot stanp pārējiem daubiem.
Skušķa ainavās dominē tumšās krāsu igammas un tās saista ar savu viengabalainību. Dažas ainavas jau ietuvojas tīrās abstrakcijas jomā, it kā nomāca darbu glezniecisko būtību (Ainava un Atspīdumi). Vispār likās, ka mākslinieka dinamiskais gleznošanas veids prasītos pēc lielāku dimensiju au-
dekliem, lai -gan savus mākslinieciskos mērķus Skušķis it efektīvi sasniedzis dažos pat stipri pieticīga formāta darbos (Laivas krastā).
Izstādītās puķes liecina par spēju kāpināt estētisko pārdzīvojumu ar visai skopiem izteiksmes līdzekļiem, bet mazāk raksturīgas Skušķim un atsauc atmiņā Leo Svempu Kā ari vienu otru viņa jaunāko laiku sekotāju.
Toronto piiblikā lielāku atsaucību -guva „smukākie^', bet mākslinieciski mazāk raksturīgie darbi, norādot, ka neesam vēl igluži izslimojuši 19. g.s. krievu akadēmisma aizvējā izaugušo „bildīgu kultu".
Skušķa izstāde bija vērtīgs notikums Toronto mākslas dzīvē, norādot, uz oriģinālu un respektējamu pienesumu mūsu glezniecībā. Ar interesi sekosim Skušķa tālākai mākslinieciskai atiīstībai.. Sinamlubs
Foto:' J.'Liģers:
BOBiaB
Gleznotāja
BAIBAS ŠMITAS-KALIJAS ZIŅOJUMS LATVIJAI
Rietumvācijas DV 29. septembrī Minsterē pulcējās uz savu 16. salidojumu. Karoigu ienesa ģimnāzijas audzēkņi, pēc tām māc. R. Bērziņš un prāv. M. Lizdiks vadīja kopīgu svētbrīdi. Māc. M. Lizdiks uzsvēra, ka Dauigavais Vanagi vēl arvien palīdz tiem tautiešiem, kam palīdzība nepieciešama. Māc. R. Bērziņš iesvētīja nodaļas biedra D. Pavasara nodaļai dāvināto karogu.
•Sailidojumu atMāja Rietum-vāciijas DV valdes priekšsēdis J.« Leitītis. Viņš uzsvēra, ka atmiņas ir neatņemama dzīves sastāvdaļa, no tām mēs ar! veidojam savu nākotni. Tā arī DiV organizācija tika reiz dibināta grūtā laikā, un pie tās visi atrada patvērumu. Tomēr, piezīmēja J. Lei^tis, austrumu vēji ir raduši dažos nogrupējumos ndabvēHgļi nostāju pret DV, tādēļ arī rodas nepamatota kritika, kurā sajaukta patiesība ar, meliem. Daugavas Vanagiem ir jācīnās par patiesību un taisnību kā vienotai saimei savas tautas un tēvijas labā. Nobeigumā J. Leitītis aicināja visiem vienoties valsis hiimnā Dievs, svētī Lat-
DV salidojuma dalībniekus apsveica LCK valdes priekšsēdis A. Gipuiis, LOK apgabala pārstāvis P. Valters un Minste-res latviešu ģimnāzijas vārdā skolotājs A. Spoģis. Ar rakstu bija sveicinājuši  DV priekšnieks J. Frišvalds, Zviedrijas DV pr-ks Dzelme, Krēfeldas nodaļas pr-ks 0. Kārkliņš un ž. un A. Jansoni. Apsveikumus nolasīja jaunietes Indra Pulciņa un Aija Abene.
Akta beigās D. Favasars nodeva savu dāvāto Latvijas karogu Minsteres nodaļas priekšniekam R. Daniševskim, bet Rietumvācijas DV valdes priekšsēdis J. Leitītis pasniedza DV CV atzinības rakstus nodaļas biedriem R. Daniševskim, L. Liepai un A.
MLĢ koklētāju un dziedātāju ansamblis iepriecināja ar prieikšnesumiem, kuros pieda-^ lijās Aija Abene, Indra Pulciņa, Ize Sprūldža, Baiba Zemīte, Edīte Rantiņa, Atis Freima-nis un Ēriks Ru'sis.
Zviedrijas LCIP izglītības nozares vadītājs Gunārs Pāvuls referēja par tematu: Politiskā mērķtiecība sabiedriskajā darbā. Referents pieskārās pie veiiktā, un arī iecerēm latviešu sabiedrības darbā, it sevišķi uzsverot jaunatnes iesaistīšanu un pašreizējo novirzi. Pēc referāta risinājās pārrunas un diskusijas.
Pievakarē notika operdzie-dOnes Rutas Gerkes koncerts, IKlavieŗu pavadījumu veicot Lon^nam Aī^katoam.
Salidojuma balli apmdklēja jo kupls skaits tautieša. 30. septembrī vanadžu saldojumu atklāja Rietumvācijas DV valdes priekšsēdis J. Leitītis. Ievadvārdus teica vanadžu nozares valdītāja T, Gūtmane, pie-mindt aizsaulē aizsaukto Minsteres vanaldžu kopas ilggadējo un rosīgo prie'kšnieci Abaku-ku. DV CV atzinības rakstus pasniedza R. Jānītim un Veltai Janumai. Rakstveida sveicienus bija sūtījušas: vanadžu priekšniece M. Ķeņģe, Zviedrijas vanadžu lietu kārtotāja A. Pāvula un Kanādas' vanadžu priekšniece M. Jonāne.
Ļoti interesantu referātu par tematu Latvieites ceļi Sibīrijā nola'sīja kāda vanaldze, kas meitenes gados deportēta un ni^ēlālk, atgriežoties Latvijā, vēlreiz izsūitīta uz Sibiriju. Sibīrijā sacerētos dzejoļus lasīja jaunvanadze Indra Pulciņa.
Paredzētā DV jaunatnes sanāksme nenotika. Kaut gan aicinājumi bija izsūtīti visiem Vācijas DV jauniešiem, uz sanāksmi bija ieradušies vienīgi Kanādas un ASV jaunieši, kas šo gadu mācās Minsteres viešu ģimnāzijā.
(SCALA)
atlikušie Ziemeļamerikas pilsētu skati eļļā apskatāmi UjH iegūstami 443 Ouebeck Avenue, Toronto, tālr. 767-3088
™    o a
n   o m
(Turpinājums no 3. Ip.) Radītie darbi ir gan spēcīgos,
gan ļoti izsmalcinātos toņos, no dramatisma līdz smalkam lirismam, un pakļaujas mākslinieces abstraktajiem nosaukumiem, kā piem., Plūstošās ilgas, Sapnis izplatījumā. Sarkanais sapnis u.t.t. šajos abstraktajos, ziemeļu gaismā radītajos darbos māksliniece atklājas krāsainākā paletē nekā dienvid-nieciskās igaismas im apkārtnes ietekmētajās gleznās, kaut paturētas dienvidnieciskās tēmas, kā džungļu mežs, tropiskā krēsla, tropiskais lietus, u.c.
Visumā dominē siltie toņi, kas pat aukstajiem, zilajiem piešķir vieglumu un siltumu, tā ziemu māksliniece rāda liriskā, maiigā ritmiskā skatījumā, kā veroties caur leduspuķu logu, bez ziemīgā saltuma. Gleznā Lietus, spoži zilās lietus lāses rādītas bez ziemeļnieciskā pelēkā auksituma, ar rotaļīgu vieglumu. Māksliniece nekopē dabu, bet tikai ierosina skatītāja uztveri, un šī neierobežotība visai izstādei piešķīra tīkamu, siltu noskaņu, ļaujot satītajam gleznās saredzēt pasaku, zemūdens vai izplatījuma valstību.
Nevairīdamās no spilgtiem kontrastiem, un iMekot košc^m džungļu zaļumam pavērties spilgtā dzeltenumā, vai pretstatiem — sarkanajai im zaļajai krāsai savīties iantastiskos veidolos, māksliniece atsevišķos darbos panāk īpatu dziļuma il-lūziju, ievelkot skatītāju it kā tumšā, tomēr krāsainā Ziemeļu naktī, vai īpati violetā Labirintā. Sekojot gleznu nosaukumiem, jākonstatē, kā māksliniece savā fantāzijā atraisījusies no zemes tematikas, tā sastopot iedomātu Mēness virsmu. Astrālu kustību, Sapni iz-• ^platījuimā,,-m^^^^ '
Lielākā danbu daļa apmēros mazi, pie kam daži darbi savā izstrādājuma smalkumā it kā tuvojas igrafiskai mākslai, kā tādus var atzīmēt Iedomu spoguļus, vai Algonkvinas rudeni, ar ļoti izteiksmīgu, atturīgu ak-centējumu.
Strādādama ar sam,ērā tīrām krāsām, māksliniece arī savienojot pretstatu krāsas, patur to intensitāti, un visumā ir smalkjūtīga krāsu proporciju izjūtā. Tomēr dažos darbos ne visi krāsu laukumi ir līdzsvaroti. Tā Oranžajā ainavā košā, degošā krāsa traucē uztvert iespaidīgo gleznas priekšplānu, tāpat ne-nobalansējas lielie krāsu laukumi igleznās Degošais dziļums un Sarkanais sapnis.
Iespējams, ka vaina daļēji ir arī apgaismojumā, jo sīpožās neona gaismas ir teicamas zilo toņu izcelšanai, bet sarkanajiem allaž atņem to dabisko vizēšanu. Tā kā Toronto Sv. Jāņa baznīcas telpās notiek daudzas izstādes, varbūt apgaismošanas jautājumu vajadzētu atrisināt gleznotājiem labvēlīgāk un ļaut imums redzēt mūsu mākslinielai dai^bus iespēj ami labākā izstādījumā.
Šī bija Ārijas Ozolas pirmā patstāvīgā izstāde Toronto, un liela daļa šejienes latviešu varēja iepazīties ar mākslinieces īpato, interesanto gleznošanas veidu. Tomēr gribas vēl piebilst par gleznu nosaukumiem, bet šī piebilde nav domāta tikai A. Ozolai, jo vairākkārt latviešu gleznotāji, rīkojot izstādes šajās telpās, igleznu nosaukumus raksta tikai angliski. Ir jau tiesa, mēs saprotam arī angļu valodā, bet vai tomēr nevaj sūdzētu respektēt latvisko vidi un latviešu skatītājus, kuri taču veido galveno izstāžu apmeklētāju saimi, im" gleznu nosaukumus rakstīt, arī