Skandāls Blondais grek$
Sestdiena, 1986. gada 23. augusts, 34. hr. MTlT«A AMElto
Lmieņrādis ~ Bob and
the
Latvians Rīga—Akacis visi spēlqa Toronto^iesmu svētku Rok vakarā 1986.g.^^L jūlijā. Sfe latviešu pk grupas pievilka api 600 skatītāju iio Kanādas, Eirqpai, Austrāli-jas, pat ņo Vehecudas un sevišķi, daiidz no ĀSV. Rok vakars pierādiļa, ka rokmūzika ir visām paaudzēm — Skatītāji bija vecumā starp jo un
70 gadiem. Skandāls, Tpronto grupa,
atklāja progrāmniu un turpināja savu priekšnesumu, ietilpinot gan Latvijas rok dziesmas , gan regē stilā mūziku, gan arī oriģinālas kompozici-jas, kā IJlža Hodžinsa Tautas atmodas laiks.
No Milvoķiem / Hamiltonas spēlēja Līm^ņr^is, kur visas dziesmai bija oriģinālas, izņe^ mot vienu ar Veidenbauma vārdiem. Vecākai paaudzei bija grūtāk iejusties šajā mūzikā. Kapella bija jpilnīgi jauna, t.i. tā nekur agrāk nebija spēlējusi.
Pērkons veda vedekliņu regē stilā pievilka daudz dejotāju. Blondais grēklto nospē-lēj a kā savu pirmo dziesmu. Dziesmu variācija mainījās, bet īpaši izcēlās Alberta Vītola kompožicija Tēvi vien.
Kad Bob and the Latvians uznāca uz skatuves, vakars jau bija pilnā sparā. Bobs ar saviem pieciem latviešiem bija atbraucis iioŅudžersijaš. Sākot ar pirmo dziesmu — Ričarda Skultes oriģinālo Saules brilles — varēja manīt, ka šai grupai ir bijuši mēģinājumi ilgāku laiku.
Grupa Rīga ilo Indianapo-les ir bijusi kopā četrus vai piecus gadus. Visi trīs Pēteri šaj ā grupā spēlē arī amerikāņu publikai kā puslaika darbu. Rīga spēlēja standarta angļu roku, kā arī oriģinālas dzies-
masi piem, „Nyet Nyēt Soviet' (oriģināli vārdi).
Sestā grupa bija paastamaiš Aķacis. Nejaušu problēmu dēļ tikai divi spēlētāji varēja ierasties no ASV. Daļa no Skandāla aizstāja trūkstošos, un Akacis spēlēja gandrīz tikai oriģinālu inūzikū*
Pēc Akača komponētās dziesmas Skābeklis visi mū-zikaritijaznāca uz skatuves un izveidoja „orķestri''. Piecas grupas — 24 cilvēki — visi uz skatuves kopā!
Līdz šim vakars bija ārkārtīgi jautrs — klausītāji svīda deju priekos, bet tomēr gribēja vēl svīst. Viņiem tagad bija vienalga, kā orķestris izklausījās, lai tikai mūzika būtu ātra jun skaļa.
Nobeigums bija vakara augstākais punkts, kaut gan vispārīgi viss ritēja ļoti dzīvi, tikai no klausītājiem dzirdēja dažu negatīvu kritiku. Skaņa: Aparāti ne vienmēr darboj as un mūzika par skaļu, tāpēc arī bieži nevarēja labi dzirdēt dziedāšanu; Klausītāji bija sagaidījuši vairāk latviešu dzies-nlu. Daži ieteica — ja grib spēlēt angļu dziesmas, tad vismaz varētu pārtulkot vārdus latviešu valodā.
Šajā Rok vakarā dzirdēts daudz svaigu latviešu talantu — gan instrumentu spēlēšanā, gan dziedāšanāj gan komponēšanā. Dalībniekos un skatītājos bija daudz enerģijas.
Jaunie^ priecājas Rok koncertā.
Mūsu trimdas lailaakstos min jaunus gleznotājus, mūziķus , jiziedoņuš un citu mākslu censoņus ar jau pazīstamu vārdu sabiedrībā. Nupat notikušajā Anšlāva Eglīša Spēle ar brāļiem izrādē Dziesmu svētku laikā Toronto iezīmējās vārds ar talantu tēlošanā — Juris Brammanis* Izrāžu publikas un ansambļa dalībnieku novērtēts, šis vārds prasās, lai pie tā snieguma pakavētos mazliet ilgāk un tas neizgaistu ar pēdējo aplausu.
Izrādē redzēto tēlojumu dvīņu brāļu lomās var vērtēt par augstu sasniegumu jauna aktiera mūžā, pēc kāda tiecās ikkatrs tēlotājs, bet tikai retam laimējās to sasniegt.
Mans nolūks nav izvērtēt Jura māksliniecisko varēšanu, jo vismazāk viņš vSas lielīšanu, par kādu šādu izvērtēšanu varētu uzskatīt. To, kō Juris ir sasniedzis; viņš ir sasniedzis ar nopietnu darbu un ideālismuo
SKAISTA
1986.gada 17. jūUjā Toronto Latviešu Pensionāru apvienības biedri divos autobusos brauca uz Saulaini. Sāds brauciens jūlija vidū ieguvis „dar-binieku izbraukuma" vārdu. Tie ir koristi^ teātra trupas dalībnieki, dejotāji, referātu
m stāstījumu lasītāji, rpkdarb-nieces un ādas darbus strādājošie, valdes un revīzijas komitejas. Un kur tad čaklās dāmu komitejas dalībnieces un palīdzes, kas nenogurušas rūpējās, lai kafij a būtu laikā gatava/
Ŗraucienu sākot lija lietus, tomēr sasniedzot Saulaini, arī lietus bija apstājies.
Iebraucot mūs sagaidīja karsta kafija vai auksta sula— pēc katra vēlēšanās. Un saimniece lika galdā dažādas pašu cfptas maizītes^ dažas vēl pa-visani siltās.
Pēc tam daži gāja apskatīt Saulaines plašumu, citi Uzkāpa kalnā pie kritušo karavīru pieminekļa, citi aizstaigāja pie upes un nopriecājās par,,sēnītēm' ', kur lietus gacfljumā var atrast patvērumu.
visi Dulcēiās vie-
Mācītājs Imants Kuģa 20. maijā ieguvis maģistra grādu (M. Th. in PastoraI Care and Counseling) teoloģijā Ņu-bransvikas teoloģijas seminārā Ņudžersijā. Garīdznieks turpat ari apkalpo vietējās Ņubransvikas un Leikvudas, kfi aiT Elizabetes un Ņuvarkas latviešu fsv. lut. draudzes» Pieder pie korporācijas Ventonijas saimes.
nuviet, lai ieturētu pusdienas, kuras mums pienesa nometnes bērni. Pirms tam visi nomet-ņotāji mūs iepriecināja ar dažām tautasdziesmām. Tad vēl saldais ēdiens; Karstajā pēcpusdienā visus pārņēma tāds kā gurdenums, visi meklēja ēnu. Ritēja sarunas, tā vien likās, ka ilgi neesam tikušies.
Laiks gāja. Bijām nolēmuši atgriezties pilsētā pl. 16.00. Vēl atvadīšanās no saulainie-šiem. Jāpiemin arī, ka pusdienās pie mums ciemojās ārchi-bīskaps Arnolds Lūsis, sveicinot mūs visus Saulainē. Arī Pensionāru apv. priekšnieks Rolands Bērziņš pateicās ar-chiblskapam par pakavēšanos mūsu vidu. Tad vēl skanēja pateicības vārdi noihetnes
Jura Ŗrammaņa vārds nav jauns teātra džIVē. Eteiitiis un audzis Toŗontpjļapnieklejis Sv. Andreja baznīcas svētdienas skolu un TLB sestdienas skolu un Toroiito latviešu ģimnāziju. Laika posmā ņo 1973. gada līdz 1978.^^^^^^^^^^ viņš sevi varēja uzskatīt par topošu aktieri, regulāri piedaloties vienā vai divos iestudējumos katru gadu. Jura svētku dienas bija ģimnāzijas Drāmas pulciņa izrādes Draudzīgā aicinājuma atcerē. Tām sekoja
saimniecei Rasmai Suchovai un pārējām saimniecēm par garšīgām pusdienām. Vēl glāze sulas vai kafija, un tad sēdamies autobusā. Pēdējais skats uz puķēm, kas ziedēja dobēs. Atvadas māja gan autobusā, gan tie, kas palika vēl Saulainē, lai pavadlu vasaru šajā skaistaļā miera vietā. Paldies par aicinājumu atkal iegriezties te nākošā gadā.
viesizrādes nereti krietni tālās latviešu dzīves vietāļs.
Lielisks bija Jura tēlojums Ri Blaumaņa Trīnes grēkos — Brenča lomā, ar kulmināciju pie indes sagatavošanas un iedzeršanas. Tad, kā Morisš Mei/^jē M. Ziverta Cilvēks grife dzīvot, labi audzināts kalpotājs Džozefa lomā V. Kārk-jiņa sarkanvīnā un notārs M. Svērta Ķīnas vāzē, piedaloties arī šīs pēdējās izrādes sagatavošanā. Seko R. Blaumaņa Pazuduši dēlā krodzinieka Iņķa tēlojums un L. Tīema" nes-Auzānes Nāras izrādē Toma loma. Ir atzīmējama Jura darbība ģimnāzijas Drāmas pulciņā kā režisora asistentam, sagatavojot V. Richtera Pīlēnu un tā paša autora Nebēdniekus. Piebilstams, ka šeit uzskaitītās lomas un iestudējumi ir tikai viņa latviešu ģimnāzijas laika darbs. Skaista un pilnvērtīga ir bijusi Jura Brammaņa darbība trimdas teātrī. Viņa vārdam ir paliekama vērtība.
Noslēgumā p^r Juri Bram-mani ar gandarījumu varu minēt vēl četrus Spāe ar brā^ ļiem ansambļa dalībniekus. Art viņu vārd un pirmie nopietnie soļi teātri ir sākušies Toronto latviešu ģimnāzijas Drāmas pulciņā. Advokāta Dimanta lomas tēlotājs Pēteris Ancāns, Riks — Pēteris Rudzitis, Koko — Sandrā CU fersone-Markitante un režisora asistente Skaidrīte Leja— ir trauksmainā ģimnāzijas laika liecinieki, kad zināmā laika posmā šō ģimnāzijas interešu grupu apmeklēja tuvu pie 200 jaunu latviešu savu dziļāko interešu izkopšanai un latviešu valodas stiprināšanai. Bija liels gandarījums ar viņiem satikties Spēlē ar brāļiem.
Hugo MiķcļlsonSo
LATVIM i AMERIKA «tseviSķus mmum
w pirki Tdronio lat^riešu veikalos | ,
^«tviešuNamfluBCtotrti, Marŗ spiestuvē.