i
.2 .LATVIJA AMERIKA Sestdie.Ea, 1974.- gada
im G. 16. MARTS, 11
ja Amerikā Publishing Ltd. Atbildīgais redaktors Krišs SIDARS. Redakcija: 125 Broadview Av@., Tom^to^ Ont. Canada. M4M 2E9; tāk. 465-7902. Ņujorkas redakcijas vadītājs: V. Iibe, 4035 RoMbouts Ave., Broii:^, 10466, U.S.A. Tāinmis 994-7917. Čikāgas redakcijas viē.: I. Lamberte, 5524 M. Lina Ave., Chicago, 111. 60630, U.S.A., tālr. 774-5744. Redaktors Austrālijā: Ed. Šmugajs, 28 Taffs Ave., Lugaraso, NSW 2210, Australia. i
Redakcijai tiesības manuskriptus pie vajadzības īsināt. Neizlietotos manuskriptus Eeuzglabā, bet uz vēlēšanos sūta atpaks^» ja pievienota pastmarka (Kanādā) vai starptautiskais pasta kupons (citās zemēs). Ar autora vārdu vai iniciālienri parakstītajos rakstos izteiktās domas ir rakstītāja personīgs i 3 skats uii ne katrā gadījumā atbilst arī redakcijas viedoklim;
par gadu $21.00, 6 mēm. $1L50. 3 mēn. $6.00. Atsevilķa oii-mura cena 50 centu.
Sludinājumu maksa: sludinājumu daļā $2.50, tekstā $5.00, pirmajā vai pēdējā lappusē $10.00 par 1 collas slejas telpu. Sarīkojumu kaien dārā 50 centu >par vienas slejas rindu katra datuma vienā numurā. Sludinājumi nododami pa tālr. 468-1514.
Daugavas Vanagu, iprieksniete
<ai
nadzes,. ,i:ās tuvāk mēģinājuši iepazīties un izvērtēt imūsu ma-eionālo cīnītāju igaitas Otra pasaules kara īgājumā, dažkārt pārrunās uzsvēruēi, fea sanāksmēs, sarīkojumos m rakstos gan ipieminam mudējumus m gūsta gaitas, bet tajā pašā laikā imaz izceļam uzvaras un varonības izpausmes. Ķā (piemēru tie imin -leģendārās Januma pulka kauju'igaitias.
Bez Šaubām, ir varas uin vienības. Lai atminamies tikai leģendārās Volcho-vas un^ Kurzemes .cietd^ņa kaujas un uzvaras, kais peka ievērību. Ja gritoaSm jaunos ieinteresēt un saistīt sirdsdedsi, tad —• viņi salka — to drīzāik pa-;;;Sažksiii^^^ sīpožāikos notikumus, bet ne pametumus un eiešmaļs. Ar to būtu izcelts um spodrimāts varonības kuits^. šo ceļu igaja arī hti-vajā Latvijas valstī,.uai tā laika nacionāM patriotiskā audzināšana deva -mums Otra pasaules kara cMtāju iākafitliški lielāko daļu, uz kuras pleciem vēl tagad lielāko tiesu balstās politiskās trimdas uzdevumu īste-
sas
s
■uii'
. marta agrā stundā, kad sīkstās nakts tuvcīņas vēlreiz atsvieda ienaidnieku atpakaļ, un sniega klātā augstiene palika mūsu rokās, šajās' cīņās Veļl-kajias austrumu krastā bija iz-dalījulšās ill ienaidnieka divīzijas. Varbūt tās nebija pilnā sastāvā, bet ienaidnekam bija ieteikts smago ieroču un vispār materiālais pārsvars, šīs cīņas un uzvaras risinājās tikai pāris desmit Mlometru aiz Latvijas austrumu robežas. Mūsu vienības no iepriekšējām kaujām un 'grūtajiem pārgājieniem bija jūtami nogurušas, kad tām jaunajās pozicijās vēlreiz bija jāuzvar. To mūsu jaunekli un vīri paveica, ši bija pirmā reize, kad kaujās, kopīgi, plecu pie pleca, piedalījās Latviešu leģiona abu divīziju vienības, un vienīgā kauja visā kara laikā, kad abu divīziju vienības cīnījās ikoplgā latviešu virsnieku
virs-::
•■ ■ ■ f Varonība ;';un.^^^ .uzvaras:, ^aplieci-:i nāja abu Latviešu leģiona divīziju vienību smagās cīņas Pad. savienībā — Sorotas.uh Veļīka-jais upju krastos no 11944. gada 4. līdz il9. martam, no kurām aprit 30 igadskārtas. Pēc vētrainajām Volchovas un Stara ja :ausas kaujām abas 4eģio;na vienības šeit ieņēma kopīgu aizstāvēšanās pozīciju. Viena no smagākām kaujām Veļlkajas austrumu kraistā risinājās no 16. lidz 19. martam, kara kartēs atzīmētajā augstienē — 93,4, kas atradās albu divīziju salai'dnē un pārvaldīja visu Veļlkajas upes; ieleju 19. divīzijas
komandēja tālu daudzināti virsnieki — kā majori E. Stīpnieks, V. Hāzners, L: Trēziņš, kpt. Lūsis, vltn. Vilks, Itn. (vēlāk kpt.) Ž. Butkus, vltn. N., Lapiņš u.c. Mūsu rindas Huva retas. Sevi cūcīgā apigāde un uzvarēja gars un varonlb-a.-ieģionāri jiinaja, ka viņu cīņa ir taisnīga un svēta. Tais marta dienās ienaidniekam ceļš uz Latvijas zemi bija slēgts! - , ^ . ^
Leģionāru varonības, uzvaru un upuru dāudzināišanai, ar Daugavas Vanagu priekšnieka
Baži domā, ka ar „] nmgu...
diplomātiju" latvieši
taisnību nepanāks
laiks ņemt rokā Dadža zīmējums
dun
miarta rīta tumsā ievadīja ļoti spēcīga artilērijas. sagatavošanas uguns, kam sekoja tanku un kājnieku uzbrukums. Uzbrukumi un pretuzbrukumi, ar-itilerijas, bruņu mašīnu un lid-
plkv, V. J'ānuma priekšlikumu, Daugavas Vanagu organizācijas centrālā valde savā pirmajā sēdē "^Anglijā 1952. g. 11. un 12. aprll pieņēma 1®. martu par Latviešu leģiona dienu, sakarā ar cīņām un uzvamm Vēlīgajās krastos 11944. gada martā. Tajā sēdē kā toreizējie mūsu organizācijais vadītāji darbinieki vēl piedalījās tādi izcili karavīri kā puilkveži K: 'Lobe, ~ A. Krlpen-s, majori V. Hāzners, A. Alfcsnītis, LKOK pltn. K. izdiņš, tā(pat A. J.
/(Turpinājums 6. i§.<
J. Kaža L. A. 26. janv.,n-rā aizrāda, ka tie esot Ciles pilsoņi, ikas bēgot no militāras diikitātūras, bet ja tiie būtu komunisti, tad nebūtu jāuztraucas, jo par noziegumiem tie būšot atbUdlgi likumīgai tiesad. Ja mēs baudot demoikratiju, tad neliegsim to, arī šiem bēg-pem.
iKaut gae par Ajendd tiikai 36 proc. balsoja, čīles īpatnajos apstlkļos tas tomēr ieguva varu un saka pakāpenis'ki sagatavot valsti komūnisti'Sikai iekārtai, neievērojot tautas gribu un intereses, kā arī valsts ekonomisko un politisko stāvokli. Nav vēl skaidrs, kāda izveidosies čJiies militārā diktatūra un vai tāts mērķis tiešām ir izveidot demokrātisku iekārtu, bet pašreiz nav ziņu, ka tā ter-rorizētu čīles tautu, izņemot člles ikomūndstus un profesionālus komūnistisikos revolucionārus no citam Ddenvidameri-ķas valstīm, kas sekmēja Ajendes gribu. Tātad nekomū-nistiskajiem čīles pilsoņiem nav izmisīgi jāsteidzas izceļot, ļad tos ar Kanādas militārajām lidmašīnām nogādātu drošībā.
J. Kaža mūs aplam salīdzina .ar cieš komunistiem un, kā redzams, ratosta par lietām, ko riedzprot. Nav piedodams, ka to dara jauns, izglītots latvietis, kura tautai ko-mūnism.s sagādājis tik daudz ciešanu, ka apdraud tās eksistenci. Komunisti nenāik demokrātiska zemē, lai miermīlīgi pakļautos pastāvošai dsmokra-tiskad iekārtai, ļbet lai dažādi maskējušies to ārcHtu, pat nebaidoties Metāt visbrutālākās terrora metodes, gatavodami apstāfelus komunistu varas no-' dibināšanai.
Humānisms jāveicina*, bet vai Kanāda il^ūs humānāka, ja tajā pavairos to elementu skaitu, 'kas cīnās pār visnebumānā-ko valsts iekārtu pasaulē? Kāpēc par čles komunistiem negādā komlnistislkās valstis? Atbdide: lai veicinātu to iekļūšanu citās zemēs pastāvošās iekārtas ārdīšanai.
J, Ciplms., Grimsbijā, Ont.
„Latviešus, kas dienēja Hitlera Vācijas armijā." Daži latvieši boija iesaukti kā vācu armijas izpaillgi, viņi tiešām dienēja Vācijas armijā, bet tie latvieši, kas meklēja patvērumu Zviedrijā, bija latviešu leģionāri. Latviešu leģions saņēma apgādi no vāciešiem, tāpat kā Dien-vidvietnamas armija saņēma to no amerikāņjiem. Par Dien-vidvietnamas karavīriem, kas dienējuši Vietnamas armijā, nevar teikt, ka tie dienējuši Amerikas armijā, tāpat par latviešu leģionāriem nevar teikt, kā to Kaža dara, ka tie dienējuši Vācijas armijā.
Jau pirms kādiem trim gadiem (gadu skaidri neatceros) Latvija Amerikā lasītāju vēstulē Francis Zarāns vaicāja: „Kas tā īsti bija par armiju, kurā latvieši karoja Otrā^pa-sauies karā?" Kādā no nākošiem tā paša laikraksta numuriem es viņam atbildēju: „Lat-viešu leģions, kupu apgādāja vācu armija. Dienvidvietnamas armija, kuru līdzīgā veidā apgādā amerikāņu armija, ir vēl joprojām vietnamiešu, neviis aņierilkāņu,armija. Tāpat latviešu leģions Mja latviešu, nevis vācu armija.''
Fakti par Latviešu leģionu ir vairākkārt publicēti, piem., Kāi^ļa Augstkalna rakstā „Le-ģiona tapšana", kas nesen bija ievietots Latvija Amerikā, un A. Silgaiļa grāmatā „Latviešu leģions". Pēc visa tā Juris Kaža vēl joprojām kļūdās. Redaktora vietā arī es šo^kļūdai-m teikumu būtu svītrajis.
Egils Kalme Ņujorkā
MĀKSLAS KRITIKAS JĀPARAKSTA AE PILNU ^ VĀRDU
Ļaunākais kritiķim ir kritikas un humora trūkums attieksmē pašiem pret sevi. Vērtētājam jābūt cilvēkam, kura dotībās ir zināšanas, iejūta un pieredze. Pēdējo ndkādi nespēju attiecināt uz LA jaunuzlēkušo zvaigzni, kas slēpjas aiz segvārda Sinamilubs. Kaut visspējīgākais kritiķis nespēj būt pilnīgi ob-pektīvs, „S." — apbruņojies negatīvām skolotāja tendencēm un rupja soģa runīgu —. dimdina no paša subjektīvismia kalngala, lietodams frāzes^ kas agrāk jau lasītas šinī laikrafcs^
vārdu izraisa dažādas domu novirzes. Vai šī slēpšanās būtu izskaidrojama ar jaunības kautrību? Pastāv arī iedēja, ka „S.", nej'Uzdmies vēl pitolgi drošs savos spriedumos, nevēlas parakstīt pMnu vārdu, pirms nebūs iekarota vieta recenzentu aprindās.
Esimu lasījis ar šo seigvārdu jau četrus sacerējumus par latviešu mākslinieku izstādēm Toronto, kuros ar vienu vienīgu izņēmumu (0. Skušķa izstāde) izteiktas asas, pavirfšas pamācības īpažīstsumiem latviešu māksliniekiem. Līdzīgas pamācības bija izteiktas.arī par mākslinieku vienības Latvis jubilejas izstādi, iba ,yplaša koliektī-va izstāde dabiski izraisa, kritiskus vērtējumus, tai pašā laikā dodot bagātīgas un vērtīgas ierosmes". Jācer, ka „S." ņeie-doināsies, ka šīs ierosmes va° rētu nākt no viņa ,;daiļ" amatnieciskā siametinājuma".. ■ Viņš pavēl ,,balvu aplasītājiem" pierādīt spējas. Protams, izstāžu apmeklētāji, rūdītā publikas dala, uz šādu debiju nereaģēs. Ja rakstītājs apgalvo, ka piem., māfcsilas audēji Latvijā ir vai vienīgie turienes mākslinieki, tad jājautā, kur paliek skulptori, igrafiķi, gleznotāji — piem., Ābols, Skulime, Pinnis, Bēmš u.c?
Žēl gan, ka izstādē nav bijusi redzamia Daiņa Miezāja „pirms gada solītā olu tempera techni-ka!" Cik zinu, ar vistkoplbu Miezājs nenodarbojas im savu olas temperas techniku, droši vien, pierādīs tad, kad pats to būs izlēmis. Arī godalgu piešķīrēja žūrija pēc „S." domām būs aīpmaldījusies: viens „nav sevi pierādījis'', otrs — godalgots par figūrālu kompozīciju," kaut saka „S.'': ,ļjatvja izstādē neredzējām iespaidīgas figūrā-las kompozīcijas..."
Cerēsim, ka Sinamluibs, krietni mācoties, tomēr varētu, iespēt izkopt kritiķim nepieciešamās zināšanas. Dosim viņam nākošo dekadu, varbūt tad no viņa varēsim ko gaidīt.
Br. Ivars Ceime Otavā
vēstulniekā redakcija publicē teikumus, kas bija izsvītrāti no Jura JKažag vēstules 26. janvāra numurā. Vienā no šiem teikumiem runāts par latviešu leģionāriem, kas meklēja pa-
kritikās.
Jāvaicā, kas īsti ir šis Si-nāmbuls, kura komiskais pseu-donims nebūt nesaskan ar viņa dogmatiskām Tindām: „tā ir", „tā nav", ,,'un vanbūt no viņa
LA šī gada 23. februāra numurā ar lielu interesi izlasīju rakstu Ar vaiiīu nevainīgie, kas bija parakstīts ar iniciāļiem.Lai kā nepūlējos šo virsrakstu* saprast, man. tas neizdevās, tāpēc būtu jālūdz kāds baltdogs. palīgā, šis, savādais virsraksts tomēr nav iemesls manai vēstur-lei. Izrādās, ka 'šai rakstā V. Upeslācis man mutē ļoMciš vārdus, kurus neesmu nekad teicis. Ja viņš ir goda vīrs, tad uzaicinu viņu uzrādīt aittiecigoš avotus vai publiski atvainoties;
V. Erāslavietis ASV
ii
i'
J
i
ŠOGAD IZS
Jau kopš j ronto risināji sarīkojumi, martā, tā gļ ras dienām par ķultūrasi nebija gandi nogales, kad vairāki kuli li, vien?
februāra otri dienas beidzāl viešu nacionj vienības Ki kās mūzikās namā, kur zares vadītā: sludināja jai konkursu, /šoj ņā, ar augsi dolāru, līd^igj censibām pn censibas rez^ turas jdienu dā. (Skat. sļ mus šī lappusē.)
Latviešu nes apvienība] turas dienās programmu, saukums bijļ jauna. Tas kiem jauniei un 10. niarti Sarīkojumu i| nas slas un nama augšēji viem darbiei ni talanti, ka! na izglītības mākslas iest\ beiguši. * ^
Izstādi atkll priekšsēde B; dīdāma, ka t saviem darbij latvieši,..kas
asa
REDAKCiJ
ELJA inf pas latviešu nlbas izdevu vāks, atb. r un N. Lapūk
Zeme un t viešu agron devums, r( Mierkalns, 4
Mazputniņšl nes literārās nieks izdevu Laila Rāve, un Liga Str
Ceļa Bied
mēnešraksts Latviešu bv. vienības Am daktors J.
DV apviei fornijā Vēst] kārtojis apvi(
jas nozares v| 22 Ip.
Zelta Vārti
februāra izd(
lifomi jas lai
dzes izdevu]
Pul] ATI
sest(
110( h ti
īāln