6 LATVIJA AMERIKĀ Sestdiena, 1987. gada 7. novembris, 45. nr
un vēl ciUi
Visimūsu republikas laikraksti lietg ierastos salikteņus ^ Latinfbrm, par-torgSi, kultorgs (ari: k te), mecļlmāsa, sanbats (sanitā-- rais bataljons) uVc, tikai,,Svētā Sāikņ^' ' (DzB) vairās iio Sī ' ērtā uh taupīgā padvalbdas izteiksmes veida .Kāpēc? — Tāpēc, ka' Dr/lJ.J, par to Jauni ņirgājoties. Uz to jāatbildy ka tas ir notēlojams pārpratums. DaķtersJāņsons jūt dziļu cieņu pret visām reāli eksistējošām valodām un savos traktātos cenšas precīzi ieva-pt dažādo valodu īpatnības. Tik-daudz par šo nožēlojamo pārpratumu.
Pagaidām ,^SvētāSaik^ tomēr joprojām kaunas no republikā eksistējošās valodas uņ savā 34. numurā iespiesto ziņojumu, ko sacerējis L^^^^ ^rm, parakstījusi ar netaupīgo un citur nelietoto apzīmējumu , ,Latvijas iriformācij as aģentūra''. Tur nosodīta 23. augusta plašā demonstrācija pie Brīvības pieminekļa, un
„diemžēl, klātesošo vidū a ne mazums pusaudžu 69.; 58., 6v, 11., 73., 25., 84. un citu vidusskolu skolēni, 22. un 32. profesionāli tečhniskās vidusskolas, kā arī citu mācību iestāžu audzēkņi. Rodas jautājums, kāpēc ielu aģitatori sekmīgāk nekā skolotāji, it sevišķi vēstures skolotāji?'
Atbildi uz to ir devis ideo-sekretārs Tola Gorbunovs 30. septembrī sarīkotajā vēstures skolotāju seminārā:
,,Tāpēc, ka dāud^ jautājumi bija vai ir noklusēti, vai traktēti puspatiesīgi, šabloniski. Vēstures zinātn^^^ pašreizējais stāvoklis nav apskau-
Pensionētais mežzinis Jānis J^o^rrži 1918. gadā Sibīrijā sadraudzējies ar Viii Lāci, un 1940. gada plijā kļuvis ,,tautas deputāts'\Giņā (17. sept.) ievietota viņa saruna ar žurnālistu M^Klišānu, kur Kronītis kritizē neprātības lauksaimniecībā (pārmērīgi lielās ,,kopu sētas", āboliņa izaršanu, lai sētu kukurūzu u.c.) un paskaidro:
,,Komūnists es neesmu, taču partijai uzticējos vienmēr. Bet 1937., 1941.V piecdesmitie gadi... Vissmagāk es pārdzīvoju 1941. gada izvešanu— bez izmeklēšanas, bez tiesas... Vēlāk cietumā un Salaspilī ar biedriem spriedām, ka šī izsūtīšana radīja lielu daļu vēlāko mūsu tautas ienaidnieku, hitle-risko fašistu pakalpiņu un līdz-skrējēju. ■'
Interesants ir Kronša aprādījums, kal jau labu laiku pirms ,, 1940. gada socrevolueijas'' Vilis Lācis, apciemojot viņu Engures mežniecībā, atklājis noslēpumm ka Ulmaņa varas dienas ir skaitītas. Kronītis piebilst:
,,Tomēr šos Viļa Lāča vārdus īsti izprotu tikai vēlāk/kad mani izvirzīja par deputāta kandidātu Latvijas Tautas saeimas vēlēšanās."
as a
sāmas brīnumainas lietas: pirmā latviešu sarkano strēlnieku divīzija esot noorganizēta 1917. gada 13. aprīlī (tātad ji-berālās Pagaidu valdības laikā), padomju gaisā spēku priekšnieks esot bijis Jānis Alksnis (nevis Jēkabs), strēlnieku vārdi esot zelta burtiem ierakstīti padzemes vēsturē... Vai tiešām?
Vēl nupat Rīgas presē bija apcerēts nožēlojamais fakts, ka Marsa laukumā Ļeņingra-dā no pieminekļa, kas savā laikā uzcelts 1918. gadā Jaros-lavļā kritušajiem 6. Tukuma pulka strēlniekiem, izkalti tur apglabāto latviešu karavīru vārdi. Tad sadūšojās „savas zemes īstais saimnieks" Valdis Roja un sacerēja vārsmu Pēteris Griško runā Marsa laukumi'' (ļC^ Šeit dažas rindas:
... Bet kur
Tie, kas ļaroslavļas dumpja dienās Nodzisa kā sniegā ugunskurs? Marsa laukumā ar godu lika Iļjičs savus zēnus guldināt. Plāksnē streļķu vārdi kalti tika, Kuriem kodes, rūsa netiek klāt. Tomēr slepus netīra uņ trula Kāda roka svītrojusi tos. ... Sestā pulka puikas, kur jūs esat? Kādos vējos jūsu auti žūst?
žāms."
Laikrakstia
;^^;-'vi/; i:ATVUA;-':'-;;V^;,
AMERIKĀ;;.'-;-^:, atsevišķus numurus var pirkt Toronto latviešu veikalos un DV grāmatnīcas noda|S§ Latviešu Namā un Centrā, kā ari spiestuvē.
a
]2iU priekšlaicīgi izplānota, un daži nozīmīgākie pagrīdnieki par to informēti. Tik lielu atklātumu par šīm norisēm D-ņas slejas nez vai bija gaidījis kāds no ,,1940. gada nevar-māclgās socrevolūcijas" apdziedātājiem. Tagad Žagaram, Drīzulim & Co. steidzīgi vien jāpārkārto" savi sarakstlju-mi. Paldies Kronīša tēvam par atklātu liecību un Oņas red. par uzdrīkstēšanos 0
Bet streļķu un redzamu latviešu lielinieku vārdi ir „izkal-ti" arī no jaunāko laiku padomju publikācijām un rokasgrāmatām. Ar apbrīnojamu konsekvenci tas, piemēram, paveikts no dižvalodas tulkotajā „PSKP rokasgrāmatā'', ko izdevis Avots 1985. gadā Rīgā. Nodaļā, kur attēlotas pilsoņu kara kaujas 1918. gadā (116.—119, Ipp.), ne ar vārdu nav pieminēta ,,leģendārā Latdivīzija", ne ārī Sarkanās armijās pirmais virspavēlnieks Jukums Vācietis (uzskaitīti gan dažādi krievu virsnieki). Tāpat Latdivīzija izsvītrota no apraksta par izšķirīgajām kaujām pie Kro-miem un Orlas 1919. gada oktobrī (121. Ipp.), kā arī no „Perekopa varonīgās šturmē-šaiias" 1920. gada novembrī (122. Ipp.). Atzīmējot 1917. gada 22. novembra dekrētu par tiesu reformu (104. jpp.), noklusēts, ka to bija noformējis Pēteris Stučka, kas tai
Demokrātijas ietvaros Gorbačovs tagad atļāvis privātai iniciatīvai brīvākas rokas. Uzņēmumā — jaunietis piedāvā pirkšanai kaķēnu. Cena pēc vienošanās.
laikā bija tieslietu tautas komisārs. Tā tas nu ir ar tiem zelta burtiem padzemes vēsturē".
.... *.
Tagad kaut ko pozitīvāku. „Svētā Saikne" (nr. 33) ziņo, ka pēc kamerkora Ave Sol viesošanās Ziemeļamerika notikusi Kultkoma prezidija sēde, kur izpaudies gandarījums par kora veikto kultūras misiju aizjūrā. Rakstā teikts:
,,Prezidija sēdes nobeigumā tika pieņemts lēmums apbalvot Ave Sol diriģentu prof. Imantu Kokaru ar Kultkoma Atzinības rakstu par lielu ieguldījumu kultsakaru un draudzības nostiprināšanā starp tau-
Ave Sol savukān iepriecinā-
ja tautiešus (nevis „tautas") ar pateiksmes rakstu, kur apliecināts (Laiks, nr. 76 un 77): tie ir Avesolieši, laimīgie dziesmu bērni, kuri nenoguruši godīgi stāsta par Jūsu mājām, par Jūsu apbrīnojamo nopietnās mūzikas cienīšanu, arī par Jūsu ilgām."
Vai nav trāpīts kā ar pirkstu-debesīs? To taču savu māju izrāditāji tieši vēlējās dzirdēt! Un dziesmu bērni nepagurdami godīgi stāsta, ka Ziemeļamerikā ļaudis dzīvo labiekārtotās mājās... Vai nav fantastisks atklājums? -
Ar to savu līdzsvaroto pārskatu par dažādiem ieguldījumiem tautu draudzības ļ pastiprināšanā beidz starpnacionālais et-nofīls
Dr. Uiafs Jāņsons
Nesen iznācis Kultkoma izdevums angļu valodā Latvia Today (1987, nr. 2), kur iespiests plašāks apcerējums par latviešu strēlniekiem. Tur la-
AINAS ZEMDEGAS
^ PIEKTAIS DZEJOĻU KRĀJUMS
Latviešu grimatnlcās — Kan. $15.00, ASV $12.00
Pasūtinot tieši no apgāda,pieskaitīt $2.00 pasta izdevumiem. Čeks,vai naudas pārvedums adresējams apgādam:
EGREMONT PRUSS, 616 - 25 CHARIJ ON KAS 1
HAMILTON, ONT.i CANADA IRN IV2
Izsūtīto baltiešu mītnes Sibīrijas ziemeļos. Kultūras sakaru komiteja vēl nevienu kori vai lektoru nav sūtījusi uz SSbirijā nometināto latviešu ciematiem, lai iepriecinātu viņus grfitajā ikdienāo