■ - \
f jo pašu ŗ pa-trād- : tklāti & pie bnotii
īstiem Iribās )ārējo (TC ļenieŗ-I (AU-ķndrīz Inieku baī-lieku Jn i2l-latliek mdzl-
Isavus lavs
le-
It- 1 lun
Mi
m
.li,
1.
i-
■ #
etra
Takomas laitviešu ©v. lut. draudzes ilggadējam mācītājam Edimimdam Mačam §is gads iezīmējās ar vairākām atceres dienām, .Mācītājs m viņa laiulātā draudzene Ailima atskatījās m iaulfbasi dzīvē aizvadītiem 40 igadiem, igada sākumā apritēja 45 igadi kopš or-dinēšanas mācītāija aimatā, bet 9. aprīlī — 70 mūža gadi. Pēc ordinēšanas, tam pašā tgadā, E. Mačs uzņēmās mācītāja pienākumus Limbažu dtaudzē, kur līdz izceļošanai uz Vāciju nokalpoja 15 gadus, šinī gadā piepildās arī 25 gadi, kopš māc. E. M^ačs '.apk«5;lipo Takomas ērļaud'zi.
Trimdas sākuma gados ASV māc. E. Mačs darbojās par amerikāņu draudžu misijas m'ā-cītāju, tāpēc viņam bieži nācās braukt uz Portlandi, Satemu uin Judžmu, Oregonas pavalstī, kā arī uz Viktoriju un Vanku-veru. Vēlāk viņš pārcēlās m Takomu un iekārtojās uz pastāvīgu dzīivi. Garš lun grūts ceļš bija ej'ams, līdz tiSca nodibināta Takomas latviešu drau-ā^i) kura viņš'.p^itea^v : cītāju, kādu laiku apkopjot arī
Vaiikuveras draudzi. Archibīs-kaps A. 'Lūsis 1972. )g. apbaJvo-ja māc. E. Maču ar nepēta vainadziņu ap Kristus sīmi m
Jubilārs vieamēr augsiti vērtējis sadanblbu ar Takomā esošām ilatviešu orgomzācijām, uzskatot, ka kalpošana Dievam uin savai tautai ir neaWetoja-mi faktori mūsu tautas saglabāšanai nākotnē. E. Mačs ir biedrs LBVŠ Takomas nodaļā un Ziemeļrietumu DV apvienībā. Par ncpēlniom DV organizācijas darbā apbalvots ar zelta nozīmi. Viņa dzīvesbiedre Alma ir rosīga daAiniece draudzes dāmu komitejā un pilda šīs komitejas priekšnieces vietnieces pienākumus vairāk nekā 20 gadus. Par ilgo kalpošanu draudzes palīdzības darbā viņai piešķirts Baznīcas virsvaldes pateicības raksts. Mācītāja ģimene svētīta diviem dēliem un divām meitām, kā arī 4 maz-
4. maijs, 18. nr.
iATVIJA AMEBI^ 5
Visas māc. Edmundā Mača zīmiigās atceres dienas iekrīt ar nelielu starplaiku un tās Takomas draudze atzīmēja ar pateicības dievkalpojumu 21. ap-
rīilī. Tanī paišā reizē draudzes ievēlētās amatpersonas un dāmu komitejas darbinieces nodeva altāra priekšā solījumu. Piaiteicības dievkailpojumu vadīja prāvests Roberts Āboliņš, piedaloties arī viesiem - mācītājiem. F,
ZssSOBk
Vasiarais sezomai sākoties, m ceļiem var redzēt lielu kustību. Nav vairs zirdziņa, bet zirgu spēks tomēr, un itin brangs, tevi nes uz priekšu. CilvSki brauc. Satiksmes līdzekli pie-, krauti miamtām; tās uzsietas uz auto jumta, tās ved līdz piekabēs un kravas ratos.
Ja vajag degvielas un nevar dalbūt, cik igrib, iepilda „nor-mētu" galoņu skaitu. Pilsēta gadījies līdzīgi: taupi eleiktrību. Kīgā pazls-tam-s bija sauklis: elektrība dara visu. Bet ja sāk trūkt strāvas un apdziest P'USpiisētas, ko tad? Ko darīt paredmmā enerģijas krizē? Ar to domāts dzinējspēks, elektrība, eļļa un gāze. De-gvie» 1as cenas ceļas, Ikrājumi ierobežoti. Amerika varētu iztikt ar saviem avotiem un savām rezervēm, bet no tā pietiktu divām dekadām. No arābu zemēm negribas būt atkarīgiem. Ar komunistiem līgst, aizmirstot, ka tas jau ir vājinājis tik spēcigo kontinentu. Akmeņogļu esot diezgatn, tas varot dedzināt, cik grib. Taču gaiss jau tā piesārņots. īr vajadzīgas dārgas ierīces, lai industrij'as un modernās dzīves apstākļus padarītu cilvēka veselībai ne-
vfbu. Varbūt tā iznāk vienkāršāk un-vieglā;k — ar tik tuvu starpnieku dzavot labāk un il°
•j.-<
Ontario etniskās preses apvienības 17. aprīlī rīkotā pavasara sanāksmē Ukraiņu kultūras centrā Toronto piedalījās 23 etniskās preses i pārstāvji. ApvienS}as prezidents V. Mau-ko informēja par apvienības darbību pagājušā gadā un nākotnes iecerēm. Federālā vial-dl)a šā gada sludinājumiem etniskajā presē atvēlējuši 200.000 dolāru visā Kanādā, bet Ontario province — 83.000 dol. Etniskiem nedēļas laikraik-stiem paredzēti 12 valdības sludinājumi, bet laikrakstiem, kas iznāk retāk nekā reizi ne-nedēļā, 6 sludinājumus gad?.
Sanātemē bija ieradies ar! Ontario valdības dabas bagātību izmantošanas' ministrs. A. Grosmians, kas pārzina ar! vairākus citus resorus, kuros ie-telp arī tūrisma lietu pārzināšana. Ministrs savā runā sacīja, ka 14 gados, kamēr viņš atrodas valdības dienestā, vērojamas daudzas pārmaiņas, it sevišķi attieksmē pret cilvēkiem, kas vairs nerespektē amiatus. Tāpēc etmiskāis gars tagad ir vajadzīgs vairāk ka jebkad. Universitāšu profesori, kas šeit dzimuši un ,izglīto-jušies, atrodfis šaurā dzīves lokā. ILielai daļai arī maldīgi . ieskati par Pad. savienibu. Ministra dēls, kas izstudējis par juristu un kopā ar citiem dzimušajiem kanādiešiem apmeklējis hokejspēļu sacensības Pad. savienībā, atgriežoties izteicies, ka tā ir ,,briesmīga zeme". Mausoties lekcijas par Pad. savienību nav tas pats ikā paša pieredze.^
Par etnisko presi ministrs izteicās, ka federālā valdība turpinās atbalstīt, etniskos laikrakstus ar sludinājumiem. Lai gan etniskajiai presei nav plašs lasītāju .kontingents, tās lasītāji tomēr izlasa savu laikrakstu no pirmās līdz pēdējai-
nistra tēvs. Tāpēc sludinājumiem šajos laikrakstos ir lielā-'ka vērtība un'tos vērts šādā veidā atbalstīt, jo ieguvums ir
Toronto tagad bieži dzirdamas etniskās valodas, kas pirms 25 gadiem, kad publiskās vietās, dzirdot svešu valodu, runātāju nopētīja naida pilnas acis. Bija lailkis, kad Etniskās preses aipvienības sanāksmēs no vienia laikraksta piedalījās divi līdz trīs pārstāvji, taigad laba, ja viens.
Ministra runai sekoja diskusijas. Itāliešu preses pārstāvji jautājiai, kāpēc piešprumus daudzkultūrai nevarētu attiecināt arī uz etnisikajiem laikrak-tiem, kas uztur etnisko kultūru un atbalsta to vairāk ^ner-kā baialaiku orķestri vai tau-
tik sviaogi feā laikraksti?'' Itālieši airī informēja, ka vairāki etniskie laikraksti spiesti piemaksāt līdz 10.000 dolāru gadā, lai pastāvētu. Faŗ etnisko
laiiikrakstu atbalstīšanu izteicās^ arī vairāki citi runātāji.
Ministr,s A. Grosmans atbildēja, ka valdība etniskajiem iaikrak-sttem nav pairedzējusi piešķīrumus, bet gan sludinājumus, pie kam tos nesaņems mēneš-' raksti. Ontario valdība šogad paredzējusi vairāk nelkā 80.000 dol. saviem sludinājumiem etniskajos laikrakstos.
Pēc debatēm ministrs vēl brīdi pakavējās etniskās preses ļaužu vidii pie atspird2sināju-miem, atsevišķi air tiem apru-
Enerģijas krīze Dieta dotā pasiaulē. Cilvto, radīts pēc Dieva ģīmja un līdzības, dzī-. vojis lun tērējis, attīstījis un arī izsmēlis; pametis tik daudz nelāga atHdku. Izskatās, ' ka Radītāja dotās pilnvaras notek. Vajadzība lielāka atbildība uin VISU: spēku koncentrācija, lai krizi pārvarētu. Tas nav jādana gudrajiem vien, tas attiecas uz katru mazo un atsevišķo. Baznīca jutas vainīga, ka niav sludinājusi spēcīgāk. Baznīca jutas atbildīga modināt un mudināt, lai cilvēks neaizmirstu Radītāju, lai būtu tam tuvāks, lai paliktu pilnvarnieks un mantinieks. Par abstraktu? Tik ļoti Dievs pasauli mīlējis, ka devis siavu vienpiedzimušo Dēlu, lai ikviens, kas viņam tic, nepakustu, bet daibūtu mūžīgu dzl-
Kāpēc viasarā ceļi pUni? Atvaļinājumu laiks. Cilvēki braiuc savā brīvlaikā atpūsties, izklai-' dēties, paciemoties, atgūt spēkus. Arī viņus skārusi enerģijas krize, šoreiz garīgā nozīmē. Pēc katras dienas' nāk nakts. Katru gadu tev pienākas atvaļinājums. Pēc miiža darba tu gaidi un saņem pen«| siju. Tu esi no sevis ko devis, tev vajag atgūties; tev pienākas gandarījums un jauni sp^ ki, lai varētu izturēt un dot atkal. „Spēfcs, spēks, kur tu esi palicis?'' par to mazā An-nele Brigaderes grāmatā brīnījās, dzirdot vecmāmiņu raizējamies. Tagad var brīnīties, kāpēc jaunieši tik agri jūtas dragāta paiaudze, kāpēc viņiem vajadzīgas zāles, lai atdzīvotos? Rīgā gan arī pazina „ vienaldzīgos", kam dzave bija pa^ gājusi garām. Ņem kā gribi — enerģijas krize.
Ja krize vien, jjūtu jāmēģina pāfvtarēt. Kaut vēl kavētos vācu filozofa Osvalda špengle-ra Vakareiropas bojā ejsls pareģojums. Viņš to rakstīja tai gadā, kad Latviju pasludināja par neatkarīgu valsti, Vēl turamies. Bet lari angļu vēstu-j res filozofs Arnolds Toinbijs rakstījis par kultūru uzplaukšanu, ziedēšanu un norietu. Teologi runā par pēckristigo ēru. Analizēs un secinājumi var padarīt prātu visai drūmu. iN^ebūsim viegilprātfgi, būsim
nopietni. Pasaule ir bez iliūzi-jām, tā var būt pesimistiska un pat oiniska. Bet varbūt arī esam novesti pie stāvokļa, kad atkal jāpiesauc Dievs: lai nāk Meistars un saved lietas kārtībā. Dievs reiz teica: lai top! . Tad Viņš sūtīja savu Dēlu, kas apliecināja, ka Dievs ir mīlestība. Un jnums paredzēta pestīšana. Pieaugsim dievatziņā, gādāsim, lai vairojas ticība, ar ko pārvarēt ener^jas krizi,
1. Z.
ķ.'i
