AMEBIKĀ S
nr.
-i
. toronfto latviešu nama ak-ddiāru siapoike neseu pEnva-Toja Alfrēdu' Kaviņu izveidot kodolu gmpai, kas noskaidrota iespējas daļējam valsts pabalstam latviešu kuītūrias centra izveidošanai. Pārrunās ar Toronto iatvi'ašu pensionāru apvienībte priekšsēdi A. Re-tiģui nolēma sasaukt šinī jautājumā ^P^^ s^*' ^^^^1^ bmgās notite Latviešu nama.
Sēdē vēl tika pieaicmāti L. VĢveris, E, Briedis, V._ Plū-dons, J. Rei*ergs, R. Ārgals un E. Baumanis. Daļēju infor-mācīju v^aists iestādēs jau bija guvuši A. Retigs un R. Ār-gals. Rfuna ir par pensionāru dzīvokļiem un atkāra no to daudzumal saibiedriskā centība lielums, kurā būtu zāle apmēram ar 500 līdz 6ft) sēdvietām.
^si: saruna-; ar
Ontario provinces valdības ministru B. B. Handiemanu (iMinist. of Housiog), kas ieteicis nākt ar oi:^ganizāciju un biedrlbti noteiktu plānu. Dzī-voikļu likuma, 15-1. pantā minēts, ķa 100 proc. aizdevums iegūstams dažāda veida bezpeļņas organizācijām, kas vēlas uzņemties jaunu, zemas īres maksas dzīvokļu būvi /ai paturēt xm uzlabot jau esošos namus.
šī plāna īstenošana atkarīga no tā, cik vienoti mēs varam būt, kādēļ saiiarblba un atbalsis būs vajadzīgs no visām^ latviešu organizācijām. Sanāksmē tifca norādīts, ka šāda veida plānus atbalsta ne tik2ii provinces, bet arī federālā valdība. Valsts piešķir aizdevumus par 3 proc. uz 50 ga-
arl iegādāties ap-; būves gabalu, bet ir arī ar mieru to izīrēt uz 99 gadiem. Ja vadošās oi^ganizācijas dzīvokļu mājā un sabiedriskā centrā parada labu saimniekošanu, tad valsts ir ar mieru ' pat Iļdz 10 proc. no aiiadevu-ma diēst kā neatmaksājamu pabalstu. Ja 25 proc. telpu izīrē pensionāriem, kas saņem tikai valsts pensiju un pie-maiksu, bet kam nav citu ienākumu, tad no provinces valdības  saņemams  vēl pa-
:.;,pdldļUS: ' UZtu- ^
rēšanai.
Ta ka daži sēdē ierosinātie jautājumi bija vēl nosikaidro-jami, ievācot papildinformāciju, tad vienojās, ka J. Rein-bergs, A. Rāviņš un A. Ueūgs stāsies sakaros ar federālās vail'diibas pārstāvjiem jautājumu tālākai risināšanai.
Uz otru sēdi 8. maijā sanāca latviešu kultūras centra būves iespēju nosikaidrošanas ko-mitoj-a šādā sastāvā: vadītājs A. Rāviņš un locekļi — E. Baumanis, R. Ārgals, J. Rein-bergs, A. Retigs, V. fPlūdons, E. Briedis un L. Vēveris.
Pirms, sanāksmes, 2. maija, trīis pārstāvji, A. Rāviņš, A. Retigs un J. Remībengs, bija apmeklējuši federālās valdības biroju, M iegūtu papildinformāciju par jautājumiem, ^ kas radās pirmā komitejas sēdē. Uz A. Rāviņa jautājumu, kādai jābūt šai bezpeļņas or-ganizāicijai, kas varētu vadīt šo pasākumu un saņemt valdības aiļsdevumu, valdības pārsitāvis minējis triju, veida onģanizācijas: labdarlb-as Med-
■ribu,. / kooperatīvu.^ - Vunķredit- : saJbiedrJbu.
Sēdes gaitā izvirzījās doma, ka labākais mūsu apstākļos būtu kooperatīvs. Ja saldu vel-dii izvēlētos, tad tas būtu reģistrējams pie provinces valdības. Biedrus uzņemtu valde, ar vienfas balss tiesībām katram biedram, neatkarīgi no dalības naudas lieluma. Biedri, arī organizācijas, būves finan^ cēšanai var aizdot naudu par, 8 proc. gadā. šāds aizdevums dod apmēram tāda paša lieluma augļus kā federālās valdī-toas Saving Bond krāšanas \veids. Ja kooperāitjīvs likvi-tos, tad visi aizdevumi atmaksājami pirmie, pasargājot aizdevēju no zaudējuma riska.
Valsts 8 proc. aizdevums būvei ir zināma veida „slēgtā obligācija", jo valsts vēlas paturēt kontroli par savu ieguldi-jumu. Kā jau minēts iepriekš, 10 proc. no aizdevumia dzēš valsts un tas nav atmaksājams. No valsts aizdevum-a 15 proc. var izmantot sabiedrisko telpu izbūvei.
Turpmākās, pārrunās izpaudās, ka veļamākais orgianizā-cijas veids būtu tāds, kurā varētu apvienot aizdevējus, bet l'ai ari ziedotāji varētu saņemt kvītis, kas dotu tiesības ziedoto summu atskaitīt no ienākumu nodokļa aplēses.
Sabiedrisko telpu lielums var būt 20 proc. no dzīvokļu kopplatības. Ja sabiedriskās telpas vēlas plašākas, kas arī atļauts, bet tad līdzekļi to plašākai būvei jāiegūst pašam ko-operāitivaim privātu aizdevumu vai ziedojumu veidā. Dzī-
.'i
No Latvļjas saņemta slņa, fea naifola, pāris dienas pirms īiel-
, Uiguns cēlonis na^r zināms. Šī gada imaiijā  biji^ paredzēts
Pēc īvēstures ziņām pirmā Rūjienas ba'Znicia,'!kas-nosauifeta -Sv. Bērtuiļa vārdā,. 17. 'g. simteņa karos n<^gtīta, 1I688. gadā atjaunota un 1899» gadā paipla-šināta ar 700 sēdivietāim. \-
Latvijas  neatkarības laikā
Ziemeļāi draudze ar māc. bērtu Slokenbergu (imiris Anglijā) un Dienvidu draudze ar māc. Lm iKampi (tagad Austrā-
. gada itur darboju-
Notavasagas upē, kas plūst cauri Saulainei, makšķeriiieki šinī pavasari guva labus lomusv Augšējā attēlā EduiEurds Bren-els to aīdieciua ar sa^ Foto: J, Tannis
voJlsiļi izīrējanii vismiaz SO^^^^^p       nājam arī par grandiozu pa-ķooperātīva biedriem. Tiem   sāķuniu, kas (ļarbosies patstā-
vēl tika pārrunāts būves novietojums. Gandrīz visi
i, ,ka namam
nav jāibūt tikai pensionāriem atma;ksās no
bet tās var bīl ari ģimene īres 'ienaikumiem. zemu ienākumu. Par telpu lielumu^^^^^A^^
nā^a tar šāJdu pri^likumu:
dzīvokļu   platība    jaunbūvē jābūt pazemes dzelzceļa tuvu-
88.000 kv. pēdu, t. i., apiii. 150 mā, ar:ne vairāk ka;vienu pār-dzīvokļfu; 'salbie<M
15.000   Mz   18.000 kv. pēdu. SMē palika      daudz neat-
Dzīvokļu telpu: izmaksa būtu jautājumu, kādēļ ko-
27 dol. par kv. pēdu, ^ miejaA, Rāviņa vadībā vēl
telpu    kopi^maksā ' 2.570.000 stāsies saifcaros ar fed^
dol.;
cena
valdības biroju jautājuma tālā-
1.000.000 dol. VM^ risināšanai,
būtu   nepieciešams   3.220.000 Nākošā sēde paŗedzete^ mai-
M.  Organizācijām un prrvā^ ja beigās vai jūnija' sākumā,
tiem tautiešiem būtu jāaizdod lai varētu nākt pie latviešu sa-
vai jasaziMo 350.000 dol. šis^^^^M
summas ir lielas^^ skaidrojumiem.        V. P.
29: jūnijā Jaņui vakars Mežciemā ar B. Senkēvičas sa-rakstītq_ uzvedumu ,,Jānīts nāca Pēteros''. ,
12. - u. jm.
24. maijā. pl. 7 vaik. namā TLTA sestdienas ģimnāzijas 18. izlaiduma akts.
25. maijā ALT Vašingtonas ansamblis viesosies ar G. Griezes „Be2 siltām vakariņām" Bickford Park skolas auditorijā. Dienas un vakara izrāde.
30. maijā pl. 2 Latviešu namā pensionāru apv. darbības gada noslēgums. Priekšnesumi, loterija, izstāde.
^ 7. jūnijā, pl. 8 vak. (bufete no pi, 7.30 vak.) „,Kad mūsu «vecie tēvi vēl jauni bija" Sv. Jāņa draudzes sarīkojumu' telpās.
, im 15. seļpt©niilļ)ri. — Aus^ lijas latviešu teātra viesizrādes — rež. Gustavs Grauds.
. septembri Toronto teātris izrādīs Kārļa Vitlingera lugu Vai pazīstat piena ceļu? V. Pukata režijā.
L oktobrī, Toroņto, ASV Bos-tonas ansamblis viesosies ar lugu Rīga dimd — Mārtiņa Ziverta vēsturisku spēli par kalendāru nemieriem 16. gadsimta Rīgā.
. okt. pl. 7 vak. BV namā Toronto nodaļas gadasvētki.
>. nov. pl. 7.30 vak, DV namā Karavīru daudzina jums.
•1 _ • •
0 ■ jii^ļ»
. jūnijā pl. 5 pēcp. BV namā Varoņu piemiņa ;,Cēsu kauju . ,55. g. atcere.",
22. jūnijā Līgo svētki Sidratoē,
29. jūnijā Līgo svētki Saulainē • ar A. Brastiņa „JānItiš nāca par gadskārtu*' atkārtojumu.
Jlbri, — pīkst: 7___
Sv. Andreja* baznīcas telpās, V. KārlMiņa ,,SaTkain^". H. Miķelsona režijā. Ģimnasdjas abiturientu sarfkojimis.
, NIAGARA FALI^, ONT,
. un 28. jūlijā- Jaunatnes un draudzības dienas Sheraton-Brock hoteli, Garden Gity Beacfe, St Catharines.
Kokļu info]
līdz šim va( ar 1. maiju Kārlis Staš^ AvOv
2R2. V. Kā] tiem kbklēšļ jau vairāk runas ar K. pārņemša.ņu.i Kārfdis bija
nevarēja cei
Jaunais taigac
vu brīvo lai] jas darbam šanu un k( mierināt pra| tīm. Viņš ji
dažādās Žie tās un iepazj ■sieim kokļu tājiem un ^ jiem, tidkoti( lijā, Zviedrijļ
Tuvākais koiklētājiem kokļu dienas xseptembrī Sļ
Katru >gJ
zācijas ir
divi, piešķi]
nieišiem, kas šī gada 11.
mu komitejļ
ju balēs, D
bi ieguva df
dol. vērtībi
biļešu nuim •
Gurska ur
kas iegūto
Diždanča di
Divreiz dol. trīs valda fondi
fesori bija šu laikraks
dinājumu, rakstītāju uiniversitāit
Mēs rak. reaģētu pr šas par 3^ tumieku viņa veseli 11 un pašr cietinājum Mēs esam rozovs nes zējos apst sies. Mēs a tautiskā s: un draudzī nāšanos s saulē var^ taisnība, šināt Mor skaņā ar bām, ko p parafcsl^ja^ vencijās, līdzcietība
Valeotīn 1970. g. n saš sēdē a .cietumā u-