16 QueeM Street lamiltoi, Ont.,
A K S Ā
(S% par 7% par eoguldīpmiem
S% par '3'
gada ilgtermiņa
noguldījumiem ■(%■: saņemot
Minimālais iigtermipa noguldījums ir $2000.00. Visi naudas noguldījumi apdrošināti. Dzīvības apdrošinājums līdz $2.000.00 procentuāli atkarībā no biedra vecuma iemaksāšaisas brīdi .:
ZSNIEDZ
apdrošinātus personiskus aizdevumus lidz $10,000.00, māju obligācijas līdz $50.000.-,
Toronto birojs pirmdienās slēgts.
Tas atvērts: otrd'. — ceturtd. m 10 rītā — T.30 vakar^ā, piektdienās no 10 rītā — S.f" Sestdienās no pi. 9 — 1
atvērts otrd. un ceturtdien no 6.30 vak. - 9 vakarā.
Vieninieki vai
jums patiks dzīvot jaunajos
gQlīARE
(badielor suites)
Maksa 120 dol mēnesī
Queen Ielā, pie Niagara leks, 3 ielas uz ri< m Bathurst ielas
■
■ It 1
I
(40. tunpinājums)
Steigties m piestātni braucamo' karti pirkt? Tii-rēties pie ELodoma — iespītēties — sodīt sevi par palaišanos ^kolā — pa,r dēku izsapņo jumu?
,. Bet man taču trūka to trīsdesmit latu! Sīknauda tālu neripo. Labi, ja pietiktu kartei līdz Liepājai. Kā tikšu pie madzes un naktsmājām? Ar ko uzpirkšu kuģa
Nemanot pabraucu dzelzceļa piestātnei ^aŗām un pagriezos uz māju pusi. Lai nebūtu jākaļ jauni meli par drīzo atgriešanos, uzkavējos Kaltiķu mežā. Pal)ā-zu ceļa kulīti patiltē — kad sa;tumsīs, atnākšu savākt.
Ziema vairs nelikās ragana, ko vajadzētu sasildīt ai* dienvidu I zemju sauli. Kopā ar divriten izbridu dažas kupenas; palīdu zem eglēm^ kur atradu neapsnigušu sūnu lauikumiņu. Plūcu zeltainās bārkstis — uzmanīgi, ar katru dzīsliņu mīlinādamies - tinu kabatas lakatiņā, lai varu pārnest mājās un glabāt pag^allvī it kā piemiņu no savu mežu vasaras. Zem skujām bija ēna, tomēr sals drīz iekodā'S kāju pirkstos. Bet es smējos par salu, piecēlos un dzinu divriteni atpaikaļ uz ceļu. Pēc pārdesmit soļiem sals palaida kājas; pēc brīža sālm pat svīst. Saule bija i(^kā.puši egļu galotnēs^ — likās pavasarīgi silti. Ka;d tuvumā uz zara nolaidās zīlīte, man gribējās gavilēt.
^Paldies Goldmaņa jaunkundzepaldies par mā-— paldies par Ziemas svētkiem — paldies par at-
pestīšanu!" Smējos un skatījos apl^cārt^ vai kāds nebija tuvumā un mani nenoklausījās.
5?
roman
•un
,Uz naudu nespēlēsim! Nebaidies zaudēt — galve-'ir sadzīve! Sirds lai neapsīkst!'' „Palikšu kaunā." . ^
,,Nield! Zaudētājs ir pirmajā vietā pie skuķēm. "Tam neticu, bet apzinos, ka, vecim ar isirmām_ aiz» ausīm neklājas filozofēt par meitenēm.
ViMoTs iepazīstina mani ar Eiaini un Olgu ^ — sārtvaidzēm,, kas prot no ikdienas izaust prieku. Viņas arī ir iesācējas l)iliarda mākā, tā ka smieMu mums netriftst. Viktors ir meistars; mēs viņu noslīcinām atzinības, tā ka viņš sāk mūsu neprasmi apskaust.
Spēlei seko vakariņas; pēc vakariņām Viktors grib ar mani papļāpāt. Palīdzējis nokopt galdus, viņš aicina mani telpas klusākajā kaktā un pasniedz bēs» lu. Nemeklēju iebildumus — laibāk ritinu domas neka Mlj'aMa lodes. Kopš meitenēm darba ^ diena beigusies
uz piketu pie ves^^ Viktors pārmainījies. Beto :^ donms tā saibiezē^ jušas, ka seja apmaikusieš. '
Ka;ut arī faibrikā esam tikaf
Patiesi, 3C nodaļa vairāk līdzinās slimnīcai nekā cietumam. Pat logi nav aizrestoti; tomēr rūtis ie-stiklotas metalla spraišļos un tik mazas, ka izdauzot neviens izbēgt nevarētu. Šeit ir arī māsas, gan tikai meitenes, kas nāk vingrināties gara slimnieku kopšanā.. Patiesībā viņu galvenā nodai^bība ir slimniekiem paka-vēt laiku. Viņas sēž un pļāpā vai spēlē ibiljardu un kar.»
tis, • \
Guļamtelpas dienās nav noslēgtas, tāpēc vairāk plašuma ifcur staigāt. Vieglāk atrakt nodarbības dienu piepildīšanā. Gaisotne mazāk sasiksnota'; sejas možākas, draudzīgākas. Ikviens diedzē, audzē kādu cerī!bu.
Kad ieeju biljarda istabā, kāds mani sveicina un, sauc vārdā. Paveros: puisis ar kant kur redzētu seju, baiku rētainu, bet kalsenu un smalku. Piere taisnstūraina, cildena; zods vīrišķīgs.
„Mani vairs neatminies?" ,viņš smaida atturīgi. ^ Jūtos, it kā es būtu viņu apvainojis un jāmeklē iz-Mzinājumis. ,,Nupait vārdu noķeršu —" berzēju pieri, '
.,Kopā cementu jaucām — javas fabrikā/'
„Viktors!^' \ . ■ ' „Ēsmu vecāks un pelēkalks kļuvis — ^Mazliet. Vīra gadi nobružā ādn!" „Nebija rēta pār zodu." „Kas to iecirta?''
„Auto klizma. Pa;r to pastāstīšu vēlāk. Pašreiz va^ jag'pretspēlētāja biljardā. Redzi: skuķes grib sabied^ rību Vai izdevībai ļausim pabēgt?"
„Pēdējos simt gadcļs neesmu to spieķi rokā turē
pagātne mūs tā noskaņojusi, ka varam uztvert kopēja garuma domu viļņus. Sagaidn: Viktors rušināsies pa atmiņām, bet viņam ir interesantāks priekšlikums padomā — pārrunas par dzeju; Pirmajā brīdī man jiie-trnl^st izmaņas aizbēgt. Ķadattopos, ir par^^^v Jāsamierinās, ka vakars būs pārgudrs.
,3akstupsīehadelito," Viktors sa^^^ ,,Nemokies, Vto un nemoki plebeju — mūzu valstībā esmu kā cukslājā." .
^Negaudiesļ Psīchadeliskā nemeklē prinčus uni
prātvēderus kā Mašiska: Tā/ieķeras katra
kā." '-:^'^'^y:.:.-.:y:-:^^
s rio tā-
1, psi'cnaaeiļ^Jio esmu lienes, pat tad ga:lva sāka vārīties.''^
„Neruņā tik psīcIiadeHski! Kas tev notika?
,,Nevarn salocīt ne pinnorindu^^^ ___„_______,
nē, velkas un stiepjas kā gumija, kā darva, kā piķis] Sagleznojumi acis apžilbka — aplamā vietā sākšu smieties, par jokiem apraudāšos.
,,Oriģinālitāte! Par prātīgām taisnībām nav 1. muļļāties atkārtošanās vien iznāk: Jāuztriepj tāda glezna, kādu neviens ne sapņ murgos izmurgot; Tas nav vie#
,,Lasītājam vēl grūtāk.-V
Pēkšņi padzirdu einismu: ,,La:sītā,jam payisain, viegli. Lasītājs vairs nelasa — guļ tālraiza priekšā, paslēpies pats savā bārdā un^^^m Biju cinismu pie-
mirsis, kopš 3 G nodaļa man — uzlikusi ceribas par brīvību,
,,īsta māksla nav biljarda spēle/' Vi'E ,5^et ja vari atiklāt apslēptos krāšņumus, tad pūles
^usi miera
„Tikai vienam no simta pietiek laika un dzejas burvībā ienirt. Deviņdesmit devm^ psīchadeliskā pasaule mnlsiņa kā fata morgaiia. Satracina, apmāj, bet rokā nedodas.;laumas ieviļ piegu nie'kus akacos?" .'
prātīgāk rM^^stīt tiem deviņdes^ viņiem? ,.:;.;
. „Piemērojoties Išodienas pundurīšu prasībām,* mēs , dzejas jaunaudzi apkaisītu ar sāl^ Dzejniekam jākāpj kalnā un jāvelk lasītājs sev lī(
runāji par ikdienas auniem." i „Ikvienu ragaini var uzvilkt kalnā! Šolaiku auni pāraugs pār psīebadelisikās nāfco
„Saki, ka psī<5hadelisti raksta nākotneif'
„Tā ir 1 Iilrvienām vajadzētu dzīvot rītdienai. Mirik-lis, kas paiet, ir nomiris laiks. Dzīva tikai tā sekunde, i kas dzirnst."v'- <\:: ī^: ■:'■ ': .- ■ ;
Atzīstos, ka esmu šo'dienas cilvēks; arī vakardienas. Kāpēii zūd.īties par nākotni --tā piesardzīga kaut' ko izpaust; nevar no tās mācīties, kā prātīgi uzvesties. Viktoram tas šķiet ačgārni: „Ar pagātni nepiņķe j, kas pusratiā neturpini;
eisftās ie-
rejies.
zārko un mironesnetraueē. Vēsturei ir skolotājas diploms,, tas tiesa, bet sargies apmaldīties katakombās, ieslēgties klotsteŗos, sapelēt rijās. Neļauj vakardienai sagrauzt rītdienais [prieku!
„Sava filozofiju esi nopulējis,-'man pie hipijiem izskolojies?"
,,Pie hipijiem'^indiāņiem tikiem'.^',
„Vai tie vairs neprot raizēties ? ^^ ~ iži nekad nav pratifi."^^^ „Tie dod tavai dizej ai dvēseli f■ ,yīstie hipiji — protams. NiefeaJibji iezagties — cer uz kumēdiņiem -—kā
ka eiti viņu ķibeles salāpīs.^'. ,Tu arī esi hipijs?"