LATVIAN LANG^AGE NEWSEAPEE
AMERIKĀ
Latvija Amerika Publishing Lin^it^ Business Officest 125 aroadyJew AfVe./Toronto, Ottt. M4M 2£9, Canada. Editor-in-Chief A/Kundrats, 465-7902. USA Ediiorial Offices: New York, Editor V. Irbe, 4035 Rombouts Ave., Bronx, NY 10465; Chicago Editor V. Jaunkalnietis, 1805 Tayior Ave., Racinc Wis. 53403; California Editor Kārlis Kalējs, 38i2 Markridge Road, LaCresceriia,CA 91214,
SESTDIENA, 1986 (JA0A13, SEPTEMBRIS
SĒCOND CLAS5 MAIL REGISTRATION NUMBER 2249 ■/■/•eENA:i,25;DOL,;'^^
Latviešu
■SJ;-.
latviešu
ALEKSANDRA ĶEGUMNIEKA SPECIĀLRAKSTS LATVIJAI AMERIKĀ Šogad mūsu politiskās un rast nelielu jauniešu kontingen-
sabiedriskās aktivitātes neapsīka arī vasaras mēnešos. Lat-viešu dienas Vatikānā, lielie Dziesmu svētki Toronto, Daugavas Vanagu Globālās dienas Freiburgā, Dziesmu dienas Anglijā, Sabiedriskā institūta spāru svētki Minsterē, mācītāju konferences, teoloģijas kursi, rosība Gaŗezerā, 2x2 uņ
tu/lai tiem uz ātru roku radītās gaismas pilis ielietu latvis-ko ideoloģiju un v^dii kā ar karoti miitē. Ir jār^ ģija, kā glābt gāhdiīz jau izlieto ūdeni: Nekādā g^umā mūsu centrālie iestāfijumiiie-drīkst pārvērsties par birokra-tijas perēkļiem, no kuriem velti gaidīt jaunas idejas un
3x3 pasākumi un bārnu nomet- niudinājunius, nes lielāko latviešu draudžu Igauņu ierosināto 23;^^^^^^ a īpašumos.
Mēs nedarītu nevienam pāri, ja šo uzskaiti sāktu ar bērnu nometņu piemiiļēšanu, jo manuprāt mēs pārāk maz aizvadītos gados esam novērtējuši to nozīmi.
Diemžēl, jākonstatē, ka zi-
gusta Melnās lentes dienu mēs šajā kontinentā vairāk nekā citas apspiestās tautas, pašus igauņus un^ tuvieSus ieskaitot, ļto tomēr varēja darīt vēl vairāk. Tā pazīstamais Kanādas poļu sabiedriskais darbinieks Krišs namu atslābumu pārdzīvo mu-^^ Ķ^^
su centrālās organizācijas, ties visiem šā gada demonstrā-
Pasaules Brīvo Latviešu Apvienību ieskaitot. Tām nebūtu jāveltī tik daudz laika ar iUu-zoriem sapņiem par panākumiem, piedaloties starptautiskās konferencēs vai nu Žeriē-vā vai Vīnē, kur pie galda sēž arī mūsu vislielākais ienaidnieks Kremlis. Tieši Latviešu Pasaules apvienībai vajadzētu celt trauksmi par latviešu jaunatnes saglabāšanu savai tautai. Manuprāt par vēlu ir at-
cijas dalībniekiem, aicina, lai nākamā gada 23. augustā katrs demonstrants sev ņemtu līdz piecas jaunas balsis, kās atgādinātu pasaulei Hitlera un Staļina noziedzīgo sadarbību 2. Pasaules ķaŗa priekšvakarā,
Piemžā> mūsu^ čības koniitējā^^^^^M formēt par 23. augustu visas draudzes un biedrības. Varētu jautāt, kādēļ šajā neaicināja piedalīties arī
Brā{tt kapos Ņujorkas Ķatskiļ^ Dievkalpcļjumu vadŗja
māc. Richsu^
Attēlā no kr. Ādolfe Hartmanis, Kfirlis Širmelis un Foto J. īiģers;^
bīskapu A. Lūst un mūsu ga-rīdzniecību. Varbūt tas notika pārāk īsajā priekšdarbu veikšanas ietekmē. Darba darītājiem kļūmes jāpiedod. Mēs tomēr varam jautāt, kādēļ Pa-Brīvo Latviešu A^ nelika lietā savu administratīvo aparātu, kiMeln^^ lentes dienu latvieši atžōnētu
^^^^^^^^^^^^^^^^
ņēmiunips ļĶanada,^^^^^p^ pētniecības dar b^ u n ražošanas procesus. Studiju Imkā vienu vasarl bijis apmaiņas students Holandē. Sakarā ar darba pienākumiem bieži ceļojis pa Kanādu, ASV un Eiropu.
PNllii kipos Ņiļjoikas Katski|o$ Kapu svētku dievkaipojumfi bija ap 400 dieviodz^u. A^0A āļiķ, no Kapusvētku apraekietfijiem pie savu piederigo uiiiu novietnēm, kiauso-dievkalpojumu, ķuļfu ar mežraga solo kuplinfija M. Ravins. Ērģelnieks bija Mfiris Ķristi^iSjDns.. M^. R. Zariņš iesvMja 29 aizgSj^u urnas un kapu plfiksnes.
■ ■ '.V- • ' . \ V " Foto S. LiģerSo
Jau gadiem sūtniecība Va-inģtonā meklēja ceļus, kā nodrošināt tās darbību pēc tagadējo — Latvijas neatkarības laika — diplomātu aiziešanas viena vai otra iemesla dēļ. Šāda iespēja radāSj kad ASV ārlietu ministrija pirms vairākiem gadiem atviegloja noteikumus, uz kādiem tā dod savu akceptu jaunu darbinieku iecelšanai Baltijas valstu pārstāvībās diplomātu rangā. Ir atkritusi prasība, ka par tādiem var iecelt vienīgi personas, kas savas valsts diplomātiskajā dienestā bijušas pirms 1940. g. 17. jūnija. Izmantojot jaunos noteikumus, Vašingtonas sūtniecības un Latvijas diplomātiskā dienesta vadītlgs Dr. A. Dinbergs par sūtniecības Vašingtonā 2. sekretāru iecēlis latviešu vidējās paaudzes pārstāvi Jāni Lūsi.
Jaunais latviešu diplomāts dzimis 1945. g. 2. jūnijā Men-gersgereutā, Vācijā, archibīs-kapa Arnolda Lūša ģimenē. Kopš 1949. gada Toronto, Kanādā, kur vadījis skolas un studiju gadus, Toronto universitātē iegūstot inženieŗa-ķīmijas maģistra grādu. Kopš 1973. g. strādājis krāsvielu rūpniecības uz-
Studentu gados Jānis Lūsis strādājis Toronto Sv. Jāņa draudzes vasaras nometnē Saulainē. Studentu korporācijas Latvia filistrs un Ontario provinces inženieru apvienības biedrs. Precējies ar Māru Ģug&iu. „ Jaunais latviešu diplon^āts stājas darbā septembra sākumā.