Sestdiena, 1986. gada 13. septembris» 37. nr. LATVIJA AMERIKĀ 11
^^^^
Pasaules^ ; deg-
punktā jpprojānivai^^ minējumi pai VaSinģtorias^^u^ kavas attiecību tžllāko bu.
RAIBA
m
Daņīlovu grib tiesāt.
Amerikāņu žurnālista Daņī-lova apcietināšanu Maskavā uzskatīja par Kremļa atmaksas reakciju Vašingtonā notvertā Pad. savienības spiega Zakarova apcietināšanā. Viņš ir jau otrais US ?fews and World Report Maskavas koresr. pond^nts, kuru čeka mēģina kompromitēti
Pirmdien prezidents Rēgens ceļā no Ķalifbrnijas uz Vašingtonu apstājās Denverā, Kolo rado, kur viņš Daņīlova apcietināšanu apzMnēja par civilizētai pasaulei neiedo jamu nekrietnību. Viņš no jauna norādījai ka Daņflovs nav spiegs iin Maskavi tikiai pildījis ^avusprofcsioriaos žurnālista pienākumus* Prezidents brīdināja no Diņilova neattaisnojamās vajāšanas sekām — tās varot radīt nepāŗvara-^ mu plaisu ASV un Pad. ļsavie-nības attiecībās nākotnē. ^
ņi aģenti. Daņīlovs tagad apsūdzēts spiegošanā, JO apcietināšanas brīdī pie viņa atrasta atoioksne ar dļvāni Afganis-t&iaļs kartēm, kiiŗās atzīmētas padomju karaspēka koncentrācijas vietas. Š2yāapto^ ko Daņīlovs saņēma no sava paziņas Miša,^^
inācija par jauņākfem Kremļa ieročiem.
Izvestija tagad ^galvo^ ka Daņīlovs Padv savienības drošībai kaitīgas aktivitātes uzsācis tūliņ pēc ierašanās Maskavā 1981. gadā. Vairāki rietu-mu komentātdri ir pārliecināti, ka Miša patiesībā^ ^i KGB aģents, kas iemantojis Daņīlova draudzību, lai izšķīrējā brīdī viņiikomp-omitētu.
Daņīlovs, kas tekoši runā krieviski, vācis materiālus par savas ģimenes locekli Aleksandru Frolovu, kasļ825. gadā piedalījies tā dēvētā deka-bristu dumpī pret caru. Par to viņu sodīja ar 30 gadu ilgu izsūtījumu uz
Zakarovu notvjEra FBI.
Atzīmējams, ka R^ens pirms Sis runas bija nosaijis personīgu vēstuli Gorbačovam, bet acīm redzot visuvarenā čekas vadība arī Gorbačova varbūtējo iejaukšanos igncH'ējusi.
Daņīlovu apcietināja^ KGB šefa Viktora Čebrikova asto-^
KGB šefs Čebrikovsiŗ arī politbiroja loceklis.
Tajā pašā dienā, kad Rēgens E)enverā brīdināja Kremli no Dkņīlova vajāšanas sekām, Gorbačovs plašā intervijā ar Čechoslovāļdjas komii-nistu partijas oficioza pārstāvi iztirzāja Vašingtonas un Maskavas attiecības un miera izredzes pasaulē. Šo CJor-bačdva interviju tajā pašā dienā pārraidīja arī televīzijā Maskavā un visās īsviļņu radiostacijās. Gorbačovs Šajā intervijā no jauna apvainoja amerikāņus bruņošanās kāpināšanā. Pad. savienība pārtraucot atomeksploziju izmēģinājumus, esot ar darbiem pierādījņši savu labo gribu. Abu lielvalstu tālākfc smes un miers esot atkarīgs no Vašingtonas, ne no Maskavas nostājas/ Viņš piebilda, ka tā neesot propagandas ŗuna> jo ar propagandu Kremlis nenodarbojoties. To gan darot Vašingtona, bet pasaules sabiedriskā ļtoma jau sen esot atklājusi amerikāņu savtīgos nolūkus.
Jāpiezīmē, ka šajā intervijā viņš ne ar pušplēstu vārdu nepieminēja Daņīlova lietu.
TERRORA ASIŅAINA BILANCE
Šāvieni Karakači lidostā, Istambulas žīdu sinagogā un eksplozija pie Rietumvācijas
pretizlūkošanas dienesta galvenās mītnes Ķelnē atgādināja pasaulei starptautiskā terroris-ma briesmas, kura apkarošanai vēl līdz šai dienai n2^ atrasti īstie ieroči un pareizā stratēģija.
Gadījās, ka Paņ-Amerikas lielā satiksmes lidmašīna ceļā no Bombejas uz Parīzi un Ņujorku nolaidās Karači lidostā Pakistānā, tur četri arābu terroristi, kas bija pārģērbušies par lidostas drošības sargiem, pārņēma lielo lidnia-šīnu ar 400 pasažiq*iem savās rokās un prasīja, lai Kipras salā atbrīvo apcietinātos trīs palestīniešus, kas tur pirms gada noslepkavoja kādu Izraēlas jachtas apkalpi.
Lidmašīnas apkalpe paguva izbēgt, bet pēc 15 stundu gaidīšanas terroristi atklāja uguni, nogalinot 19 un ievainojot ap simts pasažieru. Pakistāniešu sardzei izdevās visus četrus terroristus notvert. Pēc Pakistānas likumiem ter-roristiem draud tikai viens sods — publiska pakāršana.
Terroristu iebrukums žīdu sinagogā Istambulā sabata dievkalpojumā laikā, kas prasīja 21 upuri, ir pirmais šāds traģiskais notikums Turcijā. Abi iebrucēji, kas, domājams, ir palestīnieši, paS mira no savu ieroču ļodēni.
Šis asiņainais notikums satraucis ne tikai Turcijas žīdus, kas gadu simteņus dzīvojuši labā saskaņā ar vietējiem šajā zemē, bet atbalsojās arī tūlīt Izraēlā.
Jeruzalemē radās nopietna valdības krize, kad viens no tagadējās koalīcijas locekļiem Arieķ Šaroņs pārnieta niinis-tru prezidentam pārāk lielu sadarbību ar palestmiešiem, un tādēļ viņš netieši vainojams arī Istambulas slaktiņā. Perezs atteicās sasaukt ministru kabineta sēdi, iekams Ša-rons nebūs savus apvainojumus atsaucis, Šaŗdns ir tas pats Izraēlas politiķis, kuru uzskata par Izraēlas militārās dēkas ierosinātāju Lebanonā. Šī konfrontācija tomēr beidzās ar Šarona izteikto apvainojumu nožēloSanu.
Pagaidām ziņas ir ļoti skopas par terroristu mēģinājumu Ķelnē ar automaSihā novietotu dinamīta lādiņu uzspridzināt Rietumvācijas pret-izlūkbšsmas dienesta galveno
mītni Ķelnē. Domā, ka vai^ n%ie ir komunistu terrorišr
Dengs grib iet atpotfi.
dējais Ķīnas faktiskais valdnieks un reformators Dengs paziņojis, ka viņš nākamajā gadā aiziešot atpūtā. Dažu gadu laikā Dengs ir pārvērtis Ķīnu līdz nepazīšanai. Hong-kongā runā, ka Dengs vS pirms aiziešanas īstenošot komunistu partijas lomas mazināšanu valsts pārvaldē.
Rietumu komentātori uzmanīgi seko katram Denga vārdam un šķiet, ka Dengs ir mainījis savu nostāju iepretnn Pad. savienībai. \^ņš kādā intervijā izteicies, ka Maskavas un Pekingas attieksmēs notiktu pagrieziens, ja Pad. savienība izbeigtu atbalstīt kdmūnistus Indoķlhā un Kam-bodijā. Līdz šim Ķiha prasīja padomju kaŗaspSka atvilkšanu no tās ziemeļu robežām, kā arī Kremļa izvākšanos no Afganistānas. Deh^ vēl nebija paspējis runu beigt; kad Maskavas radiofons ziņoja par kāda Gorbačova uzticības vīra došanos uz Pekingu.
ATENTĀTS
nista Alendes valdību. Bruņoto spēku atbalstā varu pārņēma ģenerāliisPinoŠets,^^^^k^ soli pa solim mēģinājis militāro^ dil^tātūru pārvērst par demokrātiju. Vienīgo opozīciju veido komunistu partija, kas apgalvo, ka ■ to atbalstot arī^ citas desmit piisomsķās partijas. Patiesībā Čies pilsoņu vairākums, vidusšķiru un strādniekus ieskaitot, atbalsta tagadējo prezidentu PinošetUo
Pagājušajā nedēļā, kad prezidents Pinošets atradās ceļā uz galvaspilsētu, viņa auto-mašlnai uzbruka komunistu terroristu banda. Pats prezidents tika cauri ar vieglu ievainojumu rokā, bet viņa piecus miesassargus nogs^^ Valstī izsludināts izņēmuma stāvoklis un slēgti vairāki periodiski izdevumi-
MALRŪNIJA NEDIENAS
Kanādas ministru prezidenta Malrūnija popularitāte turpina slļdēt lejup. Pēc pēdējās sabiedriskās domas pētīšanas institūta aptaujas vSētāji gribētu redzēt ministru prezidenta amatā bij. liberāļu politiķi ICretjenu, otrā vietā sociālistu Brodbentu, trešā vietā — tagadējo liberāļu līderi Terne-ru un tikai ceturtā vietā Brālēnu Mairūnijū.
M askavas radiofons šfe nedēļas sākumā ziņoja, ka Malrūnija valdība ielūgusi Otavā pirmajā nedēļā ciemos la ārlietu ministru
13 gadiem Uies armija apvērsumā gāza komū-
Vēl joproj&n nav norimis tracis par 150 Tamilas bēgļu ielaišanu Kanādā. Kri^ norāda, ka tūkstošiem kanādiešu gaida savu piederīgo ielaišanu likumīgā ceļā ņe tikai mēnešiem, bet
VAI DENGS AIZIES?
Bijušā Sarkanās Ķmas diktatorā Mao 10 gadu nāves dienas atceres priekšvāk^ā taga-
Laikraksta LATVIJA AMERIKĀ atsevišķus numurus, var pirkt Toronto latviellu veikalos un DV grāmatnīcas nodal&s Latviešu Namā un Centrs, kfi ari spiestuve.