12 LATVIJA AMERIKA Sestdiena, 1986. gada 13. septembris, 37. tir
Alberts
AMERIKAS LATVIEŠU TEĀTRA ŅUJORKAS STUDIJAS VīpEpLENTE
Videokasetes, ar kurām varam noskatīties filrtiu un teātra izrādes paSu mājas^^^^^^ē^^ savā televīzijas aparātā, jau «en- kļuvušas par amerikāņu dzīves ikdienu. Kasdu pārdotavas un īrētavas savairojušās vai uz katra ielas stūra. Video lentes latviešu valodā no latviešu izrādēm un sankojumiem vēl joprojām ir retums. Kaut an video fotogrāfija ir &ta lieta, redakcija izrādās dārgs un sarežģīts process. Video lenti ^ nevar kā filmu pēc patikas graizīt un salīmēt — video lentai nepieciešama sarežģīta aparatūra.
Savai pirmajai komerciāli piedāvātajai videolentei ALT Ņujorkas studija, ko vada režisors Māris Irbe, izvāiējusies okupētās Latvijas autora Harija Gulbja lugu Alberts, ko studija nesen izrādīja uz Ņujorkas skatuves. Luga, kas tēlo , ,mikro-sādzīVi'' kādā Rīgas komunālajā dzīvoklī, šķiet, izraudzīta tās neitrālā, t.i. pilnīgi nepropagandiskā satura dēļ. Interesantā kārtā tā drīz vien iegūst varbūt negribētu, bet spēcīgu polītisku iekrāsoju-mu, jo neparasti asi parāda komunistiskās iekārtas nederi bu un ļaundabīgo, demoralizējošo iespaidu;
Luga liecina, ka, pastāvēdama jau 40 gadus, padomju vara nav spējusi kaut cik pacelt okupēto zemju pilsoņu dzīves standartu, drīzāk to pazeminājusi. Lielam vairumam ļaužu, pat ievērojamas valsts iestādes priekšnieka vietnieka ģimenei, joprojām jāmitinās komunālā dzīvoklī (termiņš radies padomju varas laikā!),
kurā pieciem īrniekian jāiztiek ar kopīgu virtuvi, ar ,,kopīgu sadilušu vannu, kurā negribas līst ifekŠā, un kopīgu nolietotu podu, uz kura negribas sēsties'\ Priekšnieka vietnieks gan sapņOr ka varbūt kādreiz, pēc giadiem, iegūs atsevišķu dzīvoklīti, bet pārējie sīkīrnie-ki zina, ka viņi tādu laimi nekad nepiedzīvos. Sabūvētās daudzstāvu dzīvokļu kazarmas domātas iesūtītajiem krieviem vai, kā patlaban, Černobiļas evakuēto tūkstošiem. Komunālā dzīvokļa lielākā nelaime ir pilnīgs savrupības trūkums. īrnieku dzīVes sīkumi tiek allaž plaši iztirzāti kopējā virtuVē.
Kad nejauši atgadās» ka pensionārs Alberts, kam mirusi sieva un dēls, alpīnists, gājis bojā, pēkšņi izrādās kungs pār veselām divām istabām , ap tām saceļas tik mežonīga cīņa, kāda trimdas vai , ,klaida'' latviešiem, kas visi jau sen iekārtojušies vai nu pašu mājās vai ērtos dzīvokļos, liksies pārspīlēta vai vienkārši neticama, ļ Ne tikai kopēj ādziVokļa īrnieki, bet gluži sveši cilvēki no ielas uzzinājuši par „lie-ko" istabu, rauga to iegūt ar visdrastiskākiem līdzkļiem. Divas vecākas sievietes mēģina Albertu apprecēt, priekšnieka vietnieks ar kundzi ap-
ziedi un dāvanas
^^^^^^
36(2 Danforth Ave., Toronto, Ont. M4K
' (pie ,yChesler''pazeīAja pie
466-1951 vai 466-1502
ZIEDI KATRĀ VEIDĀ - KATRAI
VISUR BRĪVAJĀ PASAULE
ZELTKAĻA A.
laikfl, gaŗfe nedžļu nogales» veikals siegfen® sestdienas līdz pinndieitai.
Inta Gugāns-Tauriņš
jewēllery ltd..
Z e L t k a ļ- i ,
aldona KOmS un TĀLIS KIVlENIEKS B.Sc. GJ.
veikalā un darbnīcā ^ Tālr. (416) 595-1125 College Park, 44-! Yonge St., Toronto, Ont. M5B 2H4
sūdz viņu milicijā u.c. iestādēs , rauga viņu izsludināt par garā Vāju ļin nogādāt trako namā. Necerīgas daves grūtībās darījušas rupjus un demoralizējušas ļaudis. Visi tenko, melo, blēdījas kā mācēdami. Puķu |5|Lrdevejs, naudu izmainot, ,,apskaita*'pircējus, nebeidzamajās rindās pie veikaliem nekauņas rauga iespiesties bez kārtas, ielās un parķos rosās huligāni, kas ubago un aizkar garāmgājējus. Autors nosaucis savu izrādi par komēdiju „ar nopietniem un pat skumjiem epi-zodiemf bet patiesībā tā ir īista politiska melnā satīra.
Padomju varas radītā kulturālā izolācijā latviešu dramaturģija, sevišķi sadzīves ainās, joprojām cieši turas pie blaumaniskā reālisma un arī blaumaniskās tautiskās izteiksmes. Lugas lielākā intrigante puķu tirgone Antonija, kurai Gulbis devis bagātīgāku tekstu, liekas izkāpusi no kādas Blaumaņa komēdijas. Plašo, apsviedīgo lomu attiecīgi bļaunianiski, itin veikli un temperamentīgi notēlo Aina Poilova. Vairāk vai mazāk blaulmāniski tautisku valodu lieto arī pārējais personāžs, izņemot divus — priekšnieka vietnieks piebārsta savu runu ar kancelejiskām dežurfrazēm un svešvārdiem, bet elektriķis un „filozofs'l Dziņtris runā un turas kā hipijs, kādus tos pazinām šeit 60. gados un kas uzpeldējuši okupētajā Latvi ja ar 20 gadu novēlošanos.
Šos abus lugas īpatnējākos tēlus pietiekami raksturīgi notēlo Jānis Ķancans un Jānis Kļaviņš. Itin mundri savas dažādās lomas iezīmē iņtrigan-^ tes un tenkotajās priekšnieka vietnieka kmdtļ (Zinta Poilova) un pensionāri Martu (Aija Pelše). Abām šīm tenko-
tajām Gulbis tomēr piešķīris arī cilvēcības brīžus, kad tās ieskāta savas ^^a^^ un rauga tās labot vai vismaz nožēlo. Pa vidu šim intrigu virpulim nevarīgi grozās nule no slimnīcas izlaistais labdabīgais pensionārs Alberts, ko attiecīgi nelaimīgu un apjukušu no-tēlo Sandors Abens.
istabas tīkotāji nomoka nabaga Albertu rik tālu, ka tas sabrūk un nonāk pat uz ļ„ria-ves gultas." Gulbis toniēr nav vadies savu komēdiju^^^^ traģiski un liek teicējam pavēsr tīt, ka Alberts krizi pārcieš un vēl dažu labu gadiņu bauda šīs zemes labumus.
Iepriecina tēlotāju labā latviešu valoda un arī skaidrā dikcija. Pat izrādes jaunākās dalībnieces Dzintras Dženes valodā ērti notēlojot vienīgo pdzitlVō tēlu (izņemot pašu Albertu) lugā, tikai retuiiiis pavīd viegls .vanierikāņu*' akcents. Ieskaņas uii komentārus, kurus Gulbis paredzējis korim, mierīgi, bet iespaidīgi nodeklamē Modris Mednis.
Sīkās, bet diezgan krāsainās lomiņās redzam Viju Li-viņu, Lindu Renei, Juri Bļod-nieku, Astrīdi Pūriņu, Ievu, Andri un Ivaru Slokenbergus un režisoru Māri Irbi kā dīk-dienīgu klaidoni ubagotāju. Alberts šķiet fotogra skatuves izrādes. Ar maz pu-lēm to varētu noslēpt, pieiti., neparādot vienā otrā skatā skatuves rampu un lietojot vairāk tuvskatus un fragm uzņēmumus (lai izvairītos no skatuviskā personu nostādi-juma kopskatos). Ainās už
kārtot laikraksta Latviļa Amerikā 1986. g. abo-nēmerrta maksās^ kas redzamas ma^āsanas zīmē katrā laikr. numurā.
ielas un parkos derētu kaut pavirša Rīgas ielu vai taml. ainavā fAnā, un vai īsos parka skatus nebija iespējams nofotografēt kādā dārzā?
Komunālā virtuve izskatās pārāk gaiša, it kā svaigi remontētā (par remontiem īrnieki gan runā, bet nesj^aida) ar amerikāniski diženiem ledusskapjiem. Nolietoto virtuvi derēja parādīt reālistiski tumšāku un drūmāku, kas būtu dengs pretstats Alberta v,iieķajai^' istabai, ko pastāvīgi dāudziņap gaišu un sautairiu. Vispār, dekoratīvie motīvi; liekas, šoreiz nav iii-sceņētājus daudz interesējuši.
Ar visiem nedaudzajiem iebildumiem jauno videolenti var skatīties ar interesi. Katrā ziņā AĻT, Ņujorkas Māra Irbes vadītā studija ar cerīgo jauno tēlotāju pulciņu, izrādījusies itin dzīvīga un sola nākotnē daudz interesanta.
AnšlāvsEgM^^
automašīnas
603 Gerrard St. E. Tālr. 466—0540
•
LIDOSIM UZ
BBfVO
A —1987. g. 30. jūlija līdz^^^^B^^^ USA/Can.^Amster Paris (atvada vakarmasEIFFEI^^
no
B
SVĒTKI CC
1987. g.l5v augusta līdz 28/^^^
Paŗis-Geneva-Ļaūsamje-^M
Zermit (ar Glacier Ezpress) uz St. Moritz-
Salzburg-Vienna-Munich-USA/Can,
1387 90011» 2 «» 9 ys
- 1987. g. 15. augusta līdi 3X, augustaia, Paris-Grenoble-Nice-Cannes-Monte Carlo^Avignon-Barceiona-Valencia-Granada-Cordcba-Seville-Lisbon-Salamanca-Avila-Toledo-Madrid-USA/Can.
Tuvāka informācija — lidojuma brošūras — un pieteikšanās:
BALTIG TRAVEL & TOURS, Inc.
P.O. Box 98794 SEAITLE, WA 98198-1728 Tel: (206) 824^12 - Telex 328951 * RUNĀJAM LATVISKI *