• \
12 LATVUA AMIEIKI
sMieea, 1974. gada 14. septemībris, 3'7. ar»
I
II
■ lv
ARTURS OZOUNš
Mākslas dalītājiem būs izde
gados jaimālsajām skolniecēm g. veco Māru audzēknis Val&s Giroskopfs pie ro^^^^^ pili»
— LNAK skolu daļas vad. sarunā Tēraudu (pa kreisi) m 4 g^veco Mairu Skiiju. Pa
Foto: J. Liģers
noklausīties ikcilu kamermūzikas koncertu 29: septembri pl. 3 pēq). Hamilton Place Stu-dio teātra telpās. Piedalās trīs mākslinieki: vijolniece Marta Hide, pēc tatifibas ungāriete, ir Makmāstera universitātē mūzikas profesore un Hamiltpnas Filharmonijas orķes^ koncertmeistare. Japānis Tsuyos!hi Tsut-sumi vispirms mācījies vijoles spp, pēc tam pievērsies lam. Kopš 12 gadu vecuma s^^ ņēmis lielā skaitā internacionālas godalgas. Sākot ar 1968. gadu ir Vestern Ontariou^ tātes Mūzikas fakultātes mācības spēks. Kritikas savā laikā yiņu nosaukušas „nenoliedzami par vienu no visredzamāMem pasaules čellīstiem".
1^ koncerta dalībnieks mūs, latviešasy interesē visvairāk — pianists Arturs X)zdiņš. Viņam kritiķi veltījuši pat ti^ vārdus kā nosaucot mūsu laika topošo virtuozā-pianistu. (Tlie New Torker,
M SEStolEa^AS SļCOLA SĀK
Bija sikai^ts im samlains 7. septemibpa riits, kad diauidzi M-iviešu ibēmi ņiprā soK steidsās aiz Sestdienas skolu, lai ar savām čalām ļpiešaāiktai plašās Džese Kečuima peimatslkoilias telipas un ļpagatou.
SkoiLas 25. māclbiu igadiu iem-dīj-a māc. I. Gaide ar Isu svēt-(brMi. Ruinias kodolā viņš pa-svītrāja, ifca laitviešnii ibēauiem ir daudz lielālks uMmuims, nekā tiem, kas sesMienas ritus aizvada pie itelevīzijas aparātiem, i vērojot miēto fitonu komiskos varoņius — zapšus un ip^lītes dažādās izdļaTlbās. Latviešu feērniem ar platāan aciim ir jā-steatite dzwē — jāveic savs no-teilfcts uzdeviums un mērķis, jā-izaiug svešajā vidē īpar latviešiem — sirdīs, domās m aipzi-ņā saMaiusot tautas aicioājumu palikt uzticlgieim laMešai tau-
aicināija vecākus nepaigurt m ar tādu pašai izturībai om pacietību turpiinātt iatviešiu skolas aM)alstīšainu. Viņa aicināja sko-
25. MĀCĪBAS GAā>U
ilmis, kas ivasaras brīivlaM at-pūlšoities nometnēs om vasarnīcās cēluši pils ņo similtīim wx kociņiem, kas lietu im vējā pēc Īsa briža siaibruikišas — jaorna-jā.skdas igadā kopīgiem spē° kiem sākt celt jaimu pili — latviskā gara pili. Skolotāji iim vecāki nēsifcu ,ybajķajs" un, lad tie neripotu prom — ibēmiem tie Ibūtu jāsasaisita. Mazi veserīši om migliņas laibi derētu nostip-rināšaniai. šis mazās mgliņas ibūifcu latviskas zinā^ainas, feuŗu līdz paivo^arim sanāktu, krietni daudz. Ja kāda nagliņa arī iesistos slSpi - tā k(^jā darbā tiktu ļzjtaisnota, un Mz pava-^ stallim- \ latvisko 'imltmu .pils būtu uzcelta.
Uz pārzines jauitājoamu bēr-Hiem, kas butoi jāiliek pils tornī, lai visi to redzētU', aā)iMe skanēja — Latvijas karogs! Tanī bridī daudzu acis pavērās uz skolas fcarotgoi, touŗa goda sardze un iglalbātāji šogad iir: Brigita Rapa, Māucitiņš Kunavs, Ināra Lūse, KristiSne Ziediņa,
Izpilda A. Sapale -'Raikovska, soprām, Murray Black Ph.D., A.R.C.T., erģeles^
Svētdien, 1974o g, 22. s
Latviešu e?. lut. -Kristus draudzes baznīcā Hamiltonā, 18 Victoria Avenue Southo
PATEICIB
Sirsnīgi pateicos visiem par skaistajiem dediem drāum
Vasarāja, Aija Vāgners un Zane
Uzrunas beigās ne aicināja skde^ vecāku puiku—-
Atājs Jānis skolas saimi, kot šo 25. skolotājas jau vairāk nekā darbā. Arī mei, t
Mežaks ... sveicot , UMM>, sa-
pasakā, ir jānes saiva nasta un
nost gadois
sai-
Fēc saulainās vasaras ILTA ģimnāzijas audzēkņi un skolotāji piektdien, 6. septembra vakarā, atkal pulcējās 'Latviešu namā jaunam māidbu gadam;
Stundu iepriekš ieradās jau^ nie audzēkņi. Tiem skolotāju L, Vīka un J.Pilpes vadībā bija jāuzraksta rakstu darbs, kā an jāparāda savas latvi^u valodas zināšanas sarunu vddda, lai jaunos skolēnus varētu sadalīt pa klasēm pēc valodas prasmes.
tai Maviep mūzikai, karogu ienesa IVb klases audzēknis Ae° dris Briedis, asistējot Valdai Mackarei un Ritai Ozoliņsd.G^^ rīgo aktu vadīja ģimnāzijas skolotājs māc. Av čops un savā uzrunā atgādināļa jauniešiem 1^ mantot Hetderīgi so nozīmīgo dzīvi 3 posmu --^^ atziņas un zināšanas no grāma^ tām, kā ari lat^ešu skolā izveidojot savm iimu.
uzruna
ka tauta nevar pastāvēt bez savas valodas, tāpēc mudināja audzēkņus pievērst vērību latviešu valodas lietošanai sarunās. Viņa ar! izskaidroja ģimnāzijas
pārāk smaga .un
bet /beigāS;,!^
Sfcoilas saimi ar sveicinājis 1^
r
A. Martinsone /paziņoja, ka šogad 8. Masēs vēstares to sacensības temats ir ,^o es esmoi iegiuvis no fetviešu tautas īvēsitures?'' jDar-
toet mutvārdu parbaudajiims bus 2, novemibrī: Saceaia^^ igod-algotto dalībnieku vāirdus pazi^^ ņos 16. nwam(bTi, valste svētku akts."'-
sauc £opa un aicma viesu valodas kopšanai un zemes ' " "
Bt rudeni pirmajā skolas die-Mā 4. klases audzēkņi saņem skolas nozīmi, bet tikai tie^ kam nav nepietiekamu atzīmju, šogad tādu skolēnu nebija, un tā ^ 4. kl. audzēkņiem, skaitā 25, direktrise piesprauda skolas nozīmes. Direktrise izskaidroja nozīmē attēlotos sim-iboilus, pastāstot^ ka tos iecerēļjoi-li un īstenojuši metā lo
Pēc tam
ar
au-
Pi^^emti divi jauni skolotāji — latviešu literātšru šinī māc. g, mācīs Izolde Krauze - Ikona ua rakstus Jānis Ruskis. Skolas ekskursija, ko pēc t^^
9
par Masēm savu vadībā un iepazinās aŗ skolas noteiianniem. Pirmajā skolas dienā bija ieradušies Msko -lēns. Skola cer, ka īstais skaits būs lielāks, jo vairāki bija ^ kavēti 1. skolas dienā ierasties.
Arturs Ozoliņš m sa-Mēdrību iepriecinājis ar daudz patstāvīgiem koncertiem. Kon-certapvienības r ietvaros viņa koncerts paredzēts 17. oktobri TownHall telpās T()ix)nto, bet 19. oktobrī vipi jau dzirdēs ņo^ jorkieši CJarnegie Redtal Hall telpās atskaņojam Arnolda Stur-ma mūsu izcilajam miīziķim veltītu klavieru sonātu.
Novembrī Artos Ozoliņš iespēlēs lista un šopēna darbus OBC - TV; bet 30. novembri un ļ. decembri viņš jau Edmon-tolā spēlēs Bēthovena Ma-vieļni kcHicertā/ Arī nākamais gads iecerēm bagāts. Paredzēti koncerti Ņuļ(rfkā, ZviMrijā un Norvēģijā, gan patstāvīgi)
sīkas ziņas
# Kanādas automobiļu apvieM-ba iaplēsusi auto izmaksu gadā. Piemēram 1974. gada CSie Malibu auto apvienība aplēsusi, ka uzturēŠMias maksa no 1972. gada palielinajusies par 29 proc. šai cenā ieskaitīta eļļa un degviela, riepas un dti uzturē^-nas izdevumi, b^viela vien cēlusies par 36 proc. Auto apdrošināšana, sodi, reģistrācija un braidl^anas aiļaujas maksa daudz nav mainījušās, sasniedzot 3^05 centi dienā (197Ž. gadā bija 3.04 dienā). Ja CShevelle auto īpašniete nobrauc gadā lOM jūdžu, tad katra ļOdze maksā 17.3 centus i(i972. g. m centi), bet ja dubiflto jūdžu skaitu uz 20.000, tad katra jūdze izmaksā 5 e. l^tāk resp. 12.3 c. Pamatojoties uz aprēpni^ •ŗorōnto, gada izmaksa 4 pamat-tipa automobiļiem ir šā
standartam 1.278 dol., ~ 1.114 dol., kompakta vā^^^^^
870 dol gadā.
insiittīta zinātiiieks Dr. Ēmils Ginters izpētījis, ķāC vitamīni add) piOMz pš^ <^ un dtāni tauku ^n^ snēm asinsvados, ka arī ierobežo triekas un sirdslēkmes, mēģinājuma ar jūras cūciņām pierādījies, ka atņemot uzturā C vitamīnu, par 30 proc. pālie-Ifflājusies artēriju skleroze.
f
i:
li:
i
KĒFĒRĀll
Britu H| kopā ar Bļ rīkojusi Loļ rika VolsaI vakaru. & rets ka Ai nobeigunisj stakļu dēļ ku laiku.
Patriks vibas paļ tārs un Kl pētījumu laikā viņš] nadas ķavi penais aģ« lījies vairj kiāšanā. rākas g] par spiegi tu aģentu saulē; parļ nājis Ameļ žādās Ein tagadējā Viņa vadli jas izdevui telligence informāciji organizāi aģentu dai nāķsmē par slej aģentiem, bija pulci] monweall sanāksmi pife.-,.. Eiropas'.bj t j'i /Martins, jus ar vi(
P. VoJ dānorādijļ tēji tam, galvo, nai| sabiedribļ ba, ko pi^
vienības kai 2% il piietieka] par partiļ nistu pa] kā. ir bi rūpnieki, nisti aizvi atbalstītā: kas iespē| došā g] bus iespēj komunisti mos. Vis] aģentu di tas pārāi tie, kam
iidr'ŗ^ ■ ■ ■.
te:-,-■ ^mmr
■MM:'
Wi0
I.':
I
arogani nostājas bet pret
Tālāk rl raku pazi bu, konstļ vairāk nāl augstāku Piem. Al( valsts de] ASV, kasļ Eūzveltu 1945. g.,kļ Staļins daļ lējies. HiJ Apvienoto I pamatu Iii rālsekretāi gošanā izl jā līdzspieļ jumi. Hisi devības s( saule un varā nod( eiropā. K( jis arī li(
savienība la palīdzīl Pa daļai streiks ilj