Sestdiena, 1974. gaēa 14. septemlbra, 37. m. liATVUA AMBBIKĀ g
Was - virsdrēbes Zāilite ne-imēdiza modot apaikgā garderobē, to: (bija jāimalksā naiuda, bet m virsdrēbēiin nāoa feafejooīcas augšējā zālē, {kmr Ikādā nostūri, netālai no viņa galda, atradās apaļš drēbju pabaramais. Bet Zāilāe jau tad bija diezgan pavājš (UZ kājāim. Vigam vajadzēja ejot lietot spieļati. Dažreiz to aizstāja Hetussargs. Reis proiniedams viņš sacēla tracio Piegājis pie drēbju paikaŗamāp viņš gan redzēja smu mēteli m oepoīri, bet ne lietussarļgu. Viņš pa&auoa apkalpotāju ^ m tai piikti teica, fea viņaiii nozagts lietussangs. Viijš ar to ait-nīlcis un ar drēbēm ncUicis uz pakaramā, bet tagad tur lietussarga vairs neesot. Nozagts. Ļaudis jau sāba^ šim tracim pievērst uzimanīlbu. Tad es paskatījos m Zālīti un redzēju, ka viņis sitāv atspiedies iļz lietus-saauga. Viņiš ar tā paJM^īta bija.
ari aizgājis pie „sava'' galda. Piegāju un Zālītēm pateicu, ka lietussiargs ir viņam rokā. Viņš apmuāsa un aitvainojās Sipkal» potājai.
Kad, Zālte sdcināits, piegāJiE pie viņa galda, viņš teica: „ža-ni. tev taču ar! ir kādi sakari ar to rakstnieku biedrim, vai (tu nezini, kāpēc mani tur neuzņem par biedru?" Paraustīji plecus un atbildēju, ka skaidri
nezinu. Tad jaiutāju, kādas viņam attieksmes ar biedrības priekšnieku Druvu? ZālSfce atbildēja, ka ļoti sīktas, un minēja ari iemeslu. Brīvajā Zemē bijusi uzrakstUta un ar nepareiziem faktiem pamatodja kritika par viņa Blauimaņa- mo-. nografiju. Tur tiešām bija vietas, ko varēja kritizēt. ZāHte u^raksiHijis pretrakstu un aiznesis Druvām. Tas, raksitu pat ne-iz'ksoīt, pateicis: „To mēs ne-'ievletosim." Tad ZāJīte atkārtoja dialogu ar Druvu: „Vai jus patieSām šo raikstu neievietosit?" Druva: „Nē.'' Tad es jautāju vēlreiz: „Vai jās paitie-'šēm šo rakstu neievietosit?" Druva: ,^rilvā Zeme jusu rakstu neievietos!'' - „Tad es piecēlos, ieliku savu rakstu portfelī, ar pirkstu parādSju -uz Druvu un tad uz saivām kurpēm un teicu: Jus kā žurnālists neesat pajt cienīgs man kurpju siksnas atraisīt. To pateicis, es neat-sveicinoties aiztgāju," teica
e
bija pat nobeigtas skolotāju semināra izglītības, bet ZāiEte bija filozofijas doktors, universitātes profesors un ar lieliem nopelniem avīžniecības un žurnālistikas vēsturē, ari vairāku labu igramatu aiutors. Be^ tam Zālīte bija arī saeimas deputāts, gan ne zemnieku, bet de-mdkratu savienībā. Zālītes raksts biļja E. Virzas vadītās nodaļas kompetencē. Bet Druva Zālītes raksta neievietotšanu bija izlēmis bez attiecīgās nodaļas redaktora ziņas.
Kad Zālīte man savu starpgadījumu ar Druvu (bija izstāstījis, ©s viņiam jautāju, kam viņš savu «uzņemšaBu par bied-m ir lūdzis un vsi to darījis mu tiski vai rakstiski? „Ar rakstu,'' atbildēja Zālīte. — ,;3et kam raksts bija adresēts?'' — .iNu, tai raitestniefcu preses biedriibai. Viņas tagad ir apvienotas un priekšnieks ir Druva" Atbildēju, ka būs kāds pārpratums. Biedrība taigad nesaucas rakstnieku un preses biedriba, bet gan — Latvijas preses biedrība. Lai viņš raksta jiaimu rakstu un adresē Laitvijas preses
AUSTRĀLIJAS LATVIEŠU
TOTĒMS
^ 12. sept 7o30 ® 13.sqpto 7o3ffl Mather High School, 5835 Nth Lin Rezerv.: L. Lapins. Tel. 736-9490
Brocktoii High School, Awde St. Rezerv.: DV Grāmatnicāo T®lo 921»7121
KUVLANDĒs t^r 19.
Draudzes namā, 1385 Aodrew Av., L^ewocd
BOSTONĀ! ® 21. sept. 7.30 ★ 22. sept 3.00
Y.W.C.A. 140 aaredon Simt
iļ 26. sept. 8.00 _ ® 27. sept ^. R. D. 2 State Hwy 32, Freehold N. I Rezerv.: J. Kāmītis (201) 249-9395 (va&.)
L sept. 6.
High School of Fashion īndustnee 225 W — 24th St.
0 "Jlo
99
biedrības valdei, tie&āim,
, pēc dienas fcārii)a®ja^ j'Uimu izspriešanas, DruvE izņēma a/flkal kādu rakstu uitttei^^ ir no ZālStes otfs raksts, idresēts pareizi. Bet ir cita neiespējama lieta. Zaļie raksta: „Lūdzu uzņemt par biedru Latvijas preses biedrSbā.'- To^ mēr nav pateikts, ko M toņem
. paSu vai r minēta persona, ko uzņemt par Med^ mēs nevaram še neko darīt/' Neviens atkal nepnetdcaj tikai nosmējās, un tā^^^P par preses
P. ZāEti formas pēc pieņēma par redakcijas
ar mazu
aligu^ Viņš nu bija atkal akKvs žurnālists, un ar to viņai sora pensija ar
pieskaitījumu. Dažus mēnešus
te meta atkal ar roku un aicināja pie ,^sava" piegāju m ^^^-s,^,
„žani, vai. to;zlni.,-M^^^ biju?" — ,,Ņe, M to varu zināt?'' — jom^ dēja Zāāte. ,Jjifcu lagaitavot sa^^ vu testamentu uņnote^^^^^^^ manam 'kapa pieminekļa už^^ stam jābūt tādam: Prtf. Dr. P. . .Un^ zem' izimšanas\^^^^^^.u^
žurnālists, kuru neuzņēma par biedru Latvijas preses biedribā.^'
Vecums ir fdaibiska parādib Mo tā neviens eav izbēdzis. im-neizbēgs. Dr. P. ZāKte ar sep-tiņdes'miit igadiem bija jm tā novecojies, ka dažas Uetas 3^^^^^^^ reizi vairs neaptvēra un rījia vienu otru mweilķ^ tā apieties ar vecu un niem 1
kā to darīja Latvijas pres^^^^^^ biedrības vadība ar P. ZiEti, neatbilst nopietnu cilvēku cle»^
npioiMims ari tas būtu cik nem<)iālls^^^^^m traģisks, nav Isti reljefs. Ja tam nav kontrasta. PKrf.P, ZāKtem viņa rakstnieka- pensijas Uetā ir sf fmums a*lāj bas" memuāri. J, rak'Siti^, ka ari ņās bijis iļoti 'un arī savs „
VelmZante
9 < , ■
Mm jāiet, jāiet tālajām mājām,
garā un dziv manas dzīvības skaņām gavilēm pārpilnas sirdiso
Jāiet, jāiet uz mmgoto z£m,^^\: ■ mg norās m pļavmalās,
kas, skumībā ieūtas, klusumā nodabā
^^^^^ jmmū :
mdu par mīlu, atdot. Tev,
i, salasi pats sav^^ mu, slacini, slacini edu par niilu; ko atdot, tēvzeme, Tev, un sirdīm, kas pastāvēt māki]
Ļmicūm, pastāvēt :zinū^ ' klusu soli liek vakara brīā ģimenes pavardā
jaunajā ntā..: uzpūstu spožm
{215,r-2W.: ip. k j, mwa centies un ar^ekai^ no Jaunāk®^ jāim Ziņām uz Brivo Zemi aizvilinājis divus izcilākos redak-tois (E.'Arni m:J. ^Eā^^ un vienu ŗe^^ iMzviinā^ Juma
■ J. ■ Kārkliņiš, raiksta: , „Vecais, draugs iDriwa tcmēr ir ai^^ (Arnim un KSaMiņam) izp^ i. Viņš saka: Uarstetiet tir
mē, tad es jn
Hājlgu pensiju. Varēsit bez rūpēm dzīvot un strādāt, ko paši
in. Viņš (318;).''
is raiEstmeMem un žur-pieišiķīria pēc likuma. Ja Druva Karkliņamu^ Aimim pie&lājifeaš pensija^ Izgādāja^ tad tas var nozSmēt, iB pensiju
zināmiem pi jumiem privātpersonas ir
Mmm izmantos savā labā. Bet divieim Jaunāko Ziņu reaktoriem par aiziešanu no sssvBtš ilgigadējās pie. klājlgas pensijas un sollījiiimu. izpiMļja. Dr. Pv KārMiņa un Arņa pensiju gadījumi ir lielākais paradokss tot-viešii preses vēsturē.
pāris nolēļas piims 2. kara sākuma prof. P. 75 g. vecuma mira (18.8. h). JJz bērēm e^ netiku. Dnz fcaŗS, krievu bāzes un okupācija. Es nezinu, vai P. ZāSStes otra kundze vi-^ ņa testamenla noteikumu par kapa uzrakstu isgpiM^ domāju, ka ne —■ īku d^^^^^ ZSlites pēdējā
tikai: teķ-
iem
ļšo pensiju
■ (ž. Umma i*sts^::^^^I^ rakstnieku un preses biedrības ir divias nodaļas no autora atmiņu grāniatasA^^ kaMem,. kas:' rudenī iznālķs' AIKiA.
INGRIDA
godalga), SK
Iga iM
bet jaundarbus GUNĀRS
INDRA;<j^
:. V.--
a
■ V ... ■ •