LATVIJA AMEBSEĀ
4. gad'a 14. septemibrisj
^1
m. S'ava mm "gremajam zālēm būtu dauidz kp stāstīt, bet tas ir cits stāsts.
TsAāk dodamies uz Mežotni. Ir divas Mežotnes: Lielmežot-ne un Mazmežotne. Lielmežot-
lni rsaim-
SENiU BliENp AIBMIŅU STĀSTS m LATVIJAS BiRWĪ98'AS GADIEM
(2. tanpinājums)
Atgriezīsliimies atbal 'Mgavā un turpināsim ceļu Bausikas virzienā. Sākumā ^soļosim pa šoseju iidz Ošu feragum (18 ikm>, tad pa labi grantētu; ceļu IMz^^ kas ir pus-
eelž itk Ba/usiķai/ Jaunsi^ŗl^^
te ms^tM^ļ^^ ēku ikā ag-jjās muižnieku piļ^ zaSv Vel )gaļ0m paspfeji
Bauskas, i^astā. "Vispirms so-fosini pa SvJteines pagastu, t^^^
©aņas.. .. iou ģimene
ti.., atfceifaisie^-^ -nekur; rm-birauksim, šedt esam dzimuši un uzaiuiguši, piederam šai zemei." Repatriējusies tikai jau-(Eā-ļJvena/dīaJ^
LiveniSv kam aigrāras
nomira jau
©saiii
1.3,■ ■agraiK / Bornsmindes, parks, turpat vai Mlometru igaŗ'š Lielupes kreisajā krastā. Tepat tuvumā, apmēram 2 km, atkal ikiāda mā: cfbas iestāde — K'aucmindes mājturībasi seminārs,^/^^t^ ari ^tocmindes māijturibas Abās biļa divtga^JIig^
* ļā varēja . jau pēc 6 ki. pamatskolas beigšanas^ bet mā^tur^ ®©mmārā
vijas;-:pilsēta,/;bet,,tam', nav ..pilsētas tiepību. Bkaistkalne ir ievērojams katC'ļii centrs. Te ar-rodas katoļu bazaiīca un klosteris. Katoļu dievnams Skaistkalnē; tāpat kā. Aglonas baz-Bloa, pulcināja dievlūdzējus no plašas apkārtnes, jo vairāki pagasti Bausikas apriņķī bija gandrīs tikai katoļticīgo apdzīvoti, šo dievnamu apmeklēja ari dievlūdzēji no Lietuvas. . No Sikaistkaines līdz Ķurme-od # 15 km^
liņu, im e^^ Bauskas un J^toaJbpiis apriņķa robežas. Nu esam Jēkabpils apriņķī, Mazzalves pagastā. To lasām ari ;už. ceļa ■ staba: uz
pagastu un beidzot bii^ dāles paigasiā. Un t km esam jau}p^^^^ vai, ki vi
esam pie Mūsas Mtsm^^^^^^^^i^ tā sa^Majā Jaunbauskā. Tālāk re-
: Bauskas pilsidrupas, aiz ik^ŗāpi Mēmale un Musa sa-
nu m/ums
Itu ie^trērojamo Rundā-pili. Tā& slava bija iaplatī-'lusieiR pa visu ILatviju. Pat ta-rjot svešās zemēs; v^^^ ai pieņiiņēt: pils vārdu, kad tūlīt ,,Jā, ■ a^^^ tur esmu bijis." Ja ari daudzi to nebūtu redzējuši, tad vistniaz dzdiidējuši Rundāilas pils vardii; Jaii pi ižmiēri vieri
lielākā celtne ir BaMka^ sko-
ņā, pāi'celšīmies ar celtuvi pā-rirlieli^
mežofees muiža, kurā j^^^ 1936. ga^ Mežotnes ļauksaimln^ vidusisfola. iPimis ;tam; tā :bij;a; Jelgavā^ .;Fa-, kavējušies bildi lauksaimniecības steolā, dosimies igarO ^upes ;'m^u ;;uz ■r.'-a^ ■ .MeV žotnes ķieģeļu iin kaļķu cepļiem, ::u^; Juin)uprāivmi^ .. šeit
visaug-
1 H. 1
ir: Latviiijas neatkarības darbojās pilsētas pamat-iifl un ģimnazdja; Liekas, j;^^ arbojais arī mies pa Sudm?
centru. Pašā sākumā
pa kreisi ŗedižamas Bauskas ILeijtas sudiiialas, otras atrodas pilsētas austrumu : daļā, ikur Mēmele sasniedz pilsētas robežu; Pisetā atrodas arī Bauskas
paliec
vietas Bauskas apriņķi, kā īe-€'avay Bārbeiej Veomuiža. Pirmais piagasts Jēkabpils apriņķī ir Ma2?zallives pagasts, šinī paigastā atroidas Erbergas muiža; Tas pilī darbojās pamat-. Bioušā Erbergas pagastā un pirnios dzīves gadus paivadījis dziedonis Ādolfs Kaktiņš; Desmit gadu vecumā viņš ar vecākiem pārcēlies uz
metriem). Austru-pu puisp! ir vārti,, pa kuriem v^ar aaķ^ pils iekšējā pagai-
y:.nm.-l:Fā-!^
'ais r
• i.- •
stākais.: Kreisajā krastā
Grāmatai ap 500 Ipu 100 fotpmtēU un Grāmatā plašāk aplūK^ti līdz sirn maz ļum^ kā^^^^^ Otra pasaules
na, dzīve Cēdelgemas nometne,
pirmsākums^ cīņa ■ par karavīru tiesībām u,
Grāmata pasutmāma pie
223 ffigh Park Ave., Torontb,! Ontario, 'Canada , M63P 2S5.
Grāmatu pasūtiaot un iemaksājot'naudu Mz 1974:" tobrim vismaz par 3 eks., 20% atlaide.
1.
skolēni ērti sasniedz savu skolu. Arī aigrākā pagastskola atradusies pilsētas pievārtē, šeit saivā laikā
jis':; ./ržskstniekfe^^ ■ vispirms' pagasta; ■^tiad^-Bauskas, is skolu. Tās viņš vairak-
pieriiin savos darbos. Neno šejienes ir rakstnieka Pļūdoņa dzimtas naājas Lej-nieki. Tās sasniedzamas, brau-cOt aof kfulģīti pa Mēmeli uz augšu. Dosimies uz kuģīša piestātni. Tepat ļau Ir ^^^^^^Ģ^^^ kurai mūs jāaizved līdz Lejnie-kiem. Brtaucieaiš pa Mēmeli tiešām j auks, atgādina br aucienu no JelgaA^as pa Lielus Sal-gaH. ļļkoi :pļa^ pa labi :un kreisi,' ;atrQdas,:'kuplas ^. dru-.
:Un:te;::jaū ir .mūsū, eeļa mēr-
Dosimies tālāk : uz ua jau mazu ņu- Neretiešiem bija p^ savs nedēļias tirdziņš, bazm^^ un jauns, ērts skolas nams. Nere-ir lepni, ka Jāiiis Jaun-ņš nāk no viņti pagasta, šejienes nācis arī otrs rakstMefcs,neretietis Jānis: Ve-selisv šeit ir arī Jaunsudrabi^ ņa bērnu dienu
Uz S'āitku var dzelzceļu, šeit ir teiksmainjais īSaukas ^zers, Ormaņa kalns, kas paiceiļas 167 m^* Meņa. Turpat darbojās Saukas divgadīgā lauksaimniecības
dzimis un savā Aleksandrs Dau-ige, vēlākais Latviļas univer^^^^^ tātes profesors. Viņa tēvs šeit
Vli^ites vārdā sauc pilsētu, i, upi un ezeiru. Uz Vieno Lones dzekce-
mājām kuģītis ^^p laiž mus krasta. Jā; tā jau ir Aiiduļa Hepa, Īso esam garā skatījuši, lasot Plūdpņa atmiņu tēlojumu par mazo ^^^A^
išlaiķ augšā, vecajai dzīvojamai ēkai. kur kādreiz dzī-
Āžu miests,
muižas
z^mes atrodošais centrs, saukts par Ekengrāvi. Bet turpat bijis Āžu kroigs, no kā Āžu
ka Jāņa Akufatera dJzimteni. Vaijaiga tikai palasīt Akuratera darbus, un jūs būsit atkial Augšzemē. Vai nu tā būtu Kalpa zēna vasara, Degošā sala vai -arī krājums Draugu sejas, visur,redzam šo mīlsu drfmteneis novadu.
Tā, .gluži nemanot, es<am jau Ilūkstes apriņķī, Rubenes pagastā. Rubenes pagastā dzimis r<akstnieks Jānis Rainis. Viņa tēvs bijis turīgs ciiivēks, kas spējis; dot bērMem labu izglītību. No Rubenes pagasta db-kļūstam Bebrenes, tad Pilsķal= nes pagastā. Pilskalnes pagasts apņem aprija pilsētu Ilūksti no visām pusēm. Ilūkste nav nekāda Mela pilsēta, jo Pirmā pasaules *kaŗa laikā te ilgstoši bija frontes līnija un pilsēta nopostīta. Paffikušas nesagrautas tikai trīs ēkas. Lielais pussiagr autais katoļu dievnams vēl ilgi rēgojās citu drupu vidū. GandrĪK vai visu Latvijas nealikarības laiku Ilūkstes apriņķa pašvaldības iestādes neatradās vis lūifestē, bet 'Grīvā. Tikai 1937. g'adā, kad uzcēla jaunas ēkas, tās pārnāca uz Hūksti.
No Hūkstes nav tālu Grīva,: it kā Daugavpils priekšpilsēta, tikai Daugava tās šķir. Sa-i uztur kuģītis, bet abus savieno arī taits. Līdz Kaplavas pagasta austrumu punktaim labs ceļa gatoais. Pārceļoties pāri Daugavai, esam Maslavā, No šejienes ātrvāciens aizved līdz Rīgai dažās stundās. Pa ceļam var izkāpt Krustpilī. Pārsoļojuši, tiltam, esam Jēkabplilī, Tā toreiz bija apriņķa pilsēta, aļgrāk Jaunjeligavta. Par Jēkabpili stāsta, ka tā jau 17. gadu simtenī ieguivusi pilsētas tiesības, jo ap iSaM's krogu izveidojusies plostnieku nometne. Jau toreiz Daugava bijusi svarīgs satiksmes ceļš tingotājiem un plostniekiem. Jēkabpilī bija sava pamatskola, vidusskola, pilsētas pašvaldības iestādes, daži ūpniiiecības uzņēmumi. Kru'stpils dosimies uz Pļaviņām, kur Daugavā sākas lielākas krāces. Otrā jpuse Sta , ko visj
Lailva. Kur tie laiki, kad Plašo
O' 0 0
Sunākstes kapsētā apglaibāts Vecais Stenders^ ikas jau 1796. igadā licis savā kapa piemineklī ierakstīt vārdu ,,l!atvietis ■[. īPaiMkuiši dzīvi Vecā Stendera nuidinoišie fvārdi: „Cik spēdams lasi grāmatas, tās prātu pacilā, UE ved pSi^ jgudrības, un laimi Stenders las^is lekcijas āri vairākās ārzemju universitā-
^ nu esam „ pagastā, senā Saules novadā, kur senatnē risinājusies Saules kauja, ko Plūdons aprakstījis savā dzejojumā Kauja pie Saules. Ar savu braucienu pa Mēmeli esam arī drusku saīsinājuši ceļu uz Skaistkalni No Bauskas uz Skaistkalni ir divi ceļi, jaunākais «- taimālcs,. 32 km, otrj? c9l^ gar Mēmeli ~~ 39 ikm. Izvēlēsimies gaŗālco^ un gar Vecsaides baznīcu dosimies tālāk uz Skaistkalni, šis ciems
,' ■ - i' ■■- ■
Biržu pagastā atrodas Kiau-cānu ezers, kurā vēl vienīgi sastopams retais ūdensaugs azerrielkists. Biržos dzimuši un mauigulSi latviešu rakstnieki Jānis un Jēkabs Grīiii. Pēdējais gan pazīstamāks pēc vārda Aleksandrs Grīns, Dvēseļu puteņa autors. Tāpat daudz lasīti viņa Zemes atj'aunotāja
No Biržiem tālāk ceļš ved m Dignājas pagastu, rakstnie-
Bet ari citi rakstnieki apdziedājuši Staburagu. Vīgantes muižas parkā bieži tifc apkārtējo skolu bērnu Nodsersimies pie Liepavota un tad motoriaiivā aizviztināsi-mies līdz Kolmesei un pa Dau-':-:gavu: ..iīdz; JaiMJ'elgavai..-
Brauciens lai^vā pa Daugavu ir paivisam cits nekā pa li^ upi vai Mēmdi. Tikai pašā Daugavas vidu izjūtam starpību sttairp ^m upēm, skatoties Uz tās abiem krfistiem tālumā. Līdz Jaunjelgavai sniedzas Ķeguma ezera uzplūdums. No Skrīveriem viciens ai'zved uz mūsu sirmo Rīgu, garām paslīdot īsām pieturām — Jum-praiViai, Kaiibalai, tad Lielvārdei, Ķegumam, Ciemupei, Ogrei, Ikšķilei, Saulkalļnei, Salaspilij, Rumbulai un šķirotavai. . Tad esam Rīgā, Latvijias galvaspilsētā, kur tagad ik uz soļa ddrdama (krievu Valoda un latvieiši l^uvuši mazākumā.
ii*'1^
i.
r
Nupat grā stone Councl Scoilard Šti tario, tālr. j parādījusies īņ Exhfilbitiļ nieku: reprc Parādīti 60| 1000 dai^bu venokārt m\ m nedm ju mērķis ir] ne tikai kai zemes māfc sava nozīmi žām,: it sevi
Nos:kaidrotl vi darbojas ju. Pārlapo svaigu at g^ān prīmār; eskimiem primītivismiļ savu zīmogiļ naskais koloi tradīcijām bas plānam šākā nozīmi spējīgo rumis'*. TPedi rīzi aizvilini avfangaļ
tamais Tor( ralds Ģladsl ņemt amei mus, bija vu
Izdevumu das mākslas pā ar Onta: Atbalstu d€ j mākaĒs komi un pat HoL zīstams māl
Izdevumā
Bērziņiai, net li un
Latvijā im nā. Beoigiisiļ
Art, Torod
notika Toi
191
Ievietotai! M'endela g; 1973. gadā ^ maijam. Di deja fbrmi 1972 (71 lp| kā. Dzimui nav uzdoti Toronto. Liepājas dusskola,
1 • T '
izstāde Ovelfā, Onļ cembri. Ar dēja form| (glezsnojumi Ip.). vieta Toro] jas Andu cuēlā. Pin
m
6. riiaija lī(
Gleznotāji vu akrilikāl ša latvi'eši iemī]
ww w w ^
A
dar