I'.. ."^M?
iteni. :atera
būtu >ā sa^ ļraugTi
lu sim-
[esrbas, ojU'Sies toredz satifc'
plost-sava piise-s, dlaži ēmumi. ļuz Pļa-ikas lie-sē Sta-rakstī-ālitis), apdzlle-Ugantes
rīkoti svētki.; epavota iziināsi-a Dau-
laugavu |pa Liel
Li pašā.
> starpī-; ikatoties
Itāiumāt miedzas Ini's. No Ived uz :ām pajum-lielvār-. )ei, Og-[, Salas-irotavai. ļljas gal-uz so-Hoda un imā.
I Grīva, pilsēta, -Sa-aibus ;. Līdz jtrumu gabals. Lgavai,, , jjienes Rīgai var )ļojuži iTā to-agrāk
Sestdiena, 1974. gada 14. septembris, 37. m. , hMīTMk AMEEIKĀ 5
iii
'''■''iA
■ :l -
Nupat grāmatu tirgū Round-^tone Council for the Arts (98 ScoUard Street, Toronto, On-tario, tālr. 922-1497) i^idevumā parādiju'sies Canadia-n Artists īn Exhfilbdtio!n 1972-73 māksli-aieikti reprezentācijas mape. Parādīti 600 mākslinieki ar 1000 darbu reprodukcijām, galvenokārt melnbaltā produkcijā un nedaudz arī krāsās. Izdevēju mērķis iŗ plašāk iepazīstināt ne tilkai ikanadiešus ar savias zemes māksliniekiem, bet tai sava nozīme būs arī aiz robežām,' it sevišķi ASIV.
Noskaidrots, ka Kana-dā aktīvi darbojas ap 10.000 gleznotāju. Pārlapojot mapi, vērojam svaigu attīstības impulsu. Lai gtan^ pnmārais status pieder eskimiem ar viņu šarmanto primītiivismu, visam pārejam savu zīmogu uzspiež zemes etniskais ikoiorlts. Trūkstot pašu. tradicijām un federālās valdības plānam un atbalstam plašākā no'zimē, pastāv ari akūts spējīgo mākslinieku „nobi-rums". Pēdējā dekadā uz Parīzi aizvilināti vairaiki Montrea-1as avamgarda gleznotāji un rakstnie'ki. Starptautiski pazīstamais Toronto skulptors Dže-ralds Gladstons, lati varētu saņemt -aimerikāņu pasutināju-mus, bija spiests iekārtot savu studiju arī Ņujorkā.
Izdevumu subsidējusi Kanādas mākslas padome Otavā kopā ar Ontario mākslas padomi. Atbalstu devušas arī ievērojamākas komerciālās sabiedrības un pat Holandes konsuls, pazīstams mākslas mecenāts.
Izdevumā uzņemtas arī trīs latviešu 'gleznotājas: Baiba Bērzdņ'ai, netatulēts darbs zīmulī <un eļļā (32. Ip.). Dzimusi 1.atvijā 1944, d'zīvo Sas^kaceva-nā. Beai^si Ontario CoUlege oī Airt, Toronto. Pirmā izstāde notika Toronto, bet otra Ha-mitonā 1972. gada novemībri.
Ievietotais darbs izstādīts Mendela galerijā Saskačevana 1973. gadā no 28. aprīļa līdz 11^4. niaijam. Dzidras dai'bs,' ir vidēja formāta stimulus sērija 1972 (71 Ip.), iakrilikas , tec'lmi-kā. Dzimusi 1926. gadā (vieta nav uzdota), ar dzīves vietu Toronto. Formālās studijas; Liepājas lietisikās mākslas vidusskola, Heidelberigas un Ge-tinigburgas univei'sitātēs. Pirmā izstāde Rozenburga galerija Gvelfā, Ontario, 1972. g^'a decembrī. Ārija Ozola devusi vidēja formāta akrilikas-eļļas igleznojumu Zem okeāna (1^. Ip.). Dzimusi Latvijā, dzīves vieta Toronto. Formālas studijas Andu universitātē, Venecuēlā. Pirmā izstāde „Retro-spective" Niagtaras mākslas galerijā un mūzejājio 1973, gada 6. maija līdz 1. jumjam.
Gleznotāja Ārija Ozola ar sa-vii akrilikas techniku nav sveša latvifešu saimeti Toronto.
tematika ir
universa siāskare sir matēriju touļS sīpfflļgti izpaiižas^^ m nieces dāsn^ fantāzija. Ptibli^ cātalis darbs Zem okeāna to labi apliecina. Ģleznotāj as Baibas Berzaņas (žirnālista Alelc-sandra Kiindratā meita )netitu^ lētais darbs īstenībā ir jūtigas toņkārtas; fragmentārs plife pāris droišos 'dlcienbs. Trešās gleznotājas Dziidras (uzvārds nav minēts) | abstraiķtā t^a Stimulus '72 pauž delftātu izgaismojumu.
gleznotāija ar savu stiiriuiLus domājusi. Vecmeistars Jānis Tīdemanis reiz asprātīgi āpgal-voja, " - • " -
Im varot #slaibāk atSfŗēt divām uncēm''. Kas zem Dzidras priekšvārda sļepļias^ pašreiz nevienam nav zināms. Miniētās trīs dāmas pierādījušas, ikāda nozīme savu m izstādīties ari kanādiešu mākslas s.alonos.:-.:/-v\:,:
Ja au :k0; noteiikti. no nieku mapes var r^a^^^^^ aiz auss", tā ir teompoa^^^ diba. Protams, vairums modernista. Daži igan aizgājuši pāraik tālu. (Kopēt Pik^^ katurisko struktūru bez kaut cik barinonistets krāsu saliedēs — vair soBt tikai pamatīgu izigāišands. Pikaso Mja super-, suverens krasti meistars, Mjiēc viņš varēja atļauties ā2:ēties ar savu tematiku.V Lielāks absurds ir vairākkārt godalgotā Da-niēla Solomona (204. Ip.) baltā krāsā ncimzēmaajudelia Ja
gleziiolājam pe^3:Gte^ krāsu, viņš sāk gleznot a;r vmu.
vasaras bnvdienāiii beidzoties, Sandra Karule no Pemsilvēni-piedalījās vēžošanā Bapkroftās pilsētiņas tuvumā Kanāda. Kā uzņēmi-
Mā redzams, vēži nav lidi, liet tomēr jāsarga no to
i\rto^ J. Liģers
sionisti. Viens otrs sav^ā rok-rafesta tzH labs, bet ir airi reā-listisiki supērreaHsti, tkāš it ka zefm mik'roškōpa izMibi^^ nas gaLsmā neredzaiņb. Apbrīnojami ! Informācijai pievienots iļlass saraiksts pār izstāžu norisi Kanādā, mākslas ga-leriijām un eksponātu vārdiska uzskaite. Pazīstamajā Kaii'a^^ skulptoru v^
ari A. Kopņianis un veemeis-tars A. Nuiītis, New Canadian Art E3d*it3onginLipā. Netrūkst arī EMka Dzeņa vārdav minot Kanādas baleta ģildes The Art Of Tbe IDaiice izstādes grupu, kurā viņš ir vieris no produķitī-vāMem
Maliet vairāk li
S<>lžepcin)a darba jvana Deinisoviča .To 17.
ls
sanidra
pirmā
atetāstli šeat.
formālis 3(2 x 24 cm., melni, matētā apvalM ar tāsDōo jau-žamu Mta ta^ iesvltrbtu alb-strakciju ir gauimigs un deko-rātSvs. Ceha 25 dolan. Interesenti to var pieprasīt stonemāksļaš
Sotoņīteinu, Jsas jau boja ieguvis
Pētferis Lielais iz-ne-ze-
uz Ķ^'. kazu, jo valdījis sace^^
par
vma
Charkovas universitātē,
5i
kusnis
l>et Soažeņicinia Kri^ijā n^ darbus
čecfosiovaMjas kriz^s^ iietomosv 1^
ma-
Pēc Ļubfanka Birtirfcos im laikam
tuvumā būvdarbos, bet vēlāik Meržino, kur novū^ ztoāt^^ Tie 194S. gadā saņēma Hkojumu ifegud-rot speciālu telefona noklausīšanās ierīci, šo laiku Solžeņicins vēlāk apraifcstk romānā Pima^is apis. — Tā ka 2dhā^ niskiie daiibi nea;igiauj laikii rs^^
mēnešus viņa tēvs, kaš 1^ par ini^-, miris nega-siatvu
n-rā zem raiksta ,,Tā tur dzl^^^^
A. SoilžeņJcms kādā s^^ bā izteicies^ ka» raikstnieks e&ot kā kādas valsts 0^ TieSana, ļaaifamMā^ kad
ņe
stii valdilbu
i|!l„
IMz apmeklēt savu ^ežau ar 99 eļļas glemām
N. JĀŅA
200 Balmoral Avenue
Atklāšana
Izstāde atvērta līdz 29. darbdienās no pl 6 — 9 svētdienās no pl. 12
ims. gaida M.decen^
bas gadus pavaldījtLs Ef^tovā.
Pirmos mēģinājunuis 1^
īā veSteis 9 v^i 10 gadu vecu^
mā. Jaunel^a ga&s V^
tis, (ba^ par to, par ko
viņš velaš; varēs tfikai paslepus
viņu īzBUi^ izvietošanas nometni, pēc tam , uz kapaira rafetuvēm, vēiālk uz cigļu ratetuvi, tad Divu sāls galvu^^ M OPēdējo Solžei^u-cins vilāk apraifestija ŗonianā Viena diena Jvana
.vair^s'
aizstāvjiem.
#b Kik A
un Mkiu. 1^ viņš iestāijas Rostovas universitātē matemātikas faļkiuitiltē. Paŗaāāli matēniaitilfcas s^ viņSs^^ tātē, sāitouma^I^
raifetnieks, kas^ nenākot rē netui^^
kā
•iM'-, Pirmais
ivas literatūras un tšta. Viņš iestāties ar!
drāmas
saiiKi armijā.^^to ifcaiM pfct^ ^tS^3^ Jaaiwvļju Uii virsņi^ starpa, tā pāx^^
15^. gadā
islimst ix vēzi. To izigriēž, analizēs rezīdtātuskas norāda, ka viņš saslimis ar vienu no vdsfol'&tamālfetem vēža paveidiem, viņam neizpauž. 19?53. gada viņu no ieslodzSjiuna izlaiž, bet jāpaliek dzīvot izsūtījuma. VctLs atjaunojas. Viņš iet pie kāda veca dzdednieka» tos to ārstē^^^^^ a^ icāidu indīgin mga^ «-1954; gadā Sblžeņīcins wŅmi atļauju doties uz Tas-ikentaš ^mn& pavadīto Mfcu viņš vēlāk apralksta romānā Vēža fcIM nldajs alj^ mel^ē ie-
spēju atgriezties Restovā vai lastevā, m beidzot šo atļauju
Afusnaā BtoJne.
rialkstē aar draugu viņš asi
nōirmk
Ifo i^sūt^unmatgriezļes;^ Sol-ž^ļjišos aimietas V^ arealbalā, storadā vidusskdlā^^^^^m
■ '■hl