i.
6.. īiATVIJA AiMEBīKĀ Sestdiena, 1974. gada 14. septemlbris, 3'7. m.
•EPIZODI PAIR DIPLOMĀTA NEL.
Šādus #ā"niiis 1^^ slkdas laikā dzīvo-
^^^^^^ vēstulē jam tuvu
labais dcriauigs (uin Ha^š biiedirs,
Liktoiis bija lēmis-, fca m g, kaliigrafisiks. Vālālk viņa darbs
v.ecu;mā viņ§ izbddza Sas se- saistījās ar LETU un diplomā-
mes gaitas: Grita domās vēl itiju, visvairāk laifea pavadot ār-
pakaivēties pie šī lielā latvju pus Latvijas. Mūsu klasē te
patriota m darbinieka, soie- latviešiem bija ari daži žīdi,
dzot dažus lakte atklātībai, krievs m. vācietis. Rakstuirīgi,
Turpat jaU' 60 igadi pagājuši, ka sķoilā laba daļa audjsēkņu bi-
kopš 1916. ,g., kad vācu patru- ja vidzemeieki, pie 1iem piede-
ļas parāxHjās Tukuma tuvuimā rēja arī (nelaiķis. Moksnes arī
m pilsēta ieveda ievainotos, dažādas. Vairbūt šī iemesla dēļ
Mūsu nelielā Base bija beigusi sielaiķim bija pavārds Pialters.
direktora ^J. Stipnā, vēlākā do- Trimdas laikā, sevišķi pēdē-
centa, vadīto Tukuma kome<r<;- Jos 15 igados, ar Pēteri Londonā
skolu. Sakarā ar kapi un evā- aMMījās diezgan dzīva domu
kuācijn, albsolveniti devās da- izimaiņia. Nereti apmainījāmies
žādos viraienos, bet vistālāko ar saviem puiblicētiēm rak-
ceļu 'bijia izvēlējies D. Kopen- stiem av^ēs rni žurnālos. Ja
hāigens, dodoties pāri lielajiem Pēteris ir Mētājis tādu pseudo-ūdeņiem'pzBraziijļi.-..-.^
Nelaiķis P. Priedītis (aizmugurē pirmais no kreisā(S) pie Lato-jas sūtniecības ēkas Londonā arcMbīskapa A. Lūša apciemojuma laikā 1970. gada pavasari. Attēlā no kreisās: lietvedis T» V. Ozoliņš, P. Priedītis, ardiiblskaps A. Lūsis, E. žilinskis m prāvests R. Mužiks/
Rīga ir tūristu pilsēta, saka ASV latvieši, (kas apmeklējuši okupēto Laitviju. Tur ir ne vien latvieši no rietumiem, ASV, >Ka-nadas, Austrālijas vai Zviedri'' , jias, bet aiļ tūristi no dažādām austrumu bloka zemēm — Austrumvācijas, Ungārijas vai arī dažādām padomp repufoli-, kām. Izrādās, ka apmeklētāju sikaits vasarāJbijis tik liels, ka Rīgā nav bijis vietas visu tūristu novietošanai.
Ko vispirms redz latvietis, kas pēc 30 (gadiem ^atgriežas, iai apskaitītu pMsētu? Rīga nav tāda >kā tanī laikā, kad bijāiņ spiesti to atstāt, saka kāda latviete no Ņujorkas. Visur recfea-mas pārmaiņas. Kara laika da-;.a no Skāim sapostīta. Daļa ir atjaunota, citas nolīdzinātas, un tur tagad ir mazi parM ar so-■liem, kā pie Pulveŗtorņa vai svarca kafejnīcas.
Pētera baznīcai tornis gan ir uzcdts, bet no citas puses redzami postījumi. Parasti tos risiem nemda, bet jaunieši prot nofotografēt ari tos} Tiešam, uzņēmiumā redzama Pē-
uzcēla Latvijas neatkarības laika, .tikai uz galdiem vairs nav 'agrākās produktu pārpilnības. Piemāju dārziņos audzētie produkti ir dārgi.
Vecā dzebceļa stacija aizstāta ar jaunu celtni. Mariļjas iela liekas lalbāk uzposta ndkā Krišjāņa Barona iela, kas nolaista. Veikiaiu rajonā vēl redzamas Latvijas laika veikalu izkārtņu vietas, bet pašas izkārtnes nozudušas. Arī daudzi tramvaji aizstāti ar trolejbusiem. Braukšanas m'aksaieiņe-tania mazā 'kastītē, saņemot pretī biļeti. Ja uiznāk kontrole, braucējus bez bietēm var sodīt ar vairāk simt ri neviens
iemeslu, čik atceros, viņa-dzimto māju nosaiikuM Vietalvā, arī Jelģaivai V^^ viņš at-
' klāj visv^ jūtas un
nojiautas.
Nelaiķis piederēja pie korpb-rātcija,s Fraternitas Livonica. Mēs agronomi Miķelis VikiņS •un es, tāpat zvēiināts Leonīds Biulimanis, pie Talavijas, kajut skolas direktors J. Stiprsds bija
, listrs. Reizēni P. PriedSā vēs-'Mēs ie*anas arī vietuļnieka stīga: „Ir jau lalbak, ja iri^ds tuvs civēks. Es tganesimU'viens pats. Kāidreiz ir gaŗiaicīgāiķ, ta esīnru ieradis un tā ta^iet.
l gada al>so!venti ar skolotājiem jā. 3. rindā no kreisās — Pēteris Priedītis,
gada 12. (miartā) viņl| * runā par veselībā vājo prpf. LaimoiM Ru-dzītis, kas pratis lībiešu valodu )un solījis par to rak^ Prof. Rudzitis taigai BrazBjā miris.
Kā mazu interimeco^^^^^^ minēt, fca nelaips koņitaktēļjās ar valodmeku Meksi Kal^ (jo komtetentu
bija vajadzīgi arf utaglijā #ī-vojošiem tauti^em, īpaiši šinī
sibu
(Pārnesums no 5. te.) 'molskaja; Pra^rda rakstīt; vēlāk^^^^ļ^
viņg pāri^ d^ot Ŗjāssana. pieskarta Hitlera aģentam ~
1^61. gada oktobrī kotnīlnīstn fašistam. Solžeņīcinsgata^^^^
22. kongresā Ite braukt uz StoIlMnm, lai sa^
i Mir redaktors ņe b^, saņēmis
Tvardovskis pārmet brīifcājum
laifcmeitā, šanā bez padomijas nereti pieliek savu roifcu viens otrs pašu cilvēks — visziiis vai, labāk sakot, pārguMni^s. ; Nelaiķis no (miglainās, paauk-stās Anglijas ir cenities viasarās izirauties uz siltākām zemēm. Man atnāca 'fcairtītes nereti ņo diplomātu iecienītās Francijā, tāpat no mieļu un dienvidu daļas Grieķijas un nekad, viņš nesūtīja cienu kantātes", bet stīja iespaidus.
Miers viņa selei aizsaulē!
tis Uterāi^ atgriezties^ jautā zviedz
titei ļpsvārdos. tie sāk- jru sūtnim Jariingam, vai nesot runāt atMāti? Daži rakst- būtu iespējams prēmiju sa-
juši vliņia aicināju^ ņemt Maskava. Jarinigs vispār mam: Ija Ērenbui^ Vladi- neatbild^ un tā mo: gada 10. Duidiiic©vs. šī^^^^^a^
villā noklausās r'adio
laikā arī
ja atļauju publicēt Vienu die- parraidaijumā no k;oMiolmas nu. Tomēr jau no' paša sākimia pilsētas nama. Tur nolasa arī
partijas
vēro
piesūtīto rakstu,
radītās sekas ar aizdomām, far, starp citu, rakstīts: „Es Kritiiķiem izdodas aizkavēt Ļēr iceru, ka mana neklātiene ne-
svea-
Žrēmijas piešķiršairiu Sol- apēnos šīs dienas svinības, es žeņldnam, vliņi sāk aizkavēt arī nevēbs, ka mani vārdi iz-
,-. . mmm . V
raisītu ^kumjas šajā .;;Kad\pee. Soiižeņīcina .darbu ne^ju.a^^ i^ākšanas rietumos viņu iz-- acis faktaim, ka Nobela prēmi-
jas pasniegšanas diena sakrīt ar čilivēka tiesību dienu.^^^^^^^
^rot šī
ieaudzis koku. 1^ zāle apkārt nekopta. No m^^ nemaz nevarot redzēt. Pie Brīvības pieminekļa bieži parādās latviešu noliktās puiķes, bet tās
siēd® no rakstnieku apvienībias, viņš atstāj Rjazaņu un pāriet Mierkaļns idsslvot^ to tuvumā pie
rēnā čelista Rastropoviča, is ribsē i^ts ar 'Siavii karjeru un pei^onlgo^^ d
Par Nbbela prēniii^ šaiiu Kremlis sāktuna Musē, beidzot 1^^ laikraksts
m^^^ :
wiedru akfademija fe^^^ ti netīrā darijumā un koinso-
SoiBeņlcinis turpināja riafcstīt Rosla'opovica vilā,^^^ te rt^ ņu 1074. g;ada 13. februārī ap-detināja m 14.^^f^^ izsēdināja no krievu lidmašīnas
is
Tūristi bez pavadoņiem brīvi var kustēties Rīgas pilsētas;^ robežās un Jūrmalas pisētā, bet ārpus Rīgas var doties kopēja ekskursijā, un arī ifeai uz atļautām vietāni. Ja šos norādījumus pārkāpi, tūliņ var izraidīt a^akaļiuž zemi, no 'kurienes iviņš iebraucis, kā tas vairākos gadīoujmos ar! noticis. .Atpaifcaļ viesnīcā jābūt pusnaktī. Rīgā vēl joprojām būvējot jaunu viesmicu tūristu uzņemšanai o.,
nīcā iekārtota ātrās paKdabas latviešu labo materiālo stāvok-5. Radies ari jauns Ii, bet igan par to, ko tie
Jūras Pēriē, modemi būvēts, ^ bet vietējiem latvie-^^^^^^ļ^^ šiem ieeja tur -aizliegta. Resto- ģērbties pēc rietumu pārauga,
ŗāniu tie tūristu
apciemot tikai ieskaitot iziās' amerikāņu ,,(lži . P"d^ nas". Tie vēlas klausīties rie-
fcārtotas pārģērbšanās vietas, tumniefcu imūziku. Kā jaunie, tā
ar
^ali esot
un. ..samēra- ... Latvieši ienīst visu
teŗa baznīca ar izsistiem giem un melni nokvēpušu mūri.
īekšriigas šaurajās idās, kad pa tam brauc kāds smagais krievu preču auto, gājējiem jāpaiet sāņus. CenArāOtogus
;ir
auig kā kādreiz Meža parkā, kaut Latvijas laikā tur izskaitījās klajš.. Bet Rīga ir dārzu pilsēta. Pie operas kopj apstādījumus, tāpat Ziedoņa dāxsā un citās vietās, tomēr ielas ir nolaistas; Artilērijas ielā re= dzams apaļo akmeņu bruģis ar bedrēm ielas vidū. Tramvaji vairs neie^t pa to palšu maršrutu. Kā& trolejibusa līnija sākas pie universitātes mazajām ArcMtddu un Inženieru ielām, kāda cita ftiija no Radio lielas.
Arī kapsētas ir mainījušās. Pie Br^ kapiem mūžīļgās
vecie priecājoties, ka rietumos latviešu jaunatne protot runāt samērā labi 1^^ makam vairāki iemesli, ^ens no ti neesot neko ieeienlti, kur tā-tiemk nevēlamais režīms, bet dus redzot, tie esot vai nu no otrs nav tmazāk nozīmīgs. Krie- ASV vai Zviedrijas. IMreiz^^^u^^^^
ielas sveši cilvēki mē^ot ar rietuimniekiem uzsākt sarunas. Turistiv kas braukuši, lai izpa-
viem Rīgā ir dažas i^ vietas, ikur var m^antas, bet laltviegiem tur ie-
kal iaifcvieši, ibet viesmīļi ir ^u-si un ilgi jāgaida uz 1 .pusē garas ,,ifcaksīšu"gj rindas. Vecais Rigas ormanis vai, kā to ^grāk saAJJca, ,,[fū3>« manis'' ar savti ārdainu nozu^^
eja aizliegta. Ja uz ielās krie- tiktu vai sadarbotos ar viete-
Arī Jūrmala ir ■mainījusies. Tagad tur daudz idas ij^^ tas un papla)šināta;š, vp puļķu dārzi samazinājušies. Vasarnīca^ pa lielaikai> dojļai krāsotas tumša krāa^, jo jāļkrāso-jot, kādu krāisu var dabūt: Kār das labi pazīstamas ASV lat-
prasa neatbild «vai ari Tramvajos starp latviešiem un krieviem rdzēm pārmaiņas, un esot kad lietojot ari ua ielām la*^
jāim iestādēm vai dotu initer-vijas, netiekot cienīti^ Iebraucot Rīgā> ārzemniekiem jāreģistrē
viss vērS^is, ■« ieskaitot acenes, tas viss i
ciemiņi garšojuši Rīgas nēģus un lucigus,^^^V^ atzinums, ka tie jotiā, kā^ļ^^ esot vairs veci^^ dienām. Rīļgas lādēsi vēlas (meistari. Tūristi noigaTŠ(y^^^ tur redzēt cieaiiiņus no rietu- arī slaA^eno dz&ienu^^^^M miem, tikai tiem nepatīkot zainis, kas esot stiprs un rūgtS;
vietās ari
■laicmam uz
TU
M.
.i.
i.
ii;- ■
■V;-:.
[