. SOLAiffiU MODĒtRNiE TĒRPI " AiR ^LATVISIKU ROTĀJOMiū
• Gaŗezena Bžies)mii Amu rl-cīlbas ikomitejias sarīkojumu nozares vadītājs V. Miķd^ons xiz-Maāja skates dalbnietois m sv^ca iLNAK fcuJituras noīrēs vadītāju initu Poirvu ar ierašanos šai sikatē, te arī ALAs itoul-tūras daļias vaidltāju Marģeru Gmu, lūdzot skati atMāt. M. Grms uzsvēra, ka ši tote liecina ipar latvkšu fciituras ēā-(Vīgūim. Skaite rMīs, ka immr tpjmai totvjiu rakstu elementi praktiskā dzīvē. Vii^ pateicās imilivokietem, kas aktrises Elzas Taiuriņas vadībā skati sa-AoJuSas solijiuišāsi demoiiis» trēt tērpus ar latvisku motīvu.
Pavisam skatē demcoistrēja pāri par 50^ dažādus tērpus, šo darbu ar aitzlstamām sekmēm (veica 13 moduiētāji, ^
E. Tauriņa aicināja sagiaibāt musu tautas gara mantojumu, nezaudēt savu identitāti, bet pār visām lietām apturēt māsu kopību»
Sajūsmu puiMifcā izraisīja MjAs kuilitūras biroja vadiiUlja Marģera Grīna piedalīšanās, demonstrējot Eilzas Tauriņos un Gundegas PenJķes adītos un šūtos vamžus.
E. Tauriņa uzsnlēra, ka visa pasākuma ierosinātāja un organizētāja ir Milvofcu. sabied-ri!^ā darbiniece Ama
ikas rūpējas par latvietilbas saglabāšanu. Latviešu kultūra nevar pasitāvōt bez latviefšu dziesmas un latviešu mākslas. Lai to sekmētu, ir rīkotas šfe dzi mu dienas. Atklājot ska;ti, Griins ^veica Mārtiesošos ALAs vāDdā un savā runā pasv^trāļja, ka laitviešu cilvēks nevar dzīvot bez gara dzīves izpausmes. Latviešu kultūra aug un veidojas, ibet savā izpausmē palidk kt° viska. 'Kaut arī esam tāki no tēvu zemes un savas .tautas, mēs šeit sivešutmā gribam sa° glabāt dzīvu siavas tautas kultūru. Mēs priecājamies par katru, kas :šo latvisko garu rāda savos danbos, tā nododot to nākošām paaudzēm. M. Grīnam atmiņai pasniedza velti — grāmatu, tāpat Tautas mākslas krātuves vadītāj am Osvaldam Grīnam {j. Unama — Dz!» vā
Skate nebija parastais modes tērpu demonstrējums, kam pamākta veikals un peļņa, bet tā ecināja par laifcviešu tiekšanos pēc
MĀKSLAS IM ' . DAIĻAMATNIECĪBAS SKATE
Rīcības komitejias vicepriekš-sēdis Rūdolfs Jaafeivs apsveica klātesošos un pateicās visiem, kas mērojuši tālo ceļu. Viņiš ar! pateicās māksliniekiem un latviešu ilietiskās mākslas pārstāvjiem, kas ar saviem darbiem piedalās šajā^ mākslas un daiļamatniecības ^atē. īpaša pateicība pienākas .tautas mākslas 'krātuves vadtājam Osvaldam Grtem, kas pielids daudz puļu skates iekārtošanā, tāpat sankojuimu nozares vadītājam AliAs vicepriekšsēdim V. Mi-ķelsonam par pūlēm ska)tes noorganizēšanā.
skatē ar 20 gleznām piedailijās gleznotāja Maija Gruzlte. Viņa pieder tai latviešu trimdas daļai, kas no (bē^u nometnēm nonākusi ASV. M. Gruzīte uzsāku-si mākslas studijias Kūpera mākslas skdā Klīivlandē un savu izigJillm iturpinājiusi KJīv-landes mākslas institūtā. g. viņas gleznas godalgotas Klīvlandes mākslas institūta audzēkņu izstādē; KlEvlandes dziesmu svētiķu mākslas izstādē ieiguvusi atzinības rakstu. Ar saviem darbiem piediailliu-sies izstādē Cikagā, kur ieguvusi pirmo godalgu, Mākslinieces gleznas atr<Klamas privāltās Mekcijās Virdžīnijā, PensU-vēnijā, Aikanzā, Olhaijo un. Ņujorkā.
Keramiķe Anna Graudiņa-1944. gadā beigusi Liepājas valsts lietiskās mākslas vidus-^olu. Vācijā darbojusies Aģ-laster Ranzenā 'Un 1960. g. ieradusies ASV, 'Ročestrā, un sākusi strādāt par keraimiķi. šī ir Annas Graodiņas 15. izstāde. Viņa piedalās lar 45 darbiem — vāzēm, šipvjiem, podiem, svečturiem, alus kausiem un citiem keramikas priekšmetiem.
Gaŗesžers pastāv jau , tāpat vasaras vidusskola,
iRotas lietas bija k šādi rotu darinātāji: 0. Grīns, A. GrUigāns, K. Kriķis, Aldona Korma, A. Tele. Ar audumiem piedallījās Emma Kesnere, bet ar koka darbiem J. • Ozoliņš.
sms.
EUAi JAUNA VALDE •
Eiropas latviešu jaunatnes apvienības ^1. kopsapulcē Brona, Holandē, 1®. augustā ievSēta jauna EUAs valde: priekšsēdis Tenis liepiņš (Vācija), vice-priekšsēde un foiedrzine Antra Johansone (Medrija), kasieris Dzanitars Liepiņš (Vācija), sekretārs Andris iRoaatis (Vācija)p valdes locekle kultūras un sporta lietās Ausma Pāvulāne (Zviedrija), sakarnieks ar 3. Pasiaules latviešm jiaunatnes kongresa rīclbfiis komiteju Vik-ftors Kanigeris (Vācija). VaMes .kandidāte Māra Miaksteniece (Holande). Par revīzijas komi-siļjas pridsšsēdi ievēlēts Māris Bite (Anglija). EUAs informācijas redakciju pārzināis Atis Lejiņš (Zviedrija)»
toss
Sestdiena, 1974. gada 14. septen^bris, 37. LATVIJA AMERM
Austrālija© latviešu teātra turnejas ansamblis ceļā uz Ziemeļameriku. Frielcšā no Valda Rube, Gustavs Gmds un īrēue Klausa, aizmugurē Guna Kūlniece, Gunārs Elauss, vīns Kuks un Dzintars Vēlie. Teātra repertuārā k divas lugas: Mā pi izradīs 14. septembri m MargeUaAšira komēdija Tupeuis (izr septembrī nmto). Ansamblis viesosies an vairākos ASV eentro^^
Edv ku-To
V-..-
Ceturto dziesmu dienu laikā Gaŗēzerā par šo tematu diskutēja īpašs panelis. DiAusiju atklāja Garezena padomes pr-dis J. Meija, narādot, ka prese atspoguļo faktus sabiedriskās dzīves nozarēs. Presei jābūt bezpariejiskai. Vēirojaims, ka ASV prese bieži izceļ miaznozī-māigus notikuimus un ar to ietekmē plaisas ļaiažu masas, bet igalvenie notikumi apetīti pavirši. LaMešu presei būtu jātuvojas savam īstojam uzde-vumam patiesības notēloša-iiai, teica padomes (priekšsēdis.
vadītāja DSTAiĶ Mitū-iras nozares vad. " Mfe Purva raksturoja paneMu personības im viņu aktivitātes sabiedriskās dzīves norisēs. Tā apm. 250 Maiislājiem savas dotu ca redaktors Kāris u ALAs' valdes ^ priekšsēdis .iDr., Ilgvars SpUneirs,. LNAĶ:: pado-, mes priekšsediis Viktoors Upes-lācfev^l un žurnālists
KārMs Ķezbers, K. Rabācs
Mormēt sabiedritou par tes aktualitātēm un tā pienākums piegādāt vispusigļu kitormāciju.
Tas ir lari 1;
saJbiedrlbas vienotājs, informācija var izraisīt ari salbiediribas reakciju, un iastājs informāciju var pieņemt vai iķ^^
Laikraksts paliek iit kā tilts staip sabiedrības norisēm m laisīlāju. Avīžnieka galv^enais tuš-* devums ir ainot laikrakstiam, ko tas ar savām lacīm un ausim uztjvēris, vai nu tas kādu iepriecina vai sadiusmo. Par zināmiem notikumiem prese var dot tari savu vērtējumu, tomēr
(Turpinājums ID. Ip.)
īieigaidas un roveŗi, skaitā
ASV, pulcējās savā 4. nometnē, sauktā Zvejniekciems. Nomet-ņotāji ir pateicīgi nometnes rīkotājiem, Daugavas (8) skautu vienības roveŗu dzimtai ml Saules kalna (7) gaidu vienības lielgaidu dzimtai, sevišp nometnes rīkotājam vad. V. Trei-manim, par pūlēm. Rīkotāji atveda vārtus, karoga mastus m visu iespējamo.
Nometnes atklāšanas parādē piedalļjās dalībnieki, kas braukuši tālus ceļus: Tērvetes <34) Detroitas, Daugavas (51) Klīvlandes, Staburaga (70)
gas, Jdgavas (75) Katamazū, Rīgas (90) Ņujorkas, Elgas (72) Torouto, Lielupes (275) Ķaļama-zu roveŗu dzimtas; Gaujas (6) Čikāgas, Gaujas iVk) Tbronto, Ventas (27) Klīvlandes, (^) Rožestras, Abavas Detroitas, Bārtas (33) Montre-alas. Zilā kalna (4) Ņujorkas, Saules kalna (7) Bostonas roveŗu uii lielgaidu dzimtas.
Nometnes karoga mastos uzvijās ASV, Latvijas un Kana-
sonisku un rakstveida sveicienu, arī no i. Ļatv. gaidu priekšnie-^ces; vad. V. Vilfeis, vad. E.^ Lau-feres u. c.
Programmā bija iecerēts jūras brauciens, Amerikas vēstu° res apskate ar braucienu uz Plimūsu, zvejas un jūrmalas diena, dziesmit karš, sporta spēles, lielgaidu 50 darbības gā° du atcere, masku balle ar gatavotiem kostīmiem no mežā
rags mastā uzvijās tradicionālais Imanta Helgaidu-roveŗu karogs. Nometni atklāja' vad.
ia ari daudz
pirma rovep un lielgaidu nometne notika Kat-
1964. gada.
,0 aiio