2 LATVIJA AMB'RIKl   SestdieM, 1974. gada 21. septeniferis, 38. m-.
Ceturtā Nedēļas Nogale ^
Latviešu fonda gadskārtējā kopsapulce — Nedējas Nogale Nā-kotnei risinājās 14. un 15. septembrī ¥alhaUeMi telpās To» ronto. Latviešu kulturāliem mērķiem sadalīja iepriekšējā gada peļņu. Pavisam bija iesniegti 18 dažādi pieprasījumi (projekti), no kuriem par svarīgākiem atzīta apm. trešā daļa. No vakāk nekā 5(H) fonda dalībniekiem sapulcē piedalījās ap m Musu^ kultūras dzīves sekmētāju un viesu, noklausoties vairākus referātus par mūsu kultūras dzīves jautājumiem un iece^ rēm, piedaloties paneļdiskusijā un ievēlot padomes un revīzijas komisijas locekļus. Nākošā fonda dalībnieku sapulce ^— 5. Nedēļas Nogale^Nākotnei — paredzēta nākošā gada oķtobp sākumā Niagarāo
Sapulci atklāja Andris Boze, atzīmējot, ka fonda darbības laikā šī ir jau ceturtā Nedēļas Nogala Nākotnei (fonds kā bezpeļņas organizācija inkorporēts 1970. gadā Mlčigaņas pavalstī, ASV), īsumā pakavēdamies ar! pie fonda idejām un mērķiem» Svētbrīdi vadīja Toronto Sv. Andreja draudzes mācītājs Juris Cālītis, runādams par vērtību mērauklām un aicinādams
līdzstrādniekiem ir 20 profesori, 10 zinātņu doktori un 5 docenti, kas visi, tāpat redaktori, strādā bez atlīdzības.
Foilda padome vēl apspriedusi divus projektus, kam bntu nepieciešams līdzekļu piešķīrums. Baltijas institūts paredzējis izdot Dr. Rolfa Ekmaņa apceri: Literature and Politics in Soviet Latvia. Institūts bija
me^ēt latviski izdlāko, kas ir, lūdzis šī izdevuma atbalstam mērs kvalitātei.
Fonda  padomes ^rijekšsēdis Valdis Muižnieks, kas ar dzīvesbiedri Lalitu ar 1000 dol. iemaksu ir pirmie Latviešu fonda dalībnieki, ar gandarījumu varēja ziņot par fonda dalībnie^ ku skaita un līdzekļu straujo pieaugumu, kas pieteikumos jau pārsniedz pus miij. dolāru. Viņš uzsvēra, ka iatviskajai izglītībai jākļūst par mūsu galveno prioritāti, ko mūsu bērni tiesīgi prasīt, tāpat latvisku vidi. Tikai esot kultūrās   tautai mēs spēsim savas tiesības nodrošināt. Šiem mērķiem mums jākalpo. V. Muižnieks nolasīja aŗl PBLA priekšsēža Ulža Gravas apsveikumu.   No   LNAiK un priekšsēža T. Kronberga sveici-nāja J. Mežaks, pateicoties Latviešu fondam par atbalstu latviskās izglītības veicināšanai.
Latviešu fonda eksekūtīvai§ vicepriekšsēdis Dr. V. Gulēns paziņoja fonda šī gada piešķīrumus. 6000 dol. sadalīti Jau tūliņ šādā secībā:
1000 dol. piešķirti mākslas vēsturnieka prof. Dr. phil. Jāņa Šiliņa grāmatas Latvijas Māksla 19. un 20. g. simteni nobeigšanai, pie manuskripta strādājot jau 6 — 7 gadus. Grāmatā būs vismaz 700 Ip., daudzas illustrācijas, aptverot visu Latvijas mākslu abos gadsimtos. Projektu paredz īstenot vēl šogad.
1000 dol. piešķīra arī bērnu žurnāla Mazputniņš 200. n-ram, kas būs   plašākā šī izdevuma burtnīca, iespiesta lielākā metienā. To izsūtīs kā dāvanu tām latviešu ģimenēm^ kas žurnālu vēl neabonē, kopā ar aprakstu par Mazputniņu un tā pieeju latviešu   bērniem. 200. n-rs iznāks nākošā gada augustā, bet to sagatavos izsūtīšanai jau mēnesi iepriekš. ?
1500 dol. paredzēti Ameijikas latviešu ļ apvienības Izglītības biroja Latvijas vēstures mācības grāmatas sagatavošanai latviešu vidusskolām. Grāmatas atbildīgais darba veicējs būs AiUA Izglītības biroja vadītājs prof. Uldis īnveiss Viskonsinā. Manuskriptu paredz sagatavot līdz nākošā gada 1. maijam;
2500 dol. piešķīra Latviešu inženieru apvienības ārzemēs priekšsēža iHŽ.N.Zoldnera rediģētai Latviešu techniskās terminoloģijas vārdnīcai, kas pavisam aptvers 4 sējumus ar apm. 80.000 — 100.000 terminiem, 160 — 180 nozarēs. Līdz šim jau iznācis pirmais sējums ■ar apm;.-
. Grāmatu cer iespiest 2000 eksemplāros ar 500 Ip. Viss izdevums maksātu ap 12.000 dol., cerot arī uz citu fondu un sabiedrības atbalstu. Valentīna Bērzkalna (ASV) Latviešu mūzikas vēstures vārdnīcas sagatavošanai bija ienācis pieprasījums pēc 1500 dol. piešķīruma. Rīgā 1972. g. gan iznāca Latviešu mūzikas vēstures 1. sējums, bet tas jaji sākumā paudis noteiktas tendences, kādēļ izdevums rietumos atzīstams par nepieciešamu. Baltijas institūta projektu atbalstītu, ja izdevēji līdz Ziemsvētkiem varētu nākt ar savam izdevumam konkrētu izkārtojumu, pretējā gadījumā paliktu Bērzkalna projekts.
Turpmākā referātā J. Peni-ķis sadalīja fonda piešķīrumus trijos darbības veidos: atbalstīt kādu nepabeigtu darbu, uzlikt „ielāpu" kādam darbam, kas draud apsīkt, un sekmēt pilnīgi jaunu projektu rašanos, kas izteiktos „sēklas naudas" funkcijās. Referents ieteica vairāk domāt par kultūras darba stipendijām, nesaistot tās ar kādiem   iepriekšējiem noteikumiem, lai uzturētu mūsu kultūras vitalitāti. Dr. P. Vasariņš savukārt runāja par žurnāla Jaunā Gaita gājumu, kas jau drīzumā piedzīvos 100. jubilejas izdevumu, nebaidoties ar! no sabiedrībā izteiktajām kritikām, sevišķi žurnāla pirmajos gados, ko referents citēja no vairākiem izdevumiem. „Jaunā / Gaita ir visu paaudžu nākotnes kliedziens, kas būtu jāsadzird ar visu fondu un sabiedrības pa-līdzību,'^ nobeidza Dr. P. Vasariņš. Pēc referāta J. Peniķis piebilda, ka ALA reiz gribējusi Jauno Gaitu 'pat likvidēt.
Filmu producents Leo Ozpls turjķmākā refcfrātā Vai filma ir daļa no latviešu kultūras apskatīja latviešu filmas attīstību, kas nostiprinājusies pēc 1934. g. 15. maija, kad Tadušās propagandas fEmas Tā zeme ir mūsu, mazpulku filma Zem balt-zaļā karoga. Tautas dēls un bei^ dzot pirmā Latvijas mākslas filma Zvejnieka dēls pēc Viļa Lāča tā paša nosaukuma romāna. Vilis Lācis pēc sarkanarmi-Jas iebrukuma Iļuvis par toreizējās Maskavas izraudzītās leļļu valdības galvu. Pēc tam bijuši tikai nedēļas apskati, jo vairākas mākslas filmas nav radītas. Brīvajā pasaulē darbojās ap 500 latviskās izcelsmes
Komponists Imants Sakšs savukārt apskatīja dažas problēmas latviešu kultūras dzīvē, citē jot Imanta   Ziedoņa rakstu Kurzemīte, kas iespiests Rīgās izdevuma Karogs pagājušā gada decembra un šī gadā janvāra numuros, kur kāds no dziedātājiem kolchoza svētkos izteicies: ,,Runāja priekšnieki, dziesmai neatlika vietas/- Referents jautāja, vai tas pats ne-^ notiekot ar! trimdā? Citātos viņš saskatīja arī daudzās citas līdzības.   Runas ātri aizmirst,
filmu ■darbinieku, bet svešā sa-
referenta atzinums. V. Upeslācis pēc tam iebilda, ķa tādā gadījumā arī ī. Šakss „pa velti runājot'', jo arī viņa runu aizmirsīs.
Paneļdiskusiju (grupās darbnīcu),  vadīja  V. • Upeslācis, piedalījās LNAK kultūras nozares vadītāja Inta Pnrva, DV Kanādas valdes priekšsēdis G. Brikmanis,   māc. ī. Gaide, T. Ķiķauka, V. Liepiņš un J. Peniķis. Debatēs T. Ŗiķāuka izteicās, ka „nepieciešami lieli mērķi' '. Latvisko izglītību varot iegūt tikai Latvijā. Msu uzdevums „pārdot" Latvijas kultūru pasaulē. Inta Purva norādīja, ka īstenībā nav īstas robežas starp mūsu   kulturālo uii nacionālpolītiskp   darbu. G. Brikmanis atgādināja, ka mums trimdā ir liels intellektuāls un talantu potenciālis, kas jāiedzīvina. V. Liepiņš savukārt norādīja, ka Latviešu fondam vairāk paliek rūpes par kulturālo darbu, jo politisko darbu veic PBLA Brīvības fonds, bet reliģisko — Rītdieiiās fonds. Māc. I. Gaide domāja, ka nauda nav galvenā problēma, īpaši jādomā par jaunatni, varbūt izlases nometnēm, skolām. J. Peniķis: Jāstrādā ar problēmām, kādas rodas. Debatēs vēl piedalījās Pēteris Graube,L. Ozols, Bailba iRulbesa, Brunis M. Zandbergs u,c.
Vakariņās V. uzrunā   jautāja — vai zobens pārtop lemesī? šie abi jēdzieni atrodami mūsu tautasdziesmās un citās gara mantās. Tautas grūtajās dienās lemeši tiek pārkaiti zobenos. Kāds laiks tagad ir latviešu tautai    lemešu vai zobenu laiks? — jautāja to^^ tājs un attēloja trimdas ni, kas sākās ar krievu i kurnu un mūsu bēgļu gaitām. Zobena gaisotnē izveidojās mūsu trimdas sākumā sabiedriskā un organizatoriskā   dzīve; kas turpinājusies arī  aizjūras zemēs pēc izceļošanas. Valstiskā inerce ar noteiktu nacionālpo-lītisku ievirzi ir mūsu organizētās trimdas. pamatā. Tad iestājās darbīga, bagāta ikdiena. Latviešu centība aizrāva daudzus no mums. Uzpeldēja materiālais   elements —- mantā. Zobens nolaidās zemāk; Mēs sākām art un turpinām art savu ikdienu. Zobens sM arvien
zemāk, un lielai trimdas d^ai tas jau atgādina lemesi, daudzkārt ne latviešu, bet amerikānisku, kanadisku vai citādu Ieminēsi. ■■■■■■■ :
Mums ir daudz.; orgamzāoju, ■ kuru gadasvētki paiet, ne reizes nepieminot Latvijas nākotni, valsts himnu raksta kā ķon-certgabalu, ko komponējis kāds Baumanis. Mums ir kāda jaunatnes apvienība, kas vairs
tikai autonomiju, tas ir „rel-lāk'*, mums ir akadēmiķi, kas
šis pašaā':
Latviešu fonda sanāksmē rafcstniece Biruta Senkēviča iestājās ^ - ar 1000 dol iemaksu. Attēlā no kreisās  fonda kasieris Ds Eausrars, Biruta Senkēviča un fonda priekšsēdis Dr. Val-5. Apakšā — štap>bridī, no kreisās: DVKV priekšsēdis G. Brikmfliiļis, J, Peņiķis, G. Liepiņš un LNAK padomes
'   - ' Foto: J.^L^^^
ras apvainot Pad. savienību, Velta Toma un brāļi (Sraši, bet m sliktas situāc^^
na izmantot, bens 14ūst par mesi.','::
Latvijā notikumi iet virzienā — vajadzība pēc zobena aug. Tauta nevar art savu
bija arī koncerts; tie sniedza dažus atskaņojumus arī „dze-jā pēc pusnakts".
Sapulces otrā dienā bija Lat-
viešu fonda padomes locel^u un .    ^. . ,    1 -       revīzijas komisijas vēlēšanas.
zenunetiesa,nesimk^^^       Padomē pilnvaru  laiks kbei-
dzās V. Gulēnam un J, Peni-
ķim, bet i. Freibergs atradīsies
Eiropā. Padomē ievēlēja Edīti
Āpši, Konstantīnu Sventecki un
Intu Rūtiņu, kas visi ir jauni
locekļi,   bet no līdzšinējiem
- . T 4. i.       w-     Ojāru GdUnn   Jāni Kukaini;
zeme to ņevar^^^
ka,nesai™^
ka, ne izg^^^^^^^ Liepiņu, Aivaru Zepu, Zigurdu
ar neuelu izņēmumu māksla m Ti^.^ r/JL-
--1 - m   j- i      -i.   u 4. Miezīti, Ausekli Zaķi m muziķa. Trimda to varētu, bet
*un-i     •        -1 Liepiņu.
zīmē. Tās nacionālā dzīvība ir briesmās, jo Kremlis patlaban labo veco iļūdu — pie Baltijas jūras nedrīkst atstāt nekrievu tautas, tāpēc mēs slīkstam iebrucēju krievu jūrā. Latviešiem ir zobena laiks, tikai tauta tēv-
'kļūi arvien
V. Upeslācis j;
ja:     Pēc vēlēšanām notika pado-
kas if Latviešii fonds -~ zobens konstruēšanās sēde. Par
Mi lemesis? un atbMēja: līdz priekšsēdi  paUek līdzšinējais
šim ir vairāk bijis labs darba Valdis Muižnieks, vicepriēkšsē-
rīkš un daļēji zobens. Darba ^is Bnmis Rubess, kas pārzi-
rīks ir labs, bet konservatīvs ^^s arī reklāmai daļu, sekrētā-elements; Arkls ir status quo,       Verners Rūtenbergs un ka-
vērtību maiņa im   apspiedējus   sieris Ģirts gāž ^antifešais, gan ideju zo-^^^^§^^^ j. Referāta izskaņa bija stip ja Latviešu fonda pado-
(arī līdz-
Sanāksmes telpās bija iekar arī
mes priekšsēža V. -Muižnieka:   leZic^maiie un Aina Vilk rū
ievada vārdieiri fonda dalība ku sapulces sākumā, kad viņš
pējās par fonda dalībnieku ber liu uzraudzīšanu sapulces lair Latvijas armijas    kā, jo daudzi ieradās ar visām pulkā karoga devīzi: Naidnie-    ģimenēm,   abiem vecākiem
zvēroša saules stars] Pēc
ja „deja pirms pusnakts" un „dzeia pēc pusnakts", kurā ar
dzejoļu ■ lasījumiem .piedalījās
esot Latviešu fonda dalibhie-. Sapulcē bija ieradusies Senkēviča, kas pasniedza kasierim Ģ, Kaugaŗam ""   " '. čeku — iemaksu fon-
iestāšanās nau-
■i
'■'ii
t
M
mm'.
Ip-
A
lidzJgi'iS
atnes Gudrību
^ si Celdamās
pati Tautai t
pacel
(Latvijas
Tāda j vijai aus tembri, versitāte pēc 55 g novērtēt
Sākum ganizējot' dažos pri lasītas v Mā, jo spēku. L vērsa vē dēļ studē
DV AS
31. aiugius dis U 'šo Gaŗez un Detro pārstāvi onganizāc ibalstitāju Valdes lu, kas i loceldiem, llem groz
Ouģaniz U/tināiis i DV CV des aitziin apikārtraib stāMi, ka, sāicija aipl saules V sikailts m trucigo viešu W rināšanai negaida p ķu atzin apziņu, k veic sav'
grāmaita par DV cena notd ar cmi s atzīst par pasētiinot Valde id^^ taiutiešiem mātas sa'
J, Utinā ar viņam nera si zultāitiem. ASV (un j stīs) naci( pes oņ n' ziņā ir jo ilieciinājmns jas loeeJbļi nacioināilo
DV ASV sevišķu ipelinis iDV godia raks bā: Jānim Bērziļļjtāim, un Irēnei tas apviemi Jam, Vito Kaiilsonei; vienibā —
■Vdlde, n nāna inolausī roja vadīi dakie» !E« mšaiDas