2
LATVIJ^ AMERIKA Sestdiena. 1986. gada 13.\ septembris, 37. nr.
LATVIJA
SSSSamerikasi^s
SE;STDIENA, 1986. gada 13. SEPTEMBRIS, 37. nr.
Tatvfeštt nedējas laikraksts, aznflk sestdienas. Izdevējs ~rŗ Latvija Amerika PubUshing Ltd. Valdes priekšsēdis — Pēteris Ratnieks. Laikraksta atbildīgais redaktors — A. Kundrats. Redakcija: 125 Broadview Ave., Toronto, Ont., Canada M4M 2E9, tālr. 465-7902. Ņujorkas redakcijas vadītājs: V, Irbe, 4035 Rombouts Ave., Bronx, N. ¥.10466, U.S.A. Tālļ-VT-212-994-7917. — Čikāgas redakcijas vad. A. Zaube, pSļ Ņj Avers Avenue, Chicago, III.
(Kanādā) vai starptautis-Ar autora vfirdu vai iničiā-; domas ir rakstītajā per-
Redakcijai tiesības manuskriptus pēc vajadzības īsiiiat. Neizlietotos materiālus neuzglabā, bet pēc vēlēšanās sūta atpakaļ, ja pievienota pastmarka kais pasta kupons (citās zemēs). |iem parakstītos rakstos izteiktās soniskais uzskats un ne katrā gadījumā atbilst rcd. viedoklim.
AbonfSapas maksa Kanādā un ASy: par vienu gadu 46 dol., 6mē-neSiēm 24 dol., 3 mēnešiem — 14 dol. Atsevišķa numura, bena 1.25 dol. t
Sludinājuma maksa sludinājumu daļā $2.50, tekstā $3.00, pirmajā vai pēdējā Ip. $5.00 par 1 cm telpu. Sarīkojumu kalendārā $2.00 par rindiņu, atkārtojot 4 reizes un vairāk 25 proc. atlaide. Laikraksta abonēšana un sludinājumi ~ tālrunis 466-1514.
LiikhikstB apgāds iMttur tiesības atsevil&j^<>s f adījumos sludinājumus aH ntpieņemt. Ja nodots slttdinftjumft lallurakstā Ieviesusies, k|Qda, tad šis sludinftjums tiks atkārtots bez maksas. Laikraksta apgids par kļodaini ievietotu sludinājumu atbildīgs tikai par tfldu summu, cik pCc slu-dinl^uffla likmes izmaksājusi kjadaini iespiesta teksta telpa. Grodumus sludinājumos var pieteikt ne velflkkA vienu dienu pCc sludiniļjuma nodošanas;
Viktors Kalniņš
Ārsti
šķiro bietes
Rudens ražas novākšana uz laukiem rit pilnā sparā. Un katru gadu Pad. savienībā miljoniem cilvēku jādodas palīgā šajos darbos. Studenti, skolēni, strādnieki, kalpotāji no lielām un mazām pilsētām. Latvijā tas notiek kopš tā laika, kad nodibināja kolhozus. Par šo parādību rakstīja un raksta gan cildinošas atsauksmes, gan feļetonus, pavēles iestādēs un atskaites partijas rajonu komitejās. Šo parādību gan attaisno, gan kritizē, bet ar katru gadu šī tradīcija nostiprinās.
Padomju statistika, pro= tams, nedoci precīzus skaitļus, bet daži tautsaimnieki runā par 17 miljoniem pilsētnieku, kas dodas ik gadu palīgā uz kalhoziem un sovhoziem. Padomju avoti nosauc arī skaitli 25 miljoni — tie ir tie, kzs nodarbināti lauksaimniecībā. Salīdzina» jumam: ASV fermeru, respektīvi, profesionālo laukstrādnieku ir tikai 3 miljoni. Ražas novākšanas laikā tiem palīdz vēl kādi 300 tūkstoši. Pie tam jāatzīmē, ka daļa no šiem 300 tūkstošiem arī ir sīkie fermeri, kas dodas palīga uh jpeļņā pēc savu lauku novākšanas. Salīdzinājums būs vēl iespaidīgāks, ja pieminēsim, ka amerikāņu fermeri novāc apmēram 370 miljonu t graudu, bet padomju kolhoznieki apmēram pusi no tā. Turklāt amerikāņu lauksaimnieki saražotu vē vairāk, ja viņiem garantētu ražas iepirkšanu.
Labības un kartupeļu lauki Pad, savienībā ir galvenie, bet iie vienīgie pilsētnieku - tai-cimeku darba objekti. Pastāv vēl dauda citi veidi un for-maSo Faktiski Pad. savienībā
ReakcioiiftrflveciUtfi paaudze nesptj mākslas strfivojuiiiu$; Dadža zftn. LAo
ir radīts šefības institūts. Kāda ir tā prakse? Piemērām kāda liela rūpnīca, protams, rajona vai pilsētās partijas komitejas uzdevumā uzņēmās šefibu par kādu kolhozu. Rūpnīcas speciālisti palīdz kolhoza remontu darbnīcām, lopkopības fermām ar mechanizāciju, gan piegādājot vienu otru iekārtu, gan palīdzot uz vietas mechanizēt kādu procesu. Rietumos, arī ASV, šo darbu veic tieši šāda darba speciālisti. Konkurences apstākļos tie ir kļuvuši par augstas klases speciālistiem. Bet padomju apstākļos tō dara cilvēki, kas varbūt ir labi mechāniķi, elektriķi, atslēdznieki utt., bet no lauksaimniecības specifikas nezin neko. Nav taču šaubu, ka darba specifika VEF'ā vai Vagonu rūpnīcā ir atšķirīgā no lauksaimniecības mechanizācijas. Līdzīgi ar skepsi jāraugās uz padomju praksi attīstīt pie lieliem uzņēmumiem tā saucamās palīgsaimniecības. Nespecializētais, tātad art nerentālais šādu saimniecību raksturs ir skaidrs visiem.
Šodien padomju reālajā dzīvē speciālistu izmantošana nekvalificētos darbos kļuvis par likumu. Zinātnieki brauc uz dārzeņu noliktavām šķirot sapuvušos kartupeļus, ārsti un skolotāji vāc cukurbietes, konstruktori mēneša pēdējā nedēļā iet uz ražošanas iecirkņiem palīdzēt. pildīt rūpnīcas plānu, strādniekus savukārt nosūta uz dzīvojamo ēku celtniecību, lai rūpnīca ātrāk saņemtu no
SIRDSAPZIŅAS
Sakarā ar Jžuia Mierina doktrīnu (LA 32/33.nr.) vēlos iebilst pret dažiem tās secinājumiem un padomiem:
Nav brīhUms, ka NDP nav Mierinu aicinājuši iekļauties viļ^u pulkā, un par to gods viņam. Būtu ārprāts, ja latvietis, kas cenšas atgūt savas tautas politisko un territoriālo brīvību, vēlētos piebiedroties im tiktu pieņemts šejienes stulbā un komunistu caururbtā sociālistu sainis, kas atbalsta visus pašreizējos komunistu dumpjus, un ja tiktu pie varas, likvidētu Kanādas saista bas NATO un NORAD, un steidzīgi slēgtu mūžīgas draudzības un niierā līgunms ar
celtniekiem solītos dzīvokļus, un visi bez izņēmuma vāc atkritumus no ielām visādu komunistisko talku dienās, kuru ar katru gadu iŗ vairāk uņ vairāk.
Padomju presē dažreiz pa-rāļdās raksti, kaš kritizē šādu praksi. Autori ar skaitļiem pierādav ka nav rentabli imahtotkvalificaus speciālistus šādos darbos, ka tas faktiski ir liels zaudējums tautsaininiecībā. Bet nekas nemainās šājā praksē. Rentabilitātes jautājums vismazāk iznteŗesē partijas vadītājus. Liekas, pat centrālo partijas orgānu centieni kaut ko mainīt ir bezspēcīgi. Vietējiem vadītājiem tas turklāt tieši izdevīgi; var izpildīt plānus dar^ bos, ko mazas samaksas dēļ neviens negrib strādāt, mazāk iespēju saņemt rājienu par neizdarību, turklāt, sliktākajā gadījumā vienmēr var aizbildināties, ka tika sperti visi iespējamie soļio
Sarkano impēriju. NDP izdotu ne tikai naudu, bet arī pēdējās cerības Austrumeiropas tautu brīvības iegūšanai. Reizē viņi nosvītrotu arī mums atlikušās personiskās demokrātiskās tiesības. Kā gan NDP varētu palīdzēt latviešu polī-tiskam darbam? tādēļ nedrīkst skubināt ļaudis iestāties
vienalga kurā partijā, it kā visas būtu līdzīgas draudzīgiem pašpalīdzības klubiem *
Skandinātā Kanādas daudž-kultūra ir cēlu vārdu migla, kas slēpj brīvprāflgD šīs valsts kodola iznīcināšanu ar balka-hizāciju. EJrīz Kanādai nebūs vairāk kā ģeogrāfiska nozīme. Kā Mieriņš saka, Ethhocultural Gounciļ ļoti aktīvas ir aziātu tautas. Tām vienīgais mērķis ir uzvāra ekonomiskā sacensībā ar citām grupām^ Ņemot vērā, ka izdevību šo vdsti iz-i mantot ekonomiski, bez attiecīgiem patriotiskiem pienākumiem, pasniedza kā uz paplā-tes daudzkultūras apburti li-kumdev^ij lielo etnisko grupu savtīgās intereses ir normāls atdarinājums. Bet tām haV nekas kopīgs ar mūsu ģeo-polītiskām interesē^^^^^ politisko ieroci nākamām vēlēšanām varam kalt kopā ar viņieiri? Balsis var vienmēr ar viņieni apvienot, pieprasot vēl vairāk naudas no valsta jau tik tukšām lādēm. ^
1^ Atstāstot' padomus, ko kā parasti atklātais un taisnīgais Pēters Vorting-tons (Worthington) deva mazai polītisko pārrunu grupiņai Toronto,
Liberāļu un konservatīvo politiķiem ir tikai viena interese — tikt ievēlētiem nākošās vēlēšanās* Balsu iekasēSa-nai viņi apsola ķo tik prasa, nejuzdami nekādus sirdsapzi-
ņas pārmetumus, dodot solī-jumus, kurus viņi nemaz nedomā pildīt. letekma šīs samērā zema ideoloģiska un ētiska standarta personas var tikai ar baiss atturēšanas draudu, n? ar tās apsolīšanu.
Vortingtons domā, ka Austrumeiropas izcelsmes cilvēki neapzinās, cik liels būtu viņu polītišķais spēks Kanādā, ja viņi rīkotos kā apvienots, bet bezpartejisks bloks, jo tad tas biitu jārespektē visiem po-lītiķiēm. Viņš uzskata mūsu sabiedrošanos ar vienu partiju kā lielāko kļūdu — tad mēs esam polītiķa kabatā, ne viņš mūsu. Vortingtons nesen rakstīja Financial Post, kā progresīvie konservatīvie piekrāpa austrumeiropiešus pēdējās vēlēšanās. Ar lielu pārākumu pie Varas tikuši, tie uzvedās pret mums s nekā ienīstais Trudō. Es pilnīgi piekritu.
Juris Irbe RichmondHill.
Mds^b^
LĒMUMS?
J. dimants sr. ASV 12. aprīļa LA lasītāju vēstulē raksta: ,,1981. gada 30. ALA kongre-'^ sā Ķalifornijā pieņēma lēmu-mu Mičigenas pavalstī, Kala-mazu, celt ALA Latviešu Studiju Glentru — internātu kādiem 25 latviešu studentiem.''
Kāds šī kongresa (ddegāfs iz-tdcās, ka kongress šādu lē-mumu^ kā to raksta Dimants, nav pieņēmis. Kongress esot pieņēmis lēmumu aicināt or» ganizācijas mītnes būvi atbalstīt iespēju robežās.
Būtu labi, ja J. Dimants par Šo lietu publicētu to tekstu, kāds ierakstīts kongresa protokolā. Skaidrība interesē visus, arī tos, no kuriem prasa ziedojumus Centram.
J. U« Knvlandib