estdiena, 1974. gada 21. septemlbris, 38. ar. LATVUA AMIEĪKA S
Nodoms sarīkot 1973. gadā godalgoto raks'tnieou m dzej-medu iterāro pēcpuisdienu To-ronito Latvie&u preses biedrībai radās jau šā gada februārī, •kad 14u!va zināmi LNAK Kultūras nozares Mterārā konkursa uzfvairēlāji: Ingrīda VUksna, Ize šķiipsna, Janīiņa Babre un Marija Andžāne. Apmēram tajā īpaSl iaicā ibija paziņota arī Zinaīdas Lazdas baJivas iau-T^te Aiaa Zemdega. Divas no viņām ir torontietes, pārējās dzīvo ASV pa'valstīs Tek-sasā, Blinajā un Ņuojnkā.
Radās jautājums — kad: pa-vastar! vai inidenī? īSarUkojumu kalendārs likās pārpildīts.
„Ja sarīkojums notiek pavasarī, varētu lasīt kādu daļu no godalgotajiem ,Dziesmu svētMem' (viss būtu par ga-1^)/' rafestīja . Ibe šķipsna. „RudenI, kad,. - paredzams, jDziesmu svētki' būs jau iespiesti, varētu piedalīties ar kauit ko jaunu.''
„LaJ}prālt braukšu uz Toron-to,*' rakstīja Janīna Babre. ,Labāk būtu sarīkojumu iekārtot vēl šai pavasarī, .bet ja citām godalgu saņēmējām izde-vīgāfes ruldens, arī es tam pievienošos."
jjHdko uzzināšai sarīkojuma laiku, aizsūtīšu nolasīsanail dzej'oļus vai kādu stāstļuj varbūt no grāmatas „Robeža", ko patlaban kārtojiu,*' atbildēja Marija Andžāne.
^ane štema Vaterlū universitātē ieguvusi BA grādu (Honours Sociology), viņa turpinās studijas Tmmt^ universitātē.
„La)bāk rudenī," īsi pateica
99
pledaHīšos," ar mazu nokiavē-šanoš manta . beigas atbildēja Aina Zemdega. „Bet mana. plāni vēl neskaidri. Vanbūt varam
iik, vasarā."
pHTOSairiSo Citēto atbilžu lun brtestošo pumpuru papiUduis iespaidā par sarīkojuma dienu kļuva 29. septembris — pirmā īstā ruSens svētdiena pl. 3.00 pēcp. Tā bija pieņemama visām. Sarfk0juma vieta — To-ronto Latviegiu nams.
Bet īsi pēc tam kļuva ztems Mī ģenerāļa Kārļa. Goppera balvas ieguivējs literatūrā par 1973. gadu — izņēmuma kārtā šorefo vīrietis — Anglijā dzīvojošais rakistnieks Gunārs Ja-novskis. Un vēstules sāka
9i
aMdēdams uz apsveikumu un iierosiinājumu jau ievadīto sarīkojumu kaut kādi saistīt, arī ar viņa vārdu, rakstīja Gunārs Janovskis. „Diemžēi . . . Pašreiz dalktērējos pa , sMmnīcu. Vēl laikam vairāki mēneši būs jānonUkst.. 22. septembrī braukšu uz Austrijas ,bādēm' — jā-
rauga vēl kā kaut I slTkl un nervus. Bet ja lietas daudz maz ies uz labo pusi, jau laftius nosūtīlii mianuskriptu."
MamuAipta šīs pačalas rakstīšanas brīdī gan vēl, diem-nav. Niav Siarunāts arī lajs. Bet tas ir padomā, un mianiuisiMpts, jācer, vēl pienāks. Bet ja arī nepienāks, tad, ivai nu uz paļpira vai skaņu lentē, to pārvedīs Indra Gubiņa, kas pašreiz uztuiras AngMjāv Un ja kaut (kādu neparedzamu apsitālkiu dēļ nepārved% — pa-i^āstīs safvtus iespaiidus par sa-ttk&anos ar godalgoto raksitnie-ku, kam 30 gadu pēc fcaŗa beigām jācenšas saglābt sirds un nefTvi. šī cenišanās — šī cīņa ir, vairbūt, smagāka nekā iedo-māļjamies. Varbīlt patsm-agā-kia par cīņām pagātnē, ko viņš paits savos romālnos tik iespai-
^ īndra Gubiņa • atgriezMes fPoronto dienu pirms sarīkojuma — 28. septembrī. SarīkOiju-mā viņa referēs arī par otru tālāk dzīvojošo — M šķipsnu. Bez viņas ar īsreferātiem par pārējām godalgotajām autorēm piedalīsies Dr. E. Upe-fflieks un Dr. P. Vasariņš. Marijas Aodžānes darbus lasīs Inta Punva 0. Lo
ALT BOSTONAS AļNSAMBLIS . ZīVESTA-LUGU RiGļA ;
„Es apjāju Rīgas pili, Visa zeme nodimdēja," tā reiz noja kāds latviešu puisis, būt viņš gribēja tikai padižoties ar pārākumu par allaž alS" tajiem vācu kungiem, kuri, protams, mita Rīgā jo kuplā skaitā; varbūt viņš tā centās apjūsmot brīvo Hanzas pilsētu, kur latviešu cEvēks baudīja vairāk tiesību nekā uz laukiem muižmeku aizbildniecībā; betj kas zin, varbūt viņam tiešām bija iznācis „dimdināt^ Rīgu", aizstāvot pflsētu pret kādu no daudzajām likstām - aplenku» miem, iebrukumiem un nemieriem, kas to vēstures gaitā
neatkarībai Mārtiņš Zīverts izvēlējies par fonu savai lugai Rīga dimd, ar kuras' izrādēm Amerikas Latviešu teātra Bos» tonas ansamblis viesosies šī g. 11. okt. Sirakuzās, 12. Qkt. 13. okt.
okt. Bostonā, 26. lā, 27. okt. Otavā, 10. nov. Vi-limantikā, ^. nov. Pokipsijā, 29. nov. Vašingtonā, 30. nov.
^ Lugas, darbība risinās 1585.,: gadā Kalendāru dumpja laikā. Rīgas brīvā pilsonība jau sen ar bažām ir vērojusi patriciešu Rātes mēģinājumus uzkunds§°
Modris Medņu
SAULI NE ATDODIET!
Saule nepieder nevienam. Saule pieder visiem.
Neatņemiet mums mūsu sauli!
Saule nepiederēja arī tiem,
kas tūkstoš deviņi simti astoņpadsmitajā
ar saules sapni acīs^
ar sauli pierēs,
^ ar saules stariem pie cepurēm gāja.
Ņemiet to sauli no viņu acīm,
tām, kas vēl gaismu staro, .
tām, kas jau drēgnām smilfm aiibimšm.
Lieciet to sapni savās jaunajās acīs
kamēr arī\ jūsējās
piebirs dzeltenām kapu smiltīm:
Ņemiet tos starus no viņu novalkātajām
lieciet pie savām jaunajām
un valkājiet! .
■saule pieder visiem.
Neatdodiet mūsu sauli!
Zīverts šo darbu apzīmējis par „spēli", tā pamudinot uzveduma režisoru un dekoratoru Reini Birzgali rādīt lugas noteikumus nevis reālpšīdholo» ģiskā izgaismojumā, bet gan teatrālā pacēlumā. Dekorācijas,^ kostīmi un butaforijas veidotas mazliet stilizēti, ar skopām de° taļām iezīmējot laikmetu jm vi-
^ar vienīgo likumdevēju pilsētā. Kad Rāte, vērpjot savu politiku, iztop Polijas karalim un pasludina kalendāru maiņu, kas sagroza luterisko ridzi-nieku svētku dienās, tā pieliek degli pulvera mucai. Taču neapmierinātība ar ticības lietām ir tikai virspusējs iegansts Rīgas pflsoņu (5ņai par ilgi saglabāto, bet nu pamazām gaistošo demokratSjUo
šāda ir lugas raksturi, gan aizstāvot savu pārliecību, gan rūpējoties par tīri personiskām interesēm.
Vecajās dironikās Zīverts atradis arī kādu leģendu, kas saistās ar vienu no dažādajiem kuriozajiem atgadījumiem Rātes Un dumpinieku starpā. Šī leģenda tad nu veido lugas sižetu uņ dod iespēju autoram parādīt, kas notiek Rīgā, ja „vīri jas, bet sievas turas kopl"<
Iestudējumu bagātina Pētera Aldiņa mūzika un stabules spēle, kā arī rau dubultkvarteta Tēvija raksturdziedājumi.
ALT Bostonas ansamblis gaE nesola skatītāja iztēles kumeļam izjādi pa visu plašo „Rī-gas pili". Bet iegriežoties kaut tikai vienā nostūrī, tas varbūt saklausīs un izbaudīs īpatnējās skaņas, kas, pievienodamās citām, gadsimtu tecējumā dimdinājušas musu veco pilsētu.
Savus jaundarbus lasīs 1973. g. ļ INGMDA VĪKSNA (LNAK godalga), E.ZE ŠE JANĪNA BABRE (LNAK godalga) m AMA ZEMDEGA
(Zinaīdas Lazxiaa balva),
bet Jaundarbus nolasīšanai vai skaņu lentē apsolījuši GUNĀRS JANOVSKIS (ģen. K. Goppera balva) m
Ar īsreferātiem par godalgotajiem autoriem piedalās:
INDRA GUBIŅA, .Dr. EDUARDS UPENIEKS un Dr. PĀVILS VASARIŅŠ.
0 w •
I.F.B. Kanādas kopa
Režisora un dekorators Reinis BkzgA, te M» tverta'