S-^stdiena, 1986. gada 13. septembris, 37. nr. LATVIJA AMERIKĀ 3
Grāmatā rietumnieku
Man bija izdevība iepazīties ar Expo '86, pasaules izstādi Vankuverā, Kanādā, Pad. savienības paviljona nopirku grāmatu angļu valodā „The Gre^t Patriotic War 1941-1945 ~ Lielais patriotiskais karš 194L-1945. Grāmatu izdevusi Planēta Publishers" Maskavā 1985. g. Tekstu sarakstījuši ,Vasilijs Čuikbvs un Vasilijs Belo-zerskis, ap krievu valodas tulkojis Sergejs Ess.
392 Ip. biezā grāmata iespiesta už laba papīra, labi iesieta, un pircējam to pasniedz papes ieliktenī. Tas saprotams, ^jo rietumnieku apmulsināšanai jau līdzekļus nevar taupīt. Teksts ir samērā īss. Bez fotogrāfiju aprakstiem ir ievads, ko parakstījis maršals Čuikovs un 4—5 lappuses par katru kara gadu, kopsummā varbūt 35—40 lappuses. Šīs nedaudzās lappuses tomēr sasniedz kalngalus viltus informācijas sniegšanā un neapgāžamu faktu apzinātā noklusēšanā. Kā jau mūsu sakāmvārdā — laba daudz nevajaga! Pārējais ir melni baltās fotogrāfijas ar īsiem aprakstiem, tikai pašās grāmatas beigās 4 pēckara krāsu fotogrāfijas. Nobeigumā uz 9 lappusēm maršalu un dažfedu ģenerāļu fotogrāfijas, kur goda vietā ģenerālisimo Josefa Staļina bilde. Katrai bildei klāt īss apraksts, ko darījis kara laikā. Nekas nav minēts par pēckara period^, piem, kurā gadā kritis nežēlastībā un kļuvis par ,,^nepersonu" kā maršals Žukovs...
Izlasot šīs grāmatas tekstu, nav šaubu, ka Pad. savienība uzvarējusi Otrā pasaules karā Vāciju, tās sabiedrotos Eiropā un Japānu iar pavisam niecīgu un neievērojamu rietumu valstu atbalstu. Lai nu iepazīstinātu lasītājus ar īsto kara norisi, tad pārtulkošu teksta svarīgākās vietas, lai lasītājs var spriest pats:
Maršala Čuikova parakstītajā ievadā:
„Pat vēl tagad, lai cik savādi tas izklausās, rietumu žurnālos, grāmatās, laikrakstos atrodam rakstus, kas zināmā mērā attaisno naci Vācijas uzbrukumu Pad. savienībai un baismīgā aplamībā" liek it kā saprast lasītājiem, ka Pad. savienība šo uzbrukumu izraisījusi. Piem. amerikāiļiu vēsturnieks Munro Mekķloskis (Mac-Closkey) mēģina pierādīt, ka Pad. savienības polītika
pirmsKaŗa bā agresīva, un Hitlers nav varējis pieļaut Pad. savienības izplešanos rietumu virzienā. Kāds cits amerikāņu vēsturnieks norāda, W Hitlers sācis karu ār Pad. savienību, lai aizkavētu tās uzbrukumu Vācijai. To saka arī ģenerālļs Franciis Halders, kas bija vācu armijas ģenerālštāba priekšnieks kara sākumā un Hitlera te^ kalps. To pašu saka arī Ŗietumvācij as revanša meklē-tājs Francis Strauss, apgalvojot, ka Pad. savienība pirms kara sākuma esot koncentrējusi karaspēku pie savām (t.i. Baltijas valstu un Polij as vidusdaļas) robežām. Neapgāžams fakts turpretī ir,
ka tiešajos pirmskara gados Pad. savienība nepārtraukti cīnījās par mieru, pat Tautu savienībā ierosinot vispārēju atbruņošanos, bet kapitālistu valstis neatbalstīja šīs Pad. savienības iniciatīvas mieram. Vēl 1939. g. augustā angļu un franču militārās misijas ieradās Maskavā bez autoritātes līgt kādus līgumus. Šis paradokss izskaidroj ams pavisam vienkārši — šo misiju uzdevums bija nevis nopietnām sarunām, bet gan maskēt savu valdību aktīvo ierosinājumU tfitleram uzbrukt PadJ savienībai. Vēstures viltotāji, protams, nepiemin šos faktus-, it kā tie nebūtu notikuši. Tā ir bur-žuj u šķiras parastā vēstures viltošanaf"
krievu uniformu un līdz 1940. g. novembrim biju virsnieks krievu 2. zemūdeņu brigādē, kad mani no Sarkanās flotes atvaļināja un ieskaitīja ŗezer-vē.
Brigāde bija milzu liela vienībaj ar štābu Liepājas kara ostā. Apmēram katru otro vai trešo nedēļu visiem krastā esošiem virsniekiem bija jāsapulcējas bij. 2. Ventspils kājnieku pulka lielajā zālē. Parasti bija ap 250 — 300 virsnieku. Tā kā mūsu z e mū d e n e s nek ād ās apmācībās jūrā neizbrauca, tad piedalījos visās šinīs sanāksmēs vai mītiņos. Mītiņš bija kā jau mītiņš, Vispirms ar visām balsīm izvēlēja goda prezidiju ar tētiņu priekšgalā, tad pjezidiju ar brigādes galveno poļitruku priekšgala. Runātāji parasti bija vairāki, bet temats visiem un visās šinī^ sanāksmēs bija viens: karš ar Vāciju ir neizbēgams!
Beigās sekoja padevības apliecinājumi partijai un „tē-tiņam'' ūn solīj ums — kad „tētiņš'' teiks — mēs iesim! Biju vismaz kādos 5 šādos „mītiņos", bet «programma'' bija viena un tā pati.
Šīs savas atmiņas^ pieminu; tādēļ^ ka maršalam Čnikcivam un Pad. savienības vēsturniekiem ļoti derētu atsvai-arī savas atmiņas.
ARNOLDS
NULITIS
pie <tdien, 1986.s. 19. septembri, p
LyWIE$U CENTIM TQR^^ iVlMSlM GM Galeriļa atvērta sestdien un svētdien n6[l
lelūgļumus nejzsatĶ Visi laipni aim
Funded by Multiculturalism Canada CENTRA MAKSI7KS KOMITEIA
No šīs rindas autors maršals Čuikovs uzreiz pārlec uz 1941. g. 3. jūlija radio runu. Acīm redzot pēc maršala domām nekas ievērojams nav noticis ne 1939. g. rudenī, ne 1940. gādā, nav arī nekādas vajadzības piemiriēt tādus ,,sīkumus'' kā līgumu ar Hitleru, tā slepeno protokolu, Baltijas valstu un Polijas austrumdaļas okupāciju, milzīgo armiju savilkšanu pie šīm jaunajām Pad. savienības un Vācijas robežāni. Šiem notikumiem; laikam, nekādas nozīmes karā izraisīšanā nav bijis, tie visi ir bijuši miera nodrošināšanai Eiropā.
Atceros, ka 1940. g. jūlijā (gandrīz veselu gadu pirms Vācijas un Pad. savienības kara sākuma) mūsu Latvij as kara floti pievienoja Sarkan-karogotās Baltijas jūras flotei. Uz mūsu zemūdenēm un kuģiem bija jāuzvelk Padomijas karogi. Es kā jauns Latvi|as kara flotes virsnieks dabūju uzvilkt
Čuikovs piemin, ka Pad. savienības ieroču un kara materiālu produkcija kara laikā bijusi gandrīz divreiz lielāka
nekā Vācijai, un secina: „Tas pierāda sociālistiskās saimniecības milzīgo pārākumu pār kapitālistu saimniecību "j un 10. un 11. ļp., runājot par tautsaimniecību, saka: „Pad. savienības zaudējumi nacistu iebrukumā bija milzīgi — 2.6 triljoni rubļi 1941. gada rubļos. Jebkura kapitālistu valsts ar šādiem milzu zaudējumiem būtu pilnīgi atpakaļ palikusi un pilnīgi atkarīga no spēcīgākām valstīm. Pad. savienība ir pilnīgi atkopu-sies bez palīdzības no ārpu-■, ses.«. ■
Tālāk Čuikdvs raksta: „Rie-tumos ir vēsturnieki, kas nenosoda nacistu armijas asiņainos noziegumus, bet ņiēģina pierādīt, ka šādus noziegumus ir pastrādājuši arī pret-Hitļera sociālistiskie spēki. Šie meli mēģina saindēt Rietumu tautas ar smirdošu pretpadomju nostāju pret mūsu lielo valsti, kas ar milzīgām ciešanām un lieliem zaudējumiēn(i deva izšķirīgu triecienu Hitlera Vācijai ūn izglāba cilvēci no naci verdžī-■■bas^.'vf-š^^^
Es gan domāju, ka verdzība ir verdzība, vienalga, melna vai sarkana.
LATVIEŠU TAUTAS DZIESMAS
(Izmantots apgāda ''Imanta'M956;go izdevums-12 sējumi)
Iznākusi 1. un 2. sējums - katrs USA $22.-3. un 4. sējums sagatavošanā.
Pasutināt: JĀŅA ZĪTARA GRĀMATNĪCA 24087 Azevedo Ave.,
Hayward,CA 94541 Tāļr. (415) 582-7276
MIC
Ievada beigās II. Ip. maršals Čuikovs apgalvo ; „Padomjii savienība un citas sociālistu valstis ir visuzticamākais spēks pasaules mieram, tirdzniecības un kultūras sakaru uzturēšanai. Visas ievērojamākās izšķiršanās miera labā un visas savarīgākās sarunas, kas šodien notiek, ir ierosinātas un vienošanās iedzīvināta kā rezultāts Pad. savienības un citu sociālistisko valstu nemitīgiem pūliņiem."
Spilgts piemērs pūliņiem miera labā ir Afganistāna.
Pārskatā par kara norisi 1941. gadā 15. Ip. teikts:
,,Karam sākoties, partija un komjaunatne nosūtīja už fronti savu labāko un vairāk piedzīvojušo personālu. 1 miljons partijas biedru un 2 miljoni komjauniešu pievienojās bruņotiem spēkiem pirmajos sešos kara mēnešos. Tam bija izšķirīga nozīme pacelt morāli un kaujas spējas vienībās un pastiprināt disciplīnu starp karavīriem."
Morāle jau noteikti bija Jāpaceļ, kad padomju karavīru miljohi veikli padevās vācu gū3tā. Pieminot disciplīnu, man nezin kāpēc acīs tēlojas poļitruks ar kūpošu pistoli roķāj sekodams kājnieku uzbrucēju ķēdei no muguras^..
Atreferēta arī daļa no Staļina 1941. g. 3. j^ija radio :::runas:; ■
,,Ienaidniekā mērķis ir iegūt zemi, ko esam iekopuši ar saviem sviedriem; Tas grib atjaunot lielo zemes īpašnieku varu, atjaunot carismu un iznīcināt Krievijas, Ukrainas, Baltkrievijas, Lietuvas, Latvijas, Igaunijas, Užbekas, Tatāru, Moldāvijas, Gruzijas, Armēnijas, Azarbeidžanas un citas Pad. savienības nacionālās valstis; un nacionālās kultūras^.
Pats Staļins par nacionālām valstīm ,un nacionālām kultūrām, to vidū arī Latvijas nacionālo valsti un latviešu kultūru!!!
Par vispārējo kara norisi uņ mečīgajām Rietumu sabiedroto uzvarām skaidri norādīts 184. Ip.:
j,Buržuju vēsturnieki vairākkārt mēģina nonicināt Sta-ļingrādas kaujas nozīmi 2, pasaules kara norisē. Šie labi trenētie imperiālisma kalpi mēģina pierādīt, ka izšķirīgie notikumi kara gaitā bija Anglijas un Sav. valstu frontēs, norādot, ka pagrieziens kara norisē sākās ar kaujām EV
(Ziemeļafrikā) un amerikāņu desanta izcelšanu Ģvadalkā-nālā (Klusā okeānā). Bet pie El A^^ tikai 12
fašistu divīzijaSj un japāņu garnizons Gvadalkaiiālā bijā mazāk kā 2000 vīru./ Staļin-" piedaļSjāļ las, un tās nesalīdzināmi labāk apbruņotas nekā pretinieki pie El Alāmeinas ūn Gvādalka-
nalā." ^'':':V';-'^:^-:^^^^^^^^ ,,Kaŗš bija liels pārbaii-dījums Pad. savienībai. Pa-» domju ļaudīm bija nailzu piepūle un ciešanai, lai nodrošinātu nepārtrauktu apgādes plūdumu uz frontēm. Dzimteni izglāba milzīgās priekšrocības, kādas ir padomju sociālistiskai saimniecībai, salīdzinot ar kapitālistu sistēmutūn partijas^ pa-domj u, tautsaimniecības personāla talants, strādnieku, kolleķtīvu zemnieku un padomju ilteliģences masu darba varonībā*"
Tam seko īstā apgaismība par niecīģp Rietumu sabiedroto palīdzību krieviem materiālu un apgādes ziņā, 258. ļp.:
„Buržuju propaganda vēl jopŗojām izplata safabricētas ziņas, ka Pad. savienība nebūtu varējusi izturēt na-^ cistu spiedienu bez materiālās un techniskās palīdzības no rietumieni Sav. v^^ vai Anglijas. Tas ir rupjš viltojums. Sabiedrotos no nacistu invāzij as izglāba padomju armijas varonīgās cīņas. Tie tiešām atsūtīja zināmu daudzumu ķaŗa ieroču, transporta līdzekļu un citus materiālus Padv savienībai, par ko padomju ļaudis ir tiem pateicīgi. Visi šie sūtījumi bija tikai 4 proc. no tā, ko deva pad om j u r ū p n i e cīb a. Padomju armija salauza nacistu ņez\^rainugurka ār pirniklasi^eni pašu ražo-tiēni ierōčieni, ne ar ārzemēs gatavotiem!"
Amerikāņu kuģi, vācu zemūdeņu nemitīgi apdraudēti, no 1942.^^ . gadam
laikam lauzušies ledum cauri ūz Murmanšfcas; ostu pustukši, ja nu tādu nieku vien tur aizveduši; Saka, ka krieviem esot ,yplaša dvēsele". Laikam jau tā ir. Par sīku» miem tie nedomā^ tāpēc arī nakad nav pat mēģinājuši atmaksāt Sav. valstīm par vairāku biljonu dolāru vērtībā piegādātām mantām kara laikā. Nav taču vērts pieminēt tādus „sīkumus". Jāpiezīmē^