14 LATVUA AMERIKĀ Sestdiena, 1S74. gada 12. ottAris, 41. m.
I
52. turpinājums)
:^>Vai -tad -ļrairs-^pie siaviešiem uega jāti-■'Jakutā PAn-pr b'aehu Kārlis!
„Kā nu nē. Aibi gājām pie 'kazgānistāmetēm. Viņas tīri skuķi. Labi pieiļiflīgas. Tām ne^bija viltības kā ģenerāļa kundzei; Jā, tā ir j'aunība. Toreiz aibi lar Asofre-ju nosolījāmies nevienam šo muļķīgo notikumu neizpaust. Tā kā Asofrejs pirmais palaidis muti, tad arī es jums izstāstu išo lietu. Nesen šo lietu pastāstīju sievai. Nebiju skaidrībā, ko viņa teiks. Viņa tikai smējās un teiea:" .
„Tā ir jaunīiba. ■ Gjribētu, ka tā vēlreiz atgrie^ztos. Par krievietēm esmu dzirdējusi daudz. Tad jau laikam viss, ko dzird, būs taisnība."
Eedz'am, ka galdnieks sāk nogurt. Viņa mēle klust Stīva. Beidzot viņa galva nokarājas uz krutīih un viņš nokrīt skaidās uz grīdas.
„Ko nu? Labi, ka pa^beidza stāstu/'saka Vilis Dā-
„Ko tu uztraucies. Vecs vīrs mi nevar turēt. Tagad liksim, lai viņš izguļas savā zārkā/' s'aka Palmbaclra
iSākumā gan mēs protestējam, bet kad Kārlis ne-. atlaižas, nesam zāAu, ieguldām galdnieku un sastādām tuikšās pude^les apkārt zārka)nl.
„Kiad Grīnbergs uzmodīsies, tad gan viņš būs dusmīgs,'' saku.
„Lai viņš ir. Arī no- mūsu puses ~ tie ir tikai joki. Mēs joikojamies tāpat kā krievu ģenerāļu kundze," saka Kārlis. Tad ejam visi atpakaļ uz pirts augšu. Kad esam jau internātā, pa.logu redz'am, ka direktors Vī-gants 'ar kunfezie iegriežas galdnieku darbnīcā.
„Redz nu, ka laikā pr'atām pazust/' saku
Direktors nebūs dusmīgs. Viņš pieder pie kor° ' porācijas. Studenti taisot vēl lidākus j^kus. Man to. stāstīja Launlkainā Jānis Matvejs, kas arī studē un pieder pie korporācijas," saka Palmlbacbu Kārlis.
Pirmais maijs. Padomju savienībā šodien svēti strādnie'ku svētkus. Latvijā šī diena nav oficiāli izsludināta par strādnieku dienu. Sociāldemokrāti un komunisti šo dienu svētī, pasludinādami pēc padomju parauga par internacionālo strādnieku dienu. Cilvēki to sauca vienīgi par dariba svētku dienu.
Smiltenē, kur pilsētas vadībā ir sociāldemokrāti, jau dienu iepriekš pilsētas laukumā ceļ runātāju tribīni. Pilsētas īi^mB un viss pilsētas tirgus laukums ir karogots sarkaniem karogiem. Pāri runātāju tribīnei ir liels plakāts ar saukli: „Visi,zemju proletārieši, apvienojieties". Šis saulMis ir arī sociāldemokrātu avīzei dominējošais. Skolas vadība brīdina skolēnus nerādi» ties uz ielas. Skolās un sociāidemo'kratu starpā notiek rīvēšanās. Smiltenes lauksaimniecības mācības iestāde māca visu latvisko-. Tur tiek noliegts jebkāds inter-nacionālisms. Latvisika nacionāla audzināšana ir sko° 1as pamatā. To zina Smiltenes sociāldemokrāti. Vairākas reizes viņi ir rīkojuši sadursmes; lai kompromitētu skolu, bet atklātos skandālos viņi neielaižas. Viņi zina, ka Smiltenes p^igasts ir simtprocentīgi zemnieku savienības rofeās. Aizsargu un Nacionālās līgas organizācijas šeit ir ļoti stipras. Ja,sociāldemokrāti kaut ko īsālktu lielākā mērogā, viņi būtu zaudētājio
Mums, puikām, viss, kas aisJliegts, liekas vilinošs. Uzliefkam. hūtes un abi ar Palmbachu Kārli ejam ska^ tīties parādi. Neejam pa ielu, bet ejam cauri biedrības sētai. Tad bi^drībds mājas koridorā 'aii^lienam aiz durvīm un skatāmies caur stikla logu. Siseņi (strādnie^ku ■sports un sargs) ir nostājušies ierindā ar šautemēmo
Vairs ne'atceros, kādas šautenes viņi nesu. Aizsegiem toreiz 'bija Kanādas Eoss šautenes. Visiem, siseņiem zi= li krekli un sarkani lalkati ap kaMu. Sieviešu daļa, ko sauc par muišām, nēsā zilas kleitas ar sarkaniem, laika-tiem ap 1
ru-
ka^
No Rīgas ir ieradušies sociāldemokrātu un deputāti, kas ievēlēti saeimā, Kas tieši to dienu dalījās, nevaru atcerēties. Runātāji bija trenēti un nāja tekoši. Viņi izmeta saukļus: ..Nost ar ko saeimu, nost ar buržuāzisko Latviju. Lai dzīvo ternacionālais so-ciālisms! Lai dzīvo strādnieki, mīl sociālismu". Kāds no runātājiem norāda uz S tenes pagasta valdes namu, tur izikārts Latvijas rogs. Viņš Miedz: „Drīz šinī n'amā tiks norauta žuaziskā lupata un tās vietā tiks uzvilkts īstais nie'ku karogs." Tanī brīdī tiešām Latvijas zūd no pagasta nama. Kā izrādās, kāds no komunistiem, vārdā Ustups, norāvis šo karogu, 'brīdī pilsētas laukumā parādās aizsargi, nieki noķer vainīgo, kas norāvis karogu, aizsargu rīcība ir tik ātra, ka nekas sevišķs vairs notiek. > /'
, ,Otrā. dienā;uzzinām.,' ka.>peietināts; Smiltenes.;. mūnists Bērziņš, kas strādā pilsētas pag'asta valde par sekretāru. Viņš ir ar vienu kāju/bet ļoti labs runātājs. Apcietinot viņš izsaucis dažādus s'āukļus.';.'
' ^ Kad atnākam atpakaļ intemātāj tur ierodas ■agronoms Ābels.
„Kur jūs bijāt?" viņš noprasa mums ar Kārli. ,-,Vai. nedabūjāt rīkojumu, ka neviens no d piedalīties pilsētas valdes sarīkojumā ?''
.ani; jā4>-; ..un ne-
„Mēs tiik-izgājām pastaigāties/' taisnojas „Nemelojiet. Kāpēc tad nav formas cepures, bet hūtes?" prasa Aibels. ■ ■
esam pieķerti. „Nu jau s
s uz mani un es
ee cauri. Komūnis
„Ko viņi tur dara un ko dara poiicij'av darīšana. Mēs tikai skatāmies, lai skolēni stingri ievērotu dirdktora rīkojumus. Pēdējā laikā palaidnības ir pieņēmušās tādos apmēros, ka skolas vadība ir pieņēmusi lēmumu tos apturēt. Vai arī jūisalbi nebijāt tie, kas galdnieku lika zār'kā?" nopietni prasa Ābels.
Atkal albi ar Kārli saskatāmies. Kārflis rausta ple^ eus. Arī es tēloju nevainīgu jēru un
„Nu, netaisait jokus. Neidiecieties, ■ .Ma^ viss^^;^^s^^^ nams. Šoreiz jūs tiksit dauri sveikā. Nākošā ŗei^ jums skola !būs jāatstāj. Direktors teiea šoreiz piedot. Nu, kā tad-bija ar to zāi^ku?" prasa Ābels.^^ ,
jau sen. Es raustu- .plecus.
abi esat vainīgi. Par neatzīšaņos: un aizliegto gājienu uz pilsētu norīkoju jūs aibus trīs dienas ārpus kārtas kūts dartoos.'' Tad Ābels paskaidrOj ka Brunaldas jaunkundze esot lūgusi, lai zēni laso^^ murķeles un ķēvu pupus. Viņai mājturības stundā esot Jāparāda, kā tos konservēt. Šogad tirgū šīs sēnes neesot dalbūj'amas. Kādreiz esot, bet ļoti sliktas !
....
„.,^y^^v mesar
„Rītdien ir svētdiena, brauc uz Launkalnes mežiem. Kam naVj lai iet tepat Tepera ezera krastos. Kad būsit sēnes salasījuši, varēsit iet strādāt kūti. Redziet, giluživieiBļkāršs atrisinājums," un Ābels vairs nav noskaities. Viņš jau maida.'
SPECIĀLOS rufolu CERTIFIKATUS
labāko dāvanu uz
Jebkad agrik
'To saldām mēs im to saka arī
jūsu piederīgie. 'Par tiem jūsu piederīgie var ļ iegādāties visu» ko vēlas, pari Idaļu 00 parastās vērtības, tas ir apm. tā, ka jūs butuļ I iegājuši veikalā ar $100 uiu nopirkuši mantas $200 vai| l$300 vērtībā, vai pat vairāk.
i Speciālos rubļu certifikā tus' ^ var ari ļoti izdevīgi apmai-, nlt pret parastajiem rub-
PILNĪGA GARANTIJA UN
APDROŠINĀŠANA [ Gertifikātu piegāde mājās { ļapm» 3 nedēļu laikā. Speciāla rubļa vērtība ar 12.55
Pieprasait mūsu illustrĶtoSļ katalogus.
:NA1T:T a i c au r
125 East 23rd. Fifth floor YORK, N.Y. tālr. 982 1530
Au&OMobiļil
ļfevēlaties no šiem jaunajiem modeliem:
Cenas US $ ' 2!higidi Zas 2101 $3M0.00 ļJauņaļs^ uzlabotais (EKport ModelV iZUguU Vaz 2103^^ 'ZMgull Vaz 2102 ļStation Wagon $3795.00 (Ezport Modei)
ļMoskvitch 412 lE^^^ $3490.00
' Moskvifeh 408 lE $3210.00 ļMoskvitcfa 420
'lE Station Wag<(m $3643.00 iMoskvitch 427
'lE StatioE Wagoii $3910.00
I Zaporozhete Zaz 968 $2200.(|0 'Zaporozliets Zsiz 968
E. jaims $2353.00
lait mūsu speciālo I illustrēto apkārtrakstu a!r I automašīnu attēliem. Pie-Iņemam pasūtinājumus arī' D5SV0KĻIEM. PĀRSŪTĀM LIETOTAS DRĒBES. Iebraucēji no ŪSSR, pieprasait speciālo informāciju! Mums ir 25 gadu pieredze šais darījumos un mums ir &m apm kliisntu,
ri
ir
iabaka dāvana
Express Coīp., 125 233rd. Street, New York, N. Y. lOOlOp kas specializējusies jaiu 25 gadus dāvanu sūtīšanā uz Pad. Savienību, ziņo. ka spe» ciālie rubļu certifikati ir labāki dāvana piederīgiem Latvijā.
Speciālie rubļi ir četrreiā vērtīgāki par parastiem, tāpēc tie ir izdevīgāki. Saņēmēji ar tiem var iegādāties visu sociālajos Vneshi>osyItorg ārzemju valūtas veikalos par apm. % no mantu vērtības
Speciāloā rubļu Certifikātus i apmainīt ar! paras-par dārgikui likmi varam Jums ieteikt šaziūl-ties arlNTERTRADE EXPRESS CX)RP. 125 East 23rd. Street. 5th Ploor, New Tork, N^Y., lOaiO. tālr 98W530 un^^ī^ prasīt bemiid^sas illustrito kat@»
i. ,
I»:
^^^^
I
1>
mi-f
Rudi
Ta sauica K'< ša un Sidnejas] vedumu Benksl na^a zāle 22. toties baritoni un dziesmu mets.' Dakorāc ra'kstu saulīte
Pirmo uavec krūze, kurā Puiši, puiši,
teņu deja un kas ujn Laiki valdījumā pieļ tons A. Ruņģisļ dēja vēl vadrāil gwa nedalītu šās daļas nos i kas'/. Par teikts: Spēki tos verdzības agra rīta lidz bija jāstrādā ķ nais latvietis s| bā un griezās jiem diiefvieni.
vietas':—|, svēti lika izciiļst. T( ma svēitMb ko] izpušķoja un meniem zi( viem, izlūdzotļ nai dieinai/'
Pēc svētbrīžj
,bās" skatījām jas feā Palecie^ ja, Es ar sauli lasīšanaiin St( tām teikts, ikj nākamo gadu žas bagātību, un paražas tikļ darbos. Kā vi| mākajām bitja ka noķeršana pārnešana mājļ tama tradīcijai — ābolu un pārnesama no Pēe„Kaladūļ
DV sporti
la. DV dieiiul Ms Mansfildā par 40 sīpoaīist sa izcīņa noti iepntelks Kov Mūismājas, kur l-as dātvāto ce cMja Koventri. cot Lesteres B 15:12 mil5':ll. jā Maisē uzvar lis. šautri
galda; tenisā , uzvarēja Mārij piedalījās 16 sj šoties pēc divuj tēmas. F.Ļaui res ieīgiuva uz H. Samuela Jaunaitnes kl'asi rēja E. piķeliis mas. šautriņu 17 bultu metēja lā saitikās i( mieistari A. Aitel zāins, pēdējam
(Turpinājui
Pirmais, tres kbncerits notifes St. Lawrence C Arts, kas atr Stott ielu krul tim.O'iKeefe ce; nes un Hdldebr ceturtdim, 5.*d vienā no Toro: ēkāni, Convoca resi Ķings Gole sasniedizama, b lege St. ielas jot pie Kings iet |Ja šo ielu z| līdz galam. Ēfc aitrodaš .kreisā
Končerta-pivienļ karte vdsieim či tiem maksā 12 riem d dol., sit
koncertu Atsevišķas ieejai
I